Otrdiena, 2026. gada 6. janvāris
batteria (zeme)
01:26  zeme pukstēja: Paldies Sniegam.
alkazacer . Dies Do Jaunu Gadu . Karoč es svinu """"""""""""""Ķiniešu Jaungadu.
aborigens
00:11  aborigens pukstēja:
Pētu piemērotas kameras, kas labi ķertu mākslu arī pustumsā. 2000 eiriki kopā ar objektīvu, ak jel. Varbūt labāk nopirkt prožektoru.
Pirmdiena, 2026. gada 5. janvāris
ciruleens
22:59  ciruleens pukstēja: trokšņi tumsā
Tā jau vakari ir jauki. Sēžu pustumsā savā istabā un skrollēju ekrānu. Bet tie nazgulu/gremlinu trokšņi, ko puika taisa kad guļ, nu bāc, šitā ar sirdi var aiziet vai arī tiešām noticēt, ka toddleri ir apsēdis pats nelabais. Reizēm eju arī paskatīties, ka guļ, nevis kož nost galvu tai žirafei, ko gulēt ejot apskāva.
dzīvsudrablapsa (iive)
22:41  iive pukstēja:
Biju paskriet un uzskrēju Dainim parciņā, kur viņam salīdzinoši bieži uzskrienu. Bet tikai šovakar atcerējos, ka šo parciņu 1. vai 2. kursā Covid laikā filmēju, pildot videooperatora meistarības uzdevumu pie Daiņa. Mūsu saskriešanās toties sāka notikt pāris gadus pēc tam.
Domājāt, vienkāršs kameras kustību uzdevumiņš? Patiesībā meistarīgs foreshadowing.
ravejsledzejs vīriešu biksēs (ravejsledzejs)
21:20  ravejsledzejs pukstēja:
doktors Vatsons - nēģeris... labrīt! vēl tik man vajadzētu redzēt arī Henriju VIII, karali Arturu un Žannu d'Arku kā nēģerus. tad varētu pat neredzēt Parīzi un mirt.
Ivo (disfigurator)

Diapozitīvu attīstīšanas eksperimentos, kuros esmu sevi slīcinājis kādus 3 gadus, ir aptuveni apjausts, kurš parametrs ko ietekmē un to savstarpējā mijiedarbība - parausti vienu elementu, pakustās arī pārējie:
- maisīšanas biežums: kontrasts, vidustoņi un hailaiti;
- sudraba šķīdinātāja daudzums: hailaitu spozme un, ja par daudz, melnumu posts - jāpanāk precīzs balanss katrai filmiņai;
- attīstītāja koncentrācija: kontrasts;
- attīstīšanas laiks: attēla gamma, balanss.

Pēc vakardienas tīstiena vadoties, biju šodien nolēmis palielināt šķīdinātāja daudzumu, par 15% samazināt attīstīšanas laiku un maisīt konstanti. Bet tad izdomāju pakonsultēties ar botu un tā ieteikumi man šķiet gana loģiski, lai ziedotu atlikušo filmiņu eksperimentam. Tas iesaka:
- saglabāt veco laiku;
- palielināt maisīšanas biežumu no 60 līdz manis piedāvātajām 30s, lai vidustoņi tiktu pie labas attīstības un hailaiti klārētos nost;
- palielināt sudraba šķīdinātāja daudzumu, lai beigās čista tiktu pie klāriem hailaitiem. Intereanti, ka bots izzīda 0,7g uz 500ml - cipars, pie kura biju nonācis, attīstot citu šī ražotāja filmiņu: Kentmere 100

Tad nu pamēģināšu, moš ko jaunu uzzināšu.
Drošībiņai un vidustoņu bagātībai gan maisīšanu paņemšu ik pa 45s un piedāvāto 0.7g vietā - 0.6g likšu. Čujs saka, ka būs trāpīts :)



EDIT pēc pamēģināšanas:
Bota virziens šķiet uz labo pusi vedošs un labi, ka apšaubīju tā piedāvāto sudraba šķīdinātāja daudzumu, kuru viņš izvilka no Ilford receptes. Lieta tāda, ka, sekojot Ilford instrukcijai vārds vārdā, rezultāts būs pavisam bēdīgs un pārdedzināts. Bet, kritiski vērtējot bota savārstījumus, šis tīstiens ir diezgan tuvu patiesībai! Vien mazliet jāsamazina blāvumu caur īsāku laiku. Nākamreiz pamēģināšu -2 minūtes un izskatās, ka būs zelts! Un tas, cik rezultāts ir labs, ņemot vērā, ka fočēts ļoti nabadzīgos gaismas apstākļos - heh, kaut ko pa šiem gadiem būšu apguvis.

Kentmere 200 izskatās pēc krietnas filmiņas bradāšanai - paceltas gan detaļas aiz loga, gan uz sienas tūdaļ zem tukšā loga - color me fucking impressed! Patīkamais papildfaktors: lētākā filmiņa!
Testi, testiņi! Tie nesāp, kad horizonts tuvojas. Gemini man rādās bik labāks meklējamais un izprotamais par veco Google un sāk būt noderīgs, vai? No AI denial uz acceptance? :)

ravejsledzejs vīriešu biksēs (ravejsledzejs)
09:44  ravejsledzejs pukstēja:
nu kas tā traukiem ir par riebīgu neķītrību - visu laiku piešmucēties?! mazgā, cik gribi,- vienalga mājās ir netīri trauki, kuri atkal ir jāmazgā. verdzība jau it kā sen atcelta, bet visu laiku sajūta, ka esmu netīro trauku vergs...
lavendera
19:10  lavendera pukstēja:
Ja jums ir kaut kas vecs un normāli strādā, nemainiet to uz jaunāku, lai kā jums to uztieptu...
Padevos intensīvajiem piedāvājumiem "atdošu tev veļasmašīnu, lietota desmit gadus tikai vasarās reizi mēnesī", atdevu prom veco, kas man visnotaļ labi kalpoja daudzpadsmit gadus vai vairāk un ko savulaik jau lietotu bija sagādājusi cibiņš aga.
Jaunā rīb kā traktors pat uz paklājiņa, vecā vibrēja pavisam ciešami pat bez paklājiņa. Meistars Kostja teica – labāk būtu veco paturējusi, jo "jaunajai" (2005. gada ražojums) ir izļurkājies rāmis un jau sākusi rūsēt apakša. No ārpuses vienkārši paskatoties to nevar redzēt, nē. Vēl +viens gadījums, kas vairo manu riebumu pret Siemens ražojumiem.
Esmu vīlusies un jūtos piečakarēta. Diagnostika, pretvibrācijas paliktņi (bezjēdzīgi) un gumijas paklājs arī nebija par velti.
Vismaz no "jaunas" gāzes plīts veiksmīgi atvēcinājos, Kostja šodien sakārtoja veco, uzticamo plīti, lai tagad abās pusēs deg ar vienmērīgu liesmu.
f
17:33  f pukstēja:
ko nozīmē pastāstīt savus plānus. tas nozīmē, ka izlidošanas dienā ir bērnudārza izlaidums. jā, es kādu brīdi domāju, kas ir svarīgāks. es, piemēram, esmu 100% pārliecināta, ka man tāda bērnudārza izlaiduma nebija. lai arī kādas dīvainības man piemistu, nez vai to varētu minēt kā cēloni. bet nu, kā ir tā ir, priecājos, ka ir apmaksāta tikai aviobiļete, un priecājos, ka tā bija apmaksāta jau kaut kad oktobrī, līdz ar to, tas mīnuss kontā nejūtas tik akūti. atceros vēl, kā domāju, a moš paņemt ar piemaksu, lai var pamainīt kaut ko? bet ko gan vajadzēs pamainīt? tik ātri taču izlaidums nebūs. izrādās, būs gan tik ātri. lūk, impulsivitāte, tas saucas. pfft.
Svētdiena, 2026. gada 4. janvāris
basta
22:55  basta pukstēja:
"Tā ir taisnība - neviens neprot strādāt tīri." teica Burkhatds, skatoties uz "collateral damage" Varšavas geto.
ctulhu
Disertācija par postmodernismu"

https://dom.lndb.lv/data/obj/file/36856965

"‘Postmoderno’ situāciju iezīmē prasība pēc atraisīšanās no modernitātes dogmu – zinātnes un tehnoloģiju progresa, racionālisma, sholastikas, individuālisma, sekularizācijas – ietvariem, paturot demokratizācijas un liberalizācijas ideālus.


Ja tas ir tā, tad postmodernisms burtiski ir pašnāvības/ bojā ejas filozofija, jo ZTP, racionālisms, individuālisms, sekularizācija ir burtiski cilvēces izdzīvošanas komplekts. Bez tā - beigas.
Kitty McOutrage (black_robin)
20:35  black_robin pukstēja:
Man drīz pazudīs ticība cilvēcei. Viens pārītis, kas it kā formāli atbalsta visu to, par ko es iestājos, protestē Notingemā. Kāds cilvēks viņus nosauc par 'cunts' un 'bigots'. Ta kā pārītis sastāv no vīrieša un sievietes, viņi uzreiz ieslēdz naratīvu, ka tā ir mizogīnija un turpina to atkārtot.

Bet tā ir tā pati puse, kas taču it kā deklarē, ka viņi saprot, ka nepiekrišana kādam un apsaukāšanās (apsaukāties nevajag), automātiski nenozīmē, ka runa ir tieši par sieviešu nīšanu, ja tas ir raidīts uz sievieti. Šajā gadījumā tas bija raidīts uz viņiem abiem, bet viņu reakcija - tūlītēja birku piekāršana /rasisms, fobija, mizogīnija/ ir tieši tāda, kā cilvēkiem, kuru uzvedību viņi kritizē. Un tagad man jādomā ar kādu mērķi viņi vispār gāja protestēt: vai tāpēc, lai izplatītu un skaidrotu savus uzskatus, vai drīzāk tāpēc, lai parādītu, kādi draņķi ir tie, kas viņiem nepiekrīt.
Kitty McOutrage (black_robin)
18:37  black_robin pukstēja:
Politiķis uzrunā tautu, bet bloķē atbildes..no tautas.

Man vēl nav īsti izprotama psiholoģija, kad, piemēram, tiek ierakstīts kaut kas negatīvs par kādu cibiņu, bet viņam ir liegts atbildēt, jo iespēja komentēt ir vai nu nogriezta pavisam, vai arī viņš nevar, jo ir izbanots. Man šķiet, ja tu kādu kritizē, tad tev ir jādod viņam iespēja sevi aizstāvēt (varbūt viņš nemaz negrib tur iet un kaut ko ņemties un aizstāvēties, bet tas nav svarīgi, man šķiet, ka atstāt durvis mazliet pavērtas dialogam ir labi, bet varbūt es dzīvoju naivās ilūzijās)
aborigens
18:58  aborigens pukstēja:
"‘Postmoderno’ situāciju iezīmē prasība pēc atraisīšanās no modernitātes dogmu – zinātnes un tehnoloģiju progresa, racionālisma, sholastikas, individuālisma, sekularizācijas – ietvariem, paturot demokratizācijas un liberalizācijas ideālus.

Attēls, tas ir kristiešu teoloģijas “pirmtēls”, Dēls, kas nemaz nav “līdzīgs” Tēvam, bet ir līdzdalīgs viņa dabā."

/ Zane Ozola, LAIKMETĪGĀ KULTŪRA KĀ ANTROPOLOĢISKS IZAICINĀJUMS. HOMO AESTHETICUS
Ivo (disfigurator)
17:20  disfigurator pukstēja: STASC

Fototerapija - kad aizej uz blakus kvartālu pafočēt pamesta objekta piesnigušo interjeru. Hops pāri sētiņai un cibric, cibric telpiņās! Gājēji noskatās un lai jau šiem tiek! Vajag vairāk sniega sirreālākam paskatam, bet tāpat jauki un atmosfērīgi - papildināju logu un gaiteņu sēriju.

