fantastikal
Otrdiena, 19. Marts 2024 17:49




life is hard like

1CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Sestdiena, 2. Marts 2024 19:06
Esmu gājusi cauri trakākām lietām, šis nav tuvu tik traki (izņemot ja notiks geitkrešings, tas būs wild, bet kinda new chapter). Vispār jau kāzas sucks, pēkšņi no Tevis grib plēst naudu no visām pusēm, cilvēki apvainojās uz lietām un ir baigi nopietnie. Ak, jūs. Tas ir tikai dokuments.
Tad labāk to pašu kuru vienmēr, kuram rūp, nevis kāds cits, kas var arī tikai izmantot. Jo ja es nemainos - tā arī jebkurš varētu mani izmantot.
Vai būtu ar vienu cilvēku, vai citu, problēma jau dzīvo manī, ka neesmu izaugusi normāla 😀

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Sestdiena, 2. Marts 2024 19:03
ļoļ

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Piektdiena, 1. Marts 2024 15:59
Latvijas pagrīdes mūzikā ir tipiski vairak izrunāt vārdus tonī, nevis tos izdziedāt. Jums tā nešķiet?

1CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Ceturtdiena, 29. Februāris 2024 09:52
Labi, pagaidām viss būs ok. Bet visp. man arī ir jāmainās.

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Otrdiena, 27. Februāris 2024 11:14
Viņam ir burtiski aizgājis ciet. Tā, ka neviens nav mājās. Tā, ka viņš nesaprot, kas ir īsts, un kas nē (jo nespēj uztvert pilnīgu informāciju no it nekā laikā, telpā, uzrakstīta, pilnīgi nekā). Pēc paskata arī kā jucis vakarnakt atgriezās mājās.
Nav ēdiena, nav custom galdauta / salvešu, nav kūkas, nav pušķis, nav backup plans. Kāzas ir nākamnedēļ. Visādā ziņā uz viņu paļāvos, spēlējām partnerus organizējot lietas. Izņemot viņš visu iekavēja. Un tagad izrādās nekā nav.
Esmu bišķīt beyond raudāšanai. Tiešām man viss jāmet malā un jāglāb sava pašcieņa, un savas kāzas?

17CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Svētdiena, 25. Februāris 2024 19:02
Saņemos

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Trešdiena, 21. Februāris 2024 22:33
Kkā sūdīgi

1CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Trešdiena, 14. Februāris 2024 19:34
Nolēmu, ka vienalga jāprecās. Vienmēr var izšķirties vēlāk. Tas jau nav izslēdzams.
Nav tā, ka es gribētu šķirties. Vnk ir grūti tik daudz ko vilkt uz saviem pleciem kā mājās, tā dzīvē.
Lai arī kā tur būtu, ir svarīgi man varēt atklāti teikt kā ir.

3CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Otrdiena, 13. Februāris 2024 14:39
tās kāzas ir absolūts murgs. man ir jābīda paši mazākie sīkumi, jo viss par ko R spēj padomāt, ir par to, ka viņu vecāki uztraucās par tādiem dzīves sīkumiem kā viņu veļasmašīna. salīdzinājumā ar LV pensionāriem, viņu vecāki dzivo pārticībā un labā veselībā, ar regulārām valsts apmaksātām viņu valsts pārbaudēm, kur viņiem visu ko vajag var atklāt super agri, un uzreiz sāk ārstēt, pa valsts naudu. Bet viņu vecāki sāka man braukt virsu, kad es paliku vien 2 naktis pēc pusotra mēneša Āzijā, un man vajadzēja izmazgāt drēbes 10 nākotnes dienām. Ja man būtu informācija, ka tas būs viņiem neērti, es būtu mazgājusi drēbes Āzijā. Bet R man aizlēja acis ar solījumiem ne viņa paša vārdā.
kāzas….
viss ir apriebies, jo es sāku saprast, ka tā vienmēr bijis ar “svarīgām” lietām, ka man ir jākārto divu cilvēku vārdā, un sevišķi pēdējā brīdī, jo viņš nedalās ar mani ar info (lai es “neuztraucos”). es maksāju dzīvokļa īri laikā gandrīz 7 gadus par mums abiem, lai mums nebutu soda nauda, bet viņš man dod ar 2-4 nedēļu nokavēšanos un nedzird, kad es brīdinu ka būs legalitātes škrobes. Visvairāk man besij ka kaut gan Latvijā ir lielākais gender pay gap Eiropā, viņš kā vīrietis un ārzemnieks nekad nav spējis kko normāli nopelnīt, un tik daudz kas vnk ir bijis uz mana, LV sievietes-mākslinieces, finansiālajiem pleciem. Viņš vispār neko nedara pats no sevis un viņam vispār nav kripatiņu pašpārliecības, un viņš raustās no viņu vecāku ocd kā apšu lapa.

