Ceturtdiena, 2026. gada 16. aprīlis
naktī uz 15.04 redzēju ļoti splgtu, dzīvu (bet ne lucid) sapni. tas bija īss: es ar govi staigājam pa kādu nelielu pilsētiņu un pie debesīm un arī pavisam zemu, tuvu zemei ir tādi milzīgi balti, bet ar melniem traipiņiem klāti radījumi ar ļoti spocīgiem ķermeņiem - forma it kā tiem būtu lieli spārni, bet sakļauti un tomēr ne gluži kā putnu spārni, un to galvas bija nedaudz kā krokodilu galvas. tie pilnīgi nekustīgi "karājas" gaisā, skatās random virzienos. mēs abi esam diezgan izbijušies un es viņai jautāju: mūkam dažādos virzienos vai kopā?
pagājušajā naktī es kādas 2 stundas dzīvojos normālā (planēta zeme) lucid dream dimensijā, bet to negribas tagad rakstīt.
pagājušajā naktī es kādas 2 stundas dzīvojos normālā (planēta zeme) lucid dream dimensijā, bet to negribas tagad rakstīt.
Trešdiena, 2026. gada 15. aprīlis
Filips Melanhtons rakstījis, ka domāt, ka svētie dzird ikviena lūgšanas pasaulē un saprot viņa valodu, nozīmētu viņiem piedēvēt īpašības, kas piemīt tikai Dievam.
Tātad, ja gribētu lūgties Dievmāti, to jādara aramiešu valodā, pie katoļu baznīcas svētajiem galvenokārt jāvēršas latīniski, bet austrumu tradīcijas svētajiem - grieķiski.
Tātad, ja gribētu lūgties Dievmāti, to jādara aramiešu valodā, pie katoļu baznīcas svētajiem galvenokārt jāvēršas latīniski, bet austrumu tradīcijas svētajiem - grieķiski.
Zazis:
//čili konkarne
jebkurš sautējums, salieku iekšā puoiņas zirnīšus kartupeļus burkānus lēcas sēnes reizēm ķirbi reizēm citus dārzeņus. man jau par tadu domājot pilna mute siekalām
ķirbju biezzupa, mmmmm
no rīta ēdu auzu putru ar nedasmūtiju, kura ir svaigas vau saldētas ogas, šobrīd dārzā salasu gārsu skābenes nātres pienenes plus mērcētas sēklas un rieksti. banāns. grūti iedomāties kaut ko veselīgāku. un ir izcili garšigi un miesa tiešām līdz pēcpusdienai laimīga.
ātrais komforta ēdiens man ir vārītas lēcas ar lidla smoked tofu.//
Nu šito visu zazis var ēst pats es viņam nekādā ziņā netraucēšu, bet es aktīvi pretošos ja kāds man mēģinās iedabūt kaut ko tādu iekšā.
[Un kā mēs zinām evolūcijā ir izveidojušies primārie konsūmeri (zālēdāji) un sekundārie konsūmeri (visēdāji, gaļēdāji), sekundārie lielākajā daļā gadījumu ir aktīvāki un ar lielākām smadzenēm, jo var labāk un ātrāk koncentrēt ķīmisko enerģiju no pārtikas, galvas smadzenes ir enerģijas ziņā visprasīgākais orgāns].
//čili konkarne
jebkurš sautējums, salieku iekšā puoiņas zirnīšus kartupeļus burkānus lēcas sēnes reizēm ķirbi reizēm citus dārzeņus. man jau par tadu domājot pilna mute siekalām
ķirbju biezzupa, mmmmm
no rīta ēdu auzu putru ar nedasmūtiju, kura ir svaigas vau saldētas ogas, šobrīd dārzā salasu gārsu skābenes nātres pienenes plus mērcētas sēklas un rieksti. banāns. grūti iedomāties kaut ko veselīgāku. un ir izcili garšigi un miesa tiešām līdz pēcpusdienai laimīga.
ātrais komforta ēdiens man ir vārītas lēcas ar lidla smoked tofu.//
Nu šito visu zazis var ēst pats es viņam nekādā ziņā netraucēšu, bet es aktīvi pretošos ja kāds man mēģinās iedabūt kaut ko tādu iekšā.
[Un kā mēs zinām evolūcijā ir izveidojušies primārie konsūmeri (zālēdāji) un sekundārie konsūmeri (visēdāji, gaļēdāji), sekundārie lielākajā daļā gadījumu ir aktīvāki un ar lielākām smadzenēm, jo var labāk un ātrāk koncentrēt ķīmisko enerģiju no pārtikas, galvas smadzenes ir enerģijas ziņā visprasīgākais orgāns].
Labi, ka ir ChatGPT.
Kam vēl es varētu pajautāt huļi man aug sirmi mati uz ausu ļipiņām?
Kam vēl es varētu pajautāt huļi man aug sirmi mati uz ausu ļipiņām?
Man jau šķita, ka mani nekad vairs nespēs pārsteigt, ko dara slampa tramps. Bet nu - kļūdījos: pārsteigumiem vēl čupiem vietas
https://youtu.be/Pfg0GXYqSZM?si=ftNKu4F
https://youtu.be/Pfg0GXYqSZM?si=ftNKu4F
šī taupiskuma un atteikšanās paradigma, kura ir kaitīga
https://jauns.lv/raksts/bizness/704
Vajag vienkārši aprīkot datu centrus ar SMR reaktoriem un aizmirst par taupīšanu.
https://jauns.lv/raksts/bizness/704
Vajag vienkārši aprīkot datu centrus ar SMR reaktoriem un aizmirst par taupīšanu.
Gabriela iemērca savus matus bļodā. Lēni, ar glāstošām kustībām tajos iezieda šampūnu, tad ilgi masēja savas galvas ādu. Tā atdalīja jebkādas potenciālās blaugznas. Pēc tam izmazgāja matus. Iezieda kondicionieri. Izmazgāja arī to. Tad izslaucīja matus ar dvieli un devās žāvēt ar fēnu. Tas viss kopā prasīja aptuveni stundu.
Šādi viņa rīkojās bieži. Viņai patika savu zīdaino matu sajūta. Viņa tiem pieskārās ar patiku.
Pēc matu izžāvēšanas viņa sāka pārlakot nagus. Atjaunot nagu krāsu. Pārkrāsot virskārtu. Lēni un uzmanīgi viņa ar mazmazītiņu otiņu aizkrāsoja tās vietas, kuras bija pabalējušas vai nodrupušas. Viņas standarta, ierastā nagu laka bija violetā krāsā.
Visu šo darbību laikā viņa juta lielu mieru un harmoniju. Viņa šīs darbības bija atkārtojusi jau četrpadsmit gadus katru sestdienas un trešdienas vakaru. Dažreiz vajadzēja sagatavoties kādam pasākumam, tad viņa izmazgāja matus tieši pirms tā.
Tik daudz kas bija mainījies, kopš viņa pusaudzes vecumā izdomāja studēt un strādāt par ārsti. Viņas iemīļotais bērnības sunītis devās aizsaulē. Viņas smilšu peles. Viņai nācās pārvākties uz citu pilsētu, lai studētu medicīnu. Viņas dzīvoklim trīsreiz nomainījās ārdurvju kods. Latvijā ienāca Lidl veikals, un vienu no tiem atvēra pa ceļam no viņas dzīvokļa uz augstskolas ēku.
Viņa paspēja izveidot attiecības ar diviem puišiem, izšķirties, atrast trešo un saderināties. Viņa piecas reizes nomainīja savā guļamistabā tapetes un plakātus, jo viņa jutās izaugusi no mūzikas grupām Paramore un Avril Lavigne deviņpadsmit gados. Divdesmit piecos viņa jutās izaugusi no Keitas Bušas un Torijas Amosas.
Psihiatrijas studijas nesalauza viņu, jo viņa tika brīdināta, ka 80% kristiešu, kas sāk 24 gadu vecumā studēt psihiatriju rezidentūrā, pēc tās beigšanas kļūst par ateistiem. Varbūt tā ir teika, mīts, ka tā notiek. Taču šī informācija Gabrielu nebiedēja. Viņai taču ir eņģeļu vārds.
Pēc rezidentūras viņa aizvien pateicās Dievam par katru piešķirto dienu, par iespēju būt šajā krāsainajā pasaulē.
Tomēr kaut kas cits salūza viņā, lai saaugtu jaunā konfigurācijā. Tas jaunības naivums, ka viņa spēs ar empātiju ieklausīties visos pacientos, uzlabot to dzīves, spēs ar siltu skatienu palīdzēt.
Viņa saprata pavisam drīz, jau pirmajā darba gadā kā psihiatrei, ka Tu vari palīdzēt tikai tik, cik Tu saproti. Nevienā mācību grāmatā nebija pateikts par cilvēkiem, kuru psihe bija tiktāl savērpusies un deformējusies, ka viņi, lai nenošautu sevi vai pārējos, ikdienā lietoja jebkādus apdullinošus līdzekļus, lai aizmirstu, ka viņiem ir sirds. Viņu sirdis bija burtiski sacaurumotas ar traumatiskām dzīves pieredzēm. Un viņiem nebija jaudas un sapratnes, kā tās aizlāpīt ar mīlestību. Viņi vienkārši truli darīja mehānisku darbu, ievēroja likumus, brauca ar auto, taču iekšēji jutās kā kropļi, kurus neviens nekad šajā dzīvē nav mīlējis.
Viņa sākumā jutās ļoti izmisusi, ka nespēj šādiem cilvēkiem neko dot. Tikai vēl zāles, kas vēl vairāk viņus notrulina. Viņa gribētu, kaut vairāk cilvēkiem Latvija apmaksātu psihoterapiju, un tajā bezmaksas terapijā strādātu terapeiti, kuri katru pirmdienu no rīta pie kāda cilvēkmīlestības benzīntanka uzpildītos līdz matu galiņiem ar jaudīgu mīlestību. Taču terapija arī šodien, 2026.gadā, Latvijā bija maksas pakalpojums, un benzīntankā mīlestību uzpildīt nevarēja. Ar atlaidi 3 centi litrā, ja pērk kubikmetru mīlestības uzreiz.
Psihiatram bija jābūt imūnam pret to, ka bezdibenis viņa pacientos apēd viņu pašu, un viņš notrulinās kopā ar saviem pacientiem. Pat ja aizvien mehāniski izraksta zāles, uzklausa simptomus, nosūta uz stacionāru, mehāniski nosūta uz ekspertīzēm, mehāniski sniedz izvērtējumu policijai un tiesai.
Ir liels risks kļūt par mehānisku skrūvīti medicīnas sistēmā, ja tu strādā ar psihiski slimiem pacientiem.
Gabriela tāpēc brīvdienās pavadīja daudz laika Juglas dzīvnieku patversmē, barojot suņus un kaķus, vedot suņus pastaigā, iepazīstot dzīvniekus. Viņa uzlādējās. Glaudot dzīvniekus viņa saņēma daudz mīlestības atpakaļ, kamēr izrakstot zāles – viņa saņēma caur lūpu kaktiņiem izspiestu čukstu: “Paldies dakterīt, es varēšu mierīgi gulēt”.
Tāpat viņa bieži vien devās pie jūras un vienkārši atpūtināja galvu, skatoties uz horizontu. Dažreiz debesjumā bija putni, dažreiz jūra bija mierīga, citreiz tā šņāca un sprausloja. Vētras laikā viņa uz jūru negāja. Vētra Gabrielai atgādināja praksi bērnu psihiatriskajā slimnīcā, kur viņai nācās glābt bērnus, kad tiem bija epilepsijas lēkmes. Tas viņai atgādināja, ka haoss un slimība ir ar spontānu raksturu. Ir jābūt gatavai uz jebko un jebkurā brīdī.
Cilvēks var nomirt pusstundas laikā, ja viņa lēkmi neviens nepamana.
“Ārpus psihiatrijas nodaļas sienām daudzi cilvēki mirst gadiem ilgi un tā arī nespēj nomirt, mokās ar dzīvi, izjūtot asas sāpes galvas un sirds apvidū.”
Medicīnas personāla melnais humors, lai netērētu laiku, pārdzīvojot par katru pacientu, kurš nomiris “pāragri”. Kas vispār ir pāragri? Kas to nosaka? Vai pirms tam, kad noklausījies bērnu raidījumu “Miedziņš” vienu, pēdējo reizi?
Gabriela bieži savā galvā secināja, ka negrib veikalā pirkt baltas drēbes, jo šī krāsa asociējas ar balto darba apģērbu. It kā medicīnas personāls, tāpat kā līgava pie altāra, būtu balts un pūkains.
Viņa tāpēc mēdza iet uz koncertiem nomālējusies gluži melna, ar auskariem, ar ķēdītēm, kirzas zābakiem, ar nokrāsotiem matiem, lai dabūtu no sevis ārā šo smacējošo baltumu.
Viņas kabinetā darbā pie sienas bija glezna ar neaizmirstulītēm. Runā, ka tās simbolizē īstu mīlestību, pieķeršanos, un kontaktu, kas ir tik noturīgs, ka dzīves brāzmās tas liecas, liecas, taču vienmēr iztaisnojas.
Gabriela ticēja, ka cilvēks ir tāda mašīna, kuras dzinējs ir ārpusē, to ir devis Dievs, taču cilvēkam ir jāmāk savienot vadiņi sevī. Katram orgānam, juteklim, nervu galam pievadīt enerģiju. Cilvēkā plūst fiziskās asinis un enerģiju asinis – tās atbild, lai cilvēks justos aprūpēts. Viņa akna, niere, taisnā zarna un kreisā auss būtu saņēmusi vajadzīgo uzmanību, lai tālāk funkcionētu, nevis turpinātu atrofēties. Ja šīs uzmanības nav, cilvēka nāve iestājas ātrāk. Ātrāk – tā ir funkcija ar atvasinājuma raksturu. Vēlāk – tā ir funkcija ar integrēšanas raksturu. Integrējot savu ausi lielākā enerģijas apritē, tā kļūst par ko vairāk, nekā dzirdes aparātu vai vietu, kurā iestiprināt auskarus.
Šīs idejas par holistisko medicīnu mūsdienās bija populāras, taču tik un tā visi topošie psihiatri primāri mācījās par dažādu zāļu grupām, simptomiem, medicīnisko loģiku un to, ka psihiatrs nav ķirurgs, tāpēc visu zināt nav vajadzīgs.
Viņa jutās sava pirmā darba gada laikā kā trauks, no kura visu laiku tiek smelts ārā ar spaiņiem. Viņa – jauna, skaista, iekārojama sieviete, ar ārsta grādu, Dr., sēž un lasa vecu, psihisku slimu cilvēku anamnēzes, uzklausa tos, cenšas pateikt kaut ko, kas liktu pacientam cīnīties par sevi, nevis ļaut dabiskajai slimības entropijai saraut sevi gabalos.
Viņa redzēja, cik daži viņas kolēģi bija kļuvuši vienaldzīgi pret pacientu likteņiem. Daži centās saviem pacientiem izkarot invaliditātes grupas, lai pacienti varētu slimot labākos apstākļos, dzerot garšīgāku vīnu mājās. Kā saka, nodzerties ar kvalitatīvu alkoholu taču ir skaistāk, nekā ar ļergu?!
Jo vairāk viņa domāja, ka dara smagu, svarīgu darbu, jo vairāk atdūrās pret domām, ka tas patiesībā ir egoisms, upura sindroms un megalomānija, vēlme būt īpašai, citādākai psihiatrei.
Tomēr, ko nozīmē vēlme nebūt kā visiem Latvijas psihiatriem? Vai visi ir vairāk vienaldzīgi, vai egoistiskāki, vai visi dzīvo savas mazās dzīves, tomēr pieņemot ietekmīgus lēmumus, kas izlemj cietušo dzīves, jo daži noziedznieki tiek atzīti pie “nepieskaitāmiem”, tāpēc viņiem piemēro citu soda mēru? Vai psihiatrs ir tāds pats cilvēks kā mācītājs vai tiesnesis, kurš spriež tiesu pār cilvēku likteņiem, izvēloties diagnozi, derīgas vai nederīgas zāles, nosakāmo atbalstu, ko pacients var saņemt no sistēmas, jo pie vienas diagnozes, kas ir smagāka, pienākas vairāk atbalsta, pie citas – mazāk?
Kāpēc tev jābūt smagi psihiski slimam, lai saņemtu to atbalstu, kas tev būtu daudz vairāk noderējis slimības gaitas sākumā, kad tā bija tikai neiroze, kas vēlāk tapa par slimību?
Kāpēc sistēma uztur pie dzīvības mehāniskus zobratus sistēmā, kuri sen vairs neatšķir labu no ļauna, tikai dzīvo no rokas mutē?
Dažreiz Gabrielai gribējās burtiski izslēgt savu prātu kā datoru ar vienu pogas spiedienu. Ne par ko nedomāt. Tad viņa gāja pārgājienos, soļoja zābakos līdz spēku izsīkumam. Tad viņa mīlējās ar savu puisi, un tā laikā spēja nedomāt neparko. Tad viņa koncerta troksnī pazaudēja savu “es”, kas griezās kā laboratorijas žurka ritenī pirms izbarošanas laboratorijas pitonam.
Arī skaitot rožu kroni, dažreiz viņa izšķīda savu vārdu virknē.
Dzenbudisms māca, ka cilvēkam ir jādara darbs, ko viņš ir uzņēmies, esot pilnībā šeit un tagad. Kristietībā – darbs ir jādara, ļaujot svētajam garam darboties caur tavu mēli un rokām. Tādā stāvoklī tu esi kā svētā, kura ar dziļu mieru un siltām rokām mīca maizes mīklu, no kuras pabarot trūkumcietējus.
Gabriela neticēja Mātes Terēzes brīnumam, taču ticēja Fatimas pareģojumiem. Tikai darbs ar savu sirdi spēj cilvēku atvērt patiesi dodošai dzīvei, kurā viņa vai viņš ir brīnumdaris, kurš dod savas ticības vārdā visiem, jo patiesais Kristus palīdz visiem, nešķirojot to mantisko, reliģisko vai citu stāvokli.
Šāda ideālisma pakāpe daudzus kristiešus bija novedusi līdz izdegšanai savos darbos laicīgajā pasaulē, jo “nepateicība ir pasaules alga”. Jāatceras parūpēties arī pašai par sevi.
Par savu prātu, saprātu, par savu psihi, dvēseli un labbūtību, kā moderni medicīnā saka.
Taču šo prasmi psihiatrijas rezidentūrā viņai iemācīja tikai nosacīti. Viņai bija supervīzija, kas palīdzēja pašai apstrādāt emocijas rezidentūras laikā. Viņa uzzināja par miega svarīgumu tik dziļos līmeņos, ka saprata, ka iemācīties aizmigt autobusā, lai justos “svaigāka”, ir vitāla spēja. Viņa iemācījās jogu, meditāciju, braukšanu uz retrītiem un autogēno treniņu. Iemācījās veselīgāk ēst, dzert, iekļaut savā 168 stundu nedēļas ciklā vajadzīgās fiziskās aktivitātes.
Visu rezidentūras laiku viņu dresēja saprast sevi, aprūpēt sevi, lai viņa neizdegtu psihiatra darbā. Taču rezidentūra bija četri gadi, un tā beidzās. Bija jāsāk lielā dzīve.
Viņa pati bija atbildīga par savu veselību un to, lai spētu uzklausīt pacientus ar veselīgu attieksmi.
Beigās mēs vienmēr nonākam pie tā, ka visas intelektuālās zināšanas, ko apgūstam skolā vai augstskolā, apstājas pie intuitīviem lēmumiem, kas, vai nu stāv pāri racionālajam, vai nestāv. Tas cilvēciskais faktors, kas ārstam ir jāatceras katru reizi, kad viņu mēģina uzpirkt ar naudu vai mantām, vai citādi. Ārsts ir palīdzoša profesija, kas kalpo cilvēkiem. Kalps nevar kalpot diviem kungiem uzreiz. Mamonam un Jēzum. Tāpēc Tev nebūs pieņemt citu pateicību, kā vien to, kas ir oficiāli noteikta.
Tomēr Latvijā ārsta solījums, tā sauktais Hipokrāta zvērests, ir ar citu tekstu, kā senajā Grieķijā. Daudz kas ir padarīts formāls. Ārsta profesijas ētika nav tas pats, kas humānistiskā ētika vai Aristoteļa ētika, vai Platona ētika. Pat ja oriģinālais zvēresta teksts ir pilnībā saglabājies, to vairs neizmanto. Tas liecina par Rietumu sabiedrības vērtību maiņu.
Gabriela nemācēja atbildēt, kā priekšā ir atbildīgi tie ārsti, kuri ir ateisti. Savas sirdsapziņas priekšā? Ja nu ārstam nav sirdsapziņas un viņš pats ir psihopāts? Cik ilgs laiks paietu, kamēr kāds to atklātu? Un, ja arī atklātu, kurš uzstādītu diagnozi psihiatram? Ne jau viņa kolēģis, cits psihiatrs.
Komisijas pārbauda, vai topošais psihiatrs pats ir psihiski vesels.
Visur ir cilvēciskais faktors. Cik empātiskam ir jābūt, lai varētu strādāt par psihiatru, kur ir apakšējā un augšējā robeža?
“Tu man prasi, cik labam cilvēkam ir jābūt, lai tiktu paradīzē, un es Tev atbildu, ka Tu nevari tirgoties ar Pēteri. Esi kā Pēteris, neļauj sevi pirkt, un neizliec sevi pārdošanā nekad!”, teica kādā sprediķī mācītājs. Gabriela šos vārdus iegaumēja labi.
***
Mati gandrīz jau izžuvuši. Nagu laka arī. "Varbūt tomēr es kādreiz nopirkšu baltu kleitu, ko valkāt ziemā", Gabriela padomāja, paskatoties uz sevi spogulī.
Šādi viņa rīkojās bieži. Viņai patika savu zīdaino matu sajūta. Viņa tiem pieskārās ar patiku.
Pēc matu izžāvēšanas viņa sāka pārlakot nagus. Atjaunot nagu krāsu. Pārkrāsot virskārtu. Lēni un uzmanīgi viņa ar mazmazītiņu otiņu aizkrāsoja tās vietas, kuras bija pabalējušas vai nodrupušas. Viņas standarta, ierastā nagu laka bija violetā krāsā.
Visu šo darbību laikā viņa juta lielu mieru un harmoniju. Viņa šīs darbības bija atkārtojusi jau četrpadsmit gadus katru sestdienas un trešdienas vakaru. Dažreiz vajadzēja sagatavoties kādam pasākumam, tad viņa izmazgāja matus tieši pirms tā.
Tik daudz kas bija mainījies, kopš viņa pusaudzes vecumā izdomāja studēt un strādāt par ārsti. Viņas iemīļotais bērnības sunītis devās aizsaulē. Viņas smilšu peles. Viņai nācās pārvākties uz citu pilsētu, lai studētu medicīnu. Viņas dzīvoklim trīsreiz nomainījās ārdurvju kods. Latvijā ienāca Lidl veikals, un vienu no tiem atvēra pa ceļam no viņas dzīvokļa uz augstskolas ēku.
Viņa paspēja izveidot attiecības ar diviem puišiem, izšķirties, atrast trešo un saderināties. Viņa piecas reizes nomainīja savā guļamistabā tapetes un plakātus, jo viņa jutās izaugusi no mūzikas grupām Paramore un Avril Lavigne deviņpadsmit gados. Divdesmit piecos viņa jutās izaugusi no Keitas Bušas un Torijas Amosas.
Psihiatrijas studijas nesalauza viņu, jo viņa tika brīdināta, ka 80% kristiešu, kas sāk 24 gadu vecumā studēt psihiatriju rezidentūrā, pēc tās beigšanas kļūst par ateistiem. Varbūt tā ir teika, mīts, ka tā notiek. Taču šī informācija Gabrielu nebiedēja. Viņai taču ir eņģeļu vārds.
Pēc rezidentūras viņa aizvien pateicās Dievam par katru piešķirto dienu, par iespēju būt šajā krāsainajā pasaulē.
Tomēr kaut kas cits salūza viņā, lai saaugtu jaunā konfigurācijā. Tas jaunības naivums, ka viņa spēs ar empātiju ieklausīties visos pacientos, uzlabot to dzīves, spēs ar siltu skatienu palīdzēt.
Viņa saprata pavisam drīz, jau pirmajā darba gadā kā psihiatrei, ka Tu vari palīdzēt tikai tik, cik Tu saproti. Nevienā mācību grāmatā nebija pateikts par cilvēkiem, kuru psihe bija tiktāl savērpusies un deformējusies, ka viņi, lai nenošautu sevi vai pārējos, ikdienā lietoja jebkādus apdullinošus līdzekļus, lai aizmirstu, ka viņiem ir sirds. Viņu sirdis bija burtiski sacaurumotas ar traumatiskām dzīves pieredzēm. Un viņiem nebija jaudas un sapratnes, kā tās aizlāpīt ar mīlestību. Viņi vienkārši truli darīja mehānisku darbu, ievēroja likumus, brauca ar auto, taču iekšēji jutās kā kropļi, kurus neviens nekad šajā dzīvē nav mīlējis.
Viņa sākumā jutās ļoti izmisusi, ka nespēj šādiem cilvēkiem neko dot. Tikai vēl zāles, kas vēl vairāk viņus notrulina. Viņa gribētu, kaut vairāk cilvēkiem Latvija apmaksātu psihoterapiju, un tajā bezmaksas terapijā strādātu terapeiti, kuri katru pirmdienu no rīta pie kāda cilvēkmīlestības benzīntanka uzpildītos līdz matu galiņiem ar jaudīgu mīlestību. Taču terapija arī šodien, 2026.gadā, Latvijā bija maksas pakalpojums, un benzīntankā mīlestību uzpildīt nevarēja. Ar atlaidi 3 centi litrā, ja pērk kubikmetru mīlestības uzreiz.
Psihiatram bija jābūt imūnam pret to, ka bezdibenis viņa pacientos apēd viņu pašu, un viņš notrulinās kopā ar saviem pacientiem. Pat ja aizvien mehāniski izraksta zāles, uzklausa simptomus, nosūta uz stacionāru, mehāniski nosūta uz ekspertīzēm, mehāniski sniedz izvērtējumu policijai un tiesai.
Ir liels risks kļūt par mehānisku skrūvīti medicīnas sistēmā, ja tu strādā ar psihiski slimiem pacientiem.
Gabriela tāpēc brīvdienās pavadīja daudz laika Juglas dzīvnieku patversmē, barojot suņus un kaķus, vedot suņus pastaigā, iepazīstot dzīvniekus. Viņa uzlādējās. Glaudot dzīvniekus viņa saņēma daudz mīlestības atpakaļ, kamēr izrakstot zāles – viņa saņēma caur lūpu kaktiņiem izspiestu čukstu: “Paldies dakterīt, es varēšu mierīgi gulēt”.
Tāpat viņa bieži vien devās pie jūras un vienkārši atpūtināja galvu, skatoties uz horizontu. Dažreiz debesjumā bija putni, dažreiz jūra bija mierīga, citreiz tā šņāca un sprausloja. Vētras laikā viņa uz jūru negāja. Vētra Gabrielai atgādināja praksi bērnu psihiatriskajā slimnīcā, kur viņai nācās glābt bērnus, kad tiem bija epilepsijas lēkmes. Tas viņai atgādināja, ka haoss un slimība ir ar spontānu raksturu. Ir jābūt gatavai uz jebko un jebkurā brīdī.
Cilvēks var nomirt pusstundas laikā, ja viņa lēkmi neviens nepamana.
“Ārpus psihiatrijas nodaļas sienām daudzi cilvēki mirst gadiem ilgi un tā arī nespēj nomirt, mokās ar dzīvi, izjūtot asas sāpes galvas un sirds apvidū.”
Medicīnas personāla melnais humors, lai netērētu laiku, pārdzīvojot par katru pacientu, kurš nomiris “pāragri”. Kas vispār ir pāragri? Kas to nosaka? Vai pirms tam, kad noklausījies bērnu raidījumu “Miedziņš” vienu, pēdējo reizi?
Gabriela bieži savā galvā secināja, ka negrib veikalā pirkt baltas drēbes, jo šī krāsa asociējas ar balto darba apģērbu. It kā medicīnas personāls, tāpat kā līgava pie altāra, būtu balts un pūkains.
Viņa tāpēc mēdza iet uz koncertiem nomālējusies gluži melna, ar auskariem, ar ķēdītēm, kirzas zābakiem, ar nokrāsotiem matiem, lai dabūtu no sevis ārā šo smacējošo baltumu.
Viņas kabinetā darbā pie sienas bija glezna ar neaizmirstulītēm. Runā, ka tās simbolizē īstu mīlestību, pieķeršanos, un kontaktu, kas ir tik noturīgs, ka dzīves brāzmās tas liecas, liecas, taču vienmēr iztaisnojas.
Gabriela ticēja, ka cilvēks ir tāda mašīna, kuras dzinējs ir ārpusē, to ir devis Dievs, taču cilvēkam ir jāmāk savienot vadiņi sevī. Katram orgānam, juteklim, nervu galam pievadīt enerģiju. Cilvēkā plūst fiziskās asinis un enerģiju asinis – tās atbild, lai cilvēks justos aprūpēts. Viņa akna, niere, taisnā zarna un kreisā auss būtu saņēmusi vajadzīgo uzmanību, lai tālāk funkcionētu, nevis turpinātu atrofēties. Ja šīs uzmanības nav, cilvēka nāve iestājas ātrāk. Ātrāk – tā ir funkcija ar atvasinājuma raksturu. Vēlāk – tā ir funkcija ar integrēšanas raksturu. Integrējot savu ausi lielākā enerģijas apritē, tā kļūst par ko vairāk, nekā dzirdes aparātu vai vietu, kurā iestiprināt auskarus.
Šīs idejas par holistisko medicīnu mūsdienās bija populāras, taču tik un tā visi topošie psihiatri primāri mācījās par dažādu zāļu grupām, simptomiem, medicīnisko loģiku un to, ka psihiatrs nav ķirurgs, tāpēc visu zināt nav vajadzīgs.
Viņa jutās sava pirmā darba gada laikā kā trauks, no kura visu laiku tiek smelts ārā ar spaiņiem. Viņa – jauna, skaista, iekārojama sieviete, ar ārsta grādu, Dr., sēž un lasa vecu, psihisku slimu cilvēku anamnēzes, uzklausa tos, cenšas pateikt kaut ko, kas liktu pacientam cīnīties par sevi, nevis ļaut dabiskajai slimības entropijai saraut sevi gabalos.
Viņa redzēja, cik daži viņas kolēģi bija kļuvuši vienaldzīgi pret pacientu likteņiem. Daži centās saviem pacientiem izkarot invaliditātes grupas, lai pacienti varētu slimot labākos apstākļos, dzerot garšīgāku vīnu mājās. Kā saka, nodzerties ar kvalitatīvu alkoholu taču ir skaistāk, nekā ar ļergu?!
Jo vairāk viņa domāja, ka dara smagu, svarīgu darbu, jo vairāk atdūrās pret domām, ka tas patiesībā ir egoisms, upura sindroms un megalomānija, vēlme būt īpašai, citādākai psihiatrei.
Tomēr, ko nozīmē vēlme nebūt kā visiem Latvijas psihiatriem? Vai visi ir vairāk vienaldzīgi, vai egoistiskāki, vai visi dzīvo savas mazās dzīves, tomēr pieņemot ietekmīgus lēmumus, kas izlemj cietušo dzīves, jo daži noziedznieki tiek atzīti pie “nepieskaitāmiem”, tāpēc viņiem piemēro citu soda mēru? Vai psihiatrs ir tāds pats cilvēks kā mācītājs vai tiesnesis, kurš spriež tiesu pār cilvēku likteņiem, izvēloties diagnozi, derīgas vai nederīgas zāles, nosakāmo atbalstu, ko pacients var saņemt no sistēmas, jo pie vienas diagnozes, kas ir smagāka, pienākas vairāk atbalsta, pie citas – mazāk?
Kāpēc tev jābūt smagi psihiski slimam, lai saņemtu to atbalstu, kas tev būtu daudz vairāk noderējis slimības gaitas sākumā, kad tā bija tikai neiroze, kas vēlāk tapa par slimību?
Kāpēc sistēma uztur pie dzīvības mehāniskus zobratus sistēmā, kuri sen vairs neatšķir labu no ļauna, tikai dzīvo no rokas mutē?
Dažreiz Gabrielai gribējās burtiski izslēgt savu prātu kā datoru ar vienu pogas spiedienu. Ne par ko nedomāt. Tad viņa gāja pārgājienos, soļoja zābakos līdz spēku izsīkumam. Tad viņa mīlējās ar savu puisi, un tā laikā spēja nedomāt neparko. Tad viņa koncerta troksnī pazaudēja savu “es”, kas griezās kā laboratorijas žurka ritenī pirms izbarošanas laboratorijas pitonam.
Arī skaitot rožu kroni, dažreiz viņa izšķīda savu vārdu virknē.
Dzenbudisms māca, ka cilvēkam ir jādara darbs, ko viņš ir uzņēmies, esot pilnībā šeit un tagad. Kristietībā – darbs ir jādara, ļaujot svētajam garam darboties caur tavu mēli un rokām. Tādā stāvoklī tu esi kā svētā, kura ar dziļu mieru un siltām rokām mīca maizes mīklu, no kuras pabarot trūkumcietējus.
Gabriela neticēja Mātes Terēzes brīnumam, taču ticēja Fatimas pareģojumiem. Tikai darbs ar savu sirdi spēj cilvēku atvērt patiesi dodošai dzīvei, kurā viņa vai viņš ir brīnumdaris, kurš dod savas ticības vārdā visiem, jo patiesais Kristus palīdz visiem, nešķirojot to mantisko, reliģisko vai citu stāvokli.
Šāda ideālisma pakāpe daudzus kristiešus bija novedusi līdz izdegšanai savos darbos laicīgajā pasaulē, jo “nepateicība ir pasaules alga”. Jāatceras parūpēties arī pašai par sevi.
Par savu prātu, saprātu, par savu psihi, dvēseli un labbūtību, kā moderni medicīnā saka.
Taču šo prasmi psihiatrijas rezidentūrā viņai iemācīja tikai nosacīti. Viņai bija supervīzija, kas palīdzēja pašai apstrādāt emocijas rezidentūras laikā. Viņa uzzināja par miega svarīgumu tik dziļos līmeņos, ka saprata, ka iemācīties aizmigt autobusā, lai justos “svaigāka”, ir vitāla spēja. Viņa iemācījās jogu, meditāciju, braukšanu uz retrītiem un autogēno treniņu. Iemācījās veselīgāk ēst, dzert, iekļaut savā 168 stundu nedēļas ciklā vajadzīgās fiziskās aktivitātes.
Visu rezidentūras laiku viņu dresēja saprast sevi, aprūpēt sevi, lai viņa neizdegtu psihiatra darbā. Taču rezidentūra bija četri gadi, un tā beidzās. Bija jāsāk lielā dzīve.
Viņa pati bija atbildīga par savu veselību un to, lai spētu uzklausīt pacientus ar veselīgu attieksmi.
Beigās mēs vienmēr nonākam pie tā, ka visas intelektuālās zināšanas, ko apgūstam skolā vai augstskolā, apstājas pie intuitīviem lēmumiem, kas, vai nu stāv pāri racionālajam, vai nestāv. Tas cilvēciskais faktors, kas ārstam ir jāatceras katru reizi, kad viņu mēģina uzpirkt ar naudu vai mantām, vai citādi. Ārsts ir palīdzoša profesija, kas kalpo cilvēkiem. Kalps nevar kalpot diviem kungiem uzreiz. Mamonam un Jēzum. Tāpēc Tev nebūs pieņemt citu pateicību, kā vien to, kas ir oficiāli noteikta.
Tomēr Latvijā ārsta solījums, tā sauktais Hipokrāta zvērests, ir ar citu tekstu, kā senajā Grieķijā. Daudz kas ir padarīts formāls. Ārsta profesijas ētika nav tas pats, kas humānistiskā ētika vai Aristoteļa ētika, vai Platona ētika. Pat ja oriģinālais zvēresta teksts ir pilnībā saglabājies, to vairs neizmanto. Tas liecina par Rietumu sabiedrības vērtību maiņu.
Gabriela nemācēja atbildēt, kā priekšā ir atbildīgi tie ārsti, kuri ir ateisti. Savas sirdsapziņas priekšā? Ja nu ārstam nav sirdsapziņas un viņš pats ir psihopāts? Cik ilgs laiks paietu, kamēr kāds to atklātu? Un, ja arī atklātu, kurš uzstādītu diagnozi psihiatram? Ne jau viņa kolēģis, cits psihiatrs.
Komisijas pārbauda, vai topošais psihiatrs pats ir psihiski vesels.
Visur ir cilvēciskais faktors. Cik empātiskam ir jābūt, lai varētu strādāt par psihiatru, kur ir apakšējā un augšējā robeža?
“Tu man prasi, cik labam cilvēkam ir jābūt, lai tiktu paradīzē, un es Tev atbildu, ka Tu nevari tirgoties ar Pēteri. Esi kā Pēteris, neļauj sevi pirkt, un neizliec sevi pārdošanā nekad!”, teica kādā sprediķī mācītājs. Gabriela šos vārdus iegaumēja labi.
***
Mati gandrīz jau izžuvuši. Nagu laka arī. "Varbūt tomēr es kādreiz nopirkšu baltu kleitu, ko valkāt ziemā", Gabriela padomāja, paskatoties uz sevi spogulī.
Otrdiena, 2026. gada 14. aprīlis
Eiropas svarīgāko valstu palestinizācija.
Ierodas svešie un pārņem valdību, ievieš divu veidu tiesu sistēmu un sistēmiski apspiež pamattautu. Valdību un tiesu sistēmu pārņēmuši okupācijas administrācijas, uz ielām savu kārtību ievieš trešās pasaules kriminālie atsaldeņi. Noderīgie idioti to sauc par dažādību.
100 000 nigermusļiku ievešanas plāns nav atcelts.
Vai Rīgā jau ir no-go zona?
----------------------------------------
"There is a strong association between Covid-19 injections and neuropsychiatric disorders."
"
Psychosis, 440 times more likely.
Dementia, 140 times.
Schizophrenia, 315 times.
"
citās ziņās ex-Pfizer executive Dr. Michael Yeadon
"He says there's no pandemic and the lie was maintained in order to inject 5.5 billion people with... an intentionally dangerous substance, 17 million of whom have died so far."
Pavingriniet paši savas mrna špricīšu novājinātās valodas prasmes.
Ierodas svešie un pārņem valdību, ievieš divu veidu tiesu sistēmu un sistēmiski apspiež pamattautu. Valdību un tiesu sistēmu pārņēmuši okupācijas administrācijas, uz ielām savu kārtību ievieš trešās pasaules kriminālie atsaldeņi. Noderīgie idioti to sauc par dažādību.
100 000 nigermusļiku ievešanas plāns nav atcelts.
Vai Rīgā jau ir no-go zona?
----------------------------------------
"There is a strong association between Covid-19 injections and neuropsychiatric disorders."
"
Psychosis, 440 times more likely.
Dementia, 140 times.
Schizophrenia, 315 times.
"
citās ziņās ex-Pfizer executive Dr. Michael Yeadon
"He says there's no pandemic and the lie was maintained in order to inject 5.5 billion people with... an intentionally dangerous substance, 17 million of whom have died so far."
Pavingriniet paši savas mrna špricīšu novājinātās valodas prasmes.
-Ķīnas ārlietu ministrs publiski pazemo Izraēlas premjerministru Netanjahu.
-ASV blokāde nedarbojas. Ķīniešu tankeri brauc cauri.
-Pedo skandāls Polijā.
-žhīdi turpina bombardēt Libānu.
-Irānas un ASV sarunu otrā kārta tuvāko dienu laikā Pakistānā.
-Ungārijas jaunais prezidents - žhīda Sorosa stipendiāts.
-Naftas cena vēl nokrita.
-Grieķijā žhīdi aizdedzinājuši mākslas galeriju, kas viņiem nav patikusi.
žhīdu avantūra ar uzbrukumu Irānai smagi atgriežas, gan žhīdiem, gan amerikāņiem.
un
Ja kāds no jums lieto gūgli - neiesaku.
-ASV blokāde nedarbojas. Ķīniešu tankeri brauc cauri.
-Pedo skandāls Polijā.
-žhīdi turpina bombardēt Libānu.
-Irānas un ASV sarunu otrā kārta tuvāko dienu laikā Pakistānā.
-Ungārijas jaunais prezidents - žhīda Sorosa stipendiāts.
-Naftas cena vēl nokrita.
-Grieķijā žhīdi aizdedzinājuši mākslas galeriju, kas viņiem nav patikusi.
žhīdu avantūra ar uzbrukumu Irānai smagi atgriežas, gan žhīdiem, gan amerikāņiem.
un
Ja kāds no jums lieto gūgli - neiesaku.
Varbūt pavasaris sniedz kaut kādu brīvības sajūtu, bet es savos 40 gados beidzot jūtos brīva. Brīva no tā baby fever kāds man bija pēdējos 8 gadus. Ne jau tāpēc, ka kaut kāda menopauze, bet tāpēc ka savu saprātu un izjūtas tagad respektēju vairāk nekā bioloģijas balsi. Man savā ziņā pat žēl, ka visus šos gadus tiešām biju noraizējusies, ka diez vai atradīšu kādu ar kuru attiecības tiešām būs tik stabilas, ka tajās varētu ienākt bērns, tas bija tīrs izmisums. Tagad es vairāk apzinos, ka balstīts bioloģiskos impulsos šis lēmums var būt ļoti pārsteidzīgs un aplams, un esmu atvieglota, ka man nav bērni no nez kādiem dažādiem vīriešiem ar kuriem esmu bijusi kopā pagātnē.
Šķiet, ka ja bērni ir mērķis, tad tiek pievērtas acis uz daudz ko, un var pieņemt jebkuru, kurš izrāda potenciālu rūpēties par ģimeni.
Tagad drusku citas prioritātes izvēloties potenciālo partneri. Vēl neesmu līdz galam noskaidrojusi kādas tās ir, un arī attiecību jēga man nav pilnībā skaidra, ja vien tā nav tik ļoti dabiskā - pavairošanās. Bet tā kā man patīk daudz domāt un vākt informāciju, lai beigās izdomātu kas ir kas, tad es to noskaidrošu.
Šķiet, ka ja bērni ir mērķis, tad tiek pievērtas acis uz daudz ko, un var pieņemt jebkuru, kurš izrāda potenciālu rūpēties par ģimeni.
Tagad drusku citas prioritātes izvēloties potenciālo partneri. Vēl neesmu līdz galam noskaidrojusi kādas tās ir, un arī attiecību jēga man nav pilnībā skaidra, ja vien tā nav tik ļoti dabiskā - pavairošanās. Bet tā kā man patīk daudz domāt un vākt informāciju, lai beigās izdomātu kas ir kas, tad es to noskaidrošu.
Ja uzņēmums vai valsts saka: drošības dēļ, lasīt: mēs sagrābjam kontroli, atņemot to tev.
Google ir vismaz bik jēdzīgāks no trim lielajiem gigantiem: vismaz Edu spārnam šobrīd vēl atstāj Manifest v2 pieejamību, ar kuru var smalki ravēt nevēlamos elememtus no lapām centralizēti ārā... Visādi citādi - radījuši infrastruktūru bakendā, shadow elementus un tamlīdzīgas kodētas lietiņas, kas principā smagi apgrūtina lokālam sisadminam filtrēt nost lapās elementus, kas smagi novērš uzmanību no mācību darba.
Un tad visi "brīnās", ka jauniešiem problēmas uzmanību galvā saturēt. Like - no shit. Pašas korporācijas peļņas dēļ pārbāž klientu galvas un kabatas ar tehnosūdiem, tad pēc 20 gadiem sāk sūdzēties, ka sabiedrība tupa. Rīcība un sekas, nekas vairāk.
Vieniigaa lieta par ko es esmu nepieklajiigi prieciiga sevis sakaraa, ir ka mana skaistuma rutiina ir tik vobliiga un briiva, ka es juutos kaa pavasara taureniitis.
Taatad seju es mazgaaju ar Dove ziepeem vai jebkaadu beenru shampuunu vai vannas liidzekli kas pagadaas, tad apsmeereeju manstyle ar random e45 vai buutiibaa jebkuru body lotion that's within grasp. Matus i just wash n go ar jebkuru random herbal essences vai aussie vai pantene shampuunu ko R izveelas. And that's it my folks. Labi, tad man ir triis Laveras shtruntinji skropstaam, uzaciim un luupaam, un foundation ja eju tikties ar actual cilveekiem. Smarzhas man jau gadiem ir random vaniljas essential elljas that are probably meant for a diffuser?
