TDIL

pareizi ir "lente", nevis "lenta"

Apskatījos sava 2023. gadā diemžēl nodzertā klienta mājaslapu, ne jau pirmo reizi. Šoreiz ziņkārīgi, cik maksā studijas. Doma ir migrēt uz kautko inženiertehnisku.
Atvēru, un sapratu, ka ne jau naudas man tam trūkst. Iestājeksāmens matemātikā (ko es videnē izvilku uz žēlastības 4, tikai dēļ labas pazīšanās ar skolotāju) un fizikā, anglene vismaz C1, un vairums lekciju angliski.
Ha, secināju, ka es vienkārši esmu par dumju studijām. Mākslā nebija jābūt gudram, lai studētu.

MI ir labs ar to, ka tu vari vnk aizvērt lapu sarunas vidū. algoritms neapvainosies. nedo dies tā izdarīt ar sarunu biedru, ka viņam runājot, pohujā novērsies un aizej, vai sāc urbties telefonā.

ir bijuši gadījumi, kad sar.biedrs jau ir izbesījis, un gribētos piecelties un iet, bet cilvēcībā tev tomēr ir jāveido sarunas nobeigums, pat varbūt vēl pailgi, lai tas otrs nejustos izmests misenē.

Atkal diena sākās nakts sākumā. Neredzu tai pielietojumu. Atvēru Borderlands, močīju monstrus, lai aizpildītu laiku. Bieži smēķēju.
Virtuvē, aizsmēķējot kārtējo cīgu, sariesās asaras. Nekas nav mainījies – esmu ar mieru, 100% gatavs, aiziet šajā pašā sekundē. Tā ir mana griba. Mana griba ir arī turpināt dzīvot.
Tikai Dieva gribai ir nozīme, un redzams, ka tā ir, lai es dzīvotu. Un vēl, es ļoti gribu satikt mammu. Bet samierinātos arī vnk izzust, ka nav nekā, dvēsele tiek dzēsta pilnībā, ne pluss, ne mīnuss.

Mistika ir darbi.
Pērn, gada beigās es ļoti intensīvi strādāju FB promo sagatavošanai, aplaizīju katru slaidu, veidoju fakin labus, īsus video rullīšus darbiem, kurus labāk parādīt kustībā. Par rezultātu nav kauns. Publicējos FB reizi nedēļā. Rezultāti no publikācijām?
Tieši no sludinājuma manai promo lapai pieaug sekotāji. Un ir sirsniņas zem publikācijas. Pat sirsniņas, ne vnk īkšķīši. Esmu pamatoti apmierināts, bet ne lepns.

Taču, nedēļām publicējoties, un "visiem tā patīk", bet... hui, kur tad jūs esat? Nulle konvertācijas no "love" un sekotājiem uz pasūtītājiem. Tātad, neizskatās pēc pakalpojumu piedāvājuma, bet labas izklaides FB grupu apmeklētājiem.
Vai arī domā, ka esmu besīgi dārgs.

Momentāls efekts. Xanax man noderēs, kamēr aprodu, ka nu ir jādzīvo skaidrītē. Alko, pateicoties Dievam, jau apaļu mēnesi nav, un kaņepes apcirkņi tukši līdz Zsv.
Efekts briesmīgs – divas diendusas pa dienu pa 2-3 stundām. Otrā beidzās tikko. Ko lai es daru, izgulējies? Darīt man daudz ko, bet sākt 2 naktī?

Kopš mamma mani nepieskata, pārtieku no našķiem.
Tā, manā šī vakara gājienā uz veikalu, es nopirku kilo šoko konču, 3 krekeru iepakojumus, cepumus, vafeles. Lai neaptrūkstas negaidīti.
Našķu krājumi mājās bija sākuši iet uz beigām. "Mājās nekā nav" sākas pie pēdējās 1/3 no iepriekš pirktā 1,5kg konču, palikušas 1 zefīra paciņas, krekeriem, prjaņiku iepakojuma, un vēl neskartas šoko pastas. Tas skaitās bīstami tuvu krājumu izsīkumam.
Cita starpā nopirku arī iepakojumu makaronu un 1 papriku – normālu cilvēku iepriecināšanai.

Un skumja sajūta, kad atnāc mājās, un nav ko uztīt. To, kas tevi vnm sagaidīja mājās atplestām rokām, un sakārtoja tevi cilvēkā. Tomēr viss ir gludāk, ne tik skarbi – ārsts izrakstīja xanax. Tam faktiski arī gāju pakaļ.

"zīmulim noplīsa gals?"
Tas, ko mapats tev nestāsta – ne lietuvēni, bet žīdi ir vainīgi.

Silti pasmaidīju par dejas horeogrāfes optimismu, trīs soļi uz priekšu, viens atpakaļ. Liekas, ka manā dzīvē viss ir otrādi. Un tas solis uz priekšu varbūt ir tikai labajās dienās.

Last dance with Mary Jane.

