Pirmdiena, 2026. gada 27. jūlijs
Svētdiena, 2026. gada 26. jūlijs
Disclosure day ček
dažas piezīmes:
1)Ja tu sagūsti/ savāc šķīvja katastrofas vietā citplanētiešus tad kādu sensu meiko uzreiz mēģināt viņsu forsēti pratināt izmantojot cilvēku specfarmakoloģiju?
2) Vispār jau nu īsts discolsure būtu nevis parādīt video ar to ka kat kas lido un/ vai staigā bet pētījumu atskaites - dati par pārtvertto/ iegūto tehniku un organismiem. Sastāvs, struktūra, shēmas, rasējumi, analīžu dati utt.
dažas piezīmes:
1)Ja tu sagūsti/ savāc šķīvja katastrofas vietā citplanētiešus tad kādu sensu meiko uzreiz mēģināt viņsu forsēti pratināt izmantojot cilvēku specfarmakoloģiju?
2) Vispār jau nu īsts discolsure būtu nevis parādīt video ar to ka kat kas lido un/ vai staigā bet pētījumu atskaites - dati par pārtvertto/ iegūto tehniku un organismiem. Sastāvs, struktūra, shēmas, rasējumi, analīžu dati utt.
Man tā patīk ap 1991, jo esmu bijis coward visu dzīvi, ka es atkārtojos MI:
Nē. Tu neko neatceries. Es ar putām uz lūpām, bērns saucu 40 yo impotentu ārā no garāžas "nāc ārā". Es pats biju pārmīzis, jo es nekaujos. Viņš pēkšņi arī pagrāba kādu sajūgu pa ceļam, nāca ārā. Mēs skatījāmies kā zvēri viens uz otru, abi saprotot, ka šķelt ar ļoti smagiem dzelžiem nav mūsu, mēs vienlaicīgi nometām metālu, un nogāzāmies zemē. Es nezaudēju un nevinnēju. Svars nesamērīgs, bet bikses piedirsis aizgāja viņš. Viņš totāli negaidīja, ka pavisam mazs kaķītis ir gatavs viņu saplēst gabalos.
Nē. Tu neko neatceries. Es ar putām uz lūpām, bērns saucu 40 yo impotentu ārā no garāžas "nāc ārā". Es pats biju pārmīzis, jo es nekaujos. Viņš pēkšņi arī pagrāba kādu sajūgu pa ceļam, nāca ārā. Mēs skatījāmies kā zvēri viens uz otru, abi saprotot, ka šķelt ar ļoti smagiem dzelžiem nav mūsu, mēs vienlaicīgi nometām metālu, un nogāzāmies zemē. Es nezaudēju un nevinnēju. Svars nesamērīgs, bet bikses piedirsis aizgāja viņš. Viņš totāli negaidīja, ka pavisam mazs kaķītis ir gatavs viņu saplēst gabalos.
Vakarnakt redzeeju sapni kas gnidrologam patiktu. Kontekstam: saakumaa saskatiijos Disclosure Day pirms guleetieshanas un vispaar domaaju ka shodien buus kaut kaada conspiracy apocalypse diena jo atcereejos kaa hecklefish kaut ko teica par 26. Augustu, un aizmirsu ka ir tikai Juulijs.
Anyways.
Vakarnakt sapnjoju, ka esmu pie kompja bet vinjsh ir izsleedzies vai nestraadaa. Bet tad peekshnji pamanu kaut kaadus vaardus uz melnaa ekraana augshpusee tipa hieroglifa (nezinu kaa sauc to konkreeto rakstiibu) stilaa kas pazinjo "Talmud" un tas ir nosaukums kaut kaadam dark net portaalam kur visaadas neshkjiistiibas tiek reklameetas. Uzreiz jau dazhas izmetaas uz ekraana bet tad sapnis beidzaas.
Peec tam protams uzreiz mekleeju ko Talmud noziimee, jo mani fascinee redzeet sapnjos nosaukumus ko apzinaati vismaz nekad neesmu dzirdeejusi vai mekleejusi. Pratams, tas izraadaas ir religjisks teksts.
Anyways.
Vakarnakt sapnjoju, ka esmu pie kompja bet vinjsh ir izsleedzies vai nestraadaa. Bet tad peekshnji pamanu kaut kaadus vaardus uz melnaa ekraana augshpusee tipa hieroglifa (nezinu kaa sauc to konkreeto rakstiibu) stilaa kas pazinjo "Talmud" un tas ir nosaukums kaut kaadam dark net portaalam kur visaadas neshkjiistiibas tiek reklameetas. Uzreiz jau dazhas izmetaas uz ekraana bet tad sapnis beidzaas.
Peec tam protams uzreiz mekleeju ko Talmud noziimee, jo mani fascinee redzeet sapnjos nosaukumus ko apzinaati vismaz nekad neesmu dzirdeejusi vai mekleejusi. Pratams, tas izraadaas ir religjisks teksts.
🎨 Galvenā ideja: matemātika kā māksla, nevis konveijers
Edvarda Frenkela tēze ir vienkārša: mēs mācām matemātiku tā, it kā mēs apmācītu rūpnīcas strādniekus ievērot procedūras — iegaumēt šo formulu, veikt šīs darbības, iegūt atbildi. Tikmēr īstā matemātika ir par modeļiem, skaistumu, atklājumiem un radošām spēlēm. Viņš norāda, ka mēs nemācām mākslu, liekot bērniem krāsot žogus 10 gadus, pirms viņiem atļauj apskatīt Pikaso gleznu. Bet matemātikā mēs slēpjam šedevrus līdz pat maģistrantūrai un tad brīnāmies, kāpēc visi to ienīst.
🧠 Ko patiesībā saņemtu 10. klases skolēns
1. Atļauja apjukt, neesot muļķīgam
Lielākā daļa bērnu domā, ka apjukums nozīmē, ka viņiem nav dotību matemātikā. Frenkels apjukumu raksturo kā dabisku stāvokli, kurā tiek izpētīta nezināma teritorija — tāpat kā mākslinieks, kas skatās uz tukšu audeklu, nezina, kas notiks. Jau pati šī pārformulēšana ir milzīga bērnam, kurš klusībā ir nolēmis, ka viņš "nav matemātikas cilvēks".
2. Stāsts, nevis rokasgrāmata
Frenkels runā par tādām lietām kā simetrijas grupas caur Langlands programmas prizmu un ideju, ka pastāv slēpti tilti, kas savieno pilnīgi dažādas matemātikas jomas.
Desmitās klases skolēns nesapratīs tehniskās detaļas, bet viņš sapratīs, ka pastāv noslēpums. Un noslēpums ir interesants. "Ir slepens Rozetas akmens, kas savieno skaitļu teoriju ar ģeometriju" ir citādi nekā "šodien mēs risinām kvadrātvienādojumus, 147. lappuse".
3. Rīmana hipotēze kā uzdevums, nevis zemsvītras piezīme
Lielākajā daļā mācību programmu slavenas neatrisinātas problēmas tiek minētas kā sīkumi. Frenkels tās novietotu centrā — lūk, miljonu dolāru vērta mīkla, ko neviens nav atrisinājis 160 gadu laikā, un lūk, kāpēc tā ir svarīga. Pusaudžiem patīk stāsti par neveiksminiekiem un neiespējami izaicinājumi. Rīmana hipotēze ir abas lietas.
4. Vizuālā matemātika, ko viņi faktiski var redzēt
Kad Frenkels runā par ģeometrisko Langlands atbilstību, viņš izmanto vizuālas metaforas — kūlīšus, virsmas, cilpas. Motivēts 10. klases skolēns var aptvert vizuālo topoloģiju (Mēbiusa lentes, Kleina pudeles, tors = kafijas krūze) krietni pirms tam, kad viņš spēj tikt galā ar tās pamatā esošo algebru. Vizuālā intuīcija ir pirmajā vietā, un vēlāk tas liek algebrai justies apgūtai.
