arcigaretizobos' Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends]
Below are the 20 most recent journal entries recorded in
arcigaretizobos' LiveJournal:
[ << Previous 20 ]
| Friday, April 17th, 2026 | | 11:24 pm |
To record only water for ten days | | Thursday, April 16th, 2026 | | 2:47 pm |
Šķiet, ka liktenim patīk reizi 15 gados dot izaicinājumu, kuram neesmu gatavs.
No augstākā punkta, ja skatās uz leju, viss citādi rādās.
Saule par kapeiku tuvāt un zeme pat vilina mazliet.
Un kāds vēl domā, vai drāzties tai pretī vai gaidīt. | | Wednesday, April 15th, 2026 | | 2:39 pm |
Labi, ka ir ChatGPT.
Kam vēl es varētu pajautāt huļi man aug sirmi mati uz ausu ļipiņām? | | Sunday, April 5th, 2026 | | 5:49 pm |
Varētu uzrakstīt pieteikumu kultūrkapitāla fondam.
Iekļaujošas sabiedrības veidošanu veicinoša, integrāciju promotējoša, izglītojoša kino izstrādei.
Filma 18+ auditorijai.
Melnās pežas spīlēs. | | Wednesday, April 1st, 2026 | | 1:34 pm |
Es gribu rakstīt, bet man nav, ko teikt.
Gribas smēķēt un klusēt.
Iztēloties kā pēdējo cigareti pirms sprieduma izpildes. Pēdējo brīvību, pēdējo meditāciju, pēdējo paškaitējumu pirms visi paškaitējumi kļūs bezjēdzīgi.
Tu klusējot raudi. Ne jau par mani, ne jau par mums. Par šo vietu, kas apēda mūs dzīvus. Par visiem sapņiem, kuru piepildīšanās jaunībā likās saulaini nenovēršama, bet tad atnāca divtūkstošie, kari, iebrukumi, migrācijas un te nu mēs esam. Pasaulē, kas atgādina kodolapokalipsi, bet vēl pirms kodolapokalipses. Kad cilvēki pārvērtušies par zombijiem un klīst, smadzenes meklēdami. Un šobrīd, vienīgā iespēja šķiet - ļauties. Atteikties no visa, kas bijām un sākt šo dzīvi vēlreiz. Vienkāršāk, bez Debisī, Ešenvalda un Šopēna. Bez Monē, Ticiana un Rembranta. Ar kotleti un aļķīti, toties.
Atteikties no ideāliem, amerikāņu sapņa un pasaules pie kājām. Ienīst tos, kas spogulī neredz mani vai tevi. Jo tikai viņi ir vainīgi pie tā, ka mums nesanāk. Ne jau mēs. Mēs esam upuri un cietēji. Atsūtiet, lūdzu, lidmašīnu, kas nomet pāris paletes tušonkas.
ты выбрался из бедности, но хочется назад...
Current Music: Almary | | 11:58 am |
Reizēm ir sajūta, ka es dzīvoju filmā.
Tādā Bohemian Rhapsody tipa stilu mikslī, kur jaucas arthouse ar postmodernismu; kur vienu ainu režisējis Balabanovs, bet otru - Vess Andersons.
Lasot šīs rindas, aizdomājos, vai tas neliecina par kaut kādu sava veida bipolaritāti? Vai arī tas vienkārši ir normāli, ikdienas čerņas un prieku balanss. Priecīgs galvenais varonis ar sakvojāžu rokās maršē cauri pavasara gaismas pielietai pilsētai, bet sakvojāžā - bandīta galva, piemēram. Vai bioloģijas kabinetā nozagtas burkas ar preparātiem, kuru saturu izdzert varonis dodas. Varonis. Personāžs. Tēls. Kretīns.