Skumji. Zāļuks bija tik labs, ka stounojot nonstopā šovakar pēdējais vakars. Par stounošanu to gan nenosaukt, drīzāk sazaļošanu, jo viss sliktais atpišās. Bet tagad viss, mans dabīgais AD ir cauri, līdz Zsv.
Tad nu uzmundrināju sevi, uzinstalējot BL2, pārbāztu ar DLC, un sāku jaunu character – šoreiz Maya. Vakars jāpavada godam, ne šā tā.
Spēle tik laba, ka katru reizi tas ir kā izsaiņot no jauna.

Nevainība izskatās šādi:

Kur ir palicis Juvenal? Iesaukts armijā?

Oranžie striķi liecina par manu naivumu. Nostiepjot tos lodžijas garumā, cerēju, ka tas padarīs perēšanu neiespējamu, jo, teorētiski, putni neriskēs sapīties striķos. Taču, baloža tupumam viss pa spēkam. Ja blakus sēž kaut kas vertikāls un nekaitīgs, tad tas ir vislielākais aicinājums ignorēt sarežģījumus. Otrajā bildē regulārā diršammašīna. Kāds no pieaugušajiem ierodas jau pēcpusdienā, ieņem vietu stūrī uz metāla kārbas, un blenž betonā līdz rīta ausmai.

Svarīgākais aizmāršīgi izlaists:
Man ir trauma, skatoties uz to balodi stūrī. Es vislaik iedomājos sevi, sēžam zem lodžijas malas, tā, ka nekas kā vien betons, nav redzams. Vienā punktā, 16 h dienā. Elle, ne tikai uz papīra. Pat ar MI es "gribēju par to parunāt".

Kuru tas interesē, ek?

Vakar uzgāju šādu mocīti. Khmm, tas drīzāk ir kinētisks mākslas darbs uz moča bāzes. Braucošs luksus flīģelis.
BMW Kingston Spirit of Passion. 2020. gadā uzražoti (ne fabrikā) 18 eksemplāri. Kinks. Vairāk netaisīs, un viss.


BMW Kingston Spirit of Passion

( vairāk )

pill māj leišu

Laikam kādas trīs reizes atliku Rīkas Pulkinenas grāmatas "Burvība" lasīšanu, jo likās, ka mani tur gaida kaut kas biedējošs. Turklāt sākumā grāmata šķita par skaļu, košu un krāsainu. Taču, tā kā šogad esmu apņēmusies lasīt arī nekomfortablas grāmatas, metu prom savas bailes no depresijas un metos iekšā lasīšanā. Protams, ja grāmata sākas ar jaunas meitenes nāvi, saprotami, kas gribas mest līkumu, jo, vai es gribu lasīt par tuvinieku sērām? Lai tiku uz priekšu, izdarīju to, ko parasti nekad daiļliteratūras lasīšanā nedaru, izlaidu nodaļu, kurā bija līķa apraksts. Lai gan intuitīvi šķita, ka tam arī ir nozīme stāsta kopainā, taču labāk kaut ko izlaist nekā stāvēt uz vietas. Pat necerēju, ka grāmata mani tā pārsteigs labā nozīmē, jo varbūt man arī raksturīgi ieraudzīt pēc iespējas vairāk dzīvju, lai redzētu dažādus stāstus. Reizēm stāstītājs var būt arī fotokamera vai putna acs. Cilvēks var vairāk interesēties par citiem, stāstīt stāstus, bet pats sevi neatklāt. Un varbūt tā ir ar visiem, ka pilnībā cilvēka kopumu nekad neizzināsim, tikai fragmentāri? Un cilvēkus gribam ievietot savā stāstā? Taču īsti nepiekrītu, ka mēs nemaz nevarētu zināt kaut vai daļu patiesības, jo tas būtu pārāk jocīgi, ja katrs būtu ieslodzīts tikai savā redzējumā un dzīvotu tikai savos murgos.( paslēpties savā prātā )

Interesēs tiem, kam jārokās, jāorganizē un jāpatura skatā neskaitāmus folderus atvērtus.
Tos sauc par failu menedžeriem.

Manā gadījumā, kad strādājot ir regulāri jāapmeklē vairāki folderi, jāmaina skats nepārtraukti, Windows iebūvētais menedžeris iesūkās uz 2/10. Primitīvisms un haoss.

Jau gadiem izmantoju Directory Opus. Noguršu uzskaitīt priekšrocības – tur fakin ir padomāts par visu.
Tikko atcerējos par ieslēptu pērli, jo nu vajag. Vajag lai katru vakaru, kad turpinu gatavot portfolio, atverās viena un tā pati folderu kombinācija, sakārtota. Un voila! – tu vari saglabāt skatu, un citu dienu to atvērt no izvēlnes.



Pamatfunkcija, kas tiek izmantota katru reizi – logu var sadalīt divos (var arī horizontāli, ja ērti), un katrā savērt tabus, cik vajag. Var pētīt, salīdzināt, svaidīt failus, nelēkājot starp atsevišķiem logiem. Nav haosa, tu redzi kur atrodies, un kā no nokļūt citur, neaizverot logu.

Top 2 no šodienas FB apgaitas:

Jelgava = Elgava (minējis, ka latviešu valoda ir dzimtā)
un
"isturigs puisis"