es pamēģināju viņam piedāvāt, lai izmanto to, ka UK viņam ir 10 free therapy sessions, bet saprotiet, nedrīkst ļaut nojaust vecākiem, ka ir kaut kas par ko varbūt iespējams viņi uztrauktos.

turklāt es gan jau par kāzām maksāšu 3x vairāk naudā, nekā viņš.

un tas viss lai viņš varētu dabūt uzturēšanas atļauju, jo pats nolažoja.

dažbrīd…. dažbrīd es vnk vairs nevaru.

6CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Sestdiena, 2. Decembris 2023 22:28
es esmu kartupelīssssssss

.

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Sestdiena, 18. Novembris 2023 10:28
Nu ko es teicu, par to anketu / pieteikumu aizpildīšanu, cik reizes mēnesī, ka māksliniekam tas jādara. Nu, un ir atkal jādara. Atkal lasu kkādu nolikumu, lasu visādu info, veicu rīserču, meklēju spēku vnk turpināt, turpināt, turpināt utt.

ja es rakstu cibā, tad man motivācija ir jau atrasta : D
ļoļ


aj es nevaru, visa ir tik ļoti par daudz, šobrīd.

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Pirmdiena, 13. Novembris 2023 11:58
kā jau paredzams, mani ir piemeklējusi tā saucamā "impostor sindrome",
kas nozīmē, ka drillēju tālāk, bet ar to pašvērtējumu vēl mazāk, nu tā, iet uz mazumu.
nu tad izdomāju, ka vnk atlaidīšu, un būs pofig par visu, uz kādu laiciņu, vismaz tik ilgi cik varēšu to noturēt. parasti mani neapmierinātu tāds pašu-gaslightings, bet es lūk jau sev iestāstīju, ka tāda domāšana ir sava veida meditācija, jo..
man arī vajag kkad atlaist. apnicis sevi iztērēt uzreiz kā atgūta kaut kripatiņa spēka. neviens jau man neliek tā sevi spiest, bet reizēm aizmirstu, ka nav jau visu laiku jāspiežās. reizēm tas ir ļoti noderīgi, taču nav jau vienmēr man tā sevi jāizpumpē, atkal un atkal, bez apstājas.
un reizēm jāaizmirst telefons mājās... jo tāpēc vien, ka esmu sabiedrībā un atgūstu kaut bišķīt komunikācijas spēku, nenozīmē, ka man ir jāatbild uz 7 neatbildētām koncerttūres, drag vai citu producēšanas aspektu ziņām. nu aaaaaaa.

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Pirmdiena, 6. Novembris 2023 20:45
māksliniekam jāmāk aizpildīt anketas, apmēram 15x mēnesī

ar to pašvērtējumu ir tā - iemācās maskēt un drillē līdz apnicībai, atkal un atkal. un kad bail nenopelnīt iztiku, tad jāpadrillē tik vēl. brrrr

tā nav nepieciešamība, tā ir stulbā izdzīvošana

1CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Piektdiena, 27. Oktobris 2023 12:30
Sveistīgi. Kad viss liekas labi, jāatceras, ka pamats var tik viegli paslīdēt zem kājām.
Nekas neatliks, kā vien karāties, tur, te, turpat kur vienmēr esmu bijusi.
Prieki un bēdas, viss nāk reizē. Birokrātija sūkā.
Tik bez sava pamata, nav tik forši. Nolaižas rokas / pietrūkst spēka.
Lai tik kkas vēl nenotiek, ir jau gana traki.
Pašnodarbinātajiem viss uz striķiem vien karājās.

1CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Ceturtdiena, 5. Oktobris 2023 18:15
Gribu pabeigt albumu, bet vienmēr kaut kas cits deg. Vakar gulēju 4h, jo tieši tik daudz bija jādara, no 9iem rītā līdz 4iem naktī, pie darba galda, ar kkādiem mini pārtraukumiem. Draugs gatavoja ēst.
Neskatoties uz VKKF vispārējās radošās darbības atbalstu, man šoruden ir arī darbs, liels (nekomerciāls) frīlansa darbs, un kopā ar visām manām aktīvisma aktivitātēm, studentiem un rūpēm pat citiem, mans albums tik atliekās un atliekās.
Saku sev - nu tad vnk pēc lielā darba, un ziemas koncertūres (Āzijā!!!! Tikai jāizsūta vēl 100 epasti), tad nu pa īstam man būs laiks to albumu bīdīt.
Gan jau man vajadzēs kkādus 4 mēnešus lai pabeigtu. Tad nu, ja es atbrīvojos feb vidū, tad līdz jūnijam man būtu tas faking jāpabeidz. Un jūlijā atkal koncertūres. Tikai tās vēl būs jāsarunā, paralēli albuma ierakstam un producēšanai.
Iznākšana tad tikai pēc gada.
Ehh!!! Dažas no tām dziesmām šķiet jau tā nostāvējušas, divas pat ar gataviem klipiem.
Nu neko darīt. Dzīvoju tālāk. Bīdu albumu, kad varu.
Ceru, ka ar kaut kādu finansējumu dabūšu arī tos 4 albuma mēnešus nosegt 🙄

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Otrdiena, 3. Oktobris 2023 19:06
Jaunais putniņš man burbuļo blakām, stāsta garus penterus it kā cilvēkvalodā, ik pa laikam tik izsperot kādu atpazīstamu vārdu.

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Pirmdiena, 2. Oktobris 2023 14:23
Tik daudz jādara, tik daudz jāatceras. Sviests. Nenormāli daudz jādara. Jau kādu nedēļu švaki guļu, jo nakts vidū pamostos un nesaprotu, kā vispār "visu" izdarīt. It kā vēl būtu kaut kas jārēķina, kā izdarīt, bet ir tik jāstumdās uz priekšu. Un spēks / fokuss jau vienmēr nav.
Besij ka šitā tik bieži sanāk, ik pēc dažiem mēnešiem. Kad viss jau izdarīts, tad jau labi. Par daudz laikam gribu, bet nu jau par vēlu pārdomāt - uzdevumu izpildi sagaidu gan es, gan citi.

Labi ka man vismaz ir sošel laif, neskatoties uz to visu.

1CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Otrdiena, 26. Septembris 2023 16:51
Manā aizņemtībā ir daudz sasprindzinājumu. Bet es ar tiem operēju. Tie ir: 
  • grupu aktivitātes (mūzikas grupa, Drag grupa, komandas spēles un jebkas cits kur ir vairāki cilvēki kas darbojas kopā) - citi pieprasa lietas (saka - vajag šitā, tā, utt., bet paši nedara, gaida uz "kaut ko"), un gana daudz citi dalībnieki neuzņemas / vai nevar uzņemties atbildību, un es pierodu pie tā, ka man ritenis jāstumj, lai tas vispar ietu uz priekšu. Un sāku to darīt pasīvi, reizēm nevaru atcerēties, ka man jābūt vnk chill uz sitiena, kad kaut kas pats notiek. Diezgan grūti. Te varētu atrunāties, ka jāļauj lietām vnk sabrukt - bet ja sāks brukt, kas pirmais kliegs? Tie pārējie, ka "kaut kā" nav izdevies un "kaut kam" jāsaņemās. Pē, glabt situāciju ir vēl nepatīkamāk, tāpēc neredzu citu veidu kā virzīt, kā vien turpināt stumt.
  • individuālās aktivitātes MAN, bet kur ir iesaistīti citi cilvēki, jo lai funkcionētu / ritenis ietu uz priekšu man ir jālūdz palīdzība no ārpuses, principā atkal jālūdz cilvēkiem uzņemties atbildību, un jāstumj ritenis kur tas pats nestumjas
  • darbības ar stundentiem, praktikantiem, utt., kur man ir jārāda viņiem kā pašiem stumt to riteni vai jāčeko kad man arī jāpastumj lai nepazustu inerce. Plus ātri jāpamana kad tie stumj nepareizā virzienā, vai stumj šķībi utt. un jādod fīdbacks tā, lai ritenis neapstātos.
  • mājās tas pats, bez manas inerces, ritenis nerit, paliek uz vietas, un ja es kaut ko neizdaru līdz galam, vai noticu solījumiem, ka kaut kas tiks izdarīts, tad R tas atliek uz apmēram 3-4 gadiem. Man ir arī jāstumda viņa lietas, jo viņš pats nevar. Tādas lielās, pieaugušo lietas, kā uzturēšanas atļāuja, nodokļi, mēbeļu iegāde, remontdarbi, pieteikšanās darbiem. Plus mājās pilns ar viņu vai tamdēļ mums kopēji nepabeigtiem sīkumiem, un tas mani ļoti nogurdina. Tad vēl jo vairāk gribas būt ārzemēs. Vai arī viņš varētu braukt, un ļaut man būt te vienai kādu nedēļu un lietas sakārot, bet viņš tā nedara, ja vien kāds nestumj.
  • personīgie projekti - albums, video, tūres, komikss, video projekcijas, tērpu izveide, sava animācijas īsfilma. Plāni mēdz atlikties uz 5-7 gadiem. ir ļoti daudz nepabeigtas lietas, kas lēnām tiek virzītas. Un tāpēc nevar ne aizmirst tos projektus, ne īsti iesākt jaunus.
pats pēdējais punkts varētu būt tie, kas mēģina mani sakontaktēt, bet tas ko no manis prasa ir prasīts nesaprotami vai bikli, vai komunikācija nav gana tieša, un kombinācijā ar visu citu šo sviestu kas paņem manu uzmanību, es to vienkārši neuztveru līdz galam, vai arī tik ilgi domāju kā atbildēt, ka nekad neatbildu


Nu, un protams arī darbs, bet to kaut kā vnk izdaru, vienmēr atrodu kā, un tas vnk izdarās. Dodiet tik to darbu. Joprojām darbojos freelance.

2CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Otrdiena, 5. Septembris 2023 14:47
Life is going forward much too fast.

1CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Otrdiena, 18. Jūlijs 2023 15:00
Es izrēķināju savu horny kalendāru pateicoties vienam tiktok video (kas bija domāts džekiem, lai labāk saprastu ovulējošos partnerus) un tagad my life will never be the same. Tas ir vnk neticami patīkami un labi, iepazīt savu ķermeni un uzzināt ko tas kad patiesība vēlās.

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Trešdiena, 11. Janvāris 2023 01:18
nu cerams, ka atgriezīšos vienā gabalā. kas var ar mani notikt? erm, trakākais varētu būt noķert kaut ko briesmīgu, piemēram malāriju, vai arī gadīties kādam policijas reidam kādā pasākumā. noteiki būs kaut kādas naktis ar gulēšanu uz grīdas, kas man nu tā diezgan nepatīk, bet es pilnībā saprotu, ka tā ir "daļa no lietas".
vēl man ir visādas neskaidrības par to, kā es būšu, ja esmu reizē "savējais" un "viesis", bet vizuāli tik ļoti atšķiros ar saviem gaišajiem matiem un ziemeļniecisko videji garo augumu. un man ir visādi jautājumi par to, cik ļoti nopietni man vajadzētu cienīt vietējās reliģiskās prasības par roku, kāju, vēdera aizklāšanu kā sievietei, jo 1. būs karsti un es lielākoties velku crop topus tūrējot un 2. identifikators "sieviete" ehhh...? protams, mani nedaudz saķiķina tas, ka būšu nelegāls vien atrodoties Malāzijā, jo LGBTQ ir ārpus likuma tur. hihi. Jāsaprot, vai mans reinbow krekls jāvelk mugurā otrādi tajā dienā iebraucot ar autobusu Malāzijā no Singapūras, vai jāpaslēpj somā tā labi, un tad jāizvelk koncertā. Gan jau kaut ko meklēsies, bet šaubos, ka līdz pēdējam sīkumam. Bet tad perspektīvu iedot tas, ka ar narkotisku vielu turēšana ir sodāma ar nāvi.

sevi pasargāt jau arī gribas.

nu, lai piedzīvojumi sākas!

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Pirmdiena, 2. Janvāris 2023 19:39
ir sakrājies sauja tiešām labu notikumu, kurus nav tik viegli sagremot - vienkāršāk ir tad, kad viss ir slikti.
smadzene algst pēc nostaļģijas un velk ārā (ar pagātni saistītas) interpretācijas no zemapziņas katla, kas kopā rada tādu kaut kādu kokteili, kas it kā garšotu tāpat vai būtu ar tādu pašu smaržu kā daži pagātnes mirkļi.
taču šis kokteilis patiesībā ir pavisam cits, jauns un nebijis.
varbūt ar laiku spēšu noticēt, ka tam nav nekāda sakara ar nejaušo pagātnes smaku. vismaz, es varu noticēt, ka ar laiku noticēšu.

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Pirmdiena, 19. Decembris 2022 18:39
"šķiet, ka ir labāki veidi kā izšļukt cauri žultij un ņaudēt bezgalīgi" - teksts, kuru ierakstīju fontu meklētājā, lai apazītu fontus ar t.s. latin extended (ar LV garumzīmēm)

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Piektdiena, 17. Jūnijs 2022 15:25
Nu ko, tuvu draugu man īsti nav, darba arī nav, cilvēki saka, lai es braucu no šīs valsts prom (jo tā man būs labāk).
Es pateisībā domāju, ka nav tā, ka citur ir labāk. Sevišķi braukājot tik daudz, es to redzu. Visur ir aptuveni vienādi, visi taču ir cilvēki ar cilvēku problēmām, tikai tradīcijas ir bišķīt citādākas. Forši reizēm braukāt.
Man kaut kā jāatrod sava vieta šeit.

2CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Pirmdiena, 6. Jūnijs 2022 14:07
dodiet darbu(s) :(
koncertus, performances, animāciju, vizuāļus, iepakojuma / grafisko dizainu, mūzikas vāciņus, mūzikas video, konceptuālo dizainu, veidot vizuālus objektus, komponēt mūziku filmām / performancēm / teātrim - visu to, ko daru, vnk dodiet, un ar atlīdzību. lūdzu.
ar koncertiem ārzemēs ir daudz izdevumi, patiesi var nopelnīt tikai dažus simtus, un ar to tiešam nepietiek. bet mana aktivitāte soc. medijos rada iespaidu, ka "visu laiku" esmu prom, nepieejama darbiem, vai ka ar tiem citiem darbiem, izņemot plānojot braukāšanos, vairs nenodarbojos. bet tā nav - prom esmu tikai kādu nedēļu, tad atpakaļ un pieejama esmu divas, trīs nedēļas ik reizi...

1CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Pirmdiena, 4. Aprīlis 2022 12:48
Esmu kaut kā iekāpusi depresijas autobusā. Te smird, bet izkāpt negribu (nevaru).

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Ceturtdiena, 17. Februāris 2022 12:25
Ziniet, kā ir? Ir tā, ka katra diena man ir kā mizīga cīņa - viss rada satraukumu.
Taču neskatoties uz to, es turpinu darboties neatladīgā režīmā, konstanti strādājot ar sevis pārvarēšanu. Un lielākoties arī pārvarot sevi, un veicot visus dzīvei nepieciešamos uzdevumus, un pat vairāk. Bet bāc, tas satraukums ir milzīgs. Un ja reizēm kāds to ierauga, laikam izskatās, ka man ir ļoti bail. Man tā liekas, jo cilvēki ieragot mani visādi mēģina kaut ko izmainīt, vai iesaistīties, vai novākt, vai.. es nezinu.
Taču.. man nav bail būt bail. Varbūt tas ir tas no malas nesaprotamākais?

Kā nekā.. baidīties diemžēl man ir tik pat ikdienišķi, kā elpot gaisu. Kā cilvēks, tiku veidots, uzaugot konstantās bailēs no vistuvākā tuvinieka, jo nebija atsķirības, vai daru labi, vai slikti, vai kaut ko daru, vai nedaru, es nedrīkstēju nevarēt (pārvarēt savas bailes). Citādāk mamma mani agresīvi aizvilka uz vannasistabu, aizvēra durvis un burtiski iedzina stūrī un sita, sita, sita.. Lielākoties pa gurniem un ciskām, bet arī pa augšdelmiem, kur drēbes nosedz, lai citi neredzētu zilumus. Es nedrīstēju taisīt skaņas (raudāt), bet to grūti nedarīt tādā situācijā. Par to arī sita stiprāk, ja raudāju. Es nedrīkstēju kliegt, runāt pretī, bet kliegt reālus faktus (par netaisnību kā visneloģiskāko rīcību) šķita vienīgais, uz ko spēju būt neatlaidīga, neskatoties uz to, ka nebija neviens, kam to dzirdēt. Vienu reizi es sāku arī mēģināt aizstāvēties, mēģinot ar rokām bloķēt sitienus, gandrīz kā sist pretī, taču tas bija ĻOTI nepatīkami. Es tik ļoti esmu NEgribējusi būt tāda, kā mana pāri darītāja. Taču lai vai kā, es nedrīkstēju nevarēt (pārvarēt savas baildes). Nu, un tā sita ilgu, ilgu laiku arī tad, kad man bija 21. Es mēģināju "psiholoģiski" cīnīties pretī, mēģinot būt cik vien labai un nevainīgai, cik iespējams, lai gan mamma ir daudzreiz (mani sitot) uz mani kleigusi, ka žēlastība uz viņu nestrādā, un ka nebūs nekādas žēlastības. Brr, to es atceros arī no bērnības. Nu, bet sist 21 gadīgam īstenībā pieaugušajam cilvēkam arī ir traki. Tā tas turpinājās līdz es kaut kā dabūju to erasmus un aizbraucu uz Berlīni. Pēc tam es vairs neļāvu sev īsti tuvunāties, pa īstam. Vairs neļauju, joprojām.

Un visu to laiku no bērnības līdz pat šim laikam es meklēju problēmu cēloņus visur kur citur, jo savu tuvāko tuvinieku taču nevar vainot visā savā dzīves neapmierinātībā. Un arī, ja var vainot, ko nu? Atpakaļceļa jau nav.

2CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Otrdiena, 28. Decembris 2021 16:43
trešā deva tā pamatīgi ir iekaustījusi. viss tas, kas socmedijos šobrīd, arī. saistīti flašbeki utml.

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Ceturtdiena, 12. Augusts 2021 12:09
man ir bail būt uz skatuves, un bailes es (pārbaudīti) varu pārvarēt ar klimatizēšanos. Bet nav jau iespējas tik daudz uzstāties, cik man vajag. Vnk 3 dienas pēc kārtas, lūdzu :( un pēc otrās jau viss ir 200% amazing uz mēnesi, trešā ir nostiprinošā diena, kad toč bailes ir pārvarētas un viss ir vnk bauda. Žēl. Žēl, to nepiedzīvot jau ilgu laiku.

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend