wilx:

Pēdējā laikā esmu iesācis veikt īpašu rituālu, lai tiktu pie murgu aplūkošanas. Rituāls izpaužas kā šausmu filmu skatīšanās vēlu naktī īsi pirms gulētiešanas. Teikšu atklāti - palīdz.

Tad nu lūk vienu vakaru, pēc divu gandrīz vai labu filmu noskatīšanās, es savu viegli ietekmējamo prātu biju tiktāl novedis, ka ikreiz, kad aizvēru acis, man rādījās dažādas sejas. Dažas no viņām bija tik kolorītas, ka gribējās celties no gultas paņemt zīmuli rokās un sākt tās attēlot uz papīra.

Der tikai filmas kurās ar labu pēkšņu skaņu pavadījumu uz ļoti īsu brīdi parādās kāds īpaši izteksmīgs tēls. Man liekas, ka pārāk uzkrītoša un lēna briesmu tēla rādīšana efektu stipri samazina. Tāpēc skatīties filmas, kurās pusstundu rāda zombija sejas vaibstus, kamēr viņš pārvietojas pa kukurūzas lauku, nav ieteicams.