fantastikal
Pirmdiena, 21. Septembris 2020 13:05
nu ar to albumu ir tā - visu vai neko. pēc tam kādu laiku būs miers (?)
also - iegūglēju "overfunctioning". ojā.

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Pirmdiena, 17. Augusts 2020 08:08
Leave it here so you can move on

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Pirmdiena, 17. Augusts 2020 07:08
Īsumā, viss ir diezgan fucked-up.

Es redzu diezgan skaidru dalījumu starp "ģimeni, kurā uzaugu" un "ārpus ģimenes - pasaulē".

Brālis mēģina mani par katru cenu sāpināt - nu jau arī draudēt ar fizisku vardarbību.
Sure, tas ir vienīgais "točna nav ok", pie kā varu pieturēties, jo visu nepatīkamo lietu mudžeklī, tas ir pasaulē pieņemts no-go.
Vecāki saka, ka es pati izaicinu viņu uz to.
Ja vecāki saprot "izaicināt uz to" konceptu, kāpēc no tā neizvairās?
Mammas default ir izaicināt.
Brālis vnk konstanti melo un manipulē. Kamēr tas ir no-go, to ir vieglāk izslēgt.. Brālis saka aptuveni, ka izaicinu ar to jo no viņa izvairos pārāk ilgi.
Kurš neizvairītos no cilvēka, kurš tīšām mēģina sāpināt.
Kad esmu novesta līdz baltām pelītēm, quite honestly, es jūtos nenormāli sūdīgi un tas traucē man veikt dzīvībai vitālas, ikdienišķas darbības. Bez finansiāla atbalsta, es jau sen būtu uz ielas.. es taču nevaru par sevi īsti parupēties. Bet man tā pa īstam nav nekad ļauts to darīt. So, fake it till you make it. Cilvēks grib izdzīvot. Atrod, kā. (šajā jautājumā man ir cerība)

Kā mamma var man teikt tādas lietas kā "vai Tu esi mēģinājusi neraudāt?"
Tā attieksme kontekstā ir vnk insane.
Kopā ar jauno "Tu ļoti daudz raudāji kā bērns, un es netiku ar to galā. Tu ļoti daudz raudāji, tas ir vienkārši fakts."
Kad es pārstāju būt bērns?
"Tu gribi salikt kopā to situāciju, bērnībā, ar to kas ir tagad?"
Vai man ir dota izvēlē būt kāda cilvēka bērnam?
(...)

Vai man nevar dot laiku kaut ko sagremot? Vai man nevar dot laiku klausīties, runāt, atbildēt? Kāpēc man ir konstanti jāatbild uz jautājumiem: ko man darīt, kā man reāģēt, tad nekas nebūs, tad kā būs (utt)?
Ja man nedod laiku domāt un just (sekundes?), nevaru neko jēdzīgu pateikt.
Kā Tētis var teikt, ka emocionāla manipulācija ir normāla un izplatīta lieta ģimenēs? Formulēts - tev ir tavs viedoklis, es to pieņemu, un man ir mans, un es nepiekrītu, ka šādas sarunas ir neizplatītas un pasaulē notiek citādāk (atbilde uz manu jautājumu, ka viss nav ok).
Dažādās formās izplatīta cilvēcē, jā, taču neatzīt ka šī nav normāla situācija ir izvēlēšanās neredzēt to, kā citi cilvēki jūtās.
Agrāk skatījos uz viņu ar apbrīnu, tagad labāk redzu tos cilvēkus, kas nejūt. Un vairs neskatos uz viņiem kā kaut kādiem piemēriem par to, kā būt.

Kāpēc māsai ir jāveltī tik daudz savs laiks un emocijas, mēģinot citus nomierināt? Tas ir labi, ka viņa ir atradusi veidu kā netikt triggerotai, bet kāda velna pēc viņai tas vispār būtu jādara?
Man ir viņas ļoti žēl. Man ir arī prieks par to, ka no šodienas viņa sāk dzīvot patstāvīgi.
Kāpēc māsa dusmojās, kad es mēģinu visādos veidos pateikt, ka mamma nepieņem manu "nē" - liegts "niepiedalīties", liegts "neatbildēt uz jautājumu" lai arī cik tajā brīdī tas ir nepiemēroti?
Viņa dusmojās, jo es jūtos bezspēcīga, kamēr viņa ir atradusi veidu kā tikt ar situāciju galā. Taču pret viņu visi ir nedaudz labvēlīgāki, jo līdz tam brīdim vecāki palielināja "šādi točna ar bērnu nedarīsim" robežas.

