Below are the 20 most recent journal entries recorded in Eos' LiveJournal:

[ << Previous 20 ]

Tuesday, December 16th, 2025
1:43 am	Maija Hinduisma tradīcijā, tāpat kā Budismā, svarīgs ir ilūzijas jēdziens. Maija ir daudz kas, tā ir materiālās pasaules pārejošā daba. Labāk rakstīt par to, kas nav Maija: *Maija nav Visuma pirmkustinātājs, radošais spēks visumā, kas ir par iemeslu, ka rodas jaunas galaktikas, planētas, zvaigžņu sistēmas *Maija nav dvēsele, kas ir mūžīga *Maija nav kosmiskie likumi, kas stāv pāri pagātnes/nākotnes/tagadnes lineārajam laikam. Likumi, kas ir pārlaicīgi un visuresoši *Maija nav vārdi/darbi/domas izteiktas mīlestībā. *** Praktiski padomi: Lai atbrīvotos no Maijas, ir jāskandē Dieva vārds, jāatgādina sev katru dienu, ka Tev ir mūžīga dvēsele, Tu esi vienmēr esoša esība. Tevī ir dievišķais, Tu esi pēc Dieva līdzības radīta esība. Ir jāpraktizē savas apziņas tīrība. Ir jāvaktē savas domas visas diennakts garumā, tai skaitā sapņos. Savukārt uz domām, ko sūta sirds, kas aicina uz aktīvu darbību, kas balstīta kalpošanā, ir jāreaģē. Kalpošana palīdz atbrīvoties no ego, veicina pateicības fizisku jušanu ikdienā par visām "mazajām" lietām, ko līdzcilvēki mums dara, uzlabojot mūsu dzīves kvalitāti. Ierobežo vēlmes. Pasūti tik ēdiena, cik varēsi apēst. Tērē tik, cik nopelni. Cieni savu laiku un enerģiju. Lūdzies par saviem tuvajiem, sūti tiem labas domas. Visi, kas ir atļāvuši par viņiem aizlūgt un lūdz par Tevi, ir savējie - vienots gaismas audums ar katru cilvēku kā centru. Dziedi skaļi un bieži dziesmas, kurās Tu slavē visu, kas Tev palīdz piedzīvot šī brīža dzīvi tādu, kāda tā ir. Praktizē visa pieņemšanu ar pateicību. Izsaki šo pateicību skaļi. Saki patiesību draudzīgā balsī, rīkojies taisnīgi, visus uzskati par sev līdzvērtīgiem visās situācijās. Mēs visi esam Dieva daļa. Apzinies, ka dvēsele (Atma), kura apgūst pieredzi, ir mūžīga. Ķermenis, prāts un pasaule ir pārejoša un mainīga. Sai Baba saka, ka pietiek praktizēt kaut vienu no šiem padomiem katru dienu, lai sasniegtu apziņas stāvokli, kurā Tu spēj skaidri nošķirt patiesi svarīgo, mūžīgo no pārejošā, iluzorā, Maijas. No neirozinātnes viedokļa, šādi pārprogrammējot smadzenes, mēs pārstājam izjust stresu par ļoti daudzām lietām, jo tās ir sīkas, pārejošas viļņošanās, kuras kaitina mūsu ego, bet dvēseli neskar. Sagatavots pēc Satja Sai Babas mācību materiāliem. (Comment on this)
Sunday, December 14th, 2025
8:13 pm	Brīnumu laiks Izrādās, ka manai draudzenei, ginekoloģei, bijusi/ir depresija, sakarā ar otrā bērna pieteikšanos. Tad, kad mācītāji meklē, kam izsūdzēt grēkus, Ārsti paši ir slimi Ir sajūta, ka jāsaprot, kam mēs vispār dzīvojam. Taču labā ziņa ir tā, ka viņa pēc kūņošanās ar depresiju tomēr ir atguvusi spēkus, un tāpēc varēs izlasīt manu manuskriptu. Arī tajā ir par sekmīgu izārstēšanos no depresijas. Ceru, ka palīdzēs :=) (Comment on this)
Saturday, December 13th, 2025
7:48 pm	Svētki Vakar novadīju daļu no klases vakara 6.klasei. Spēlējām ar bērniem Alias. Klases vakars bija ar Ziemassvētku tematiku. Man arī bija sarkanbaltā cepure. Šodien aizbraucu uz laukiem. Svinēju ziemas saulgriežus. Ārā -2, atbilstoši. Parunājos ar citām skolotājām par to, kāpēc man nesanāca 40 minūtēs iespiest 4 aktivitātes studentiem. Kāpēc tikai 3 sanāca. Vai es vainīgs, vai studenti, vai dzīve tāda? Lasīt lekciju par pedagoģiju/medicīnu bija vieglāk, nekā par atvasinājumiem, tas gan. Skolotājas izskaidroja, ka grupai/kursam/klasei pedagogam ir jāpielāgojas, tāpēc vadīt lekciju svešai cilvēku grupai vienmēr būs izaicinājums. Tas nomierināja. Ar to arī svētki man būs beigušies. Es uzdāvināju vienai klases audzinātājai šokolādes konfektes par labu darbu. (Comment on this)
Friday, December 12th, 2025
1:36 pm	Ar katru soli Tu aizvien mazāk pazīsti sevi... Lasot Hermaņa Heses "Stikla pērlīšu spēli" un "Pasaules troksni" no I. Jansones, aizvien saglabājas sajūta, ka pat pēc 12 studiju gadiem augstskolā es aizvien meklēju sevi. Kas ir tā joma, kurā var sintezēt valodniecību/fiziku/matemātiku/filozofiju/pedagoģiju? Visticamāk, kāda starpdisciplināra joma, kuru var pētīt pēc doktora grāda iegūšanas. Taču, vai to darot, varēs nopelnīt naudu īrei un pārtikai Latvijā? Nē, nē. Nē. Varbūt tiešām vienkārši jāpabeidz viss iesāktais, un tad jāmēģina darīt to, kas Latvijā ir pieprasīts. Jāiet runāties biežāk ar profesoriem, jālūdz padoms. Kaut vai karjeras konsultācija. Tāda iespēja LU ir. (7 Comments |Comment on this)
Monday, December 8th, 2025
10:34 pm	Stikla Pērlīšu spēle Tā kā literārais mentors manas grāmatas sākumu salīdzināja ar šo grāmatu, nolēmu izlasīt atkal. Jā, tik tiešām, arī SPS grāmatā praktiski nav nekā par jūtām un emocijām. Tikai par gara un intelekta pasauli. Jā, tur arī ir viena varoņa dzīvesgājuma apraksts. Jā, tur arī varoņa attīstība savos spriedumos un vērtējumos ir galvenā izaugsme un sižeta līnija visas grāmatas laikā. Jā, tur arī ir par elitāru skolu, tāpat kā manā grāmatā. Tātad četras sakritības jau pirmajās 50 lpp. Kas nesakrīt - mans varonis tomēr grib laulības. Manta viņam lielā mērā ir tikpat maznozīmīga kā Heses varonim. Taču visu dzīvi nodzīvot kā nevainīgs zinātnieks, līdzīgi Izakam Ņūtonam, viņš gan negrib. (Comment on this)
Sunday, December 7th, 2025
12:55 pm	Dienas komentārs - sešu punktu plāns sevis mīlestībai un pieņemšanai "(1) Dodieties terapijā un tiekat galā ar visiem saviem vecajiem sūdiem. Es ieteiktu somatisko terapiju, lai jūs patiešām varētu sajust un atbrīvoties no sūdiem, ko jūs nesat sevī, nevis tikai mentāli tos saskaitīt. (2) Atzīstiet, ka savā iekšienē mēs VISI esam labi cilvēki, ja mums ir dvēsele un tieksme radīt – mazuļi nevēlas nodarīt ļaunumu citiem, viņi vēlas izdzīvot. Tas pats attiecas uz zīdaiņiem, bērniem un pat pusaudžiem ar nejaukām izvirtībām! Dažiem pieaugušajiem ir briesmīgas bērnības mantojums, kas izkropļo izdzīvošanas sajūtu, un viņu nervu sistēma mudina viņus to atkārtot ar anomālu uzvedību. Izrādiet līdzjūtību pret šiem cilvēkiem un pārtrauciet domāt par to, kas ir “taisnīgi”. Dzīvojiet sev, nevis citiem ar viņu pašu sūdiem. (3) Apgūstiet emociju regulēšanas metodes – jūsu autentiskais “es” NAV TAS PATS, kas jūsu pēdējā emocija. Jums nav jāreaģē uz visām emocijām, un varat iemācīties distancēties no tām, lai autentiskāks iekšējais “es” varētu pieņemt gudrus un pamatotus lēmumus (ar saspringtu nervu sistēmu un spēcīgām emocijām ir grūti, bet tas ir iespējams). Es to apguvu, apmācot savu autistisko dēlu. Es izmantoju materiālus bērniem – tas ir vieglākais veids. (4) Spoguļdarbs ar mantrām par to, cik lielā mērā Tu pieņem sevi tādu, kāds esi. Tu nesaki: "Es mīlu sevi", kamēr tam notici. Tu vienkārši saki lietas, ko Tu teiktu ļoti mazam bērnam: "šodien bija grūti, es izdarīju X un es izdarīju Y, un es izrādu sev līdzjūtību". Dienu no dienas Tu atrodi patiesu līdzjūtību un galu galā mīlestību pret sevi pat ar visiem trūkumiem. (5) Katru dienu izdari vienu mazu izvēli, par kuru apsveic sevi, kas parāda, ka Tu patiesībā labi rūpējies par sevi. Tu sāc tur, kur esi, un neuzstādi stingru mērķi, par kuru raudāt, ja Tev nesanāks. Pat ja tas ir "šodien es atcerējos apsveikt sevi par nepārtrauktu izdzīvošanu un ātras izejas neizvēlēšanos", tad ar to Tu sāc. Tu sniedz sev pierādījumus, ka Tu patiesībā vari paveikt šīs dzīves lietas, dienu no dienas kļūst vieglāk izdarīt labas izvēles - un tas ietver arī sevis palutināšanu - arī tās var būt labas lietas! Tātad, nekādu mērķu, tikai pierādījumi par labām lietām, lai sevi veidotu, līdz izlemsi, ka vēlies veikt izmaiņas. (6) Pieņem savu .... – tā spēku, grūtības, atzīsti tos un veic saprātīgus pielāgojumus sev, pastāsti cilvēkiem, kas Tev vajadzīgs. Tas prasa laiku – tas ir absolūti iespējams. Ja vajadzīgs, sākumā atrodi kādu citu, kā dēļ to visu darīt. Es nekad to nevarētu izdarīt tikai sevis dēļ. Es to darīju, lai būtu piemērs savam autiskajam dēlam, ka viņam var būt brīnišķīga dzīve, pamatojoties uz autentiskumu un godprātību – divām lietām, kuru, es zinu, viņam ir ļoti daudz, bet pagājušajā gadā šajā laikā viņu izslēdza no skolas, pedagogi norakstīja un teica, ka viņš ir bezcerīgs. NĒ!" (Comment on this)
Saturday, November 29th, 2025
10:48 pm	Vienā valodā Tajā naktī sniga un bija stiprs vējš. Viņš viņai piezvanīja ap 23.00 un teica, ka vajadzētu aizbraukt ceļojumā. Pēc desmit minūtēm Viņš bija klāt ar savu silto un mājīgo auto, kuram gaisa atsvaidzinātāja vietā karājās mazs Joda ar plakātu, kurš vēstīja: “ Think do not. Be. “ (Nedomā, esi!) Viņi izbrauca cauri Rīgai uz lidostu, kur viņus sagaidīja vienīgā lidmašīna, kura lidoja uz Fēru salām šajā nedēļā. Tajās šobrīd bija stindzinoši auksts – pieci grādi pēc Celsija. Fēru salās jūlijā bija baltās naktis, taču tagad, novembra beigās, tur bija auksts, lietains un ļoti tumšs. Touršhavna ar saviem četrpadsmit tūkstošiem iedzīvotāju bija lielākā Fēru salu pilsēta. Tajā bija tikai tūkstots saules stundu visa gada laikā. Tomēr cilvēki izdarīja pašnāvības ļoti reti, tikai apmēram divi cilvēki gada laikā no visiem salu kompleksa piecdesmit trim tūkstošiem iedzīvotājiem. Lidojums izmaksāja 1270 eiro un bija caur Dāniju, jo Fēru salas ir autonoma teritorija Dānijas sastāvā. Viņi palika Fēru salās nedēļu. Touršhavnā bija ļoti daudz mazu koka ēku, kurās dzīvoja dzimtas. Ēkas bija interesantas ar to, ka tām bija zāļu jumti. Respektīvi, uz jumta bija kārta ar zāli. Tas palīdzēja māju siltināšanai ziemā un atdzesēšanai vasarā. Līdzīga tehnoloģija bija arī Norvēģijā. Viņi bija ieradušies, galvenokārt, lai iepazītu sevi. Viņi iepazinās arī ar Fēru salu nacionālo muzeju un mākslas muzeju. Salās bija gan vēsturnieki, gan zinātnieki, gan universitāte. Tomēr daudzi iedzīvotāji aizvien audzēja aitas un ķēra zivis. Aitas bija visur. Tās sarunājās vienā valodā un maz uztraucās par tūristiem. To bija vairāk nekā cilvēku. Tās šajā 2025. gadā radīja patstāvīguma, miera sajūtu. Viņi nopirka zeķes un vilnas džemperus kā suvenīrus. Salās bija labas džeza mūzikas tradīcijas, tāpēc viņi bija uz Sunleifa Rasmusena skaņdarba atskaņojumu saksofonam. Viņi daudz ceļoja pa salām kājām vai caur tuneļiem, pa kuriem var doties ar auto. Šie tuneļi arī Fēru salu padarīja īpašu, jo garākais no tiem ir 11km. Kādreiz arhipelāgu varēja apceļot, izmantojot prāmju satiksmi. Visvairāk laika viņi pavadīja universitātes bibliotēkā, sarunājoties ar cilvēkiem. Viņš pirms ceļojuma bija ar e-pastiem sarakstījies ar Fēru salas universitāti, lai šajā laikā – novembrī, uz vietas būtu cilvēki, ar ko parunāties par vēsturi un nākotni. Kāpēc tas bija interesanti? Jo Fēru valoda ar saviem aptuveni 70 000 runātājiem ir tikusi uzturēta ar lielu pietāti, taču latviešu valodas aizsardzībai, iespējams, tik daudz resursa nebūs, jo Dānijas valdība tam velta lielu uzmanību. Fēru valoda ir ģermāņu valodu skandināvu atzara valoda. Līdz 1980-tajiem gadiem pa valsts radio skanēja valdības uzrunas Norvēģu un Dāņu valodā, taču pēc tam tas mainījās, un valsts valoda tagad stabili ir Fēru valoda. Viņam interesēja, vai Fēru salu jaunieši runā ikdienā ar anglicismiem tāpat kā Islandē un Latvijā? Atbilde bija, ka jā. Daudz kas tika darīts, lai multfilmas iztulkotu Fēru valodā, taču internetā pieejamie video un videospēles gandrīz vienmēr bija angliski. Video spēles dāņu valodā arī bija retums. Tas nozīmēja, ka valdības nezināja, cik svarīgi ir samaksāt profesionāliem tulkotājiem, lai tās spēles un seriāli, ko visvairāk skatās bērni, būtu ar subtitriem fēru valodā. Citādi bērni runāja gramatiski nepareizā Fēru valodā. Viņa Fēru salās daudz fotografēja dabu un dzīvniekus. Lai arī dienas bija īsas novembrī, svarīgi bija noķert noskaņu, kad jūra bija mierīga, saule rietēja, cilvēki sēdēja krodziņos un jautri čaloja. Tāpat visiem bija jāstrādā, tomēr ciemata sajūta vai nu radīja klaustrofobiju, vai, tieši otrādi, drošības sajūtu. Fēru salās katru gadu izdeva ap 200 grāmatu uz 50 000 cilvēkiem. Latvijā 2200 grāmatas uz 1 800 000 cilvēkiem 2024.gadā. Tas sanāk, ka Latvijā ir 36 grāmatas uz 50 000 cilvēkiem jeb aptuveni piecreiz mazāk grāmatu katru gadu. Salīdzinājumam, Lietuvā izdeva 3400 grāmatu uz 2 860 000 iedzīvotājiem jeb 57 grāmatas uz 50 000 iedzīvotājiem. Šī dzīvības dzīsla literatūrā parāda, ka Latvijas valdība nav motivējusi cilvēkus rakstīt un lasīt. Arī grāmatnīcu plauktos ir daudz tulkotās literatūras. Visvērtīgāk ir sarunāties ar vietējiem iedzīvotājiem. Tāpēc viņi devās spēlēt galda spēles vakaros, kad vietējiem bija beidzies darbs. Lielas atšķirības no Skotijas te nebija. Tāpat varēja spēlēt Katanu, Uno, sabotierus un citas vispārzināmās spēles. Spēļu vakaros viņi iepazinās ar saviem vienaudžiem, kas darbojās IT jomā un bija priecīgi satikt ārzemniekus. Katram cilvēkam sava enerģija. Viņš pievilka un visur atrada programmētājus, viņa – ķīmiķus. Ķīmijas speciālisti jokoja savā manierē, izmantojot ķīmisko reakciju vienādojumu īpašības, kamēr programmētāji - par koda rakstīšanas specifiku. Profesijas vieno visā pasaulē. Tā arī pagāja nedēļa. Viņi devās mājup. Viņi bija budisti un tāpēc adventi nesvinēja. 30. novembris pienāca, un ārā aizvien krita slapjš sniegs. Viņi apskāva viens otru, esot jaunajos Fēru salu aitu vilnas džemperos, un aizmiga. Sapnī viņi bija tajā koncertā, kur latviešu koklētāja Laima Jansone kopā ar Fēru salu dziedātāju Aivēra Polsdoteru 2016. gada maijā dziedāja latviešu tautas dziesmas, ko Laima Aivērai bija iemācījusi. Pēc tam viņi abi brauca mājās un domāja, kas ir tā universālā valoda, kuru saprot visos Piena ceļa galaktikas zvaigznājos? Ja Fēru salās ir tikpat daudz iedzīvotāju kā Jelgavā, taču paši fērieši saka, ka pazīst, spēj atcerēties tikai apmēram 200 seju? Visas dzimtas ir Fēru salās kaut kādā ziņā saistītas. Ir daudz pus-fēriešu, jo Skotijas/Islandes/Norvēģijas tuvums nozīmē lielu gēnu cirkulāciju. *** Pēcvārds. Cik tālu ir jāaizceļo, lai satiktu savu dvēseles radinieku, kurš runā tādā valodā, ko Tu saproti? Ir teiciens, ka valodnieki ir visvientuļākie cilvēki, jo runā par lietām, kas sen vairs nav aktuālas, bet bijušas aktuālas tikai uz īsu brīdi, kamēr kāds, kam augstāka vara, atļāvis pastāvēt valstij, tautai, valodai , apkaimei, pilsētai, ciemam. Taču valodnieki ignorē politiku, uzrok sen izmirušas valodas un spēlējas ar tām, tāpat kā arheologi ar liecībām par sen izzudušām civilizācijām. Valodā vissvarīgākais ir saziņa, lai sadarbotos. Kad cilvēki pārstāj vēlēties ar citiem sadarboties, tad viņi pārstāj runāt viens ar otru, izirst valodas pamatbūtība. Visa sabiedrība irst ārā pa vīlēm, kad dzimtas nedzīvo kopā, kad bērni neapsveic dzimšanas dienās savus vecvecākus, vecāki savas māsīcas un brālēnus, kad vārda dienas vairs nesvin. Kad valodu pārstāj lietot, lai otru cildinātu, lolotu, lai tencinātu, izirst valodas pamatbūtība. Sadarbība ir arī prieks par otra panākumiem. Cilvēki, kas nekad nav mīlējuši ne sevi, ne citus, ne saņēmuši mīlestību no vecākiem, mīlestības valodu nesaprot nemaz. Vai viņi nav pelnījuši ko vairāk par klusumu? Kā iebiedēti dzīvnieki šādi cilvēki klimst pa dzīvi, mēģinot atrast iespēju izdzīvot savu neartikulēto skaņu troksnī, ko rada viņu zemapziņa, bezapziņa un ego. Ne velti ir latviešiem teiciens: “Ja nav ko labu pateikt, nesaki neko”. Nav vajadzīga valoda, lai uzmestu atombumbu, taču, lai noslēgtu vienošanos par to, kad ārzemju delegācija ieradīsies uz meditāciju valsts pārstāvjiem, lai kopā izteiktu nodomus (izmantojot tiešo tulkošanu) par mieru, pārtīcību, sadarbību, gan. *** Viņi pēc šī ceļojuma uz Fēru salām vairāk sāka viens otru novērtēt, sāka vairāk sadarboties. Viņi saprata, ka šīs brīža laikmeta gars savā destruktīvajā veidolā sašķeļ kultūras, tautas, valodas, dzimtas, sašķeļ cilvēku pašu. Kad cilvēkam nav palicis nekā, ko sevī mīlēt, viņš arī pārstāj ticēt, ka viņu varētu mīlēt kāds cits cilvēks, viņam saskare ar otru cilvēku šķiet biedējošs notikums. *** Divi cilvēki 21.gs viens uz otru maigi rūc, taču katrs šos rūcienus tulko pa savam, un tā arī sadarbība neveidojas. Izmirst tautas un dzimtas, cilvēki ir par slinku atvērt vārdnīcu un atkal mācīties sarunāties otra valodā. Vārdnīcas arī pārdod aizvien mazākās tirāžās. Daudzas no tām pēdējoreiz izdotas 1990-tajos gados, kad dzimstība bija lielāka. Ja Latvijā dzīvojošie jaunieši runā perfektā angļu sarunvalodā, tad kāpēc viņi nevar atrast kopīgu valodu? Jo randiņos tāpat runā latviski? Jo angļu valodas lietojums nesaskan ar Latvijas kultūrvidi, un latviski izteiktais “Es vēlu Tev skaistu dienu, priecāšos drīz tikties atkal!” neskan, un to jaunieši viens otram nesaka? Savukārt angliski “Have a nice day! Glad to meet you, see you soon!” izklausās pēc mākslīga pozitīvisma, kas neatbilst patiesībai? Dzimtā valoda ir katram sava, jo ir neizsakāma vārdiem. Es arī reiz meklēju savas sievas acīs to, kas mūs padarīja par vienu veselu. Kas ļāva saprasties bez vārdiem. Taču tas sāka notikt tikai pēc daudziem tūkstošiem stundu, sarunājoties visās valodās, ko mēs pratām – latviešu, angļu, franču, poļu. Es iemācījos viņas augšzemes dialektu, kamēr man apziņā bija gan kursiskās izloksnes, gan vidus dialekts. Es mācījos katru viņas vārda nozīmi, kas atšķīrās no latviešu skaidrojošajā vārdnīcā dotās. *** Tomēr tieši vēlme sadarboties un nebūt individuālistam noteica vēstures gaitu. (Comment on this)
Tuesday, November 25th, 2025
9:45 pm	Dzīve pēc mājasdarba Pabeidzu temata plānu tēmai "Atvasinājumi un to lietojums". 28 lpp teksta, laiks ieguldīts apmēram 20h. Izkonspektēju veselu 190 lpp grāmatu, šo taisot. Tagad daudz labāk saprotu tēmu. Taisīt bija vērts. Tā ir vislielākā tēma visā skolā, jo skolā to māca 48 mācību stundas. (Atkal runa ir par padziļināto matemātika II). Kad es to dabūšu mācīt skolā, ir cits jautājums. Man jau gribētos tuvāko 5 gadu laikā. Taču redzēs, ko man iedos pirmajā darba vietā publiskā skolā nākamgad. Es ticu, ka entuziasms ir saklausāms ar ausīm, un cilvēku, kas ir sajūsmā par atvasinājumiem un integrāļiem, turklāt būtu gatavi strādāt par 1600 eiro bruto, trūkst. Jātic, ka mans entuziasms saglabāsies. Jo tā tomēr ir matemātiskā analīze, kur var diezgan radoši daudz kam pieiet, salīdzinot ar 8.- 11.klases tēmām. Radoši, ja prot. Mans mērķis studijās ir tieši iemācīties daudz ko atrisināt vismaz divos veidos. Vislabākais video par atvasinājumu jēgu un būtību no Kalifornijas tehnoloģiju institūta. (angliski) https://www.youtube.com/watch?v=szCChCc58dg (2 Comments |Comment on this)
12:34 am	Mājaslapa integrāļu apguvei https://sites.google.com/view/integralanditsuse/ Šeit ir viss vajadzīgais (saites uz resursiem un paši resursi) integrāļu apguvei 12.klasei skolā. Lapa ir funkcionāla un pabeigta tām prasībām, kas bija augstskolā, taču plašāk domāju prezentēt, kad dabūšu ieguvis atgriezenisko saiti no augstskolu pasniedzējiem/profesoriem. Tieši viņu darbu atvieglotu tas, ja studenti 1. - 2. kursā pie viņiem ierastos ar labākām zināšanām matemātiskajā analīzē. Pasūtīju arī domēnu šai lapai www.integrals.id.lv, taču tur vēl darbs, lai lapa strādātu uz tā domēna. *** Par mājaslapu ieguvu vērtējumu "esmu patīkami pārsteigta par Jūsu darbu". Tas motivē lapu pilnveidot. (14 Comments |Comment on this)
Sunday, November 23rd, 2025
11:56 pm	Pārrakstīju grāmatas nodaļu. Lai ir realitāte. Nodaļa nulla “Saknes” Šajā stāstā darbojas vairākas personas. Viņš – stiprā dzimuma pārstāvis, vīrišķās enerģijas nesējs, pseidovaronis. Pārējās parādās vēlāk, kad viņš ir izgājis pietiekami daudz iniciāciju. Katram cilvēkam ir dzimta, un tai ir gandrīz bezgalīgi dziļas saknes līdz pat pirmajam cilvēkam. Viņa gadījumā māte bija dzimusi Liepājā, Latvijā 1954.gadā. Tēvs 1960.gadā. Māte bija vienīgais bērns ģimenē. Mātes tēvs (Viņa vectēvs) krāpa viņa vecmāmiņu, un vectēvu PSRS partija tāpēc piespieda šķirties no Viņa vecmāmiņas un apprecēt to sievieti, ar ko Viņa vectēvs krāpa Viņa vecmāmiņu, jo tā sieviete bija palikusi stāvoklī. Tāpēc Viņa mātei bērnībā un lielu daļu dzīves nebija normāla tēva, bet gan alimentu maksātājs. Viņa otra vecmāmiņa, no tēva puses, 1972. gadā nomainīja dzimtas uzvārdu. Tāpēc Viņa tēvam arī tika mainīts uzvārds. Taču likteni nomainīt laikam nevar ar uzvārda maiņu. Uzvārdā bija iekšā vārds “nāve”, tāpēc to vajadzēja mainīt. Tāpēc viņa paša tēvs 1972. gadā tika pie jauna uzvārda, jo Viņa vectētiņš, Viņa tēva tēvs, jau bija miris uz to brīdi un nevarēja iebilst dzimtas uzvārda maiņai. Tāpēc, kad Viņš piedzima 1987. gadā, Viņam bija vecmāmiņas izdomātais, jaunais uzvārds, tāpat kā Viņa tēvam. Viņa tēvs 1985. gadā radīja pirmo bērnu no attiecībām, kas nebija ar Viņa māti. Šo pirmo bērnu, Viņa pusbrāli, sieviete, kas to dzemdēja, upurēja, lai varētu nodarboties ar melno maģiju un izmantot burvju grāmatu, kurā iekšā, kā ļaudis par tādām grāmatām runā, bija lāsti un citas pamācības, kā pieburt sev vēlamo. Tāpēc Viņa tēvs 1985. gada beigās palika bez pirmā dēla. Viņa tēvs bija precējies ar šo sievieti, un, pat pēc viņu pirmdzimtā upurēšanas, palika ar viņu kopā. Pagāja nepilns gads, un Viņa tēvs apsvēra tomēr šķirties. Tad Viņa tēvs satika Viņa māti, un krāpa savu sievu ar Viņa māti, kurai bija solījis, ka šķiršoties no sievas. Taču šī sieviete, kas bija upurējusi savu pirmdzimto, uz to brīdi jau atkal bija gaidībās un tomēr panāca, pierunāja Viņa tēvu nešķirties. Tā nu Viņš palika bez tēva, un arī viņam bija alimentu maksātājs. Viņa māte 1987.gadā, kura bija paļāvusies, ka Viņa tēvs drīz šķirsies, jo viņš tā bija solījis, nu bija pie “sasistas siles”. Ar zīdaini uz rokām, naivi paļāvusies uz vīrieša godavārdu, kas bijis bez seguma. Viņa tēvs vien noteicis “Situācija mainījusies. Nešķiršos tomēr. Alimentus maksāšu.” Turklāt izrādījies, ka Viņa tēvs uzturējis sakarus ar abām grūtniecēm vienlaicīgi. Lūk, stāsta galvenā varoņa tēvs ir šāds cilvēks. Tāpēc arī Viņš ir Viņš. Viņa tēvs un vectēvs abi krāpa savas sievas, un Viņš tāpēc sev nosolījās, ka būs pirmais vīrietis dzimtā, kurš cienīs sievietes. Sievietes necienīt var arī citos veidos. Piemēram, Viņa vecmāmiņai bija trīs māsas. Divām vīri bija dzērāji un agresīvi pret sievietēm, toties trešais, tikai viņam saprotamu iemeslu dēļ, atteicās precēties un uzstāja, ka grib palikt civilattiecībās, kaut tajā laikā, 1945. - 1998. gadā, tā sabiedrībā pieņemts nebija. Dzīvoja kopā ar Viņa vecmāmiņas māsu apmēram piecdesmit gadu, taču neprecējās. Dažreiz krāpa. Varbūt tāpēc neprecējās, lai justos mazāk vainīgs, kad krāpa. Varbūt. Viņš nāca no pedagogu un mediķu dzimtas pa mātes līniju, bet tēva pusē bija amatnieki, un Viņa tēvs bija būvuzraugs. Viņa māte 1974.gadā pārcēlās uz Rīgu, lai studētu un strādātu augstskolā par pasniedzēju pēc studiju beigām. Visa Viņa dzimta pa mātes līniju palika Kurzemē. Viņa dzimta pa tēva līniju nāca no Latgales, taču tēva tēvs bija miris jau, un vecmāmiņa, tēva māte, bija psihiski slima. Viņa tēvam bija brālis, kurš nekontaktējās ne ar vienu, viņa eksistence bija vienīgais, kas par viņu bija zināms. Tā nu 1987. gadā, Viņa mātei vēl dzīvojot studentu kopmītnēs kā augstskolas pasniedzējai, jo toreiz šīs kopmītnes bija arī dienesta viesnīca, Viņš nāca šajā pasaulē un sākumā jutās diezgan labi, jo studentu kopmītnēs Viņa mammai bija draudzenes, kas varēja kaut mazliet pieskatīt zīdaini. Taču drīz situācija mainījās, sabruka PSRS, studentu kopmītnes likvidēja, un Viņa māte 1990.gadā bija spiesta pārvākties uz komunālo dzīvokli Rīgā, Ģertrūdes ielā, lai tur viena ar divgadīgu bērnu censtos izdzīvot. Tajā laikā aizvien abas dzimtas līnijas bija Kurzemē un Latgalē. Viņam paveicās, ka mammas draudzenei bija papildus piens, tāpēc Viņam bija, ko ēst. Ar to sākās Viņa mātes, vientuļās mātes dzīve, kura pēc 33 gadu vecuma bija lielā mērā veltīta Viņam. Viņš bija ļoti ekstraordinārs bērns. Viņš bērnudārzā rēķināja matemātiku, jo no vectēva Viņam bija liela indeve negulēt dienas dusu, pieprasīt pieaugušajiem uzdevumus, ko rēķināt, un, ja tie viņam nedeva un nerakstīja uzdevumus, skaļi raudāt un traucēt bērnudārza grupiņas dienaskārtību. Viņš bērnudārza vecumā iemācījās lasīt, spēlēt šahu, sāka iet šaha skolā. Tur arī iemācījās rakstīt. Viņš visiem uzdeva ļoti neērtus jautājumus no sērijas: “Vai tad Tu neredzi, ka cilvēki Tev apkārt melo un smaida, acīs skatīdamies?”. Grāmatu “Laulības seksuālā dzīve” Viņš atrada mājas bibliotēkā jau piecu gadu vecumā, tāpēc tipiskais jautājums par bērnu rašanos bija Viņam skaidrs jau ļoti agri. Kā minēts, Viņš bija matemātikas skolotāja mazdēls un zinātnieces/pasniedzējas dēls. No tā cēlās Viņa gribēšana uzzināt visu, izlasīt visu, saprast visu un noskaidrot patiesību, jo bija skaidrs, ka liela daļa pieaugušo melo. Vai vismaz noklusē. Kāpēc? Jo sabiedrībā tā pieņemts. Ka par daļu lietu drīkst melot, tikai par dažām nedrīkst. Dziļākas nianses gan Viņš bērnudārza un skolas pirmajos gados nesaprata. Par tām mājas bibliotēkas grāmatā “Filozofijas pamati” arī nebija. Taču tajā grāmatā bija daudz cita kā laba. Viņš grāmatas burtiski “aprija”, lasot ar ātrumu sešdesmit lapaspušu stundā. Viņam patika slimot, jo tad varēja neiet uz skolu un tikai lasīt grāmatas. Bērnudārzā Viņš arī iemācījās angļu valodu tik daudz, lai spētu izlasīt dažādus uzrakstus un citātus šajā valodā. Viņam kopumā bija ļoti skaista bērnība, ja vien – Viņa vecmāmiņu, pašu ārsti, citi ārsti uz operāciju galda nebūtu sabendējuši nolaidības dēļ. Vecmāmiņai bija tikai ap piecdesmit gadu, kad Viņa šādā veidā aizgāja. Ja vien viņam būtu bijis tēvs, vectēvs, vai kaut viens radinieks Rīgā, kas atvieglotu mātei dzīvi, pieskatot šādu super zinātkāru, hiperaktīvu, čīkstulīgu bērnu. Ja vien viņam būtu bijuši lauki. Jo aizbraukt pie radiem uz Liepāju, Latvijas trešo lielāko pilsētu, tas nebija kā uz laukiem. Ja vien Viņa mātei būtu bijis vairāk naudas. Nemaksāja 1992. gadā pasniedzējiem daudz. Turklāt viņš bieži slimoja ar nerviem, jo nespēja paciest bērnudārza rutīnu, kur viņam neļāva ne rēķināt, ne lasīt grāmatas. Spēlēties ar klučiem vai rotaļu auto viņam neinteresēja, viņš no tā piecu gadu vecumā sen bija izaudzis. Ja vien komunālā dzīvokļa kaimiņiene nebūtu bijusi enerģētiskais vampīrs, kas centās ar Viņa māti kašķēties katru dienu par visabsurdākajiem sīkumiem. Viņam riebās šī sieviete, tāpēc Viņš centās pavadīt visu dienu šaha skolā. Piecgadīgam bērnam tas nepienācās, un tas Viņu sarūgtināja. Ja vien viņam būtu bijuši draugi. Viņa mātei nebija daudz laika draudzēties, komunālajā dzīvoklī nebija vietas, kur aicināt ciemiņus, Viņam bija viens draugs, kurš bija par viņu trīs gadus vecāks, un arī tas bija lieliski. Tomēr atskatoties uz to visu no nākotnes skatpunkta – daudziem bērniem 1990.tajos gados trūka pilnas ģimenes. Daudzi pārtika no kartupeļiem un rupjmaizes. Daudziem trūka mīļu vecmāmiņu un vectētiņu. Viņš tomēr bija Latvijā, valstī, kurā bija miers un relatīva pārticība. Tikai Viņš to kā mazs bērns neapzinājās. Nemācēja vēl būt pateicīgs par to, kas ir. (10 Comments |Comment on this)
Thursday, November 20th, 2025
12:34 am	Katrai paaudzei savas šausmas? Izskatās, ka parodija, kas ietver Staļina bildi, daudziem nolasās kā šausmas. Nezināju. Ja stāstā pieminētu VVF bildi, vai tās arī būtu šausmas? (9 Comments |Comment on this)
Wednesday, November 19th, 2025
1:57 pm	“Jaunība jaunajā Latvijā” Mēs ar paziņām bieži apmeklējām kādu angāru, kurā bija ierīkots skeitparks. Tā bija vieta ārpus Rīgas centra, kādā diezgan industriālā rajonā. Džeki sameta savu mašīnu bagāžniekos skrituļdēļus, skrituļslidas, BMX riteņus un aizbrauca, lai darba dienu vakaros izkustētos. Angāru noīrēt mēnesī maksāja ap 2000 eiro, tāpēc mēs bijām uztaisījuši pamatīgu PR šim pasākumam. Piesaistījām bijušos Latvijas pro skeiterus, kas apmāca bērnus, izveidojām vairākas zonas angārā līdzīgi kā slēpošanas trasēs – vienu iesācējiem, vienu lietpratējiem un vienu tiem, kas ir vienkārši drosmīgi un atlētiski. Tāpat bija zonas, kuras bija paredzētas tikai BMX riteņiem un tikai agresīvajai inline (skrituļslidu) braukšanai. Ar koka konstrukcijām mums palīdzēja vietējā finiera firma. Šajā kopienā valdīja čomiskums, biedriskums un draudzība. Mēs tur gājām, lai uzturētu labu sportisko formu, lai izkustētos, lai mācītos no citiem. Lielā mērā tā bija arī dad (tēvu) kultūra. Ko tas nozīmē? Rīgas trīsdesmitgadīgie un četrdesmitgadīgie (arī daļa piecdesmitgadīgo) tēvi uz parku ņēma līdzi savus bērnus, ietērpa pilnās bruņās, lasi – ķiverē, elkoņu un ceļu sargos, un mācīja tiem skeitot. Tas bija liels atvieglojums mammām, ka divus vakarus nedēļā tētis ar visiem bērniem bija ar auto prom uz skeitparku un saturīgi pavadīja ar tiem kopā laiku, turklāt pats skeitparkā uzlādējās ar pozitīvām sajūtām, satika čomus, klausījās tur jaunības dienu mūziku un pārradās mājās fantastiskā garastāvoklī. Retu reizi arī kāda mamma izmēģināja spēkus iesācēju laukumiņā, braucot ar skrituļslidām, taču tas notika samērā reti. Priekšnoteikums, atrodoties šādā ekstrēmo sporta veidu vietā, bija māka labi krist. Tāpēc mācīties krist 40 gadu vecumā “no nulles” bija daudz riskantāk. Bērni savā starpā arī tur iepazinās, sadraudzējās, mācoties nodarboties ar šiem sporta veidiem. Tomēr šis bija tautas sporta pasākums, un bērni netika gatavoti sacensībām, tie mācījās trikus savam priekam. Ja kādam gribējās sacensības, tad viņš, protams, varēja papildus trenēties Rīgas skeitborda skolā vai citur. Man patika tur doties, jo tur vide bija stipri iekļaujoša. Visi bija aicināti pieaugušo uzraudzībā, treneru uzraudzībā, mācīties braukt. Daudzi jaunieši arī pusaudžu gados tajā vidē varēja iepazīties ar savu vienaudžu tēviem, kas nebija iespējams saskaldītajā lielpilsētas dzīvē. Tas nozīmēja, ka pusaudži varēja mēģināt izkārtot sev vasaras darbu, kamēr tēvi, kas mēdza būt vai nu vadītāji, vai priekšnieki, vai kaut vai maiņas vadītāji, jau iepriekš varēja pateikt, kas tādam 15 – 17 gadus vecam drosminiekam būtu jāapgūst, lai viņš vasaras praksē viņa uzņēmumā nemaisītos pa kājām, bet tieši otrādi – palīdzētu kopējā darba plūdumā. Pēc labas sportošanas cilvēkiem gribas paēst, tāpēc gandrīz pāri ielai viens no tēviem bija izveidojis interesantu ēstuvju kompleksu. Otrajā stāvā bija spāņu restorāns, pirmajā – amerikāņu picērija, pagrabstāvā – LPSR stila ēdnīca ar boršču, soļanku, gulašu un visu pārējo, ko cilvēki ēda 1970. gados. Visi trīs stāvi solīja kaut ko eksotisku jauniešiem no skeitparka, jo neviena no iestādēm nekonkurēja ar Hesburger, Maķīti vai Narvesen ātrajām uzkodām. Turklāt viss bija loģiski – restorānā bija visdārgāk un ēdiens bija jāgaida visilgāk, picu varēja dabūt divdesmit minūtēs, kas bija ātrāk, turklāt tā bija biezā un smeķīgā pica amerikāņu gaumē, toties pagrabstāvā apkalpoja smaidīgas pensionāres, pie sienas bija Staļina bilde, PSRS laika motivējošie uzraksti “Būsim strādīgi un taupīgi!”, taču karstu zupu no 30l katla lēja virtuves strādnieks, onkulis Vaņa. Visus trīs stāvus vienoja kičs, taču vienlaikus kvalitāte atbilda cenām. Varētu teikt, ka viss šis pasākums bija nostaļģijas un sentimenta vārdā radīts bizness, jo ir izpētīts, ka vīriešiem mūzikas gaume ir noturīga no jaunības. Kas 1980-to gadu beigās klausījās Auroru un Lādezeru, pēc tam gāja uz barikādēm kopā ar vecākiem, varēja PSRS stila “restorānā” atcerēties bērnību. Kas bija jaunāks, tam imponēja atmiņas par MTV ienākšanu Latvijā 1990-tajos gados, amerikāņu precēm, ko varēja pēkšņi dabūt par lielu naudu, importa mantām. Spāņu restorāns bija mazliet ārpus laika. Tas bija tiem, kas par spīti Bankas Baltija krīzei un citām jukām deviņdesmitajos, tomēr tikuši pie turības un pirmoreiz aizlidojuši uz ārzemēm, tai skaitā uz Spāniju. Turklāt to izdarījuši pirms Latvijas pievienošanās ES un pirms lētajām Rynair aviobiļetēm. Vēl viens iemesls šādam angāram bija tas, ka 1990-to gadu Latvijā nebija normālu skeitparku. Bija rampa pie VEF Rīgā, dažas privātās rampas, piemēram tā, kura ir grupas Mixeri videoklipā, taču kopumā brīdī, kad Amerikā un Rietumeiropā skeitborda uznāciens bija pilnā spēkā, Latvijā bija vēl maz iespēju skeitot vietās, kur nepastāvēja risks ierasties policijas busiņam un jauniešus izdzenāt. Tuvojoties valsts svētkiem, tēvi un dažas mammas, kas bija sanākušas kopā uz svētku mielastu skeitparka atpūtas zonā, atcerējās Atmodu un dziedāja Ievas Akurateres dziesmas. Atcerējās sajūtas no Baltijas ceļa, no 1990. tā gada, no Barikādēm. Kāds bija atnesis uz mielastu repšikus, ko parādīt bērniem. Kāds cits skrejlapiņas no Barikādēm. Vai tas viss bija tikai bizness un nostaļģija, sentiments? Kāds tēvs teica, ka lepojas, ka nav emigrējis uz Īriju vai Lielbritāniju, ir spējis trīs bērnus apgādāt un izaudzināt šeit, Rīgā. Kāda mamma teica, ka tieši PSRS sabrukšanas dēļ nevarēja atļauties trīs bērnu ģimeni, bija jāsamierinās tikai ar vienu bērnu. Visi kopīgi pacēla tostu par veselību. Aizvien uz skrituļdēļa nostāvēt 35 vai 57 gados un nekrist nost, lēnām ripot uz visām pusēm, pat ja ar sargiem, pat ja ar ķiveri, tas tomēr ir daudz. (Comment on this)
Tuesday, November 18th, 2025
7:25 pm	Integrāļi Aizvien taisu mācību mājaslapu par integrāļiem. Aptaujāju savus paziņas, kuri beiguši LU vai RTU. Daudzi saka, ka no PSRS laikiem palikušās grāmatas nav bijušas tik labas, lai no tām iemācītos 2000. - 2010. gadā Matemātiskā analīze II kursu uz labu atzīmi. Vidusskolēni, kas katru gadu mācās matemātika II, ir ap 3200. Tā kā publika šai mājaslapai ir un būs. *** Šodien laukos sniegs. Biezs sniegs. Arī ledus. Mājās sagaidīja pica un karsta tēja. Priecīgi. (Comment on this)
Friday, November 14th, 2025
5:05 pm	Reklāma vidusskolēniem Matemātika bieži šķiet kā kas tāds, kas eksistē tikai mācību grāmatās un eksāmenos, taču tās principi ir ieausti mūsu ikdienas dzīvē vairāk, nekā mēs apzināmies. Viens no šādiem jēdzieniem ir integrēšana – fundamentāla matemātiskās analīzes sastāvdaļa, kurai ir pārsteidzoša loma ikdienas aprēķinos. Neatkarīgi no tā, vai tā ir unikālas formas laukuma atrašana, skriešanas laikā noietā attāluma noteikšana vai pat tendenču analīze, integrēšana atdzīvina reālās pasaules matemātiku. Izprotot šos pielietojumus, jēdzieni, kas kādreiz šķita abstrakti, var kļūt daudz skaidrāki un saprotamāki. Apgūstot, kā integrēšana tiek piemērota reālās dzīves situācijās, var padarīt šo priekšmetu daudz interesantāku. Kad skolēni redz, kā šie aprēķini ietekmē tādas jomas kā bizness, zinātne vai pat sports, matemātika no biedējoša darba pārvēršas par vērtīgu prasmi. 1. Laukuma zem līknēm aprēķināšana Iedomājieties, ka jūs projektējat jaunu parku un jums ir jāaprēķina neregulāras formas zemes gabala laukums. Izmantojot integrēšanu, jūs varat atrast precīzu laukumu zem līknes, pat ja forma ir sarežģīta. Pielietojot noteiktos integrāļus, arhitekti un inženieri veic precīzus aprēķinus, nodrošinot, ka viņu projekti ir gan funkcionāli, gan estētiski pievilcīgi. 2. Attāluma noteikšana pēc ātruma Ja kādreiz esat izmantojis fitnesa izsekotāju, lai mērītu noieto vai noskrieto attālumu, jūs netieši esat paļāvies uz integrēšanu. Integrējot ātrumu laika gaitā, šīs ierīces aprēķina kopējo nobraukto attālumu. Šis princips ir arī fizikas un inženierzinātņu pamatprincips, analizējot kustību. 3. Degvielas patēriņa novērtēšana Autovadītāji bieži domā par degvielas ekonomiju, bet, kā to aprēķināt? Integrēšana palīdz noteikt kopējo degvielas patēriņu, analizējot degvielas patēriņa ātrumu laika gaitā vai attālumā. Automobiļu ražotāji paļaujas uz to, lai projektētu transportlīdzekļus ar optimālu veiktspēju un efektivitāti. 4. Iedzīvotāju skaita pieauguma prognozēšana Valdības un pilsētu plānotāji izmanto integrēšanu, lai modelētu iedzīvotāju skaita pieaugumu. Analizējot izmaiņu tempus laika gaitā, tās var prognozēt turpmāko iedzīvotāju skaitu un attiecīgi plānot resursus.. 5. Uzņēmējdarbības stratēģiju optimizēšana Vai esat kādreiz domājuši, kā uzņēmumi lemj par cenu noteikšanu vai mārketinga stratēģijām? Integrējot datu tendences, uzņēmumi var prognozēt pārdošanas apjomus un optimizēt savas pieejas. Piemēram, klientu uzvedības analīze laika gaitā palīdz uzņēmumiem pilnveidot savus pakalpojumus un akcijas, galu galā uzlabojot rentabilitāti. 6. Ūdens plūsmas mērīšana rezervuāros Inženieri izmanto integrēšanu, lai aprēķinātu ūdens plūsmas ātrumu, nodrošinot, ka rezervuāri tiek efektīvi pārvaldīti un ka ikvienam ir pietiekams ūdens krājums. 7. Elektroenerģijas patēriņa izpratne Elektroenerģijas rēķini tiek aprēķināti, pamatojoties uz enerģijas patēriņa integrēšanu laika gaitā. Šis process palīdz komunālo pakalpojumu uzņēmumiem noteikt jūsu ikmēneša maksājumus. Plašākā mērogā integrēšana palīdz energoefektīvu sistēmu projektēšanā. 8. Ceļu un infrastruktūras projektēšana Līknes un nogāzes, ko redzat uz ceļiem, nav nejaušas – tās ir rūpīgas plānošanas, izmantojot integrēšanu, rezultāts. Inženieri aprēķina slīpumus, optimizē drenāžas sistēmas un projektē ceļus, kas nodrošina drošību un izturību. Šo piemēru saistīšana ar ikdienas dzīvi padara integrēšanu – un matemātiku kopumā – vieglāk uztveramu. Sasaistot jēdzienus ar praktiskiem pielietojumiem, jūs, visticamāk, atcerēsities zināšanas un efektīvi tās pielietosiet. Vidusskolas matemātikas skolotājs var palīdzēt skolēniem sasaistīt matemātiskos jēdzienus ar reālās dzīves situācijām, pārvēršot abstraktus vienādojumus jēgpilnās atziņās. Tas ne tikai padara mācīšanos saistošāku, bet arī liek pamatu turpmākām studijām inženierzinātnēs, ekonomikā un citās jomās. Turklāt daudziem skolēniem vidusskolas matemātikas apmācība sniedz vajadzīgo atbalstu, lai orientētos sarežģītās tēmās, piemēram, integrēšanā. Pasniedzēji bieži izmanto praktiskus piemērus, lai izskaidrotu jēdzienus, nodrošinot, ka skolēni attīsta stabilu izpratni par priekšmetu. Neatkarīgi no tā, vai runa ir par sarežģītu jautājumu risināšanu vai pārliecības veidošanu, apmācība var būtiski ietekmēt skolēna akadēmisko ceļu. Secinājums - integrēšana ir instruments, kas savieno abstrakto matemātikas pasauli ar ikdienas dzīves realitāti. Izprotot tās pielietojumu, skolēni var novērtēt matemātikas nozīmi un tās lomu apkārtējās pasaules veidošanā. Tulkots no: https://miraclemath.sg/2025/01/28/8-everyday-examples-of-using-integration-in-calculations/ (2 Comments |Comment on this)
Thursday, November 13th, 2025
4:52 pm	Pārmaiņas Beidzot esmu sarunājis 21.novembrī tikšanos ar literāro konsultantu. Citiem vārdiem - beidzot viņam atradās laiks man. Rakstu grāmatu jau kopš 2024.gada oktobra. Tās tēmas - pašizaugsme, jauniešu psihoterapija, laulības, skolas vide, dzemdniecība, pieaugšanas process Mērķauditorija - 15 līdz 25 gadus veci jaunieši, arī to vecāki Kam grāmata varētu interesēt - tiem, kas arī bijuši 5+ gadus terapijā, pārdzīvojuši depresijas epizodes. Ideālistiem, kuri vienlaikus ir mērķtiecīgi darba rūķi. Es ticu, ka man liks dažas nodaļas pārstrādāt, lai tās neizklausītos pēc filozofiska traktāta un moralizēšanas. (Comment on this)
Wednesday, November 12th, 2025
3:09 am	Uzmācīgas domas Jau vairākas nedēļas domāju par to, kā es RCHV skolā februārī sevi iepazīstināšu ar klasi. Kas būs pirmais, ko es teikšu, ko jautāšu. Tā teikt, formatēju galvā savu pirmo stundu. Es gribu būt reāls un patiess. Gribu būt interesants un aizraujošs. Gribu, lai man pašam ir jautri. Augstskolā man atļāva, teica, ka pirmā stunda ir "ice breaking" stunda, tajā par MK pieprasīto standartu var arī nerunāt. Es to taisos izmantot pilnā mērā. Tikai es un matemātika. Stand up par matemātikas (bez)jēdzīgumu 7.klases skolēniem. (2 Comments |Comment on this)
Sunday, October 26th, 2025
11:41 am	Aktīvs dzīvesveids Tik piesātinātas dienas. Pirmdien/otrdien sākās jauns mēness. Lielas pārmaiņas šahā. jo kiberbulinga dēļ lielmeistars uztaisīja pašnāvību. FIDE, šaha organizāciju, vada krievu oligarhi, kuri savu buliju piesedz. Kamēr notikums ir svaigs, daudzi cepās. Taču, vai kas mainīsies? Šī jau ir otrā reize 5 gadu laikā, kad nepatiesu apsūdzību dēļ jauns šahists cieš. Pirmajā reizē nenotika gandrīz nekas. Pat ne publiska atvainošanās. Ceturtdien garas, ļoti garas intervijas ar direktora vietnieci un matemātikas mācību jomas koordinatoru skolā. Nezināju, ka veikt intervijas var būt tik garlaicīgi un depresīvi. Cilvēks, atbildot uz jautājumiem, vienkārši savu rūgtumu par profesiju un IZM gāž stundu virsū. Piektdien treniņš, sestdien galda tenisa sacensības, kurām, var teikt, gatavojos 2.5 mēnešus. Nospēlēju lieliski. Pēc tam pa dienu 3 stundas gulēju. Ēdu tik daudz. Sacensībās 4 stundu laikā izgāja nevis simtiem, bet tūkstošiem kaloriju. Naktī no sestdienas uz svētdienu pildīju mājasdarbu augstskolai 5 stundas. Centos tiešām akurāti visu izdarīt. Redzēs, kāda būs atzīme. Šodien - svētdien plānā ir skriet, mest šautriņas, un atkal mājasdarbs. Droši vien īsāks par 5 stundām. Taču tik un tā. Kad man būs brīvdiena? Droši vien 1.novembrī. *** Ar literāro konsultantu noruna palikusi tāda, ka viņš man dod ziņu, kad viņam ir laiks tikties klātienē. Taču būs par sevi regulāri jāatgādina, lai viņš atceras to arī pēc 2 nedēļām. Ceru rīt papļāpāt ar kursabiedreni starp lekcijām. Bet, ja viņa izdomās strādāt attālināti, jāizveido plāns B. *** Tāda sajūta, ka krājas pieredze, materiāls, stāsti, iepazīstu daudz jaunu cilvēku galda tenisa vidē. Ir tas gadalaiks, kad gribas biežāk satikties ar draugiem uz tēju. Pēdējoreiz ar draugiem satikos 22. jūlijā. Nākamā reize plānota 6. decembrī. Jānoorganizē kaut kas pašam. Citādi decembris vēl tik tālu. (1 Comment |Comment on this)
Monday, October 20th, 2025
11:47 pm	Pateicība šaha lielmeistaram Danielam Narodickim par ieguldījumu šaha popularizēšanā Šodien no dzīves izvēlējās aiziet viens no savas paaudzes labākajiem šahistiem Daniels Narodickis. Viņš bija 29 gadus jauns šaha lielmeistars, šaha komentētājs, popularizētājs. Viņam bija ļoti izglītojošs Youtube kanāls, arī Twitch platformā viņš regulāri izglītoja skatītājus. Viņš pasaulē bija 23.vietā ātrajā (blica) šahā. Viņš ir arī divu grāmatu autors. Es viņu personīgi nepazinu, taču viņa azarts, komentējot lielo šahu, bija skaidrs un aizraujošs. Viņa tiktokus un youtube short-us noteikti ir skatījušies mani šaha audzēkņi. Viņš saglabāja integritāti, kad pēdējo gadu laikā šahu ir mēģinājušas komercializēt kā e-sportu dažādas organizācijas. Viņš atteicās piedalīties šaha nonivelēšanā, iebilstot pret klasiskās laika kontroles likvidēšanu, lai piesaistītu lielāku naudu šaham. Visa šaha kopiena šodien vienojas pateicībā. 🙏 (1 Comment |Comment on this)
Sunday, October 19th, 2025
5:06 pm	Laulības Labdien. Dalos ar atklāto Latvijas literatūrā par laimīgām laulībām. Nesen, 2020. – 2025. gadā, ir iznākusi pāru psihoterapeita Gata Līduma grāmatu triloģija “Pāru (ne)būšanas”, “Pāru lielais (iz)aicinājums”, “Pāru pēdējais (uz)nāciens”. Gatim pašam ir vairāk nekā 60 gadu un darba pieredze, palīdzot Latvijas iedzīvotājiem saglābt un uzlabot laulības, gandrīz 30 gadu. Gatis raksta, ka viņa sapnis ir, lai ārzemnieki brīnītos, cik saticīgi, viedi latvieši spēj kopā noturēt ģimenes. Tāpēc viņš ir uzrakstījis šīs trīs grāmatas. Viņa vecāki nodzīvoja laulībā līdz mūža galam 57 gadus, un viņa paša laulība arī ir stabila jau ilgu laiku. Pirmā grāmata ir par to, ka cilvēkam ģimenei ir jābūt augstā prioritātē, tajā ir jāiegulda liels, apzināts darbs, jāsarunājas, jāpazīst sevi un otru. Gatis ir arī teologs, taču neatbalsta kādu konkrētu reliģiju, tikai mācās un citē tās visas. Pirmā grāmata ir par desmit baušļu ievērošanu laulību kontekstā, tos interpretējot tā, lai ģimenē būtu veselīgas attiecības, kurās abi iegulda. Otrā grāmata ir par to, kas notiek, ja laulībā ir notikusi krāpšana. Kā atkopties pēc šāda notikuma? To var uztvert kā izaicinājumu, kā mudinājumu visa vajadzīgā ģimenē pārvērtēšanai, kas palīdz ģimenei augt un mācīties. Trešā grāmata ir par laulībām 60+ vecumā. Kā būt viens otram, lai arī viedā vecumā būtu jautri, līksmi, darbīgi, kā izdzīvot Latvijas ekonomikā bez bagātiem bērniem? Es neapgalvoju uzreiz, ka šis Gatis Līdums ir perfekts cilvēks, taču no viņa var mācīties, un augstākminētās grāmatas ir pieejamas bibliotēkās par brīvu. Visvairāk man atsaucās viņa teiktais, ka pārim ir jābūt kopīgām garīgām vērtībām, kas pārim iedod “mēs un visaugstākais” dimensiju, kas palīdz visu saturēt kopā pārbaudījumu brīžos. Vēl noteikti gribu uzsvērt, ka grāmatas ir pilnas cilvēkmīlestības, labsirdīga humora un cieņas. Viņš ļoti ciena gan vīriešus, gan sievietes, viņš ir par sapratni, par atklātību, drošību. Izlasot šīs grāmatas, gribas izsaukties: “Ja Tev ir laulība, tā ir milzīga vērtība!”. Kā augļu koks, ko divi cilvēki kopj mūža garumā, tā dod augļus, turklāt dažādus un tādus, kas palīdz mācīties tieši Tev. (5 Comments |Comment on this)
Friday, October 3rd, 2025
8:02 pm	No sarakstes ar profesoru Brazīlijā par izglītības tendencēm pasaulē Tulkots no portugāļu valodas. "Esmu profesors Brazīlijā. Šeit pamatskolas skolēnu (vecumā no 7 līdz 14 gadiem) un vidusskolas skolēnu (vecumā no 15 līdz 17 gadiem) kvalitāte ir pasliktinājusies; Viņi ierodas universitātēs 17–18 gadu vecumā ar dažādiem trūkumiem. Praksē pirms 20 gadiem studenti ieguva inženierzinātņu grādu 5–6 gados; tagad tas aizņem 7–8 gadus. Brazīlijā inženierzinātņu grādi ilgst vismaz 10 semestrus (5 gadus). Maģistra grādi ilgst 2 gadus. Doktora grādi ilgst 4 gadus. Mums ir augsts atbirums pirmajos divos inženierzinātņu un eksakto zinātņu gados, tostarp matemātikā, fizikā, ķīmijā un programmēšanā. Šis studentu intereses un kvalitātes kritums ir globāls. Jaunākās paaudzes ir mazāk ieinteresētas un mācās mazāk. Un tas noteikti ietekmē skolotāja profesiju un skolotājus! Es domāju, ka mūsdienu pasaule ir kļuvusi "vieglāka". Mūsdienās retāk ir "badoties" vai "būt bez pajumtes". Mums ir vairāk skolu, vairāk universitāšu, vairāk pētniecības centru. Šeit ir vakances dažās programmās labās valsts universitātēs. Bezdarba līmenis ir tuvu 5,5% Brazīlijā. Ja jaunietim ir tehniskā izglītība, viņam jau ir gandrīz 98% iespēja tikt nodarbinātam. Jūs nekļūsiet bagāts, bet arī necietīsiet badu. Daudzi studenti izvēlas tālmācības (tiešsaistes) universitātes, kur maksa ir daudz zemāka. Un tas ir radījis nopietnas problēmas. Pašreizējā valdība strādā, lai to mainītu. (Iepriekšējā valdība bija reliģiska fanātiķe un noliedzēja). Starp faktoriem, kas veicina šo intereses un kvalitātes samazināšanos, ir: - internets (pārāk daudz zemas kvalitātes materiāla); - sociālie mediji (laika un uzmanības izšķiešana); - fizisko grāmatu aizstāšana ar tiešsaistes grāmatām (tām nav tāda paša līmeņa uzmanības noturēšanas spēja ); - COVID ir saasinājis problēmu, izolējot cilvēkus un izraisot depresiju tajos (atgriešanās ir lēna); - un tagad mākslīgais intelekts (MI), kas sniedz ātras atbildes bez reālas izpratnes par jēdzieniem. Skolas un universitātes joprojām cenšas saprast, kā rīkoties ar MI, tā priekšrocībām un, pats galvenais, trūkumiem. Tātad es redzu divas tendences: jaunieši ir mazāk ieinteresēti un mācās mazāk, un skolotājiem trūkst augsti kvalificētu studentu, kas noved pie demotivācijas. Skolotāja dzīvi dod labs students – tas, kurš ir zinātkārs, kurš uzdod jautājumus, kurš domā, kurš apšauba. Tieši viņi mūs motivē. Kad šo ieinteresēto studentu ir maz, skolotāja profesija kļūst zināmā mērā tukša. Tāpēc varu teikt, ka ar Jums viss ir kārtībā; šī mazdūšība notiek visā pasaulē. Mums jābūt pacietīgiem un jāstrādā, lai atdzīvinātu jauniešu interesi par matemātiku, fiziku, ķīmiju, programmēšanu, bioloģiju utt. Un mums jāsaprot, ka ne visi studenti būs labi studenti, būs ieinteresēti vai spēs sasniegt augstu līmeni; pastāv zināma utopija attiecībā uz to, ko katrs var sasniegt. Fakts ir tāds, ka tikai retais sasniedz augstu līmeni, un mums tas ir jāpieņem, lai varētu vadīt skolotāja profesiju bez liela stresa. Veiksmi un visu to labāko!" (3 Comments |Comment on this)