Pirmais pētījums ir veikts, nākamais sekos (pedagoģija)
Jo tālāk pedagoģijas studijās, jo mazāk man šķiet, ka es vēl jebkad strādāšu skolā. Kā direktors varbūt, citādi diez vai.

Visi mani profesori/docētāji skolas vietā izvēlējušies augstskolu kā darba vietu jau agrā jaunībā. RTU un LU ir
daudz lielāka autonomija no Izglītības un Zinātnes ministrijas.

Jā, RV1Ģ, RV2Ģ, RV3Ģ, Siguldas, Cēsu, Valmieras ģimnāzijām arī esot mazliet autonomijas, taču
mazāk nekā augstskolām.

Otrdien veicu studiju vidē pētījumu: "Kāpēc tik maz vīriešu strādā par matemātikas skolotājiem sākumskolās Latvijā?"

Pētījuma rezultāti ir tādi, ka atvērtajā jautājumā respondenti atbildēja visbiežāk, ka: "Vīrieši jūtas nekomfortabli klasē ar maziem bērniem".

Jautājumos, kur 10 ballu skalā bija jānovērtē lielākās problēmas, kas traucē sākt vīriešiem mācīt matemātiku 1. - 6. klasē, top 3 iemesli
ir:

1. stress darbā
2. zemais atalgojums
3. nesamērīga darba slodze

Šobrīd skolās ir ap 13% skolotāju vīriešu, 2023.gada dati.

No psiholoģijas viedokļa tieši mazajās klasēs bērniem ir vajadzīgi paraugi, ka abu dzimumu skolotāji ir normāla parādība. Tieši tajā vecumposmā, pirms pusaudžu gadu iestāšanās, skolēni var gūt daudz vērtīga, mācoties no skolotāja vīrieša.