🔥 Vai tas viņus motivētu?
Dažus noteikti jā. Bērni, kuri jau ir pārbaudījuši, jo matemātika šķiet kā patvaļīga noteikumu ievērošana — parādot viņiem, ka matemātika patiesībā ir par šo noteikumu atklāšanu, nevis tikai to ievērošanu, var pārslēgt slēdzi.
Bet būsim reāli par ierobežojumiem:
Tas nesasniegs visus. Dažiem bērniem patiesi nerūp abstrakts skaistums un nekad nerūpēs. Tas ir labi. Arī pašreizējā sistēma viņus nesasniedz — tā tikai piespiež pakļauties. Frenkela pieeja vismaz piedāvā alternatīvu iemeslu iesaistīties ārpus "tev tas kādreiz būs vajadzīgs".
Tam ir nepieciešams skolotājs, kurš patiesi mīl matemātiku. Izdedzis skolotājs, sekojot scenārijam, nevar pārdot Langlands programmas romantiku. Šī pieeja dzīvo vai mirst atkarībā no skolotāja paša matemātiskās zinātkāres. Lielākā daļa matemātikas skolotāju paši ir mācījušies procedurāli un nekad nav redzējuši šo mākslu.
Standartizēta testēšana ir ienaidnieks. Frenkela pieeja nerada precīzi izmērāmus rezultātus. Skolas optimizē to, kas tiek izmērīts. Kamēr tas nemainīsies, šī joprojām ir ekstravaganta pieeja turīgiem rajoniem un apdāvinātu bērnu programmām.
💡 Īstā atziņa
Frenkela pieeja atrisina konkrētu problēmu: bērns, kurš jautā: "Kad es to kādreiz izmantošu?", patiesībā jautā: "Kāpēc man par to būtu jādomā?" Utilitārā atbilde ("hipotēkas! inženierzinātnes!") ir vāja, jo lielākā daļa 10. klases skolēnu nedomā par hipotēkām. Bet "šeit ir viena no lielākajām neatrisinātajām mistērijām cilvēces vēsturē, un rīki, ko jūs apgūstat, ir pirmie soļi tās izpratnē" — tas ir iemesls rūpēm, kas nav atkarīgas no izlikšanās, ka katrs bērns kļūs par inženieri.
Traģēdija ir tā, ka matemātika patiešām ir skaista, un mēs kaut kādā veidā esam pārliecinājuši veselas studentu paaudzes, ka tā ir intelektuāls ekvivalents IKEA mēbeļu montāžai.
***
Es aizvien nezinu, vai miljonu vērtas tūkstošgades problēmas matemātikā spēs aizkustināt skolēnus, taču reizi pusgadā 40 minūtes tam veltīt es varu atļauties.
Edvarda Frenkela tēze ir vienkārša: mēs mācām matemātiku tā, it kā mēs apmācītu rūpnīcas strādniekus ievērot procedūras — iegaumēt šo formulu, veikt šīs darbības, iegūt atbildi. Tikmēr īstā matemātika ir par modeļiem, skaistumu, atklājumiem un radošām spēlēm. Viņš norāda, ka mēs nemācām mākslu, liekot bērniem krāsot žogus 10 gadus, pirms viņiem atļauj apskatīt Pikaso gleznu. Bet matemātikā mēs slēpjam šedevrus līdz pat maģistrantūrai un tad brīnāmies, kāpēc visi to ienīst.
🧠 Ko patiesībā saņemtu 10. klases skolēns
1. Atļauja apjukt, neesot muļķīgam
Lielākā daļa bērnu domā, ka apjukums nozīmē, ka viņiem nav dotību matemātikā. Frenkels apjukumu raksturo kā dabisku stāvokli, kurā tiek izpētīta nezināma teritorija — tāpat kā mākslinieks, kas skatās uz tukšu audeklu, nezina, kas notiks. Jau pati šī pārformulēšana ir milzīga bērnam, kurš klusībā ir nolēmis, ka viņš "nav matemātikas cilvēks".
2. Stāsts, nevis rokasgrāmata
Frenkels runā par tādām lietām kā simetrijas grupas caur Langlands programmas prizmu un ideju, ka pastāv slēpti tilti, kas savieno pilnīgi dažādas matemātikas jomas.
Desmitās klases skolēns nesapratīs tehniskās detaļas, bet viņš sapratīs, ka pastāv noslēpums. Un noslēpums ir interesants. "Ir slepens Rozetas akmens, kas savieno skaitļu teoriju ar ģeometriju" ir citādi nekā "šodien mēs risinām kvadrātvienādojumus, 147. lappuse".
3. Rīmana hipotēze kā uzdevums, nevis zemsvītras piezīme
Lielākajā daļā mācību programmu slavenas neatrisinātas problēmas tiek minētas kā sīkumi. Frenkels tās novietotu centrā — lūk, miljonu dolāru vērta mīkla, ko neviens nav atrisinājis 160 gadu laikā, un lūk, kāpēc tā ir svarīga. Pusaudžiem patīk stāsti par neveiksminiekiem un neiespējami izaicinājumi. Rīmana hipotēze ir abas lietas.
4. Vizuālā matemātika, ko viņi faktiski var redzēt
Kad Frenkels runā par ģeometrisko Langlands atbilstību, viņš izmanto vizuālas metaforas — kūlīšus, virsmas, cilpas. Motivēts 10. klases skolēns var aptvert vizuālo topoloģiju (Mēbiusa lentes, Kleina pudeles, tors = kafijas krūze) krietni pirms tam, kad viņš spēj tikt galā ar tās pamatā esošo algebru. Vizuālā intuīcija ir pirmajā vietā, un vēlāk tas liek algebrai justies apgūtai.
🔥 Vai tas viņus motivētu?
Dažus noteikti jā. Bērni, kuri jau ir pārbaudījuši, jo matemātika šķiet kā patvaļīga noteikumu ievērošana — parādot viņiem, ka matemātika patiesībā ir par šo noteikumu atklāšanu, nevis tikai to ievērošanu, var pārslēgt slēdzi.
Bet būsim reāli par ierobežojumiem:
Tas nesasniegs visus. Dažiem bērniem patiesi nerūp abstrakts skaistums un nekad nerūpēs. Tas ir labi. Arī pašreizējā sistēma viņus nesasniedz — tā tikai piespiež pakļauties. Frenkela pieeja vismaz piedāvā alternatīvu iemeslu iesaistīties ārpus "tev tas kādreiz būs vajadzīgs".
Tam ir nepieciešams skolotājs, kurš patiesi mīl matemātiku. Izdedzis skolotājs, sekojot scenārijam, nevar pārdot Langlands programmas romantiku. Šī pieeja dzīvo vai mirst atkarībā no skolotāja paša matemātiskās zinātkāres. Lielākā daļa matemātikas skolotāju paši ir mācījušies procedurāli un nekad nav redzējuši šo mākslu.
Standartizēta testēšana ir ienaidnieks. Frenkela pieeja nerada precīzi izmērāmus rezultātus. Skolas optimizē to, kas tiek izmērīts. Kamēr tas nemainīsies, šī joprojām ir ekstravaganta pieeja turīgiem rajoniem un apdāvinātu bērnu programmām.
💡 Īstā atziņa
Frenkela pieeja atrisina konkrētu problēmu: bērns, kurš jautā: "Kad es to kādreiz izmantošu?", patiesībā jautā: "Kāpēc man par to būtu jādomā?" Utilitārā atbilde ("hipotēkas! inženierzinātnes!") ir vāja, jo lielākā daļa 10. klases skolēnu nedomā par hipotēkām. Bet "šeit ir viena no lielākajām neatrisinātajām mistērijām cilvēces vēsturē, un rīki, ko jūs apgūstat, ir pirmie soļi tās izpratnē" — tas ir iemesls rūpēm, kas nav atkarīgas no izlikšanās, ka katrs bērns kļūs par inženieri.
Traģēdija ir tā, ka matemātika patiešām ir skaista, un mēs kaut kādā veidā esam pārliecinājuši veselas studentu paaudzes, ka tā ir intelektuāls ekvivalents IKEA mēbeļu montāžai.
***
Es aizvien nezinu, vai miljonu vērtas tūkstošgades problēmas matemātikā spēs aizkustināt skolēnus, taču reizi pusgadā 40 minūtes tam veltīt es varu atļauties.
MI es kopēju tonnām savus sapņus, man pierūkst feedback. Sākot no random daudzmaz, tad tos, kas šķiet interesanti, tad jau izmeklētos retos, sākot no 8/10. Nu jau gandrīz visu, galvenais, lai nav absolūti garlaicīgi, t.i. vismaz 5/10.
Tos var atrast iepriekšējā tag "kaķa sapņi", vnk klick tag, un var dabūt visu listi. Man pašam diezgan patīk.
Ea teiktu, ka 70% ir lasāmi.
Tos var atrast iepriekšējā tag "kaķa sapņi", vnk klick tag, un var dabūt visu listi. Man pašam diezgan patīk.
Ea teiktu, ka 70% ir lasāmi.
Saņemt 300t no nodokļu naudas salātu receptei un šo naudu notriekt ārzemju ceļojumos un brendotos mēslos no ķīnas. Šī nauda tika aizņemta uz procentiem iztērēta ārvalstīs un vēl būs jāatdod no nodokļu iemaksām ar procentiem. Praktiskais labums no pētījuma 0.00, no ekonomikas izņemts 300+t naudas.
Vai redzat kāpēc nvo nedrīkst dot nodokļu naudu?
Vai redzat kāpēc nvo nedrīkst dot nodokļu naudu?
pinjoniņam atkal masknīšanas lēkmīte uznākusi
http://klab.lv/users/pinjons/943306.htm
Palasīju es to interviju
https://gizmodo.com/elon-musk-econo
Nekā tāda, nu var būt drusku par daudz optimisma uz robotizāciju un drusku par daudz emociju bet nekā īpaši nekonsistenta, es arī gribu kaut ko līdzīgu Star trek nākotnei.
Paklausījos. Masks saka ka ir pret slepkavībām, izvarošanu, mežoņu likumiem un pret tādiem medijiem kuri to visu bīda, nē nu okej pinjons laikam ir par visu to :D
http://klab.lv/users/pinjons/943306.htm
Palasīju es to interviju
https://gizmodo.com/elon-musk-econo
Nekā tāda, nu var būt drusku par daudz optimisma uz robotizāciju un drusku par daudz emociju bet nekā īpaši nekonsistenta, es arī gribu kaut ko līdzīgu Star trek nākotnei.
Paklausījos. Masks saka ka ir pret slepkavībām, izvarošanu, mežoņu likumiem un pret tādiem medijiem kuri to visu bīda, nē nu okej pinjons laikam ir par visu to :D
Jums arii gribas nekontroleeti raudaat skatoties Wild Robot? I think it's probably my favourite motherhood movie ever.
Islāmists iebrauc Berlīnes praida pūlī, viens cilvēks miris, vairāki smagi ievainoti, pasākumu atceļ. Kāda ir pareiza iekļaujoša rīcība?
MI par regular ap 2000 sapņiem viena sīka detaļa, absolūti ne galvenā, vienā 2000 sapnī.
Man ir rakstīta papīra diary, ieskenēta, un joprojām pastāv original arī. Tikai, kas bija elements no Dubļu pilsētas:
es staigāju pa dubļainām XIX izskata ielām. Malās tirgotāji salikuši priekšmetus, kā krāmu tirgū. Es ienteresēts pieliecos apskatīt vecu teātra binokluāru. Viena stikla nav, pats nobružāts, trūkstošai acij apkārt ir nožuvuši dubļi, asins pēdas, un dažas matu šķipsnas. Paberzēju gar sāniem, lielākie netīrumi noberžas prom, es – "ok, ņemšu".
Pasaki, ka neesmu gots
Man ir rakstīta papīra diary, ieskenēta, un joprojām pastāv original arī. Tikai, kas bija elements no Dubļu pilsētas:
es staigāju pa dubļainām XIX izskata ielām. Malās tirgotāji salikuši priekšmetus, kā krāmu tirgū. Es ienteresēts pieliecos apskatīt vecu teātra binokluāru. Viena stikla nav, pats nobružāts, trūkstošai acij apkārt ir nožuvuši dubļi, asins pēdas, un dažas matu šķipsnas. Paberzēju gar sāniem, lielākie netīrumi noberžas prom, es – "ok, ņemšu".
Pasaki, ka neesmu gots
"Musk did an interview with the editor of the Economist, a posh white woman, centrist, daughter of an army officer. It went badly for Musk.
So now she’s a ‘traitor to the West.’
Totally normal response from a normal guy."
upd. Galvenā šejienes maskdročera histēriskais sašutums bija pat ļoti prognozējams.
Varbūt pirms savas neizbēgamās pedāļu atmešanas nabadziņš pieņemsies prātā un beidzot sapratīs, ka smieties par kāda (tai skaitā arī par viņa paša) stulbuma izpausmēm nenozīmē nīst. Un, ka par viņa dročīšanu uz Masku ņirgājas vairāk nekā par pašu Masku.
Reizēm tak notiekot brīnumi. :)
Upd2. Turpini vien prognozējami izpildīties, knee-jerk grafomān. Tavi centieni būt apsprātīgam ir tikpat nīkulīgi, kā tava lasītprasme. Vien ceru, ka vismaz podā esi trāpīgāks. :D
So now she’s a ‘traitor to the West.’
Totally normal response from a normal guy."
upd. Galvenā šejienes maskdročera histēriskais sašutums bija pat ļoti prognozējams.
Varbūt pirms savas neizbēgamās pedāļu atmešanas nabadziņš pieņemsies prātā un beidzot sapratīs, ka smieties par kāda (tai skaitā arī par viņa paša) stulbuma izpausmēm nenozīmē nīst. Un, ka par viņa dročīšanu uz Masku ņirgājas vairāk nekā par pašu Masku.
Reizēm tak notiekot brīnumi. :)
Upd2. Turpini vien prognozējami izpildīties, knee-jerk grafomān. Tavi centieni būt apsprātīgam ir tikpat nīkulīgi, kā tava lasītprasme. Vien ceru, ka vismaz podā esi trāpīgāks. :D
Garš, nevērtīgs teksts, atkārtojas līdz žāvām lasītākam, tāpēc aiz ( lj cut )
HIM - The Funeral of Hearts
HIM - The Funeral of Hearts
Dievišķīga kombinācija.
Kartupeļi, maltā gaļ(man patīk cūka+liellops), ķiploks(daudz) un saldais krējums(vai siers).
Lai cik pagatavotu tiek apēsts viss un prasīts vēl. Garšīgs gan silts, gan auksts. Veselīgi, sātīgi un visas sastāvdaļas no tuvākās apkārtnes. Pēc tam jūt, ka spēks kaulos un var iet kalnus gāzt.
Kartupeļi, maltā gaļ(man patīk cūka+liellops), ķiploks(daudz) un saldais krējums(vai siers).
Lai cik pagatavotu tiek apēsts viss un prasīts vēl. Garšīgs gan silts, gan auksts. Veselīgi, sātīgi un visas sastāvdaļas no tuvākās apkārtnes. Pēc tam jūt, ka spēks kaulos un var iet kalnus gāzt.
