zivs

Mammuks jautā, ko es vislaik slēpjoties istabā, nenākot ārā.
Dzīvnieki, arī nozūd, nerādās, kad viņiem nav ok. Kas man man neesot ok? Vai esot slikti? Nē. Vai sāpot galva, slikta dūša? Nē, pilnīgi nē. Kas tad? Nopūtos, jo neko negribu par to pat runāt, pat nespēju. Vienkārši noslēpties, un pīpēt cīgas, vienu pēc otras, pagulēt uz muguras 2 min, pieceltes atkal uz cīgu. Visi iespējamie ziņu portāli pārlasīti. Cibu tikai diagonāli, tas nenes aizmiršanos.

Salasīju taru mājās, kaut kas jau tur sanāks, apmānīt sevi, uz brīdi, to ease that bs.

Dantes loku diena. Palīdzēja čoms.
- Jautāja, kur ir mans kompis?
- Man pirmā athoda diena. Rokas trīc un nenormāli bail. Piedod, tādu kavēšanos. Tikko spēšu, sačiņīšu.
- Jā, izklausies nopienti. Nu, ja sprāgsti nost, saki. Aiznesīšu.
- Paldies, laikam šoreiz jā. Fiziski nav tik traki, bet domas nomierināt. Nespēju sev atrast vietu.

Ir nedaudz labāk. Bet pārvietojos kā nolēmēts. Bail bija par sadzīvi. Nu jau ir ļoti bīstami ilgi kavēts, lai kreditoriem beigtos pacietība.
Beidzot saņēmu ziņu, ka drīz sāksies intensīvs darbs. Vismaz bailes mazinājās.

Skumjas gan ir nedzēšamas, pēc rīta info apkopojuma. Viena no reizēm, kad vieglāk būtu nebūt. Es neesmu nekāds ērglis, kurš būtu lepns par saņemto siltumu un mīlestību, un tagad tik spers ārā, cik kruts. Es sāpinu cilvēkus, sevi ne mazāk. Tiešām nezinu, ko tālāk.
Esmu pateicīgs, bet man atliek vienīgi paļauties, jo rīta domas noskaidroja vēl vairāk, kādā esmu iedzinis sevi strupceļā, un daru arī pāri. Es to paša spēkiem neatrisināšu.

Izlasīju vienā ekrānā ietilpstošu leitests. Karš nav beidzies.
Ir drausmīgi nekrietni, virpināt pirkstos to, ko tiešām man velta, un vienīgo reizi dzīvē. Nefolk ir true. Esmu pie kājām, ne G.
Es nezinu ko tālāk. Neko negribu runāt.

Esmu pie abām uz ceļiem, lūzeris.
Skaidrums var būt atnesīs kādu nojausmu. Mani mīl, un te nekādas žīdu bodītes.

Couch redz visu, pateica, pirms vēl to noliedzu. Couch, Tu zini, par ko runāju.

Atbilde laikam ir Jā. So, es gaidīšu, un centīšos piecelties, lai dotu labāko.

Drink before the war. /Sinead O'Connor/
Viņas spotify. Tikai tagad klausos. Bija bail, ka tur būs tukšums, nekādas atbildes.

War, ir tiešām, kas notiek manī šajās dienās, mēnešos.
Laikam ļoti uzaudzēti nervi, jo visa šī kara laikā, esmu neticami mierīgs.

40 eiro ir viens kniebiens. Nu, nav dārgi. Izrīt visu jaunākās paaudzes aptiekas stimulētāju paciņu.
Bet falla kniebiens, jebkurā gadījumā, vairs nav tas, nenovēlu to nevienai. Mēģināju, un biju nelaimīgs, cik kontūraini.
Teica, es izpirkšu visu savu naudu tajās tabletēs. Tiešām, lol nauvērc.

Pimpis nebesī, esmu pilnīgi mierīgs, bet rakstīt hūniju, ir ok.

Vēl es zinu, ka elpošu ļoti klusi. Tas bija ugly, kā klupu uz viņu, veca cilvēka elsienā. Truly ugly, bet esmu labāks, jo mācos.

Tas nav Tev. Vnk tikai pārdomas. Ir man kauns. No tuvajiem ir.

Pirmā reize bija tikai skūpstīšanās. Par to man nav kauns.
Tātad konvecionālais, ļoti slikts kovencionālais bija pirms 4-5-iem.

Es neesmu laimīgs, ja sievietei ir tikai tā, aptuveni. Varbūt nerādīja, ka vispār nav nekā.

Pēdējās, labās reizes, tikai pirms 14, kniebjoties ar pilngadību pārsniegušo. Mēs tikai to darījām, kā gājām dejot, dzert, kniebties kādas divas reizes dienā, arī blīvas satiksmes vietā, zālē. Mēs pisāmies kā trusīši. No matter kur, kad.

Tāpēc G spēra zemes gaisā, jo kā tev drīkst būt meitene, tikai mēnesi, kopš esi prom. Aizmirsusi, ka pirmo dzīvē reizi griezos, kā viņa mani dročīja pēdējā gadā.
Un tad es darīju, ko vislaik kāroju. Vēl padrāzties, ar citu, ne G. Un vispār 2011 (meitene bija 2010), es sevi lādēju, ka jūs aizspiestu ausis, man kliedzot, jo sapratu, ka ir cauri. Vēl vesels, bet vairs neredzu sevi pārī. Man nav ko tālāk dzīvot.

Tieši tik esmu atkarīgs, un alkohols ir mazākais.

Uz to, ka grieķijas L. man glaudīja galvu, kad 2000 raudāju guļot uz grīdas, iespiedis akustiskās tumbas ausīs, pirms otrās bēgšanas no G. Es nesapņoju par kniebienu, kā arī šobrīd nē (truly), bet MY PERSON, kniebiens vnk tiks piemests, kā jau Dievs to dara.
Esmu patiešām vislaik ilgojos, un dzīve ir gone. Tās ir manas pēdējās iespējas, šobrīd. Tikai vēlu cilvēkiem, lai viņi nesabojā savu dzīvi ar mani.

Es neko nedarīšu caur manipulācijām. Tad mana arī nav cerību, jo nav nekā, ko mīlēt šajā praulā. Tikai runas ir viņa viss.

Nožēlojami. Žīdi atkal atbīda cepurīti. Viņi centās the best, pat negribot.

Ok, es esmu Armands, ebreji varbūt manās asinīs, nav noteicošais, jo visi mani teksti, ir heart. Sakrīt ar manipulāciju? Droška jā.
No cilvēkiem tikai Laura zina mani. G zina pilnībā, un ir pieņēmusi visus mefistofeļus.

Laikam sāku nojaust par cibā pieminēto, par "neatskrūvējamiem" plastmasas korķīšiem. Man Dievs devis, un varu uzdirst. Ko, jums plaukstu nav?
Vienkārši pacentieties, un noraujiet korķīti, neatskatoties. Plaukstas ir stiprākais manā ķermenī.

G ietekmēja, kad viņu ballītē parāva aiz rokas džeks, no kaut kā apturot. "Lūk, tas ir vīrieša spēks".
Domāju, ka man noskauda, un muskuļi pieauga, jo es gribu būt sievietes cienīgs.

Kājas ļoti stipras, kaut tievas, tikai slimība sajauca koordināciju, tāpat kā pimpi.
Dakteri, atvelkoties pēc palīdzības, izpisu. "Ko tu vispār iedomājies? Nahui tu mani kaunini par tievām kājām? Es ar šīm varēju nomīt 220 dienā, ar velo." Nepiebildu, ka šaubos vai tu to vari.

Nākamajā dienā, kad vēl nebiju atguvis spēku, 80 km. Tas gan bija uz pakrišanas robežas.
Neko, G izdrāzt, biju gatavs naktī mīties uz Latgali. Sapratu, ka būšu tikai no rīta, nomest baiku pirmajos krūmos, un izrubīties bezspēkā. Nebraucu. Pisēja tur vnk nebūtu.

Tā ir cita reize, jo kilometri solījās būt 250. Nu, pat man, uz robežas, ko spēju.

Mēs bijām uz drogām. Viņa laikam uz sēnēm, es uz ecstasy. Istabu nevarēja apturēt, es ģību.
Vairs neko nelieto, cik zinu.

Kārtējais brauciens ar G un iokasti, pa Igauniju, kad G piecieta, ka man ir kārtējā love. Sadraudzējās ar Ie.K., gudra, zinot kā atspējot visas manas mīlestības.

Viņa arī mani gribēja, bet jau biju drūmākajā manas dzeršanas posmā, kad viņa bija prom no iokastes.
Tur nebija džeka (manis). Drūmakais bomzis, kurš nespēj atdot piecīti, bet vēl cer bārā, ka viņam uzsauks kokču.
Man attiecības nav iespējamas. Ja es satikšos, tad tikai pelnot naudu. Tos dzīves murgus es nevaru izturēt, atkārtot.

Mēs te spend local cash, uz Ievu Kaulu. To meiteni es mīlēju neatkāpjoties. Lāčplēšielā nošūpojās grīda, kad viņa pirmo reizi ienāca istabā.
Es gribēju kopā bērnus, uzreiz.

Nesaslimu, jo viņa bija iokastes draudzene, un es biju ar G.

Iokaste ar Ievu Kaulu