stulbeņi, kas domā kkā ir okei pilnībā strukturāli un beztermiņā legāli saistīties ar sievieti un uzlikt pilnīgu ignore, tā it kā viss ko es viņam veltīju nebūtu bijusi mana dekādes vilšanās, ka morāli koruptēti cilvēki tiešām nemainās - lai arī cik es viņā ticēju labajam, beigās izrādījās ego ir tieši tik liels lai var izlikties par jebko, ko Jums vajag, lai izvairītos no konflikta un turpināt benefitot. baltie meli slāņu slāņos. tāds nabadziņš. kamēr es procesēju pie sevis, terapijā, un neuzplijos starpniekiem. man starp citu gājis ļoti grūti.

un tad vēl tā pāruzmācīgā doma, ka man nemaz nepienākās būt mājdzīvnieki, it kā kaut kur citur tiem būtu labāk. lūdzu, vēlos arī šim posmam tikt pāri.

man nav tuvu draugu, un nav tuvu radu. there, I said it. kā pie velna es nonācu šeit?

Esmu pārtraukusi cerēt, ka tikšu sadzirdēta. Šo ierakstu rakstu vnk kā kaut kādu pieturas punktu.

meklēju vienistabas dzīvokli no feb 😮‍💨

365 un gana

Nu ja godīgi, ir pilnīgi dirsā. Bet nu, jauna pieredze. Tas, ka citādāk nevar izdzīvot, kā vien dzīvot lēnāk
- fucking hell, tas tiešām ir tikai blakus effekts.

Varbūt nedaudz neticami, bet man chat gpt palīdzēja sakārtot emocionālās domas. Varbūt nedaudz neticami tieši man, nevis neticami kopumā. Ak vai. Robots tiešām spēj palīdzēt. Lūk, tieši tik intensīvi šobrīd ir. Ātrais vilciens.

Šobrīd atļauju sev būt cringe kā buffering versiju.

Es reāli mainos. Par to gan ļoti, ļoti priecājos, jo nu tā - mainos uz labu. Palieku veselāks kā cilvēks. Visādi pārsteigumi par sevi pēdējā laikā. Varbūt beidzot esmu tikusi pāri kaut kādam iekšējo sūdu levelam, ka beidzot spēju skatīties iekšup un arī vnk sēdēt ar sevi, pieņemt sevi tāda, kāda esmu (un tad noteik medžik!).
Jāpiebilst, ka vajā arī sajūta, ka lielo apstākļu dēļ, esmu uz lēnā nervy sabrukuma ceļa. But I can sit with that too.

Esmu bišķīt atsvešinājusies, bet man riktīgi vajag sajust draugus sev apkārt, konekšenu
(izmisīgi)

Es un R vienkārši gribam lai viensotrs būtu laimīgs. Desmit gadi un vairāk kopā, es esmu lepna par to kāds R ir transformējies manu rūpju un mūsu prieka rezultātā.

Sāku saprast, ka man cepij kaut kāds mītisks sabiedrības spiediens. Tas ir neveselīgi.
Man ir jādod sev laiks, šis ir sevī jāatrisina.

Citādi, citādi, citādi:
Esmu tik ļoti cerības pilna, man ir tik ļoti sev (un apkārtējiem) jāuzticās, un man ir ļoti bail. It kā jau parasti man nav problēmas uzticēties cilvēkiem tādās situācijās, kurās varbūt kāds cits manā vietā drebētu, bet tomēr, šoriez šķiet ka daudz, daudz vairāk mana dzīve var vai nu saplīst vai arī turpināt iet uz augšu. Esmu tādās kā krustcelēs. Un es tā aplinkus dancāju ap sliedēm (es pieņemu ka tā ir vilciena pietura, kur vai nu iekāpju vienā, vai otrā vilcienā), un es raudu. Diezgan daudz es raudu. Bet šis ir arī cerību pilns laiks, un nav tā, ka vienā vai otrā virzienā būs kaut kā sliktāk, vai būšu pavisam pamesta.

Esmu baigā virpulī ierauta. Pati sevi ierāvu. Vēlāk izstāstīšu.

Pagaidām - beidzot Āzijas lietas sāku bīdīt. Ar lielu prieku sāku varēt iztēloties ceļu, plānu. Man sāk atbildēt uz ziņām.

pēc sejas vispār nepateiksi.

kkā depresija. nāk.

grūti sagremot

grūti sagremot

grūti sagremot

grūti sagremot

grūti sagremot

grūti sagremot

grūti sagremot

grūti sagremot

grūti sagremot

grūti sagremot

grūti sagremot

grūti sagremot

grūti sagremot

panikaaaaaaaaā