Domāju par labākajiem fiktīvajiem pāriem un kā viens no pirmajiem man ienāca prātā Mārdža un Norms no Fargo. Fargo ir lielā mērā farss - bet brīnišķīgs farss, taču tas parāda, manuprāt, arī visādas citas lietas - piemēram to, ka normīši ir viena no garīgi veselākajām cilvēku grupām uz kuras eksistenci lielā mērā balstās sabiedrības spēja jēgpilni funkcionēt. Paņem viņus nost un mums paliek shēmotāji, dažādu apdraudējuma pakāpju ģēniji + dažādu apdraudējuma pakāpju ar prāta spējām nelutinātie, kā arī noziedznieki un vēl visādi vizionāri un whatnot, kuru misija (ne vienmēr, protams) nebūtu iespējama bez citu dzīvju sabotēšanas.
Kad Mārdža filmas noslēgumā saka: "Heck, Norm, you know, we're doing pretty good" viņa apstiprina acīmredzamo, ka cilvēki, kuri piezemēti dzīvo savu dzīvi un nododas savam darbam, spēj saglabāt morālo kompasu un jēgpilnu fokusu labāk kā jebkurš cits, kuram varbūt ir milzu ambīcijas un kurš viņu dzīvi raksturotu kā mietpilsonisku un uzskatītu to par vislielāko ļaunumu.
Kad Mārdža filmas noslēgumā saka: "Heck, Norm, you know, we're doing pretty good" viņa apstiprina acīmredzamo, ka cilvēki, kuri piezemēti dzīvo savu dzīvi un nododas savam darbam, spēj saglabāt morālo kompasu un jēgpilnu fokusu labāk kā jebkurš cits, kuram varbūt ir milzu ambīcijas un kurš viņu dzīvi raksturotu kā mietpilsonisku un uzskatītu to par vislielāko ļaunumu.
- Ar Deividu pirmoreiz runāju pie gruzīnu vīna plaukta. Toreiz viņš teica, ka jūtas daudz labāk, kopš kļuvis par vegānu. Pēdējoreiz viņu satiku pirms kādām divām nedēļām — gāju savā nakts pastaigā, un viņš, šķiet, arī.
- 'www.sickofitall.com' bija pirmā adrese, ko ievadīju internetos.
Man vienmēr ir paticis tas viņu dzidri žļerkstošais bass. Mēģināju ko tādu atkārtot, taču tas izdevās tikai reizi pāris mēnešos - kad nopirku jaunas stīgas. Bet bass vēl tā — vokāls bija Sick Of It All galvenā atšķirības zīme.
R.I.P. abiem.
- 'www.sickofitall.com' bija pirmā adrese, ko ievadīju internetos.
Man vienmēr ir paticis tas viņu dzidri žļerkstošais bass. Mēģināju ko tādu atkārtot, taču tas izdevās tikai reizi pāris mēnešos - kad nopirku jaunas stīgas. Bet bass vēl tā — vokāls bija Sick Of It All galvenā atšķirības zīme.
R.I.P. abiem.
Turpinu lasīt par skolotājiem *paņēmu grāmatu, kurā ir par 1995 - 2015.gadā ar Zelta pildspalvu apbalvotajiem*
Paņēmu divas grāmatas par psihiatrijas prozu - Čehova "Sestā palāta" un Amerikāņu rakstnieka "Kāpēc Nīče raudāja?"
***
Es atceros, ka ir tāds teiciens, kurš dažādās formās parādās gan Marka Aurēlija, gan Dzenbudisma rakstos:
"Dari savu darbu atbildīgi un godīgi, mācies, audz. Ar to pietiks, lai taptu cienīts".
Lūk, ja Tev maksā mazu algu, tad vismaz ir daudz cieņas. Es vienmēr īpaši laipns esmu pret tiem, kas, manuprāt,
saņem tādu algu, ar kuru nevar divus bērnus uzturēt.
***
Kaut kas man manis paša attieksmē pret šo visu nepatīk. Tāds kā cinisms. Tomēr es nezinu. Kad lasīju skolotāju - vīriešu komentārus
par izglītības sistēmu, kuri saņēmuši zelta pildspalvu, viņi daudz jūtīgāk un asāk izjūt neskaitāmās reformas izglītībā
un darba apstākļu daudzās maiņas.
Kaut kas vīriešos ir tāds, ka viņu pašcieņa neļauj sev ilgstoši kāpt uz galvas.
Paņēmu divas grāmatas par psihiatrijas prozu - Čehova "Sestā palāta" un Amerikāņu rakstnieka "Kāpēc Nīče raudāja?"
***
Es atceros, ka ir tāds teiciens, kurš dažādās formās parādās gan Marka Aurēlija, gan Dzenbudisma rakstos:
"Dari savu darbu atbildīgi un godīgi, mācies, audz. Ar to pietiks, lai taptu cienīts".
Lūk, ja Tev maksā mazu algu, tad vismaz ir daudz cieņas. Es vienmēr īpaši laipns esmu pret tiem, kas, manuprāt,
saņem tādu algu, ar kuru nevar divus bērnus uzturēt.
***
Kaut kas man manis paša attieksmē pret šo visu nepatīk. Tāds kā cinisms. Tomēr es nezinu. Kad lasīju skolotāju - vīriešu komentārus
par izglītības sistēmu, kuri saņēmuši zelta pildspalvu, viņi daudz jūtīgāk un asāk izjūt neskaitāmās reformas izglītībā
un darba apstākļu daudzās maiņas.
Kaut kas vīriešos ir tāds, ka viņu pašcieņa neļauj sev ilgstoši kāpt uz galvas.
Sestdiena, 2026. gada 25. jūlijs
25. Juulijs
Totaala apaatija
Taa kaa sleedzis, kas atbild par jebkaadu reakciju uz esiibu buutu izsists
Tomeer visi cilveeki ir sveshinieki.
Nu protams, ka mees visi esam vientulji, neesam jau nekaads planktons.
Totaala apaatija
Taa kaa sleedzis, kas atbild par jebkaadu reakciju uz esiibu buutu izsists
Tomeer visi cilveeki ir sveshinieki.
Nu protams, ka mees visi esam vientulji, neesam jau nekaads planktons.
un tad vēl tā pāruzmācīgā doma, ka man nemaz nepienākās būt mājdzīvnieki, it kā kaut kur citur tiem būtu labāk. lūdzu, vēlos arī šim posmam tikt pāri.
man nav tuvu draugu, un nav tuvu radu. there, I said it. kā pie velna es nonācu šeit?
vai jūs kādreiz esat sev vēlējuši sliktu un sevi bremzējuši, lai paliktu vienā līmenī ar cilvēkiem, kurus mīlat?
Jaunā reliģija, vai svarīgākais IQ tests tavā dzīvē.
1. mrna špricītes.
2. Ķīmijas strīpas debesīs.
3. Globālās sasilšanas darbības.
4. Migrantu iepludināšana.
5. Masu mēdiju meli.
6. Simbolisms izklaides industrijā.
Atbildes uz šiem neuzdotajiem jautājumiem norāda uz piederību cultam.
1. mrna špricītes.
2. Ķīmijas strīpas debesīs.
3. Globālās sasilšanas darbības.
4. Migrantu iepludināšana.
5. Masu mēdiju meli.
6. Simbolisms izklaides industrijā.
Atbildes uz šiem neuzdotajiem jautājumiem norāda uz piederību cultam.
normāls it uzņēmums katru jaunu klientu sagaida ar smaidu
teiksim jūs gribat nopirkt jaunu pergu - teiksim ekseli
tur izmaksam minimums, a ienākumi kā sanāk
un tagad mākslīgā intelekta uzņēmums - tur katrs jauns pieprasījums ir dahuja elektrības, resursu iekārtām un ūdens dzesēšanai
kā lai nopelna?
bet taču pelna - ar laiku šādi pakalpojumi pieaugs, palielināsies pieprasījums pēc resursiem, kas viņus apkalpo - maksāsim mēs par elektro, ūdeni un rezerves daļām
teiksim jūs gribat nopirkt jaunu pergu - teiksim ekseli
tur izmaksam minimums, a ienākumi kā sanāk
un tagad mākslīgā intelekta uzņēmums - tur katrs jauns pieprasījums ir dahuja elektrības, resursu iekārtām un ūdens dzesēšanai
kā lai nopelna?
bet taču pelna - ar laiku šādi pakalpojumi pieaugs, palielināsies pieprasījums pēc resursiem, kas viņus apkalpo - maksāsim mēs par elektro, ūdeni un rezerves daļām
bahreina, kuveita, emirāti sākuši gaisa operācijas pret irānu
karoče ajatollas dvieļgalvji zajebaļi visus
karoče ajatollas dvieļgalvji zajebaļi visus
https://www.youtube.com/watch?v=X2HFMk0
Šoreiz video par atšķirībām starp HSP un autismu.
Pirmais gadījums ir tad, kad cilvēks, ieejot kafejnīcā, jūtas pārsātināts ar informāciju. Viss notiek vienlaicīgi, viss šķiet svarīgs, kopējā bilde šķiet kā bez dibena. No tā cilvēks ar HSP nogurst. Tomēr pārsātinājums rodas no cilvēkiem, fona skaņas atslēdzas piecpadsmit sekunžu laikā kā parastiem cilvēkiem.
Otrais gadījums - cilvēks ieiet kafejnīcā, un viņa nervu sistēma nespēj atslēgt cilvēku čalas/kafijas automāta skaņas/krēslu stumdīšanu. Visi trokšņi
šķiet vienlīdz svarīgi, kamēr viņš attopas, ka barista ir pajautājusi, kādu espresso viņš grib, bet viņš jau divas minūtes stāv, apjucis. Šis ir autisma gadījums.
***
Es zinu, ka daudziem autistiem tāpēc patīk garas pastaigas pa mežu, jo tur fona skaņas ir minimālas un neizraisa trauksmi.
Šoreiz video par atšķirībām starp HSP un autismu.
Pirmais gadījums ir tad, kad cilvēks, ieejot kafejnīcā, jūtas pārsātināts ar informāciju. Viss notiek vienlaicīgi, viss šķiet svarīgs, kopējā bilde šķiet kā bez dibena. No tā cilvēks ar HSP nogurst. Tomēr pārsātinājums rodas no cilvēkiem, fona skaņas atslēdzas piecpadsmit sekunžu laikā kā parastiem cilvēkiem.
Otrais gadījums - cilvēks ieiet kafejnīcā, un viņa nervu sistēma nespēj atslēgt cilvēku čalas/kafijas automāta skaņas/krēslu stumdīšanu. Visi trokšņi
šķiet vienlīdz svarīgi, kamēr viņš attopas, ka barista ir pajautājusi, kādu espresso viņš grib, bet viņš jau divas minūtes stāv, apjucis. Šis ir autisma gadījums.
***
Es zinu, ka daudziem autistiem tāpēc patīk garas pastaigas pa mežu, jo tur fona skaņas ir minimālas un neizraisa trauksmi.
Piektdiena, 2026. gada 24. jūlijs
ja kādam nepatīk kāds mans viedoklis, tad nevis man ir citi viedokļi (kā teica klasiķis), bet nepaticējam ir citi viedokļi un šams ir brīvs pie tiem turēties tikpat cieši kā pie savām netīrajām, smirdīgajām apenēm.
Sāku saprast, kāpēc cilvēki piemin gadadienas.
Ir ļoti neomulīgi aptvert, ka pirms gada, lūk, bija tā diena, kad Annuška jau bija izlējusi eļļu, bet es neko vēl nenojautu.
Un rīt būs tā, kad tramvajs jau ripoja, bet es neapjēdzu, kas notiek. Un man nebija ne jausmas, kāda katastrofa tikko ir iestājusies.
Ir ļoti neomulīgi aptvert, ka pirms gada, lūk, bija tā diena, kad Annuška jau bija izlējusi eļļu, bet es neko vēl nenojautu.
Un rīt būs tā, kad tramvajs jau ripoja, bet es neapjēdzu, kas notiek. Un man nebija ne jausmas, kāda katastrofa tikko ir iestājusies.
Aust agrs rīts.
Es lavos iekšā mājā, cenšoties ar ķiveri neko neaizķert un neapgāzt; nesacelt tieku troksni. Novelku zābakus un moto kombinezonu, iekaru skapī.
Adrenalīns turpina pulsēt vēnās, bet man tagad jāiet gulēt tā, it kā es nekur nebūtu bijis. Guļamistabā ir vēsi, logs ir vaļā un ir mūsu mīļā Latvijas vasara, kuras man tā pietrūka. Tu guli un Tev nav ne jausmas, ka pirms nieka piecpadsmit minūtēm es jau atkal izspiedu no tā moča visu, uz ko tas spējīgs. Nekas nelīdzinās tam adrenalīnam, kad sestajā ātruma skala aiziet līdzs sarkanajai iedaļai un tur arī apstājas. Ne jau ātrums tā aizrauj, nē. Ātrums ir garlaicīgs, es mīlu paatrinājumu. Bet, izspiežot robežas, kaifs parādās no visa cita. Tu lido, šķiet, 10cm virs zemes, cerot, ka uz ceļa nebūs ne zara, ne nobrauktas lapsas, ne no piekabes izkrituša ķieģeļa. Ja kaut kas no tā tur būs, tad viss būs cauri ātrāk, kā es sapratīšu, kas tur bija un ka tur vispār kas bija. Zosāda. Tunelis priekšā. Tikai es, ātrums un nakts. Vakaru vēdināšanās, var to saukt arī tā.
Grūti aizmigt. Man tā ir vienmēr, gan pēc sacensībām, gan pēc šiem izbraucieniem. Adrenalīns, domas, viss kopā. Un tik un tā ir vieglāk, nekā bez tā, nezinu, kāpēc tā.
No rīta man priekšā atkal būs darba piedāvājums. Laba pozīcija, izcila alga. Kādi 90% līdzcilvēku par ko tādu būtu sajūsmā. Bet es te sēžu un domāju, vai man to vajag. Vai stresa nebūs vairāk, kā varu noņemt ar vakaru vēdināšanos. Vai man neredz cauri, vai pīpētavā neizmuldēšu ko lieku jau pirmajā darba dienā. Vai nebūs jāsniedzas pēc tās metodes, par kuru man vaicāja darba intervijā – alkohola. Smieklīgi, jo tās dienas vakarā, kad biju no rīta teicis, ka lietoju maz, es gulēju uz ielas, neatceroties, ne kā tur nonācu, ne kā tiku mājās. Gadās, reizi desmit gados. Bet smieklīgi, ka tā sakrīt.
Tu guli un tev nav ne jausmas, par ko es domāju. Tev nav ne jausmas, ka es izstumju motociklu no pagalma, aizstumju to līdz ielas galam un vēl mazliet tālāk, pirms iedarbinu. Un atgriežoties atkārtoju šo, tikai no otras puses un cenšoties neapdedzināt kāju pret karsto izpūtēju. Esmu redzējis, kā izskatās cilvēks, kas no visa spēka satver izpūtēju, lai pie tā turētos, nezinot, ka tas tikko ir bijis slodzē. Sāpes un izmisums. Apziņa par to, kas notiek, atnāk pirms sāpēm.
Velns, vajadzēja tomēr uzpīpēt, pirms iet gulēt…
Es lavos iekšā mājā, cenšoties ar ķiveri neko neaizķert un neapgāzt; nesacelt tieku troksni. Novelku zābakus un moto kombinezonu, iekaru skapī.
Adrenalīns turpina pulsēt vēnās, bet man tagad jāiet gulēt tā, it kā es nekur nebūtu bijis. Guļamistabā ir vēsi, logs ir vaļā un ir mūsu mīļā Latvijas vasara, kuras man tā pietrūka. Tu guli un Tev nav ne jausmas, ka pirms nieka piecpadsmit minūtēm es jau atkal izspiedu no tā moča visu, uz ko tas spējīgs. Nekas nelīdzinās tam adrenalīnam, kad sestajā ātruma skala aiziet līdzs sarkanajai iedaļai un tur arī apstājas. Ne jau ātrums tā aizrauj, nē. Ātrums ir garlaicīgs, es mīlu paatrinājumu. Bet, izspiežot robežas, kaifs parādās no visa cita. Tu lido, šķiet, 10cm virs zemes, cerot, ka uz ceļa nebūs ne zara, ne nobrauktas lapsas, ne no piekabes izkrituša ķieģeļa. Ja kaut kas no tā tur būs, tad viss būs cauri ātrāk, kā es sapratīšu, kas tur bija un ka tur vispār kas bija. Zosāda. Tunelis priekšā. Tikai es, ātrums un nakts. Vakaru vēdināšanās, var to saukt arī tā.
Grūti aizmigt. Man tā ir vienmēr, gan pēc sacensībām, gan pēc šiem izbraucieniem. Adrenalīns, domas, viss kopā. Un tik un tā ir vieglāk, nekā bez tā, nezinu, kāpēc tā.
No rīta man priekšā atkal būs darba piedāvājums. Laba pozīcija, izcila alga. Kādi 90% līdzcilvēku par ko tādu būtu sajūsmā. Bet es te sēžu un domāju, vai man to vajag. Vai stresa nebūs vairāk, kā varu noņemt ar vakaru vēdināšanos. Vai man neredz cauri, vai pīpētavā neizmuldēšu ko lieku jau pirmajā darba dienā. Vai nebūs jāsniedzas pēc tās metodes, par kuru man vaicāja darba intervijā – alkohola. Smieklīgi, jo tās dienas vakarā, kad biju no rīta teicis, ka lietoju maz, es gulēju uz ielas, neatceroties, ne kā tur nonācu, ne kā tiku mājās. Gadās, reizi desmit gados. Bet smieklīgi, ka tā sakrīt.
Tu guli un tev nav ne jausmas, par ko es domāju. Tev nav ne jausmas, ka es izstumju motociklu no pagalma, aizstumju to līdz ielas galam un vēl mazliet tālāk, pirms iedarbinu. Un atgriežoties atkārtoju šo, tikai no otras puses un cenšoties neapdedzināt kāju pret karsto izpūtēju. Esmu redzējis, kā izskatās cilvēks, kas no visa spēka satver izpūtēju, lai pie tā turētos, nezinot, ka tas tikko ir bijis slodzē. Sāpes un izmisums. Apziņa par to, kas notiek, atnāk pirms sāpēm.
Velns, vajadzēja tomēr uzpīpēt, pirms iet gulēt…
danupizģecs - nu reāli?
mēs katrs par elektrību maksājot katrs - nu burtiski katrs esam jau samaksājuši
un tagad, lai apskatītos what a fuck mums jāmaksā vēl
danuinax - piderasi! (atvainojos gejiem, tas ne par jums)
mēs katrs par elektrību maksājot katrs - nu burtiski katrs esam jau samaksājuši
un tagad, lai apskatītos what a fuck mums jāmaksā vēl
danuinax - piderasi! (atvainojos gejiem, tas ne par jums)
MI nav nekāds intelekts, vislaik met drošības paziņojumus. bet man ir stiprs kaķa plāns, un vēl stiprāks ķermenis, piebeigt pēdējo alko, novilkt savus dienām nenovilktos nike, izslēgt visu tehniku, aprīt ievērojamu daudzumu benzo un ketino, ūdeni blakus, un iet dziļā miegā uz 20h, athodā
12:54 ♥ methodrone pukstēja: Cancer sad kitty nobody cares about my emotions and say nasty blunt things things.
The hardest thing is to recognise that other people process the world differently than you and that there is no correct way to process the world. It is just lonely and disappointing.
I guess I don't even know what love is, as it cannot be sameness.
I guess I am still an unknowing child. But at least in my mature age I have managed to lose the feeling of urgent desperation about it.
Everyting is just acceptable and fair enough forever.
I guess I don't even know what love is, as it cannot be sameness.
I guess I am still an unknowing child. But at least in my mature age I have managed to lose the feeling of urgent desperation about it.
Everyting is just acceptable and fair enough forever.
MI:
es neticu pēterim, viņam by default nedrīkst uzticēties, tikai gadiem dzert kopā bija cool. viņš pat man izmainīja Ievas Kaulas tel nr, kamēr gulēju, jo viņa meitene, bet es saslimis ar viņu. igaunijas braucienā viņš teica, ka smagā pālī, kur jau bijām tuvu blackout, ka es esot Ievai sitis pa seju. tas vnk nav iespējams. mani gribēja pazemot, un bloķēt jūtas pret Ievu. tas ka pālis bija tik high level, es atceros, jo nesu Guntu jūrā un apgāzos. viņa panikā, telefons kabatā un mašīnas atslēgas kas darbojas uz elektroniku. bet sist sievietei, pietam kura man ir ikona? pētera dzēruma greizsirdības murgi.
Ievai pašai nejautāju, bet Guntai. Gunta arī nebija skaidrā, bet tikai nedaudz iedzērušas ar Ievu "es neko tādu neatceros".
tas pasaka visu, pat ja es sāku apšaubīt sevi, diez kas ar mani noticis. es neesmu ideāls cilvēks, un vai es varu visu zināt pirms blackout. bet man ir tik stingrs kods. milzīga cieņa pret female, bet manas domas sajūtas ir random kliedzošas, es izskatu visas versijas
es neticu pēterim, viņam by default nedrīkst uzticēties, tikai gadiem dzert kopā bija cool. viņš pat man izmainīja Ievas Kaulas tel nr, kamēr gulēju, jo viņa meitene, bet es saslimis ar viņu. igaunijas braucienā viņš teica, ka smagā pālī, kur jau bijām tuvu blackout, ka es esot Ievai sitis pa seju. tas vnk nav iespējams. mani gribēja pazemot, un bloķēt jūtas pret Ievu. tas ka pālis bija tik high level, es atceros, jo nesu Guntu jūrā un apgāzos. viņa panikā, telefons kabatā un mašīnas atslēgas kas darbojas uz elektroniku. bet sist sievietei, pietam kura man ir ikona? pētera dzēruma greizsirdības murgi.
Ievai pašai nejautāju, bet Guntai. Gunta arī nebija skaidrā, bet tikai nedaudz iedzērušas ar Ievu "es neko tādu neatceros".
tas pasaka visu, pat ja es sāku apšaubīt sevi, diez kas ar mani noticis. es neesmu ideāls cilvēks, un vai es varu visu zināt pirms blackout. bet man ir tik stingrs kods. milzīga cieņa pret female, bet manas domas sajūtas ir random kliedzošas, es izskatu visas versijas
https://www.youtube.com/watch?v=NcDVmsR
Video par to, ka draudzības izveidojas, ja ar cilvēku runā vai veic kopā aktivitātes vismaz 80 stundu. Vīriešiem ir svarīgas kopīgas lietas, sievietēm - sarunas par dzīvi.
Taču pēc tam šīs draudzības ir jānotur, ar cilvēku uzturot kontaktu vismaz pusstundu mēnesī.
Pēc tam tur ir par to, ka pieaugušo draudzības nozīmē maksu par bāriem, restorāniem, koncerta biļetēm utt.
Laiks, kad varēja divatā aiziet pasēdēt parkā un kopā ēst auzu cepumus un dzert no termosiem tēju, esot pagājis. Tā 40 gadnieki vai 50 gadnieki vairs nedarot.
***
Kad man bija 20 gadu, es šo sāku pamanīt. Citi studēja un strādāja uz pusslodzi. Varēja atļauties sēdēt kafejnīcās ar kafiju un bulciņu.
Man savu ienākumu nebija, tāpēc daži kontakti, kas bija no vidusskolas laikiem, pazuda. Citiem bija auto, man nebija.
