Namtar (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} namtar) rakstīja,@ 2004-10-18 10:28:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
Darba dalīšana
Jūs iespējams esat pamanījuši, ka mūsdienās progresīvā cilvēce vairs nedzīvo no naturālās saimniecības, bet katrs dara kādu pavisam mazu daļu no "visa lielā kopuma", lai cik tas dīvaini arī neliktos sēžot pie datora darbā un neko nedarot. Iedomājaties kas notiktu milzīgas klizmas gadījumā - notiek briesmīgas zemestrīces, pēc tam uzklūp kautkāds triperis, tipa mēris, tikai nejaukāks un kādi 50-70% pasaules cilvēku dabū galu. Pilsētās pat līdz 80%. Tikpat kā nekas vairs nedaras, jo darba dalīšanā pārāk daudz posmi iztrūkst, lai viss spētu darboties kā agrāk. Valstis nefunkcionē, jo sakaru nav, tv kirdik, telefoni nestrādā. Pie tam visu nevar atjaunot, jo nav cilvēks kas mācētu to visu. Pilsētās dzīves vairs nav, jo savairojas žurkas un klaiņojoši suņi, pie tam ņemot vērā to ka nav apkures, te varētu būt diezgan neomulīga dzīvošana, pie tam ļoti daudz mājas lielajā klizmā ir sabrukušas. Pirmos mēnešus protams var veģetēt no koncerviem veikalos un noliktavām. Bet pēc tam acīmredzot jāsāk domāt ko darīt tālāk. Var pārcelties uz laukiem un mēģināt atcerēties kā tad īsti vecais tēvs stāda kartupeļus un kad tas jādara un kā lai uzrok lauku, ja traktoram nav benzīna. Otra iespēja ir aptavarīt ieroču veikalus un mēģinat aplaupīt tos kuriem palicis kāds vecs vecīts ģimenē kurš labi pārzina visu to tehnoloģiju. Pie tam cilvēku populācija turpina samazināties, jo slimnīcas protams nestrādā un ja kautkur ir ārsts, tad nav nejausmas kur viņš varētu būt, jo sakaru nav tikpat kā nekādu. Vislabākais transporta līdzeklis protams ir ritenis, jo viņam nevajag benzīnu, bet uz ceļiem nav droši, jo tur ir laupītāji, jo policijas protams ka nav. Pie tam nav arī elektrības, cilvēki savācas mazās kopienās, kuras pāris paaudzes vēl dzīvo no vecās civilizācijas sasniegumiem. Pēc piecām paaudzēm atmiņas par veco civilizāciju jau ir stipri mitoloģizējušās, ir palikušas drupas, bet to nozīme jau ir stipri miglaina. Veidojas jauni valstiski veidojumi, lai aizsargātos no laupītājiem. Tie apvieno 30-50 cilvēku kopienas.
Un no visa tā man rodas daži jautājumi. Ja tu būtu viens pats laukos, tu izdzīvotu?
Ja tu nekad nebūtu varējis izmantot ārsta vai mūsdienu medicīnas palīdzību, tu vēl būtu dzīvs?
Jūs iespējams esat pamanījuši, ka mūsdienās progresīvā cilvēce vairs nedzīvo no naturālās saimniecības, bet katrs dara kādu pavisam mazu daļu no "visa lielā kopuma", lai cik tas dīvaini arī neliktos sēžot pie datora darbā un neko nedarot. Iedomājaties kas notiktu milzīgas klizmas gadījumā - notiek briesmīgas zemestrīces, pēc tam uzklūp kautkāds triperis, tipa mēris, tikai nejaukāks un kādi 50-70% pasaules cilvēku dabū galu. Pilsētās pat līdz 80%. Tikpat kā nekas vairs nedaras, jo darba dalīšanā pārāk daudz posmi iztrūkst, lai viss spētu darboties kā agrāk. Valstis nefunkcionē, jo sakaru nav, tv kirdik, telefoni nestrādā. Pie tam visu nevar atjaunot, jo nav cilvēks kas mācētu to visu. Pilsētās dzīves vairs nav, jo savairojas žurkas un klaiņojoši suņi, pie tam ņemot vērā to ka nav apkures, te varētu būt diezgan neomulīga dzīvošana, pie tam ļoti daudz mājas lielajā klizmā ir sabrukušas. Pirmos mēnešus protams var veģetēt no koncerviem veikalos un noliktavām. Bet pēc tam acīmredzot jāsāk domāt ko darīt tālāk. Var pārcelties uz laukiem un mēģināt atcerēties kā tad īsti vecais tēvs stāda kartupeļus un kad tas jādara un kā lai uzrok lauku, ja traktoram nav benzīna. Otra iespēja ir aptavarīt ieroču veikalus un mēģinat aplaupīt tos kuriem palicis kāds vecs vecīts ģimenē kurš labi pārzina visu to tehnoloģiju. Pie tam cilvēku populācija turpina samazināties, jo slimnīcas protams nestrādā un ja kautkur ir ārsts, tad nav nejausmas kur viņš varētu būt, jo sakaru nav tikpat kā nekādu. Vislabākais transporta līdzeklis protams ir ritenis, jo viņam nevajag benzīnu, bet uz ceļiem nav droši, jo tur ir laupītāji, jo policijas protams ka nav. Pie tam nav arī elektrības, cilvēki savācas mazās kopienās, kuras pāris paaudzes vēl dzīvo no vecās civilizācijas sasniegumiem. Pēc piecām paaudzēm atmiņas par veco civilizāciju jau ir stipri mitoloģizējušās, ir palikušas drupas, bet to nozīme jau ir stipri miglaina. Veidojas jauni valstiski veidojumi, lai aizsargātos no laupītājiem. Tie apvieno 30-50 cilvēku kopienas.
Un no visa tā man rodas daži jautājumi. Ja tu būtu viens pats laukos, tu izdzīvotu?
Ja tu nekad nebūtu varējis izmantot ārsta vai mūsdienu medicīnas palīdzību, tu vēl būtu dzīvs?