Nepieņem, ja neproduktīvi rādu, cik esmu traumēta no šī visa. So, put some glitter on it and call it art. Bet tādu mākslu es nekad neesmu gribējusi radīt :(
No ģīmenes puses - Trauma ir manas pašas problēma, ar kuru jātiek galā.

Kas grib to vispār klausīties, tas taču ir sāpīgi.
Cilvēks grib izdzīvot.

Tas ir vnk visa kumulatīvais rezultāts, kas pastāv, lai arī kā to formulē.

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Pirmdiena, 10. Augusts 2020 01:16
p.s. vienmēr ar priecīgu smīnu iztēlojos fantāziju par to, ka kāds šos ierakstus lasot varētu iedomāties, ka rakstu par tieši Tevi.

hashtag reallife, hashtag saprastcituscaursevi, hashtag "manuprāt", hashtag "ES"

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Svētdiena, 9. Augusts 2020 23:30
Kad Tev cilvēks, kam esi uzticējies, izdara kaut kā pāri, pirmā reakcija ir šoks. Un neticība tam, kas notiek.
Parasti tādos brīžos es nespēju īsti noticēt tam, dodu tam laiku. Pierakstu savas sajūtas. Novēroju sevi un citus. Mēģinu saprast, kas notiek.
Parasti tas rezultējas tajā, ka viss ir tieši tā, kā tagad liekās: ka lēnītēm, lēnītēm pilnībā pazūd uzticība, un izveidojās skumjas, un tad pilnīgi dabiski no tā cilvēka atsvešinos. Parasti liekas, ka pat negribas neko teikt, jo uzticības laušana ir tik bēdīgs process. Un skumjas ieved klusumā.

Pēc tam, vēlāk, ilgu laiku vēlāk, gadu vēlāk, gadus vēlāk - ir laiks to sagremot. Tā vietā, lai tīšām mēģinātu mulsinošo uzticības laušanu saprast, pārdomāšana it kā notiek pati no sevis. Domas it kā atrisinās pašas no sevis. Visbiežāk tad ir dusmas, divejādas : dusmas pret sevi, ka esmu ļāvusies (atkal) tikt apmuļķotai, un, protams, dusmas par pāri darījumu.

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Otrdiena, 4. Augusts 2020 19:55
Nostalģija

Ir simbols.

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Trešdiena, 8. Jūlijs 2020 23:30
Non-stop pieteikšanās finansējumiem, bet daudz atteikumu. Tagad baigā cerība. Atkal. ?

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Svētdiena, 14. Jūnijs 2020 15:00
Interesanti. Nu, ja pieķeries kāda cilvēka pusaudziskajām izpausmēm un vēlies tās atkārtojumu, mēģini to iniciēt (pasīvi-agresīvi? laikam vienalga kā), tas cilvēku aiztur, neļauj pieaugt (neļauj pašam izdarīt secinājumus).

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Ceturtdiena, 11. Jūnijs 2020 13:52
:o

neviens no manas ģimenes nemāk smaidīt!!!!!! izņemot tētis, bet viņš to dara 20x gadā.

Garastāvoklis:: poker face

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Trešdiena, 10. Jūnijs 2020 11:32
daži varianti

  • es triggeroju cilvēkus, jo man nav izstrādāta redzama auto-validācijas norma.



tas ir tā kā tāds sarežģītāks resting bitch face.

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Trešdiena, 20. Maijs 2020 21:09
OK, Mamma. Alternatīva ir piedot, un sadzīvot. Bet kā var piedot kaut ko TĀDU, kura dēļ Tev būs ar to jācīnās visu atlikušo mūžu? Vai - vienkārši vairāk par to nerunāt. Nekad.

Also, kāpēc man ir tik ļoti bail tikt uzskatītai par dumju?

2CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Trešdiena, 20. Maijs 2020 17:45
I don't wanna be me, Pt. 2.

Viss ir sarežģīti. Un neskaidri.
Viena lieta gan, ir skaidra.
Pirmais solis labu lietu virzienā, ir mēģināt būt labam pašam pret sevi.

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Pirmdiena, 18. Maijs 2020 17:18
ai nu, ir galīgi. kas? visu laiku.

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Ceturtdiena, 14. Maijs 2020 18:43
Pēdējā laika klišeja: ja Tu esi cilvēks, kas strādā kultūrā, bet neļauj Tavām personīgajām problēmām Tevi definēt, Tu esi Svešais.

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Ceturtdiena, 14. Maijs 2020 17:07
Tik ļoti nofokusējos iznīdēt savu "trakumu", ka atklāju, ka esmu galīgi traka.
Also - vienalga, cilvēks ir tāds, kāds tas cilvēks tajā brīdī ir (un nekas vairāk).