Līdu iekšā pa šauru šķirbu, bet izrādījās, ka parādes durvis uzlauztas - apmeklēta lieta un manīts, ka jaunieši tur nereti nolien zaļo kūpināt... Riskē čalīši - jācer, ka dūmošanu praktizē drošajā ēkas galā. Reiz tur eju un skatos - kā Stranger Things čalīši atbraukuši uz objektu pīpot, tikai pie objekta nomestu velo vietā - el. samokrati. 3 balsis, 3 boltiņi.
Šim objektam ar 4 caurbrukušiem stāviem miera nav un nebūs, kamēr to nenojauks. Tas labi, vēl ir laiks tur māksliņu taisīt :)

Trauma - atkal paķēru vēl nefočētu filmiņu, kuras attīstīšana būs jāatkož - patīk čalim slimi, pacietību prasoši izaicinājumi, šķiet. Tikai apnikuši jau, jānoslēdz šī ideja fočēt ar visām pasaules filmiņām, pauzi jāpaņem, citādi totāli vēl izdegšu.
Tagad priekšā dienēšana vannas istabā, lai no Kentmere 200 dabūtu dziedošus melnbaltos diapozitīvus. Un kamerā - tur palika objektā pusizšauta Ilford FP4 Plus 125 filmiņa - krietna manta!


EDIT:
Ik pa laikam nāk prātā doma pamēģināt no savas fočēšanas un attīstīšanas taisīt video - varētu būt niša, bet neesmu pārliecināts, vai to spētu pacelt un, vai es būtu interesants... Process arhaisks, bildes rādītos caur diaprojektoru - tas man pašam skan interesanti, bet Sašam?

ctulhu
16:52  ctulhu pukstēja: Utenis
Galvenā vieta kur iepirkties ir utenis, tur ir plaša izvēle un kompetents izpalīdzīgs personāls - atšķirībā no parastajām tirdzniecības vietām.

Telefonam uzpūtās [un attiecīgi beidza dot voltāžu] litija jonu baterija.

Veikals: Stulbi smaidošs jauns cilvēks nezkāpēc mēģina man rādīt plauktu ar dažādiem mobilajiem telefoniem, tekstu "man vajag bateriju" neprocesē principā.

Utenis: Pamēģināsim šito... Par īsu, šas uztaisīsim pāreju un būs labi. O, paldies bet šitā šķiet derēs pavisam labi. Iespraudīsim testerī, jā spriegums ir.
11:04  adinkra pukstēja: bietes
Vakar beidzot izdomāju sev jaunā gada apņemšanos- jāsāk lietot pārtikā sarkanās bietes. Tas līdz šim ir bijis vienīgais produkts, ko es konkrēti neēdu nekādā sastāvā un necik. Nepatīk ne smarža ne garša ne krāsojošās īpašības. Aukstā zupa un siļķe kažokā- produktu esenciāli slikta izlietošana.
Un kāpēc tad sākt tagad? Jo lien acīs visādi propagandas raksti par to, kāds supersakņaugs ir biete un kā mums visiem vajadzētu to ēst. Jo dārzeņi ir mans pamatracions, un, teiksim godīgi, latvju dārzeņus uz pirkstiem var saskaitīt, tāpēc katrs ir svarīgs.
Un aizspriedumi ar laiku pāriet, es tak neēdu visādus rosolveidīgos līdz až gadiem trīsdesmit, bet tagad ēdu. Sajūsmā neesmu, bet reizēm ir ok. Varbūt es varu tikt galā vismaz ar savu nepatiku pret bietēm, ja reiz smēķešanu atmest nespēju.
Apņemšanos nevajagot atlikt, neatliku uz šodienu un kātoju uz veikalu. Cita starpā iegādāju 400g rīvētu biešu ar domu vārīt zupveidīgo.
Tagad vajadzētu sākt to darīt, un es jūtos priecīgi pacilāta un dziļi skeptiska.
Ivo (disfigurator)

Hehe, pieķēra.

Izskatās baigi labā māla animācijas filmiņa - aka Avārijas brigāde jeb Claymation stils. Un pati tēma, un tas, cik smuki uztaisīta. Un kaķis Straume! Straumi arī noslinkoju/aizmirsu un neesmu vēl redzējis :/

Šobrīd depresso nedod fočēt, bet - gan jau, ļauju sev būt un nogaidu. Un, tā kā mans ierastais foto subjekts - pamesti objekti - pilsētā kļuvis par deficītu, jāatrod kas jauns or something. Šķiršanās no dvēseles drauga un sava skatītāja... Bet jā, atnāks pavasaris, tā ir.
Svētīti sezonālie depresņaki, jo tie neiepazīs ilgtermiņa tumsu, kuras dēļ padevušies vismaz 2 man zināmi cilvēki, bet trešais un ceturtais - iet šo ceļu lepni pašdestruktīvi...

https://www.youtube.com/watch?v=mGw_WObqcbI

08:35  adinkra pukstēja:
Kā zināms, daži melnie strazdi paliek ziemot tepat. Šaisētā šogad ir vesels pārītis, laikam rezidentu atvases. Un katru gadu es domāju, ar ko lai šos uzcienā. Esmu lasījusi, ka ziemā šie varot ābolu uzknābāt. Un tā man gadiem stāv pa ābolam uz palodzes, neēd viņus pilnīgi neviens, pat nepagaršo, pat neaiztiek, pat žurkām neinteresē, līdz pavasarī sapūst.
Nē, nu, kaut ko jau viņi tur uzēd, ja jau nāk, bet ko tieši? Rozīnes ar neder.
Atvēru žalūziju, viens tur tāds stīvs un sarāvies, barotavā nakšņojis. Un man ne jausmas, ar ko lai to mazo dinozauru iepriecina.
Sestdiena, 2026. gada 3. janvāris
Kitty McOutrage (black_robin)
Man šodien ļoti paveicās, jo, kad izvilkos laukā uz veikalu, tas sakrita ar momentu, kad diena pārtapa vakarā zem skaidrām debesīm. Saule bija tik zemu, ka skāra pašus lielo noliktavu tipa namu jumtus, brīžiem nevarēja redzēt pilnīgi neko, tikai dedzinoši baltu gaismu un kontrastējoši asas ēnas, kas plūda iekšā un ārā pa automātiskajām durvīm. Saulei jau aizejot, viens vienīgs vientuļš mākonis iekrāsojās lillīgs un ap gaismas aizejošo oreolu izklaidus varēja saskaitīt kādas 5 īsas, zeltainas svītriņas no lidmašīnām. Šafls tajā brīdī uzlika šo dziesmu kas ļoti piestāvēja vizuālajai noskaņai, tikai es iedomājos, ka tās skaņas, ko viņš rada brīžiem atgādina cilvēkus, kas mostas no narkozes pie zobārsta, kad viņiem joprojām mute un lūpas ir pilnas ar anestēziju un viņi mēģina kaut ko pateikt. Šī doma man lika pasmaidīt un tad, pretējā pusē no kroga jumta izlīda milzīgs, dzeltens pilnmēness, razzle dazzle supermoon, Wolf Moon.
21:52  asiize pukstēja:
Līdz šim likās, ka Latvijas diplomātijai iesākt ES prezidentūru ar Charlie Hebdo varbūt bija izaicinoši. Bet starts ANO Drošības padomē ar Venecuēlu ir nākamais līmenis.
aborigens
16:55  aborigens pukstēja:
Nejauši uzdūros Helen Andrews "Overcoming the Feminization of Culture", kas redz saistību starp sieviešu īpatsvaru institūcijās un vokismu, bet tajā pašā laikā viņa nav par "sievietes pie plītīm" vai ko tādu.
https://www.youtube.com/watch?v=EWLbq7PlrIA&t
Kitty McOutrage (black_robin)
13:50  black_robin pukstēja:
AAAAA )
Kitty McOutrage (black_robin)
11:53  black_robin pukstēja:
Pirms mēneša no cietuma tika izlaists James Rennie, pret viņu bija vairākas apsūdzības, viena no tām, ka viņš izvarojis 3 mēnešus vecu zīdaini. Viņam draudēja mūža ieslodzījums, bet tika notiesāts uz 16 gadiem. Viņa karjeras ceļš ir visai iespaidīgs: Skotijas LGBT labdarības organizācijas CEO, tika apbalvots par savām rūpēm kopienas drošības veicināšanā un homofobijas apkarošanā, cīnījās par viendzimuma pāru tiesībām adoptēt, tika aicināts uz parlamentu, taču tad atklājās, ka viņš darbojas kopā ar citiem pedofiliem un izvaroja zīdaini.

Neesmu eksperts, bet es šaubos vai cilvēks, kurš izdara ko tādu var jebkad kļūt normāls līdz tādai pakāpei, lai varētu droši atgriezties sabiedrībā.

Otra lieta: naivais arguments, ka neviens taču neies visādi pūlēties tikai tāpēc, lai viņam būtu piekļuve potenciālajiem upuriem. Nē, cilvēks var darīt teju visu iespējamo, būt aktīvākais pilsonis un kļūt par lielāko marginalizētās kopienas aizstāvi, kļūt par skolotāju, priesteri, ārstu, kļūt par kādu, kas sabiedrības acīs cīnās par viscēlākajiem mērķiem.
ctulhu
12:38  ctulhu pukstēja: Zazis
jūt līdzi narkotiku tirgotājiem

http://klab.lv/users/zazis/503477.html?mode=reply

Pārsteidz?

Nepārsteidz.

Tas ir tas pats Zazis kurš iebilda pret stingrākiem pretnarkotiku pasākumiem šeit.
Ivo (disfigurator)

Kā šodien atceros to piemīstās dvēseles sajūtu, kad MTV uzmeta Metālu - vienkārši kāds puņķains īblis uzvalkā bezceremoniāli izdomāja un izdarīja, nevienam neko neprasot, neuzskatot, ka ir atbildi un atbildību parādā. Metāls vairs nebija ķīpa stilīgs, jo glumjš pidars uzvalkā tā izdomāja. Tā bija pirmā reize, kad uz savas ādas izgaršoju sabiedrību pārvaldošās korporatīvās naudas mašīnas vienaldzību, ka tikai nauda svarīga, ne kultūra, ne principi, ne mugurkauls. Nauda, naudas dievi un naudas reliģija.
Mana agrīnā interese pret metālu tika uzmesta un tā nodevības sajūta īsti nav aizmirsta. Psihoanalītiķi varbūt tur saskatītu rebela sākumposmu un iemesls - pati sabiedrība, ne es tāds. Sabiedrību diktē nauda, bet nauda kā gala mērķis ir slima lieta. Bariņš pārdotu mauku, nekas mazāk un vairāk. Tolaik neta nebija, pieeja metālam bija ekstrēmi ierobežota un tad MTV dienā jaukā uzmet veselu subkultūru, bet citā dienā - mūziku kā tādu lol, jo seko dolāra mirāžām, nevis kultūrai.

Joke's on them - kamēr popsas pasaule sevi atgremo nez kuru reizi, kamēr "mākslinieki" dzied citu cilvēku rakstītas dziesmas (karaoke, nekas vairāk, dzīvajā pat atļaujas tēlot, jo "mākslinieks" nespēj) un uztur legalizētu laupīšanu (straumēšanu), tikmēr es turpinu pirkt fiziskas relīzes un tagad - plates. Metāls nekur nepazuda, pieņēmās tik spēkā un dažādībā, kļuva skaļāks un niknāks, episkāks un atmosfērīgāks, vairāk gan pro, gan anti, vairāk visa. Būtiski pieauga muzicēšanas prasmes globāli, grupu konkurences lietas kopā ar vēlmi but labākajiem savā žanrā - ne tikai vēlme, bet arī darbs tajā virzienā. Metālisti ir savas lietas entuziasti un nežēlo naudiņu savam hobijam, materiāli atbalsta savas iecienītās grupas, jo saprot, kas un kā, un saož liekulību pa gabalu, trenēta maņa.

Un kur tagad ir MTV?

Vēstures mēslainē, kur tam pieklājas būt. Gribēja eitanāzēt metālu, bet sanāca tik sevis kastrēšana - rakstu un rēcu par taisnīgumu ilgtermiņā, par to, kur reaktīvs lēmums bez jēgas un poņas noved. Pie pārdotām un jau sagrabējušām, neaktuālām maukām. Un tad ieradās YouTube - TV izmira kā suga un pārējais jau ir vēsture. Kā saka Skyforger - nekas nav aizmirsts, nekas netiks aizmirsts.
Integritāte, mugurkauls, šķaudīšana virsū mirkļa trendiem.

Kitty McOutrage (black_robin)
02:41  black_robin pukstēja:
https://www.youtube.com/watch?v=b5QtNtkVCEo

bez humora nebūtu jēgas dzīvot, ar labunakti
Piektdiena, 2026. gada 2. janvāris
Ivo (disfigurator)

Runājot kāda YouTube komentētāja vārdiem: "This album sounds so arrogant and confrontational, ready to pick a fight."
Perfekti raksturots šis plēsīgais albums, labi nes jumtu nost - islandieši te tukšu nedirš:

Misþyrming - Með Hamri
https://www.youtube.com/watch?v=RxWW5VqnFrw


Nāk arī ļoti liriska, melodiska un patīkama Black Metal skaņa ar ļoti skanīgu dāmu priekšgalā šai liriski citādajai bleķmūzikai, kas nebaidās metālam pievienot visādas lietiņas no visurienes citurienes. Ļoti cēli, gōtiski, introspektīvi un satriecoši. Dolch plati gaidu vairāk par Misþyrming, jo te atrodama pavisam oriģināla, citāda skaņa - kā vesels muzikāls trips no A-Z.
Kā saka leibls: "Be prepared for a personal and cathartic album featuring atmospheric, sustained music for the heart, soul and brain!"

(DOLCH) - Feuer
https://www.youtube.com/watch?v=XYIszi33WrQ
Reku šamējie dzīvajā: https://www.youtube.com/watch?v=9vWj34F1tQg

Kitty McOutrage (black_robin)
18:57  black_robin pukstēja:
Nesen lasot vienu īsu ierakstu sajutu savus 'provokācijas receptorus' novibrējam, bet nolēmu paturēt pie sevis un uzrakstīt par to vēlāk. Vēlāk ir tagad.

Par to, ka reizēm tiek salīdzināti dažādi ēst gatavošanas stili un par kādu no tiem 'novīpsnāts' - te domāju tieši gatavošanu ģimenei vs smalko gatavošanu.

Gatavošana ģimenei ir female-coded un smalkā gatavošana male-coded.

Pirmajā gadījumā ir runa par gatavošanu, kur tev ir jātaisa daudz un ātri: kaut kur kāds auro, pa kājām maisās viens vai vairāki bērni, tu runā, pieskati, multitāsko. Ēdienam jābūt tādam, kas garšos visiem, kas neprasīs daudz laika un tu centīsies minimāli kaut ko sasmērēt, lai nav vēl pēc tam vēl arī stundām jātīra.

Otrajā gadījumā tu vari pilnībā fokusēties gatavošanai, darīt to tik ilgi, lēnām un pacietīgi, cik vien tu vēlies un lietot kaut vai 4 pannas etc.

Abas ir labas prasmes, bet katrai ir savs konteksts, ceru, ka to var saprast.

P.S. drošības labad piebildīšu, ka šis ieraksts nav par to, ka sieviete nevar būt michelin zvaigžņu restorāna šefpavārs.
Ivo (disfigurator)

Malacis - godīgi pateica, ka integrēties krievam ir zobu sāpes, jo pimperiālists iekšā sēž un tas atsakās pielāgoties mazai valstiņai.
Pat tad, kad mēģina to apzināti darīt, pat tad, kad saņem Vārda brīvības balvu. Tāpēc arī balva, ka publiski pasaka, kā ir. Daugavpilī!

Ārpus soctīkliem dzīve daudz mazāk smird pēc miskastes indeed un ir skaidri nodalāms, kur ir reālā dzīve un kur ir (a)soctīkls. Visu cieņu!

https://www.youtube.com/watch?v=y4Xi_zxUJio

aborigens
14:12  aborigens pukstēja:
Cik bieži ir jāmaina ūdens pelmeņiem (joks)
Ivo (disfigurator)
Cik baudāmi Visu un MasterCard "banksterus" nolika pie vietas!!!!

https://www.youtube.com/watch?v=Dgi1WcWUj5Y
Kitty McOutrage (black_robin)
11:05  black_robin pukstēja:
Ivo (disfigurator)
Cik skaisti krieva dvēsele izdancojās uz Mariupoles teātrī simtiem noslepkavoto bērnu un māšu kauliem.
Goda vārds ar vesela cilvēka prātu ko tādu nedabūsi gatavu, šausmenes nobāl.

Genocīda pirmais solis - pasludināt pretinieku par necilvēku un nedomājošā krievu vergu masa to kāri norij, prasa vēl.
Labs krievs ir miris krievs.

https://www.youtube.com/watch?v=TeHsEl8LfX0&start=1170s&end=1247s
aborigens
00:07  aborigens pukstēja:
Cibas tradīcija par mēnešiem, tomēr ir labākais veids kā kopsavilkt gadu bez pārspīlējumiem un nobīdēm:

Es gribu prieku no publikācijas nevis to pretīgo savelkošo kunkuli.
Sapias vina liques et spatio brevi spem longam reseces.
satiku savu progresīvo draudzeni, kura teica, ka viņai besī visa šī histēŗija, cilvēki šķiet nojūgušies.
Neizbrīnīšos, ja eitanāzijas optimālais vecums kādā brīdī izrādīsies 40.
Gatavojoties jūnija intensīvajam svc pamēģināju šodien noiet 40 km, jo bažījos, ka tas būs pāri maniem spēkiem.
Izlasīju "Tu dzīvosi mūžīgi, ja kāds mākslinieks tevī iemīlēsies" un uzreiz iedomājos par ctulhu
var izveidot ne tikai elkus bet arī velnus - uzskatot, ka ļaunums koncentrējas vienā punktā, parādībā, priekšmetu kategorijā tipa "Mobijā Dikā".
Vernole uz Lecce caur Acquarica di Lecce, Acaya un Merine.
Viņš, protams, bija izcils dažādu laikmetu sabiedrību diagnostiķis, taču tai pašā laikā arī absolūts racionālists.
Šis, iespējams, būs ļoti riskants minējums un tomēr: jo iecietīgākas kļūst lielās kristīgās konfesijas, jo neiecietīgāka kļūst sekulārā politika?
Kopā šajā nednogā esmu gulējusi 10 stundas, bijusi uz diviem pasākumiem, pie ārsta un uz diviem dievkalpojumiem.
Naktī viss ir tik jēgpilni.
Ceturtdiena, 2026. gada 1. janvāris
23:49  arcigaretizobos pukstēja:
Šovakar skan mans rokenrols.
Atkal, aizvien. Atslēga ierakstu lādei, kurā tas bija ieslēgts, mazliet pavērta.
Es gribētu teikt, ka skan uz pilnu jaudu, bet tas būtu melots. Ir, ir rūgtums vēl aizvien.
Bet štrunts par to. 

Ceļš manas mājas un mīlestībai tur vietas nav.
Ceļš manas mājas un mīlestībai tur vietas nav?
atmiņas par domām (teja)
23:29  teja pukstēja:
bāc!!!! mēs mainām to, ko mēs zinām
20:40  lasitajs pukstēja:
Īpatnēji, cik ļoti smagas kontinuitātes kļūdas filmās salauž vēlmi turpināt skatīties. It kā taču es tāpat zinu, ka tas viss ir uzkonstruēts, bet kas? Grūtāk turpināt ticēt?
ctulhu
enerģētika ir vēl priekšā

https://www.spglobal.com/en/research-insights/special-reports/is-europe-ready-for-a-nuclear-renaissance

Pašreiz ļoti labi sinerģiski iet kopā 3 lietas

1) CO2 atmosfērā vajag samazināt
2) Bruņoties vajag
3) Datu centrus jaunus un daudz vajag.

(1)+(2)+(3) - elektrību vajag

Un par principiālu lūzumu varēsim runāt tad kad stāsies ierindā torija un brīderu reaktori.
ctulhu
18:10  ctulhu pukstēja: Nevar nepazīmēties
Kas? Nu protams idejiskie vegāni ar savu reliģiju

https://jauns.lv/raksts/zinas/689383-tukstosiem-cilveku-latvija-uzsaks-jauno-gadu-ar-dabai-draudzigu-uzturu?utm_source=inbox.lv&utm_medium=export&utm_campaign=Links-in-partner-sites

Šajā sakarā biznesa priekšlikums:

Pacelt cenas speciāli vegāniem ražotajai un marķētajai pārtikai, viņi ir ideoloģiski apmāti, vienalga pirks un ēdīs. Iegūtos līdzekļus tad var izmantot lopkopības atbalstam, enerģētikai, aizsardzībai, sociālām problēmām un tml.

Tāpat vegāniskajām precēm varētu piemērot akcīzes nodokli.

Mēģinājumi piespiest cilvēkus pāriet uz augu valsts pārtiku ir galīgi garām un nevajadzīga resursu izšķiešana, ir labi zināmi paņēmieni kuri ļautu novērst klimata krīzi un saglabātu dabu, vegānisms te neietilpst.
Kitty McOutrage (black_robin)
15:54  black_robin pukstēja:
Neliels mazliet uzjautrinošs cepiens. BBC sport komentētāja laikā, kad komentēja vīriešu kriketa maču, sāka runāt par savām mēnešreizēm. Vēlāk sekoja reakcija, ka tas nav tas, ko cilvēki vēlējās dzirdēt, klausoties par kriketa maču. Taču bija arī pret-reakcija pret šo reakciju. Tas, kas visā šajā vainojams, protams, ir seksisms. Es uzskatu, lai vai kāda tēma tiktu apspriesta un lai vai kāds vīriešu kategorijas sports komentēts - ir ļoti svarīgi zināt par komentējošās personas mēnešreizēm, it's a must.

Citādi mēs uzvedamies tā it kā mēnešreizes vispār neeksistētu. Par tām neviens neizglīto, tā ir pilnīga tabu tēma, tām nav nekādas redzamības, nekur nav nevienas pašas reklāmas, kas reklamētu sieviešu higiēnas preces, kā arī visās sieviešu tematiem paredzētajās platformās tās netiek pieminētas ne ar pušplēstu vārdiņu. Ir jāsaprot, ka neviena no mums nebūs pa īstam brīva, kamēr mēs nepieminēsim savas mēnešreizes katrā tematā, vienalga vai tā būtu pilsētas satiksmes infrastruktūra, pirotehnika, iPhone zeķe vai vīriešu krikets.
ctulhu
17:24  ctulhu pukstēja: Atziņa
Agrāk cilvēki slimoja daudz mazāk