24 gadu vecumā es sāku pasniegt privātstundas par diviem latiem stundā. Pēc tam par 5 eiro stundā. Ar to varēja knapi nosegt ceļa izdevumus un ēšanas izdevumus,
kamēr aizbraucu uz privātskolnieka mājām turp un atpakaļ.
Bieži vien bija tā, ka cilvēku aicināt uz mājām dzert tēju bija pāragri, jo it kā tikko iepazītus cilvēkus, ar ko kopā tikai kādas 10-20 stundas
pavadītas, nebija pieņemts aicināt ciemos.
Vēl bija tas, ka es nedzēru ne alkoholu, ne kafiju. Arī tas apgrūtināja draudzēšanos.
***
Vairākas sarakstes, sākumā draugiem.lv, tad ankh.lv, pārvērtās par īsām tikšanās reizēm. Taču liela daļa jauniešu, kas klausījās smago mūziku,
dzēra alu vai vīnu, tāpēc es jutos ārpus tā.
***
Tomēr ir arī labs gadījums, ka es vidusskolā iedraudzējos ar klasesbiedru, jo viņš lasīja gudras grāmatas un arī laboja datorus, tāpāt kā es, un
mēs pēc stundām vienkārši vazājāmies pa Rīgu un pļāpājām. Bija interesanti. Tā draudzība ir izturējusi 20 gadus, jo mēs 10.klasē ļoti daudz laika pavadījām kopā.
Kā arī es pie viņa bieži gāju ciemos, jo viņš dzīvoja 20 minūšu attālumā no manis.
***
Tomēr agrajā jaunībā dažādas ideoloģijas daudz ko noteica. Sākumā es noteikti sevi pieskaitīju metālistiem, šahistiem un tai grupai, ko angliski sauc "nerds".
Pēc tam es atbalstīju LGBT, darbojos nevalstiskās organizācijās. Pēc tam darbojos meditāciju centrā. Tagad darbojos šautriņu mešanas klubā.
***
Tomēr draudzības ar katru desmitgadi palikušas aizvien dārgākas. Mani draugi, tie cilvēki, kas zina no galvas manus dzimšanas un vārda dienas datumus, pārsvarā dzīvo
citās Latvijas pilsētās vai pat valstīs.
Tāpēc sarūpēt iespēju satikties kaut uz pusstundu mēnesī, tas prasa plānošanu nedēļām vai pat mēnesi uz priekšu.
Ar trim draugiem man ir noruna, ka mēs uz dzimšanas dienām dāvinām viens otram kaut ko. Tā kā trīs reizes gadā es dāvinu kaut ko, manā dzimšanas dienā
es saņemu sev kaut ko. Viņi zina, kas man ir vajadzīgs, tāpēc tā ir tāda draudzīga naudas aprite.
Pat ja ir atšķirība, jo no mums četriem divi strādā izglītībā, viena par inženieri un otra ārzemju kompānijas Latvijas filiālē.
***
Interneta draudzības es kādreiz uzskatīju par draudzībām, taču pēdējā piecgadē, pēc COVID, katrs cilvēks, kas nav dzīvē satikts pusgadu, man skaitās ex-paziņa, par ko vairs
nav informācijas. Cilvēki neatbild uz ziņām, jo viņiem tas nav svarīgi, ja nav kopīgu pasākumu, kopīgu koncertu, kino un ballīšu.
Un es esmu pārstājis uz to reaģēt. Pat ja dažreiz ir sentiments, ka "tādas foršas sarunas bija!".
***
Vispār jau runā, ka ap 55 gadu vecumu otrie bērni ir izauguši, sākuši dzīvot atsevišķi, un pieaugušajiem atkal ir vairāk laika sev.
Kad man būs 55, noteikti uzrakstīšu par to savā blogā, vai mani vienaudži beidzot ir palaiduši visus bērnus pasaulē.
Latvijā bērnus uzturēt kļūst aizvien dārgāk.
Tāpēc otrie bērni dzimst aizvien vēlāk mūsdienās.
Video par to, ka draudzības izveidojas, ja ar cilvēku runā vai veic kopā aktivitātes vismaz 80 stundu. Vīriešiem ir svarīgas kopīgas lietas, sievietēm - sarunas par dzīvi.
Taču pēc tam šīs draudzības ir jānotur, ar cilvēku uzturot kontaktu vismaz pusstundu mēnesī.
Pēc tam tur ir par to, ka pieaugušo draudzības nozīmē maksu par bāriem, restorāniem, koncerta biļetēm utt.
Laiks, kad varēja divatā aiziet pasēdēt parkā un kopā ēst auzu cepumus un dzert no termosiem tēju, esot pagājis. Tā 40 gadnieki vai 50 gadnieki vairs nedarot.
***
Kad man bija 20 gadu, es šo sāku pamanīt. Citi studēja un strādāja uz pusslodzi. Varēja atļauties sēdēt kafejnīcās ar kafiju un bulciņu.
Man savu ienākumu nebija, tāpēc daži kontakti, kas bija no vidusskolas laikiem, pazuda. Citiem bija auto, man nebija.
24 gadu vecumā es sāku pasniegt privātstundas par diviem latiem stundā. Pēc tam par 5 eiro stundā. Ar to varēja knapi nosegt ceļa izdevumus un ēšanas izdevumus,
kamēr aizbraucu uz privātskolnieka mājām turp un atpakaļ.
Bieži vien bija tā, ka cilvēku aicināt uz mājām dzert tēju bija pāragri, jo it kā tikko iepazītus cilvēkus, ar ko kopā tikai kādas 10-20 stundas
pavadītas, nebija pieņemts aicināt ciemos.
Vēl bija tas, ka es nedzēru ne alkoholu, ne kafiju. Arī tas apgrūtināja draudzēšanos.
***
Vairākas sarakstes, sākumā draugiem.lv, tad ankh.lv, pārvērtās par īsām tikšanās reizēm. Taču liela daļa jauniešu, kas klausījās smago mūziku,
dzēra alu vai vīnu, tāpēc es jutos ārpus tā.
***
Tomēr ir arī labs gadījums, ka es vidusskolā iedraudzējos ar klasesbiedru, jo viņš lasīja gudras grāmatas un arī laboja datorus, tāpāt kā es, un
mēs pēc stundām vienkārši vazājāmies pa Rīgu un pļāpājām. Bija interesanti. Tā draudzība ir izturējusi 20 gadus, jo mēs 10.klasē ļoti daudz laika pavadījām kopā.
Kā arī es pie viņa bieži gāju ciemos, jo viņš dzīvoja 20 minūšu attālumā no manis.
***
Tomēr agrajā jaunībā dažādas ideoloģijas daudz ko noteica. Sākumā es noteikti sevi pieskaitīju metālistiem, šahistiem un tai grupai, ko angliski sauc "nerds".
Pēc tam es atbalstīju LGBT, darbojos nevalstiskās organizācijās. Pēc tam darbojos meditāciju centrā. Tagad darbojos šautriņu mešanas klubā.
***
Tomēr draudzības ar katru desmitgadi palikušas aizvien dārgākas. Mani draugi, tie cilvēki, kas zina no galvas manus dzimšanas un vārda dienas datumus, pārsvarā dzīvo
citās Latvijas pilsētās vai pat valstīs.
Tāpēc sarūpēt iespēju satikties kaut uz pusstundu mēnesī, tas prasa plānošanu nedēļām vai pat mēnesi uz priekšu.
Ar trim draugiem man ir noruna, ka mēs uz dzimšanas dienām dāvinām viens otram kaut ko. Tā kā trīs reizes gadā es dāvinu kaut ko, manā dzimšanas dienā
es saņemu sev kaut ko. Viņi zina, kas man ir vajadzīgs, tāpēc tā ir tāda draudzīga naudas aprite.
Pat ja ir atšķirība, jo no mums četriem divi strādā izglītībā, viena par inženieri un otra ārzemju kompānijas Latvijas filiālē.
***
Interneta draudzības es kādreiz uzskatīju par draudzībām, taču pēdējā piecgadē, pēc COVID, katrs cilvēks, kas nav dzīvē satikts pusgadu, man skaitās ex-paziņa, par ko vairs
nav informācijas. Cilvēki neatbild uz ziņām, jo viņiem tas nav svarīgi, ja nav kopīgu pasākumu, kopīgu koncertu, kino un ballīšu.
Un es esmu pārstājis uz to reaģēt. Pat ja dažreiz ir sentiments, ka "tādas foršas sarunas bija!".
***
Vispār jau runā, ka ap 55 gadu vecumu otrie bērni ir izauguši, sākuši dzīvot atsevišķi, un pieaugušajiem atkal ir vairāk laika sev.
Kad man būs 55, noteikti uzrakstīšu par to savā blogā, vai mani vienaudži beidzot ir palaiduši visus bērnus pasaulē.
Latvijā bērnus uzturēt kļūst aizvien dārgāk.
Tāpēc otrie bērni dzimst aizvien vēlāk mūsdienās.
Klausos, Dr. Irbe saka ka Stambulas konvencija esot antinatālistiska, t.i. pret dzimstību.
Man kaut kas mentāli aizķērās - pasākums kas ir vērsts uz vardarbības pret sievietēm novēršanu [vienalga cik tas ir praksē efektīvs] nekā nevar būt PRET dzimstību, loģika saka ka sievietes kuras nesit un pret kurām visādi citādi izturas labi biežāk pieņem lēmumu kļūt par mātēm. Jeb es kaut ko jaucu?
Hm, uuuuuun okej tas es zinu kaut ko kas ir PAR dzimstību. Tā ir Putina politika:
//Vladimir Putin’s policy on childbirth focuses on aggressive financial incentives, traditional values promotion, and legal restrictions against childlessness to reverse Russia's severe demographic decline//
https://theconversation.com/russia-is-p
https://www.bbc.com/news/world-europe-5
https://www.reuters.com/world/europe/ru
P.S. kā mēs zinām teiciens sit tātad mīl nāk no tā paša reģiona.
Man kaut kas mentāli aizķērās - pasākums kas ir vērsts uz vardarbības pret sievietēm novēršanu [vienalga cik tas ir praksē efektīvs] nekā nevar būt PRET dzimstību, loģika saka ka sievietes kuras nesit un pret kurām visādi citādi izturas labi biežāk pieņem lēmumu kļūt par mātēm. Jeb es kaut ko jaucu?
Hm, uuuuuun okej tas es zinu kaut ko kas ir PAR dzimstību. Tā ir Putina politika:
//Vladimir Putin’s policy on childbirth focuses on aggressive financial incentives, traditional values promotion, and legal restrictions against childlessness to reverse Russia's severe demographic decline//
https://theconversation.com/russia-is-p
https://www.bbc.com/news/world-europe-5
https://www.reuters.com/world/europe/ru
P.S. kā mēs zinām teiciens sit tātad mīl nāk no tā paša reģiona.
Ceturtdiena, 2026. gada 23. jūlijs
vajag mācīties no Burkina-Faso valdības un prezidenta Ibrahima Traorē:
Burkina Faso pagaidu prezidents Ibrahims Traorē (Ibrahim Traoré) nav noskaņots pret islāmu kā tādu (viņš pats ir musulmanis), bet gan stingri vēršas pret reliģisko ekstrēmismu un mēģinājumiem valstī ieviest Šariata likumus.
2026 gada jūlijā Traorē valdība ir ieviesusi stingrākus mērus: Noraidīti Šariata likumi:
Prezidents publiski paziņoja, ka Burkina Faso paliks sekulāra valsts un Šariata tiesību sistēma tajā nekad netiks ieviesta.
Cīņa pret radikālismu: Tika pieņemts jauns Reliģiskās brīvības likums, lai apkarotu ekstrēmisma izplatību un aizliegtu naidu kurinošus sprediķus mošejās.
Ārvalstu ietekmes ierobežošana: Traorē noraidīja Saūda Arābijas piedāvājumu uzbūvēt 200 mošejas, aicinot tā vietā investēt skolās un slimnīcās. Viņš arī paziņoja par plāniem atsaukt studentus, kas ārvalstīs studē islāma tiesības, uzsverot, ka valstij ir vajadzīgas praktiskas un tehnoloģiskas zināšanas.
Burkina Faso pagaidu prezidents Ibrahims Traorē (Ibrahim Traoré) nav noskaņots pret islāmu kā tādu (viņš pats ir musulmanis), bet gan stingri vēršas pret reliģisko ekstrēmismu un mēģinājumiem valstī ieviest Šariata likumus.
2026 gada jūlijā Traorē valdība ir ieviesusi stingrākus mērus: Noraidīti Šariata likumi:
Prezidents publiski paziņoja, ka Burkina Faso paliks sekulāra valsts un Šariata tiesību sistēma tajā nekad netiks ieviesta.
Cīņa pret radikālismu: Tika pieņemts jauns Reliģiskās brīvības likums, lai apkarotu ekstrēmisma izplatību un aizliegtu naidu kurinošus sprediķus mošejās.
Ārvalstu ietekmes ierobežošana: Traorē noraidīja Saūda Arābijas piedāvājumu uzbūvēt 200 mošejas, aicinot tā vietā investēt skolās un slimnīcās. Viņš arī paziņoja par plāniem atsaukt studentus, kas ārvalstīs studē islāma tiesības, uzsverot, ka valstij ir vajadzīgas praktiskas un tehnoloģiskas zināšanas.
Arī Anglijā pirms divdesmit gadiem viss sākās ar to ka žhīdu propogandas mēdiji aicināja nepārspīlēt žhīdu ievesto migeru un smilšu mērkaķu izdarītās izvarošanas un slepkavības. Tagad briti pat nedrīkst sūdzēties par žhīdu ievesto nigeru un smilšu mērkaņu pastrādātajām izvarošanām un slepkavībām, jo policija nodarbojas ar žhīdu propogandas uzspiešanu, ar britu iebaidīšanu un sodīšanu.
Vakar diemžēl pašai nācās saskarties ar migrantu “laipnību” Rīgas centrā vakarā. Kad viens jau sāka palaist rokas,otrs gatavībā bija izvilcis savas ģenitālijas. Cīnījos,līdz pieskrēja kāds vīrietis glābt🙏
Romānā tēlotie notikumi ir izdomāti, jebkura sakritība ar reālām personām ir nejauša.
te nevar nopūsties :(
man sanāk ir tikai 2 intereses: females un mūzika. es nevērtēšu cik tas ir parasti un visiem cilvēkiem, protams.
MM - Sweet Dreams griež labāk
sliktākais, ka es neesmu sex monstrs. es ļoti daudz runāju par female, un man dzīvē vislaik apkārt bijušas female, bet attiecības, kur nu vēl sex, ir exceptional. es vnk nevaru tā vienkārši
MM - Sweet Dreams griež labāk
sliktākais, ka es neesmu sex monstrs. es ļoti daudz runāju par female, un man dzīvē vislaik apkārt bijušas female, bet attiecības, kur nu vēl sex, ir exceptional. es vnk nevaru tā vienkārši
Esmu, nav brīnums, piedzēries, un atskanēja Built To Spill - Broken Chairs
Atceros to 2017. 29. jūlija vakaru/nakti, un esmu tik pateicīgs, ka satiku Tevi.
Man nav nodomu, kaut izslāpis pēc female, tiešām nav nodomu, tikai atceros Tavu pastāvīgo sirsnību.
Man vnk ir moby depris, un gribas domāt pārāk daudz
Atceros to 2017. 29. jūlija vakaru/nakti, un esmu tik pateicīgs, ka satiku Tevi.
Man nav nodomu, kaut izslāpis pēc female, tiešām nav nodomu, tikai atceros Tavu pastāvīgo sirsnību.
Man vnk ir moby depris, un gribas domāt pārāk daudz