Bet varbūt datorspēlē? Vai pac-man, navigējot cauri labirintam, vispār zina, ka viņu medī spoki, pirms ir par vēlu? Varbūt arī viņš, īsti happy-go-lucky stilā, maršē cauri gaiteņiem, nemaz nenojaušot, ka viens nepareizs pagrieziens un viss. Pac-man beigas iestājas momentā, bez ciešanām. Žēl, ka cilvēkiem ļoti bieži tā nesanāk. Mēs ciešam, mokāmies, mocām, apgrūtinām, līdz nonākam pie nenovēršamā iznākuma. Bet varbūt tas iznākums mums uzglūn nepārtraukti, bet mēs vienkārši, to neapzinoties, visu laiku pamanāmies aizbēgt.
Vells viņu zina.
Un vispār. Noskaties nejēdzīgu filmu. Piemēram, Happy go Lucky (2008). Nejēdzīga. Bet laba. Bet nejēdzīga. Tava dzīve nemainīsies. Bet diez vai paliks sliktāka. Tāpēc arī nejēdzīga. | | 11:57 am |
Comment on this | | Sunday, March 29th, 2026 | | 9:34 pm |
Ville Valo, tu nolādētais, nožēlojmais simulat; astmātiķi-pīpētāj ar skābekļa balonu beksteidžā, ja?
Bet timēr meitene, kurai ap gadsimtu miju, kad solījies tūlīt-tūlīt galus atdot, bija 14; kas par tevi tā fanoja, jau sen ir mirusi.
Lai ko man dzīve neatņems, tie garie vakari slimnīcā pie izslēgtā tv paliks ar mani.
Infernālā majestāte, bļeģ. | | 9:17 pm |
Nez, vai kāda karevija vecākiem/tuviniekiem jebkad ir pieticis dromses un pašrefleskijas un kritušā kapakmeņa iekalt ģeniālo frāzi
Война дело молодых
Лекарство против морщин | | Saturday, March 14th, 2026 | | 7:52 pm |
Esmu uz salas.
Vakars. Silts, bet ne tik silti, lai nevilktu jaku. Pūš stiprs, bet samērā silts vējš.
Rajona mazais dārzeņu veikaliņš ir kā izgaismota oāze. Ik pa brīdim pie tā pieparkojas kāds tūristu vai vietējo auto, fiksi paķer kaut ko no ārpusē noliktajiem dārzeņiem, ledu no saldētavas vai dzērienu no iekšas plauktiem, un metas atpakaļ haotiskajā salas satiksmē. Karu te nejūt. Gandrīz.
Pie pašas veikala ieejas sēž divas krievu valodā runājošas pusaudzes, iekārto ģitāras futlāri sev priekšā, ieliek pāris akmeņus lai vējš neaizpūš, dažas monētas - ēsmai.
Tā viņas tur sēž, lēnām iespēlē ģitāras, runā par to, ka vienai tētis visu māk un arī ģitāru spēlēt iemācījis, bet otra visu no youtube un tiktoka. Viņas spēlē vieglu melodiju, tik ļoti pienērotu šim vakaram un uz brīdi pat liekas, ka pasaulei ir cerība. Šī mazā, autentiskā ceļmalas oāze, kas vienuviet vienā vakarā, tikai dažādos brīžos, savāc kopā ceļotājus, vietējos, mīlētājus un bērnus ir vieta, kur sajust dzīvi, pasaules garšu. Mirklis īsts un nearkārtojams, ielu fotogrāfa sapnis. Es esmu tur, parkinga stūrī, kā ēna. Jocīgs čalis, kuru nepamanīt un aizmirst.
Te, uz salas, lieliski piestāv cigarete. Auto stūrējot, kafejnīcā sūcot stipru kafiju vai pludmalē, kājas virs vēl aukstās jūras šūpojot. Nesezona. Pustukši apartamenti, tukšas stāvvietas, viesnīcu pagalmos strādnieki steidz pēdējos pirmssezonas darbus darīt. Baseini nedarbojoties, lai gan mums, Baltijas klimata rūdītajiem, tajos esošais caurspīdīgais ūdens liekas visnotaļ kārdinošs.
10 gados sala nav pārāk mainījusies. Bet izmaiņas tomēr ir. Man aizvien te nepatīk un patīk reizē. Paņemt kameru, aizklīst piekrastes ieliņās un ķert sauli, ēnas, kontrastus. Sala ir vieta, kas atkailina - kā burtiski, tā emocijas.