Tad kad beerni izaugs lieli un es buushu veca, sakaltusi tantiite, varbuut tad ja man nebuus kur naudu likt es beidzot investeeshu tirkiiza auskaros, vaigu pomaadees un pirmo reizi muuzhaa aizieshu uz manikiiru.
Aa, nagus es peedeejo reizi nolakoju 2023. gada Martaa.
Taatad seju es mazgaaju ar Dove ziepeem vai jebkaadu beenru shampuunu vai vannas liidzekli kas pagadaas, tad apsmeereeju manstyle ar random e45 vai buutiibaa jebkuru body lotion that's within grasp. Matus i just wash n go ar jebkuru random herbal essences vai aussie vai pantene shampuunu ko R izveelas. And that's it my folks. Labi, tad man ir triis Laveras shtruntinji skropstaam, uzaciim un luupaam, un foundation ja eju tikties ar actual cilveekiem. Smarzhas man jau gadiem ir random vaniljas essential elljas that are probably meant for a diffuser?
Tad kad beerni izaugs lieli un es buushu veca, sakaltusi tantiite, varbuut tad ja man nebuus kur naudu likt es beidzot investeeshu tirkiiza auskaros, vaigu pomaadees un pirmo reizi muuzhaa aizieshu uz manikiiru.
Aa, nagus es peedeejo reizi nolakoju 2023. gada Martaa.
tik skaisti
mikla
miglā kunkst
un bolās
puķes plūc
acīm putniem seko
sapņus dzīvo
atkārto
atkārto
līdz bezgaršīgi
tukši
mana bezsamaņa
mikla
miglā kunkst
un bolās
puķes plūc
acīm putniem seko
sapņus dzīvo
atkārto
atkārto
līdz bezgaršīgi
tukši
mana bezsamaņa
Pirmdiena, 2026. gada 13. aprīlis
Mēdzu "uzsēsties" "uz lietām" ar atdevi, kas no malas varētu šķist varbūt pat neveselīga. Kad esmu kādā lietiņā iekšā, laiks pārstāj eksistēt, ķermenis pat pielāgojas - neprasa ēst, dzert un uz tualeti arī retāk, visa būtība pilnībā un ilgstoši ir nodota lietiņai. Stundām neatiet no uzdevuma un vislabākais ir tad, kad mani arī stundām nepiemeklē neviens impulss no malas.
No šī stāvokļa nav patīkami būt izrautam, tāpēc nereti ir nācies pateikt ko aplamu mīļam cilvēkam, kuram vienkārši šobrīd smadzenēs nav vieta pat tad, kad mīlu no visas sirds un vēl vairāk. Kad uzdevums jāpārtrauc, vēl stundām pa galvu kuļas lietas, var grozīt, pētīt un bakstīt to jautājumu mentāli. Uzlabot, pilnveidot, transformēt. Pārslēgšanās mēdz prasīt aktīvu piepūli un jūtiņu modificēšanu, jo cits nesapratīs, ka kožu aiz masīvā diskomforta un sapistā progresa, jo atņemts Flow State, nevis tāpēc, ka vienkārši traks jenots. ( ... tālāk ... )
Šajās dienās daudz
skatos intervijas ar Feinmanu,
klausos intervijas ar Latviešu matemātiķi Jāni Lazovski https://www.youtube.com/watch?v=5tJDI-0
skatos par superskolotāju - fiziķi no Bulgārijas https://www.youtube.com/watch?v=Zn0ZVxH
Roberts Penrozs ir atklājis to, kas vēdās sen jau teikts - nebija lielā sprādziena, visums saraujas un izplešas. To pierāda jaunākie pierādījumi no James Webb teleskopa.
intervijas ar dzīvo leģendu, matemātiķi, Terensu Tao par matemātikas mācīšanu skolās https://www.youtube.com/watch?v=kRcro90
&&&
Tam visam ir kopīga vēlme, lai cilvēki atgrieztos pie dziļās domāšanas. Apsēsties sestdienas dienā verandā, saulītē, ar bloknotu rokā, un pierakstīt visu, kas
nāk prātā. Formulas, atziņas, idejas, vēlmes, plānus. Just, ka Tev ir bezgalīgs daudzums laika visu saprast un realizēt.
Tu esi visvarens, jo vari darīt jebko. Kaut vai savās domās. Ar šādu apziņu visi šie domātāji, kas sevi arī uzskata par māksliniekiem kaut kādā mērā, skata pasauli.
Kā citātā par Einšteinu - galva mākoņos, taču abas kājas stingri uz Zemes. Skaidri apzināties, ko Tu zini, ko vēl ne. Skaidri redzēt ceļu, ko gribi noiet,
lai saprastu savā jomā vairāk.
***
Slinks ir nevis tas, kurš nevar, bet tas, kurš negrib.
skatos intervijas ar Feinmanu,
klausos intervijas ar Latviešu matemātiķi Jāni Lazovski https://www.youtube.com/watch?v=5tJDI-0
skatos par superskolotāju - fiziķi no Bulgārijas https://www.youtube.com/watch?v=Zn0ZVxH
Roberts Penrozs ir atklājis to, kas vēdās sen jau teikts - nebija lielā sprādziena, visums saraujas un izplešas. To pierāda jaunākie pierādījumi no James Webb teleskopa.
intervijas ar dzīvo leģendu, matemātiķi, Terensu Tao par matemātikas mācīšanu skolās https://www.youtube.com/watch?v=kRcro90
&&&
Tam visam ir kopīga vēlme, lai cilvēki atgrieztos pie dziļās domāšanas. Apsēsties sestdienas dienā verandā, saulītē, ar bloknotu rokā, un pierakstīt visu, kas
nāk prātā. Formulas, atziņas, idejas, vēlmes, plānus. Just, ka Tev ir bezgalīgs daudzums laika visu saprast un realizēt.
Tu esi visvarens, jo vari darīt jebko. Kaut vai savās domās. Ar šādu apziņu visi šie domātāji, kas sevi arī uzskata par māksliniekiem kaut kādā mērā, skata pasauli.
Kā citātā par Einšteinu - galva mākoņos, taču abas kājas stingri uz Zemes. Skaidri apzināties, ko Tu zini, ko vēl ne. Skaidri redzēt ceļu, ko gribi noiet,
lai saprastu savā jomā vairāk.
***
Slinks ir nevis tas, kurš nevar, bet tas, kurš negrib.