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Trešdiena, 13. Maijs 2020 12:46
aizvakar rādijās murgi par to, ka ciba ir jādzēš. taču projekts - saglabāt visus ierakstus - arī ir masīvs. drīzāk, ciba ir jānoglabā. tagadējā es salīdzinoši ļoti labi tiek ar lietām galā, ir pat "normāla". 
agrāk tā nebija. 
izmaņas notika lēnītēm. 
ļoti daudzas "normālas" lietas bija jāvēro apkārtējos cilvēkos, jāizmēģina, un tā jāpiedzīvo, jo mana iekšējā dzīve bija ļoti neveselīga, un es nesapratu, kāpēc ir basic lietas, kuras nemāku redzēt tā, kā citi cilvēki. ne-veselīgumu radīja esamība, kas bija konstanti pakļauta emocionālai manipulācijai, no agra vecuma, no vistuvākā cilvēka manā pasaulē. tas ir tikai saprotams, ka tāds cilvēks izaug citādāks, jo visa dzīvā radība deep down vēlās izdzīvot, un lai to darītu, izpēta un atrod izdzīvot.

ps. katru tagadnes brīdi cilvēks ir "gatavs" tāds, kāds ir. 

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Sestdiena, 1. Februāris 2020 04:38
pazaudēt pasi anglijā brexit dienā...?
gandrīz, no rīta atradās zem citas guļošais personas mantām.
Aaaaa...

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Otrdiena, 14. Janvāris 2020 23:25
Man ir aizdomas, ka esmu cilvēks autisma spektrā. Aspergers.
Tad viss saslēgtos, un ja tā ir, varbūt tad man vairs nebūtu jāizliekās. Tāpēc ir tā kā divas Platformenes, tā kura ir iemācijusies būt sabiedriska, jo tik bieži manīju skolas un vides, un tā, kurai vajag, lai visa informācija būtu zināma. Labi, es varu tikai būt komunikabla, ja informācija ir zināma, kaut vai abstraktā veidā, kaut vai kā pieņēmums, bet citādāk es neko nesaprotu.

Viss sakrīt, dotības matemātikā (datori patika no agra vecuma, atceros Windows pirms tam bija start bar, man varbūt bija 4 vai 5 gadi?), aizraušanās ar visādu lietu pētīšanu (es tagad zinu TIK DAUDZ PAPAGAIĻU ŠĶIRŅU), spēja veikt vienveidīgu darbu (animācija, zīmēšana, uzlīmju griešana, you name it), nespēja saprast dziļākās domas cilvēku runās (mācos, jo negribu vairāk tikt manipulēta), jūtība pret skaņu (dzirdu klusas skaņas ļoti labi), jūtība pret gaismu (guļu ar acu aizsargu, citādāk nevaru aizmigt), jūtīga gremošana (daži zin, cik ļoti satraucoši tas ir bijis), nepatīk skatīties cilvēkiem acīs (mēģinu sevi piespiest to darīt), nepatīk pieskārieni (esmu pieradusi pie šī, mēģinu piespiest sevi pieskarties arī citiem), diskonekts starp ķermeni un prātu (mēģinu, mēģinu, zinu), neveiklība (varu paklupt vnk ejot pa ielu), sōcial situācijas (vienmēr mēģinu atrast mehānismus, kā man būtu jārīkojās. Mācos nerunāt citiem pāri, kad aizraujos, jo negribu darīt pāri), vispār es varu kaut ko iemācīties tikai, ja man ļauj to atkārtot 10-20 vai vairāk reizes, citādāk es nevaru pat sākt..

6CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Piektdiena, 10. Janvāris 2020 10:39
meeeeeeeeeeeh.

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Trešdiena, 8. Janvāris 2020 12:41
mans slepenais plāns ir sekojošs: kļūt tik ļoti es pati, rīkoties tik ļoti tā, kā jūtos un kā esmu (un es esmu diezgan pozitīvs un empātisks cilvēks), lai visas manas labās un sliktās puses būtu saskaņā ar mani pašu. tam tuvojoties, izjūtu daudz mazāk negatīvu sajūtu kopumā, un krietni mazāk uztrauc tas, ko cilvēki domā.

sāku arī pieņemt to, ka ir ļoti, ļoti maz cilvēku, ar kuriem īstenībā gribu veidot tuvas attiecības. bet tas jau labi. ir jāiziet cilvēkmīlestības periodam cauri, jāsit galvu pret sienu gana ilgi, līdz sāk saprast, ka tur ir siena, un manas galvassāpēs nav tikai iedomu sāpes.