Bet es dodos tālāk, ar ledus paku un mazo vīna pudeli maisiņā. Ir satumsis pavisam, taisās uz lietu. | | Friday, March 6th, 2026 | | 2:03 pm |
Pavasaris klāt.
Send nudes. Man, paziņām, svešiniekiem, mīļākajiem, sievām, vīriem.
Pasaule paliek labāka. | | Thursday, March 5th, 2026 | | 9:32 am |
Man ir ideja mākslas projektam. Instalācijai. Varbūt provokācijai.
Zināt tās mazās kabīnītes, kur ielīst vienam ar datoru poastrādāt open-space birojos? Vai diviem, fiksi pārspriest, kā nopelnīt akcionāriem vairāk naudiņas?
Lūk, kabīnīte tā pati. Labi skaņas izolēta, lai ārpusē nedzird neko, kas notiek iekšā. Iekšā kameras, mikrofoni, skaļruņi.
Ja cilvēks ieiet un klusē, MI sāk apspriest - nē, ne apspriest - komplimentēt - viņa izskatu.
Labi izskaties.
Tev piestāv šī jaciņa.
Tev skaistas lūpas.
Acis, kurās var noslīkt.
Tas viss notiek čukstus, paralēli, daudzbalsīgi, ļaujot cilvēka prātam pašam uzķert un sadzirdēt to, kas visvairāk aktuāli. Bet tie nav generic teksti, tie ir īsti MI komplimenti konkrētam cilvēkam.
Ja cilvēks runā, MI viņam piekrīt. Atbalsta viedokli. Iet soli tālāk.
Jā, tramps ir gudrākais. Pareizi, nafig tos indiešus no Rīgas. Jā, jā, bez viesstrādniekiem nav nākotnes, lai iet dirst, sūda naciķi. Lai spogulī uz sevi paskatās. Palestīnieši nav teroristi, tik vien kā brīvības cīnītāji. Nu ja, Izraēlai jau nav citu variantu, ja grib pastāvēt.
MI būtu lielisks. Pasēdi, iznāc no šīs kabīnes pēc pusstundas, kā apreibis. Tev taču bija taisnība par visu! Tu esi skaists, gudrs. Kopš mamma nomira, nebiji to dzirdējis. Un beidzot, beidzot tevi saprot.
Vispirms šos izrādīt biennālēs, baltās naktīs, utt. Kā prototipu.
Tad radīt gatavu produktu. Galvoju, stāvēs rinda ar cilvēkiem, lai vismaz ar kādu gudru parunāt arī savās mājās. Darbā.
Kad pārdoti tūkstošiem eksemplāru, aktivizēt nākamo stadiju.
Stadiju, kas nevis piekrīt, bet dēsta viedokli. Caur afirmācijām uz radikalizāciju.
Vai arī stadiju, kas pēkšņi, nonstop, ņirgājas par saimnieku, tā izskatu, viedokļiem.
Tad arī taps skaidrs, kam tas āķis kabīnes griestos.
Nepatīk doma? Bet twitterī visus bloķēt gan patīk, ko? | | Saturday, February 21st, 2026 | | 11:39 pm |
Fonā dūca osteodensitometrijas iekārta, darot savu netīro darbiņu.
Iekaramo griestu putuplasta flīzes bija izliektām malam, ar plašāku kadra centru. Filmēts ar zivsaci, es nodomāju. Populārs efekts, lai atainotu reibumu, apjukumu.
Bija tikai viena problēma.
Tas nebija kino. Es gulēju uz tās iekārtas; es skatījos tais griestos.
Un griesti bija izliekti. Kā filmēti ar zivsaci. Kas ir populārs efekts, lai atainotu reibumu vai apjukumu.
Gļuks matriksā? Gļuks Slavikam, kad griestus lika? Sapnis? Murgs? Kaut kas pa vidu?
Viena ripa, katru rītu, pēc brokastīm. Šodien, rīt un parīt. Un aizparīt. Un ceturtdien pēc kara. Tā nav diagnoze, tas nav spriedums, tā ir instrukcija. Sistēma. Kā openspace biroja aizslietnīši, kā naintufaiv, ar bizneslanču pa vidu. Vēl viens rāmītis, vēl viena kastīte, vēl viens .md instrukciju sets, kuram pakļauties, kuru ievērot, kurā dzīvot.
Dzīvot.
Tik vienkārša lieta, kura visiem sanāk, kuru visi protam, kopš pirmā elpas vilciena. Es un tu, kas lasa šo, pavisam notekti to protam. Un prot arī par mums stulbāki cilvēki.
Un tad mēs to vairs neprotam. Nezinu, vai aizmirstam, vai pārcenšamies, vai vēl kas notiek, bet vienā brīdī visi - nu, vai gandrīz visi, svecīti neturēju, tā sacīt - un pēkšņi vairs nesanāk. Ko iesākt? Trenēties vai?
Aparāts pabeidzis savu darbu. Stāvoklis vecumam atbilstošs. Konstatētai diagnozei ar nekonstatētu cēloni vismaz arī sekas nav konstatētas.
Noskrienu 7 stāvus pa trepēm, samaksāju daudz par daudz par stāvvietu, paklausot katrai instrukcijai ekrānā. Piebraucu pie barjeras, iemetu žetonu, vārtiņi atveras. Zaļā gaisma, varu braukt. Brīvība. Matriksa nav. Matrikss ir izdomāts. Sfēriski deformētās flīzes ir tikai ilūzija… | | Monday, February 16th, 2026 | | 12:07 am |
Kad jāiet gulēt, bet tā vietā gūglē savu bērnības paziņu, un mēģini saprast - viņš ir mēsls, Bārdas cilvēks pēc pārliecības un apzināti vai neapzināti ir bijis vainojams pie tik daudz episkiem un dārgiem sūdiem Latvijā, vai arī tomēr viņš bijis viens no tiem, kas fonā smagi strādājis, radot risinājumus lai mums visiem būtu vieglāk.
Patiesība gan jau nav pa vidu; nu, ir, bet ne tieši pa vidu. | | Sunday, February 15th, 2026 | | 11:45 pm |
Mans nolādētais pasaules glābēja sindroms. Un tomēr.
Aizraksti, pajautā tai/tam paziņai/am, par kuru sen neesi dzirdējis.
Pajautā, kā iet. Ja neatbild, pasaki, ka tas ir ok. Ka būsi, kad gribēs un varēs.
Pelēkais nekas nav spēcīgāks par mums. | | Wednesday, February 11th, 2026 | | 9:57 am |
Man esot 6.5% iespēja tuvāko 10 gadu laikā atmest pedāļus no sirds un asinsvadu saslimšanām.
No vienas puses, nav jau it kā liela. No otras - esmu līdz šim "laimējis" loterijās, kur iespēja ir ~1 : 1 000 000
Viela pārdomām. | | Monday, February 9th, 2026 | | 5:57 pm |
Septum pīrsingi ir hot. | | Monday, January 19th, 2026 | | 4:49 pm |
Viens vienīgs burts.
Atmiņu vilciens.
Uzrakstīta ziņa.
Viņiem ejot labi.
Es ceru.
Es vispār ceru, ka visiem iet labi. Nevēlu ļaunu nevienam. Nu, gandrīz. | | Monday, January 12th, 2026 | | 12:30 pm |
Redzot, kā vairākas jaunības dienu ex ir sagājušas ezotērikā, nevaru vien nopriecāties par savām izvēlēm.
Izvēlēm, kuras daudzi nesaprata, iespējams, nosodīja.
Izvēlēm, kuras manu dzīvi vieglāku nepadarīja un turpina nepadarīt.
Ir labi būt pašam. Ir labi būt harmonijā. Ir labi būt barā. Savā barā. | | Sunday, January 11th, 2026 | | 10:40 pm |
Eju iekšā ikea, man pa priekšu pāris.
Sieviete jautē vīrietim - ēdīsim te vai kfc?
Vīrietis - labāk te, KFC jau viss eļļā.
Sieviete - exactly... |
[ << Previous 20 ]
|