[visbiežāk pietika ar 1 reizi].
feita_kleita
lai gan, kāda starpība, šis ir tikai kaut kāds datums izdomātā kalendārā.
feita_kleita
pārsteidzos ar savu gada apskatu, cerībā, lai nekas nenotiek. figu. atverot bzalkoholisko šampi, vismaz kāds prieciņš, 1x dabūju atsitienu. uz savu salauzto ribu. šķita, ka dēļ sāpēm noģībšu. tagad sāpes ir mazliet mazinājušās, tomēr tās joprojām ir nesalīdzināmi spēcīgas kā jebkad iepriekš. nezinu, ko darīt? vai jādodas uz traumām? kā lai ievēro miera režīmu vismaz 7 - 10 dienas, ja tas nav iespējams?
vakar baidījos paslīdēt un nokrist, bet, lol.
Trešdiena, 2025. gada 31. decembris
basta
22:55  basta pukstēja:
2025. gads:
1) KC
2) Kopā - viena minūte un 18 sekundes
3) Bērni aug.
4) Apmeklēju 6 jaunas valstis.
5) Ar motoceklu pieveicu ~8k km. Iespaidīgākās vietas - Odesa, visādi Balkānu nostūri un Korsika.
6) Daudz strādāju. Gada sakumā mantojumā pārņēmu puslīdz stradājošu jomu, bet ar dažām palielām problēmām. Neko nesapratu, tāpēc daudz mācījos un mācos, dažreiz (ok, ok, - bieži) stradāju stipri par daudz, bet tagad ir kārtība, "kā nevienam citam visā pasaulē".
7) Novembrī pārtraucu lietot kofeīnu, jūnijā atsāku kustēties. Tā uzmanīgi, lielākoties pa tumsu un naktīm.
batteria (zeme)
Amebix... black crow reuturns.
batteria (zeme)
22:28  zeme pukstēja: the same old song
hepī njū jēr mazafakas.
ctulhu
spriežot pēc salūta

Oklendā arī.
Tokijā arī.
19:59  lasitajs pukstēja:
2025

Kalendārs mani sauc
Rītausma vakaros dziesmu ierakstīšana
Baltijas teļš
Vidējās paaudzes Deju svētki
Egles stāsti
Daži racionāli apsvērumi
Stīgu kvartets nr2
Vecajo Kults
Klavieru skaņdarbs RKDS
Viss par Ievu
Ods
NT Ziemassvētku koncerts

(vēl vienu projektu neizdevās pabeigt šogad)
Eos (eos)
Viena no spēcīgākajām atmiņām saistībā ar cilvēkiem man bija 2012. gadā, kad manai māsai bija astoņpadsmit - deviņpadsmit gadu, un viņa studēja Stokholmā.
Viņa man rakstīja skaipā, un mēs dažreiz tērzējām cauru nakti.
Viņa studēja par upēm. Šīs ziņas, un man skaips bija ieslēgts cauru nakti un dienu, kā tādi spīgulīši vizēja uz datora rīku sijas. Viņas vārds mirkšķinājās, un tad bija tāda sajūta, it kā maza gaismiņa glāstītu pakausi. Māsa bija ļoti labsirdīga un kādu brīdi dzīvoja sieviešu klosterī Latgalē.

Taču viņai bija otra puse, tā grēcīgā un izvirtusī, un tās dēļ viņa arī aizgāja bojā. Viņai bija tieksmes uz sievietēm, un tās viņa ar lūgšanām necentās apspiest. Viņas iespējas ballēties līdz ar pilngadības sasniegšanu strauji pieauga. Viņai arī bija tieksme uz domām par pašnāvību.

Kaut kā šī kombinācija noveda viņu kapā. Viņa vienmēr teica: “Netērējiet naudu manis apglabāšanai, lai es esmu vismaz labs mēslojums rozēm”. Vai arī, kad viņa stopēja cauri Eiropai, viņa teica: “Svarīgākais ir saskaņota apakšveļa. Lai maniakam un morga darbiniekam prieks, ja nu tā Dievs būs lēmis”.

Un tā viņas dvēsele deviņpadsmit gadu vecumā devās prom. Viņas dvēselei bija apriebusies šī grēcīgā dzīve, un viņa atstāja šo Zemi.

Kad tas notika, es aiz sērām nonācu Rīgas Austrumu slimnīcā un gandrīz mēnesi slimoju ar plaušu karsoni. Man bija tik dziļas, dvēseliskas skumjas, ka cilvēks, ar ko man bija paredzēts būt kopā un mācīties saprast šo pasauli, ir prom.

Es lasīju dažādas grāmatas: “Šokolādes Jēzus”, “Svina garša”, un citas latviešu autoru grāmatas par smagiem notikumiem, pēc kuriem cilvēki kaut ko ir sapratuši un izķepurojušies. Es tobrīd labi sapratu tos laulātos pārus, kuri vēlas dzīvot kopā līdz mūža galam un negrib dzīvot vieni pēc partnera nāves. Taču viņa bija TIKAI māsa, kāpēc es tā pārdzīvoju?

Bībelē teikts, ka ķermenis ir dvēseles templis. To nebūs postīt ar alkoholu/narkotikām/cigaretēm/plastiskām operācijām un daudz ko citu.

2012.gadā es biju vienpadsmit gadus jau pats regulāri sastapies ar depresiju, apātiju, taču es biju atradis garīgumu, kaut ko, ko es priekš sevis saucu par patieso, kosmisko Kristu, kas ir brīvs no korupcijas cilvēku baznīcā, kam šis viss ir tikai viena liela skola. Es biju ieguvis mieru, pat ja regulāri pats slimoju. Dvēseles dziļumos es zināju, ka es satikšu īstos cilvēkus, kas man palīdzēs saprast savu slimību, es ar gribasspēku un darbu tikšu galā.

Māsai bija katoļu mācītāji pieejami, klostera māsas, psihiatri un psihologi. Viņa nerunāja par savām pašnāvības domām. Viņa teica, ka es esmu viņai otrs tuvākais cilvēks aiz mātes, tāpēc viņa nevienam citam nestāsta. Viņai pietiek, ka divi cilvēki zina.

Tomēr viņas rīcība – alkohola lietošana un iešana “meitās”, tā arī nekad nebeidzās. Kad tas viss notika, es tikai raudāju. Jo tā bija viņas izvēle. Prasīt palīdzību vai nē. Es neko ietekmēt nevarēju. Es varēju uzklausīt, bet viņa runāja reti. Jo formāli viss bija labi – studijās sekmes labas, darbs papildus studijām arī atradās, viņas ķermenis spēja izpildīt to, ko apkārtējie no viņas gaidīja.

Viņa bieži rakstīja dzeju par to, cik slikti viņa patiesībā jūtas, taču to rādīja tikai pašiem tuvākajiem draugiem, kuri to uztvēra kā melanholiskas, sapņainas, jaunas meitenes skumjas, ka viņa vēl nav atradusi savu princi zirgā?! Es nezinu. Bet viņa man nekad neteica, ka kāds viņu būt sapratis labāk par mammu un mani.

Viņai bija attiecības ar puišiem arī, taču tās viņa uzskatīja par īslaicīgām un maznozīmīgām iepretim attiecībām ar meitenēm. Es biju pirmais, kurš uzzināja, kad viņa zaudēja nevainību, un tieši tas, ka viņai tas šķita “nu, svarīgs notikums, bet ne super svarīgs”, mani sarūgtināja ļoti. Viņa neapzinājās savu vērtību. Savas dzīves vērtību.

Viņai patika ceļot, patika daba, Īrija, patika lūgšanas, baznīcas mistērijas, kristīgā meditācija un kontemplācija. Viņa valkāja arī kristiešu gredzenu “Īsta mīlestība gaida”. Taču tā arī nesagaidīja. Viņai apnika? Nezinu, kas viņā salūza, bet viņai apnika cerēt, ka viņa sagaidīs.

Es arī valkāju šādu gredzenu un sagaidīju. Vismaz sievietes “jā” uz bildinājumu es sagaidīju.

***


Kopš 2012. gada pagājuši jau trīspadsmit gadi. Taču sarunas ar viņu sešpadsmit stundas no vietas liecināja, ka mēs bijām dvēseles radinieki kaut kādā nozīmē. Viņa burtiski varēja apsēsties ar mani pie virtuves galda, sākt ap deviņiem no rīta dzert tēju un attapties divos naktī. Mamma mums uztaisīja pusdienas un vakariņas, taču mēs tikai runājām.
Par visu. Viņā bija kaut kas no revolucionāres. Viņa gribēja iet piketos un mainīt pasauli. Taču viņa vienmēr atkārtoja “es neesmu labs cilvēks, man vēl daudz jāmācās”. Varbūt šķīstītavā viņa iemācījās to, ko vajadzēja.

***

Es labi atceros, ka bērnudārzā man bija draudzene, ar ko mēs kopā dziedājām latviešu estrādes dziesmas un dziesmas no populārām filmām. Mums bija pieci gadi. Es ļoti sēroju, kad viņa netika tajā pašā skolā, kur es. Viņa man bija vienīgā draudzene/draugs bērnudārzā. Es neatceros viņas vārdu vai uzvārdu, taču tās sajūtas, kopā dziedot, ir palikušas vienmēr.

Kad meklēju sievu, man bija svarīgi, lai viņa gribētu un mācētu dziedāt duetā.

***

Šobrīd manam literārajam mentoram ir sešdesmit deviņi gadi. Martā paliks septiņdesmit. Viņš mani konsultē jau vienpadsmit gadus. Es viņam novēlu labu veselību, taču tas nav manās rokās ietekmēt viņa dzīves ilgumu citādi. Tāpēc es noteikti pūlēšos pabeigt iesākto grāmatas manuskriptu tuvāko gadu laikā.

***


Pirms trim gadiem es iepazinos internetā ar kādu rumāņu pareizticīgo priesteri. Viņš gribēja ar mani spēlēt kopā stratēģiskās datorspēles. To mēs arī kādu laiku darījām, taču tad man parādījās vairāk privātskolēnu un spēlēm vairs nebija laika.

Viņš savas dienas pavada kopjot savu ļoti veco un slimo māti. Par to viņš no pašvaldības saņem naudu kā kopējs, kaut jebkurš kristīgs cilvēks koptu savu māti, ja būtu tāda vajadzība, man gribētos domāt. Viņš ir ļoti zinošs vēsturē, kultūrā. Rumānijā esot vēl zemāks dzīves līmenis nekā Latvijā. Man ir vienmēr prieks ar viņu sarakstīties vai sarunāties, jo viņš izstaro šo mieru, pārpasaulīgo mieru kā patiesi ticīgs cilvēks.

***


Šogad novembrī es sāku gatavoties tam, ka februārī man būs Rīgā jādarbojas kādā ļoti lielā skolā un jāvada matemātikas stundas. Lai meklētu mieru un stabilitāti, es mēdzu klausīties mantras, meditāciju mūziku un pats sūtīt labas domas, kur uzskatu par vajadzīgu.

Youtube man piedāvāja kanālu, kur kāds jaunietis no Amerikas aizbrauca uz Japānu, iestājās Zen Budistu vīriešu klosterī un dzīvo kā mūks jau kādu laiku. Šis mūks par sevu (brīvprātīgo darbu) ir sev uzlicis atbildēt uz interesentu jautājumiem noteiktu minūšu skaitu nedēļā. Man jautājumu nebija, taču es viņam uzrakstīju pateicību, ka viņš dod padomus, kā tikt galā ar to dzīvi, kāda ir Rietumu civilizācijas lielpilsētās.

Viņš uzsāka ar mani sarunu, un tā nu ir sanācis, ka viņš teica, ka saprot, kāpēc es meklēju vēl vairāk miera, gatavojoties darbam skolā. Viņš novēlēja man veiksmi un teica, ka ir ieintriģēts, ko es varēšu iemācīt, ar savu personību esot par paraugu šiem
7. – 8. klases bērniem.

Mans darbs šajā skolā beigsies pēc divarpus gadiem. Tad es sākšu strādāt atkal privātskolā ar mazākām bērnu grupām.

***

Dzīvē mums blakus ik pa laikam ir patiesi labvēlīgi, labsirdīgi cilvēki. Kosmiskā mērogā katra saskare ar šādu cilvēku ir kā acu mirkļa desmittūkstošdaļa. Vai es paspēju pateikt: “Paldies, ka Tu esi! Paldies par visu, ko Tu dari! “ pirms acis ir aizvērušās man vai otram cilvēkam?