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Sestdiena, 4. Janvāris 2020 21:29
Clearing my head clears my head,
Not going on a chase to fix what can’t be fixed.

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Otrdiena, 31. Decembris 2019 03:13
Nākamais solis būtu pieņemt, ka reizēm uzlieku sevi uzmanības centrā. Piemēram, kad visi strādā pie mana projekta. Es visu laiku jūtos tā, it kā strādāju kādam citam. Un tād kāds pa jokam atgādina, ka tas viss ir man, un sajūtos tik ļoti, ļoti neerti. Bet ko nu! No vienas galējības otrā. Jāiemācās pieņemt to, ka, ja es sevi uztaisu par objektu, par tādu pa to brīdi arī tikšu pataisīta. Un pēc tam atkal normal. Un tas viss it ok. Vnk par to nav jāsatraucās... au!!!!

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Piektdiena, 6. Decembris 2019 15:23
You did what you needed to do. Repeat.

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Pirmdiena, 2. Decembris 2019 08:50
Man ir sācies tāds nežēlīgi satraukts periods. Pietrūkst stabilitātes, bet tagad pa īstam pietrūkst, nevis vienkārši nav. Bet hei, visam cauri izdzīvosi. Kas gan cits atliek!

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Piektdiena, 15. Novembris 2019 14:33
Nu ko, drīz visas desiņas tiks atklātas.

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Ceturtdiena, 14. Novembris 2019 11:40
Turpinu mēģinat sevi atlobīt. Atvērt plašāk. Ja godīgi mani pārsteidz tas, cik ļoti traumēta esmu. Vieglāk bija to nezināt.

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Trešdiena, 13. Novembris 2019 14:06
Nav man vairs iekšā gaidīt, līdz cilvēki sapratīs. Īstās, cilvēciskās vērtības ir jānēsa, jārāda, jāizrāda. Es neiešu neko slēpt. Lai tīrs komerciālsms, kapitālisms un komforts statusa pēc iet dirst. Rockstar 4eva.

1CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Otrdiena, 5. Novembris 2019 16:40
Jo veiksmīgāks tu izskaties, jo vairāk no tevis cenšās noplēst.
Bet kāpēc uz veiksmi skatās tā, it kā aiz tā slēptos arī materiālā veiksme?
Jo veiksme ir iespaidi, izmantotas iespējas, eksperimenti, bet iespaidi paši vien jau neģenerē naudu.

Pēdējā pusgadā man ir veicies iespaidu ziņā, bet neveicies naudas ziņā. Man ir piedāvāti aptuveni 15 dažādi freelance darbi, kuri visi ir izkrituši cauri. Parasti izkristu cauri tikai daži, nu varbūt pieci.. Tā vietā, es mēģinu šo laiku izmantot lietderīgi, lai attīstītu savu mākslu, sevi kā cilvēku, vairāk laiku pavadīt lai iedziļinātos sevī, būt cilvēcīgai pret sevi, būt cilvēcīgai pret citiem, ja mani neredz nevienā darbā. Daļa no problēmas ir arī tas, ka es vairs nevēlos kuru katru darbu, bet tad labāk to laiku veltu sev. Tas laiks ir kā smilšu pulkstenis, jo drīz iekrājumu vairs nebūs. Pirms pusgada bija garantija, ka no šī brīža man būs darbs divos jaunos projektos, bet arī tie ir atlikti. Kaut kam ir jānotiek, kaut kādai materiālai veiksmei ir jānotiek. Es daru visu, lai tas varētu notikt, bet tas nenozīmē, kas tas man izdosies. Varbūt gada beigās attapšos, ka ir tiešām jāstrādā un jākalpo kapitālismam.

Bet pēc šiem atklāsmju mēnešiem tas būtu ļoti grūti.

Kaut kam, lūdzu, ir jānotiek. Es meklēju. Es esmu atvērta. Es rīkojos. Es vel ticu tam, ka IR iespējams dzīvot citādāk.

1CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Piektdiena, 1. Novembris 2019 18:05
"Kamēr jūs esat pieķērušies dzīvei, kā slīcēji glābšanas riņķim - jūs nemaz nedzīvojat. Jūs eksistējat "dzīves ilūzijā"."
Ivo Puriņš

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Ceturtdiena, 31. Oktobris 2019 15:17
Reālais sireālisms ir tad, kad viens no Taviem elkiem Tev personīgi izrāda savu studiju, un Tu saproti, ka tā ir tā pati studija, par kuru esi lasījusi viņa biogrāfijā.

Garastāvoklis:: šoks

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend