fantastikal
Trešdiena, 20. Maijs 2020 21:09
OK, Mamma. Alternatīva ir piedot, un sadzīvot. Bet kā var piedot kaut ko TĀDU, kura dēļ Tev būs ar to jācīnās visu atlikušo mūžu? Vai - vienkārši vairāk par to nerunāt. Nekad.

Also, kāpēc man ir tik ļoti bail tikt uzskatītai par dumju?

2CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Trešdiena, 20. Maijs 2020 17:45
I don't wanna be me, Pt. 2.

Viss ir sarežģīti. Un neskaidri.
Viena lieta gan, ir skaidra.
Pirmais solis labu lietu virzienā, ir mēģināt būt labam pašam pret sevi.

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Pirmdiena, 18. Maijs 2020 17:18
ai nu, ir galīgi. kas? visu laiku.

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Ceturtdiena, 14. Maijs 2020 18:43
Pēdējā laika klišeja: ja Tu esi cilvēks, kas strādā kultūrā, bet neļauj Tavām personīgajām problēmām Tevi definēt, Tu esi Svešais.

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Ceturtdiena, 14. Maijs 2020 17:07
Tik ļoti nofokusējos iznīdēt savu "trakumu", ka atklāju, ka esmu galīgi traka.
Also - vienalga, cilvēks ir tāds, kāds tas cilvēks tajā brīdī ir (un nekas vairāk).

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Trešdiena, 13. Maijs 2020 12:46
aizvakar rādijās murgi par to, ka ciba ir jādzēš. taču projekts - saglabāt visus ierakstus - arī ir masīvs. drīzāk, ciba ir jānoglabā. tagadējā es salīdzinoši ļoti labi tiek ar lietām galā, ir pat "normāla". 
agrāk tā nebija. 
izmaņas notika lēnītēm. 
ļoti daudzas "normālas" lietas bija jāvēro apkārtējos cilvēkos, jāizmēģina, un tā jāpiedzīvo, jo mana iekšējā dzīve bija ļoti neveselīga, un es nesapratu, kāpēc ir basic lietas, kuras nemāku redzēt tā, kā citi cilvēki. ne-veselīgumu radīja esamība, kas bija konstanti pakļauta emocionālai manipulācijai, no agra vecuma, no vistuvākā cilvēka manā pasaulē. tas ir tikai saprotams, ka tāds cilvēks izaug citādāks, jo visa dzīvā radība deep down vēlās izdzīvot, un lai to darītu, izpēta un atrod izdzīvot.

ps. katru tagadnes brīdi cilvēks ir "gatavs" tāds, kāds ir. 

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Sestdiena, 1. Februāris 2020 04:38
pazaudēt pasi anglijā brexit dienā...?
gandrīz, no rīta atradās zem citas guļošais personas mantām.
Aaaaa...

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Otrdiena, 14. Janvāris 2020 23:25
Man ir aizdomas, ka esmu cilvēks autisma spektrā. Aspergers.
Tad viss saslēgtos, un ja tā ir, varbūt tad man vairs nebūtu jāizliekās. Tāpēc ir tā kā divas Platformenes, tā kura ir iemācijusies būt sabiedriska, jo tik bieži manīju skolas un vides, un tā, kurai vajag, lai visa informācija būtu zināma. Labi, es varu tikai būt komunikabla, ja informācija ir zināma, kaut vai abstraktā veidā, kaut vai kā pieņēmums, bet citādāk es neko nesaprotu.

Viss sakrīt, dotības matemātikā (datori patika no agra vecuma, atceros Windows pirms tam bija start bar, man varbūt bija 4 vai 5 gadi?), aizraušanās ar visādu lietu pētīšanu (es tagad zinu TIK DAUDZ PAPAGAIĻU ŠĶIRŅU), spēja veikt vienveidīgu darbu (animācija, zīmēšana, uzlīmju griešana, you name it), nespēja saprast dziļākās domas cilvēku runās (mācos, jo negribu vairāk tikt manipulēta), jūtība pret skaņu (dzirdu klusas skaņas ļoti labi), jūtība pret gaismu (guļu ar acu aizsargu, citādāk nevaru aizmigt), jūtīga gremošana (daži zin, cik ļoti satraucoši tas ir bijis), nepatīk skatīties cilvēkiem acīs (mēģinu sevi piespiest to darīt), nepatīk pieskārieni (esmu pieradusi pie šī, mēģinu piespiest sevi pieskarties arī citiem), diskonekts starp ķermeni un prātu (mēģinu, mēģinu, zinu), neveiklība (varu paklupt vnk ejot pa ielu), sōcial situācijas (vienmēr mēģinu atrast mehānismus, kā man būtu jārīkojās. Mācos nerunāt citiem pāri, kad aizraujos, jo negribu darīt pāri), vispār es varu kaut ko iemācīties tikai, ja man ļauj to atkārtot 10-20 vai vairāk reizes, citādāk es nevaru pat sākt..

6CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Piektdiena, 10. Janvāris 2020 10:39
meeeeeeeeeeeh.

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Trešdiena, 8. Janvāris 2020 12:41
mans slepenais plāns ir sekojošs: kļūt tik ļoti es pati, rīkoties tik ļoti tā, kā jūtos un kā esmu (un es esmu diezgan pozitīvs un empātisks cilvēks), lai visas manas labās un sliktās puses būtu saskaņā ar mani pašu. tam tuvojoties, izjūtu daudz mazāk negatīvu sajūtu kopumā, un krietni mazāk uztrauc tas, ko cilvēki domā.

sāku arī pieņemt to, ka ir ļoti, ļoti maz cilvēku, ar kuriem īstenībā gribu veidot tuvas attiecības. bet tas jau labi. ir jāiziet cilvēkmīlestības periodam cauri, jāsit galvu pret sienu gana ilgi, līdz sāk saprast, ka tur ir siena, un manas galvassāpēs nav tikai iedomu sāpes.

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Sestdiena, 4. Janvāris 2020 21:29
Clearing my head clears my head,
Not going on a chase to fix what can’t be fixed.

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Otrdiena, 31. Decembris 2019 03:13
Nākamais solis būtu pieņemt, ka reizēm uzlieku sevi uzmanības centrā. Piemēram, kad visi strādā pie mana projekta. Es visu laiku jūtos tā, it kā strādāju kādam citam. Un tād kāds pa jokam atgādina, ka tas viss ir man, un sajūtos tik ļoti, ļoti neerti. Bet ko nu! No vienas galējības otrā. Jāiemācās pieņemt to, ka, ja es sevi uztaisu par objektu, par tādu pa to brīdi arī tikšu pataisīta. Un pēc tam atkal normal. Un tas viss it ok. Vnk par to nav jāsatraucās... au!!!!

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Piektdiena, 6. Decembris 2019 15:23
You did what you needed to do. Repeat.

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Pirmdiena, 2. Decembris 2019 08:50
Man ir sācies tāds nežēlīgi satraukts periods. Pietrūkst stabilitātes, bet tagad pa īstam pietrūkst, nevis vienkārši nav. Bet hei, visam cauri izdzīvosi. Kas gan cits atliek!

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Piektdiena, 15. Novembris 2019 14:33
Nu ko, drīz visas desiņas tiks atklātas.

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Ceturtdiena, 14. Novembris 2019 11:40
Turpinu mēģinat sevi atlobīt. Atvērt plašāk. Ja godīgi mani pārsteidz tas, cik ļoti traumēta esmu. Vieglāk bija to nezināt.

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Trešdiena, 13. Novembris 2019 14:06
Nav man vairs iekšā gaidīt, līdz cilvēki sapratīs. Īstās, cilvēciskās vērtības ir jānēsa, jārāda, jāizrāda. Es neiešu neko slēpt. Lai tīrs komerciālsms, kapitālisms un komforts statusa pēc iet dirst. Rockstar 4eva.

1CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Otrdiena, 5. Novembris 2019 16:40
Jo veiksmīgāks tu izskaties, jo vairāk no tevis cenšās noplēst.
Bet kāpēc uz veiksmi skatās tā, it kā aiz tā slēptos arī materiālā veiksme?
Jo veiksme ir iespaidi, izmantotas iespējas, eksperimenti, bet iespaidi paši vien jau neģenerē naudu.

Pēdējā pusgadā man ir veicies iespaidu ziņā, bet neveicies naudas ziņā. Man ir piedāvāti aptuveni 15 dažādi freelance darbi, kuri visi ir izkrituši cauri. Parasti izkristu cauri tikai daži, nu varbūt pieci.. Tā vietā, es mēģinu šo laiku izmantot lietderīgi, lai attīstītu savu mākslu, sevi kā cilvēku, vairāk laiku pavadīt lai iedziļinātos sevī, būt cilvēcīgai pret sevi, būt cilvēcīgai pret citiem, ja mani neredz nevienā darbā. Daļa no problēmas ir arī tas, ka es vairs nevēlos kuru katru darbu, bet tad labāk to laiku veltu sev. Tas laiks ir kā smilšu pulkstenis, jo drīz iekrājumu vairs nebūs. Pirms pusgada bija garantija, ka no šī brīža man būs darbs divos jaunos projektos, bet arī tie ir atlikti. Kaut kam ir jānotiek, kaut kādai materiālai veiksmei ir jānotiek. Es daru visu, lai tas varētu notikt, bet tas nenozīmē, kas tas man izdosies. Varbūt gada beigās attapšos, ka ir tiešām jāstrādā un jākalpo kapitālismam.

Bet pēc šiem atklāsmju mēnešiem tas būtu ļoti grūti.

Kaut kam, lūdzu, ir jānotiek. Es meklēju. Es esmu atvērta. Es rīkojos. Es vel ticu tam, ka IR iespējams dzīvot citādāk.

1CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Piektdiena, 1. Novembris 2019 18:05
"Kamēr jūs esat pieķērušies dzīvei, kā slīcēji glābšanas riņķim - jūs nemaz nedzīvojat. Jūs eksistējat "dzīves ilūzijā"."
Ivo Puriņš

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Ceturtdiena, 31. Oktobris 2019 15:17
Reālais sireālisms ir tad, kad viens no Taviem elkiem Tev personīgi izrāda savu studiju, un Tu saproti, ka tā ir tā pati studija, par kuru esi lasījusi viņa biogrāfijā.

Garastāvoklis:: šoks

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Otrdiena, 29. Oktobris 2019 13:54
Spēja vizualizēt ir svarīga.

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Svētdiena, 27. Oktobris 2019 17:05
mans jaunais motto ir nebūt pasīvai, bet rīkoties
jo vecās bailes ir no citiem laikiem.
bailes teikt patiesību ir neīstas.
rīkojos, un patiesība pati atnāk, tāda, kādu redzu pirms rīkojos.
turu to jauno spēju tuvumā, kad vajag.

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Trešdiena, 23. Oktobris 2019 15:38
Ja kāds sāk klaji runāt tā, it kā Tavi veikumi nepieder Tev pašam, ar nodomu, ka esi fiziski un garīgi atkarīgs, ir īstas laiks BĒGT

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Ceturtdiena, 19. Septembris 2019 13:02
Čau, es esmu Platformene

Un es reāli nevēlos, I don’t wanna be me, I don’t wanna be me anymore.
No vienas puses tagad zinu, ka mana dzīve nākotne būs okay un es varu dzīvot veiksmīgi, neskaitot negadījumus un neparedzamo,
Bet no otras puses, es neko no tā negribu. Es gribu un negribu.
Īsumā - es īsti neredzu jēgu dzīvot.
Pats sev kalps - tas ir pilnīgi narcisistiks dzīvesveids, uz ko esmu tiekusies ilgu laiku, un ko esmu arī ļoti vēlējusies.
Citam kalps - Tu vergo citam, un cīnies par savu vietu zem saules, bet mūžam jūties apčakarēts.

Atgriežos pie svarīgākajiem punktiem:
• Es nezinu ko es gribu
• Es nevaru izlemt, vai es gribu dzīvot

Citi svarīgi punkti:
• Varbūt kādam vajag, lai es dzīvoju? Jā, zinu dažus cilvēkus, kam vajag. Ok.
• Es negribu justies vientuļi, taču es vairāk nevēlos veidot attiecības ar cilvēkiem, kas var man likt justies vientuļai.
• Es gribu vairot labu pasaulē, taču es pilnīgi noteikti negribu to darīt, lai gūtu kaut kādu ievērību. Taču labu darīt nevar bez ievērības.

Ir strupceļš. Katru nedēļu ir strupceļš.

1CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Pirmdiena, 6. Augusts 2018 22:20
cik svarīgs ir tas viss, ko mēs daram; cik svarīgas ira izvēles un ceļi, kurus ejam

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Svētdiena, 22. Jūlijs 2018 00:59
saauksteties vasaras karstakajas dienas.. omg yes

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Otrdiena, 12. Jūnijs 2018 12:43
cibu vajag dzēst. vai vnk sev aizslēgt.

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Pirmdiena, 4. Jūnijs 2018 21:02
ja es rīkojos kā veiksmīgs cilvēks un daru visas pareizās lietas, kāda ir garantija, ka tas strādās? Citdādāk viss, ko daru, ir dodu citiem iedvesmu par to, kā būtu jārīkojās, ja grib būt veiksmīgs cilvēks :(

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Svētdiena, 27. Maijs 2018 12:56
Kā lai atrod labu terapeitu? Es laikam sliecos uz pavecāka liberāli domājoša kungu un meklēju tāda tipa variantus. Ar sievietēm-terapeitēm man tas sievišķības faktors traucē, arī ka no manis kaut ko tādu sagaida. Pagaidām pēdējos mēģinājumos darba dienās neceļ telefonu un neraģē uz ziņām / e-pastiem. Nu varbūt es varētu trakāk uzplīties, bet es negribu, man liekas ar vienu zvanu un vienu īsziņu pietiek. Pagaidām bez rezultāta.

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

Ceturtdiena, 24. Maijs 2018 20:06
bļāviens tas jau ir nopietni; mamma gribēja "vienkārši ienākt pie manis" (tā it kā nekas nebūtu noticis mūsu starpā..), zvanīja pa tel un durvīm. es neko no viņas negribu, man nevajag viņas ļaunumu. es turu savu nostāju, savu robežu. ja viņa var apvārdot visu, ko mīlu, man viņu nevajag. bet tā ir ļoti bezpalīdzīga sajūta, kad kāds tev tā dzenās pakaļ. kam vispār šādā gadījumā var zvanīt, lai sevi aizsargātu? jo mēs būtu strīdējušās līdz asarām un gan jau viņa arī man iesistu, ja šādi sakāpies. viņai pat ir dzīvokļa atslēga, bet par laimi aizskrēju uzlikt uz durvīm ķēdi.. vājprāts, tas ir kā murgā!!!! un ko, ja viņa sestdien atnāks uz koncertu, jo viņa zin, ka tur es būšu? pēc kā es izskatītos, ja es palūgtu viņai iet prom? un vai viņa vispār klausītu? un kā pēc tam es vispār spētu uzstāties, ja gribēšu ieritināties kamolā un pazust?

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend