Nu ta nu lūk noskatījos filmu named "The Eye". Filma bija laba, jo filmas skatīšanās gaitā tika novērotas pāris sabīšanās pazīmes - vēlme pārtraukt skatīties, skrejošas "skudriņas" pār ādu u.c. Un arī tika novēroti šādi tādi murgi, kuru saturu es gan neatceros. Tātad filma skatāma.

Tāpat tika dzirdētas labas atsauksmes par filmu "Texas Chainsaw Massacre". Iespējams ka noskatīšos vēlreiz.

Kā nākamo mēģināšu apskatīt "Cabin Fever", kas gan varētu iederēties kategorijā "another teen movie"

Brīnums nenotika.. Domāju, ka vainīgs bija krievu tulkojums (diemžēl tīru angļu versiju savā īpašumā neieguvu) un arī diezgan palielā miegainība. Arī sveces tika sadegtas īpaši nepareizi - istaba likās mazliet par gaišu.. Kā ievēlos gultā tā uzreiz aizmigu un pat neko no sapņiem neatceros, kaut arī skaidri atceros, ka kaut ko sapņoju :(

Bet tas nenozīmē, ka tuvākajā laikā es ko tādu neatkārtošu. Jau pēc pāris dienām noteikti skatīšos kādu filmu, obligāti oriģinālvalodā un obligāti būšu pirms tam izgulējies.

Šodien skatīšos sen neredzētu filmu: "Blair Witch Project" (paldies viipsnai par ieteikumu) Ceru, ka šī filma atmodinās manī kādas sen neizjustas jūtas un murgi būs perfektas kvalitātes. Seanss paredzēts ap 2-3 naktī un lai efekts būtu labāks, uzreiz pēc noskatīšanās tiks ieņemts horizontāls stāvoklis.

Reports sekos...

Pēdējā laikā esmu iesācis veikt īpašu rituālu, lai tiktu pie murgu aplūkošanas. Rituāls izpaužas kā šausmu filmu skatīšanās vēlu naktī īsi pirms gulētiešanas. Teikšu atklāti - palīdz.

Tad nu lūk vienu vakaru, pēc divu gandrīz vai labu filmu noskatīšanās, es savu viegli ietekmējamo prātu biju tiktāl novedis, ka ikreiz, kad aizvēru acis, man rādījās dažādas sejas. Dažas no viņām bija tik kolorītas, ka gribējās celties no gultas paņemt zīmuli rokās un sākt tās attēlot uz papīra.

Der tikai filmas kurās ar labu pēkšņu skaņu pavadījumu uz ļoti īsu brīdi parādās kāds īpaši izteksmīgs tēls. Man liekas, ka pārāk uzkrītoša un lēna briesmu tēla rādīšana efektu stipri samazina. Tāpēc skatīties filmas, kurās pusstundu rāda zombija sejas vaibstus, kamēr viņš pārvietojas pa kukurūzas lauku, nav ieteicams.

Laikam esmu guvis dvēseles mieru, jo nu jau divas naktis neesmu murgus redzējis. Es pat smagi strādāt pirms gulētiešanas mēģināju, lai redzētu kādu no viņiem... Būs kaut kur jāpalasās kādi ticējumi, zālītes jāpadzer, savādāk dzīve sāk pārāk garlaicīga palikt.

Pamostos.. secinu, ka esmu pamodies par agru. Ir apmēram 5 no rīta, kaut gan pulkstenim būtu mani jāmodina ap 6:15.. Lai nu kā, nolemju ilgāk vairs negulēt un ieiet dušā...

Duša.. Kā vienmēr silta un patīkama, steigas nav, vēl ir agrs, kādu laiku nesteidzīgi mazgājos, kad pēkšņi sāk tecēt krāns un pie tam ar pieaugošu intensitāti. Mēģinu to sataisīt, ūdens iet pa gaisu, visa grīda slapja, panākumu nekādu. Jau dzirdu ka muterīte ir piecēlusies, tātad pulkstens ir apmēram 6:15, bet nu krānu taču nevar pamest nesalabotu. Kaut cik izdodas viņu salabot un es izeju no vannasistabas pabļaut muterītei lai uztaisa man kaut kādu paiku, jo pašam kaut ko taisīt man vairs nav laika, pulkstens jau rāda 6:48, varu tikai paspēt ātri saģērbties, aiziet uz tualeti un varbūt kaut ko fiksi apēst. Nu tad ko, jāiet uz tualeti...

Tualete.. Kā vienmēr, sagādā patīkamus mirkļus.. Šoreiz neliekas, ka tā būtu ko patīkamu sagatavojusi, uz poda nevar apsēsties, tas viss ir slapjš. Nu tad mēģinu to notīrīt ar tualetes papīru, bet lai arī kā es censtos, tas visu laiku paliek arvien slapjāks un slapjāks... Kad esmu jau izlietojis visu tualetes papīru un tas lielā kaudzē krājas podā, pamanu mūžīgā slapjuma iemeslu - no augšējo kaimiņu griestiem tek ūdens.. Nu ko lai padara, norauju ūdeni, lai aizskalo visu tualetes papīru un dodos paziņot muterei prieka vēsti, ka vannas istabā krāns ir salūzis, tualetē no griestiem plūst ūdens un es kavēju darbu.

Kad ieeju virtuvē muterīte man piedāvā uztaisīto ēdienu: kaut kādā trauciņā saliets marinādes tipa šķidrums, no kura ārā slienas kaut kas līdzīgs salmiem! Kārtīgi izbesījies par lieliski sākušos rītu, nolemju tomēr iet uz tualeti, nodarīt TO lietu līdz galam un vilkties uz darbu. Tualetē pa šo laiku lietas ir mazliet mainījušās - skats briesmīgs, visi griesti, visas sienas ir dubļos un sūdos (vai arī tikai sūdos), pods ir vienkārši nelietojams, jo ir pilns ar kanalizācijas produktiem, īsāk sakot nekas cits neatliek kā steigā vērt tualetes durvis ciet un visam atmetot ar roku skriet uz darbu.

Pulkstens rāda jau 7:20, esmu nokavējis visus iespējamos transportus, kas mani laicīgi aizvestu uz darbu, tāpēc samierinājies ar likteni, dodos ārā pa dzīvokļa durvīm. Viss norit gludi un skaisti, pat kāds sen neredzēts draugs piedāvā aizvērt durvis no otras puses...pag, pag.. ko viņš te dara??? Nepaspēju pat īsti neko aptvert, kad no manas istabas atskan nežēlīgi skaļa mūzika, kaut kas līdzīgs maršam.. Kad es par to pajautājos par to "sen neredzētajam" draugam, viņš mierīgi paskaidro, ka lūk, katru reizi, kad viņš ieslēdzot savu datoru, no mana dzīvokļa atskanot šis briesmīgais maršs, esot atnācis paskatīties, kas par lietu un mēģināt to salabot. Ieejot savā istabā redzu ļoti nepatīkamu skatu - mans mīļotais pastiprinātājs ir pa pusei izjaukts, visapkārt karājas vadi, winamp playlistē kā pirmais ir ielikts kaut kāds dīvains maršs.. Lielisks turpinājums tā jau lieliskajam rītam..

Nu ko, ja jau darbu esmu nokavējis un mani ir apciemojis draugs, var mierīgi atmest darbam ar roku un pasist klaču. Kādu laiku runājoties, izdomājam ar draugu palauzties, tā pa jokam (šad tad pa šmigai sanāk). Kamēr laužamies, mani sāk pārņemt doma, ka tomēr tik dīvains rīts var būt tikai sapnī. Nu ja jau man tā liekas, tad kāpēc lai to nepārbaudītu - ar skaļiem vārdiem "es pierādīšu ka tas nav sapnis!" ņemos nežēlīgi sist savu "draugu" - no visa spēka bliežu šim, pa aci, nabags jau ir bezsamaņā, bet es tikai situ, viņa seja pārvēršas par merilina mensona seju ar to visu pretīgo aci, es turpinu no visa spēka sist, asinis šķīst pa gaisu, viņa sejai laikam jau visi kauli ir sašķaidīti, jo tā liekas savādi mīksta, bet es tikai situ un situ... pēkšņi pamostos...zvana pulkstenis.. paldies dievam murgs beidzies

Lēnām pieceļos, aizeju pie sava nežēlīgi pīkstošā mobilā, mierīgi paņemu to, izrubīju zvanu un ielienu gultā vēl brītiņu pagulēt un atjēgties no stulbā murga. Ielīdis gultā nolemju apskatīties cik tad tas mobilais laiku rāda... bļin... 6:48, es esum praktiski nokavējis darbu, bļin, kaut kur redzēts laiks - 6:48.. paskatos uz savu mobilo, bet tas ir ieguvis kaut kādu dīvainu formu un spilgtu, dzeltenīgu krāsu, kas notiek?? ... pēkšņi pamostos...vai murgs ir beidzies?

pulkstens rāda 4:45, viss liekas mazliet reālāks, laikam esmu beidzot pamodies.. jā esmu gan, bļin

Nezinu vai šo gluži par notikumu var saukt, bet izdomāju ka vajag kaut kur savus murgus pierakstīt, kā arī šo to interesantu, kas ar mani ir gadījies. Murgus pierakstīt esot ļoti svarīgi, jo viņi kā likums ļoti ātri aizmirstas, bet šo to interesantu pašam ir noderīgi atcerēties.
Kad man vairs nenāks miegs un gribēsies kaut ko vairāk uzrakstīt, tad arī mani murgi nāks klajā..