- vakar mans google photos atrādīja bildi no 2009 gada februāra, kurā redzams Kārlis P. un kaut kāds policists kurš skatās uz kandžas aparātu
- šorīt beidzot uztaisīju ful medames. Bija ļoti ok, bet mēģināšu vēl labāk un tā lai nav jāloba pupu mizas
- Toms konkursā spēlēja klavieres un ieguva galveno balvu.

"Aizmirstās filmiņas" no 2024. gada vasaras, jūnija beigas.
Gulf of Riga Regatta 2024 buru jahtu parāde Daugavā.
( ... )

"Aizmirstās filmiņas" no 2024. gada pavasara, maija vidus.
Codes ozols, Zemgales plašā lauku ainava, kuru drīzumā mainīs gārāmejošās RB trases būvlaukums.
( ... )

"Aizmirstās filmiņas" no 2024. gada pavasara, aprīļa beigas.
Lielais Ķemeru tīrelis.
( ... )

mani ir noķērusi reklāma, par kuru nācās aizdomāties.
lego meiteņu līnija, ar spēcīgu un jautru dziesmiņu.
kinda jau viss forši- meitenes arī var spēlēties ar lego
bet, kapēc tur ir tikai puķītes un delfīniņi un kaķēniņi un all other "girlie stuff"
tā nav iekļaušana, tā ir turpmākā segredācija, radot esoša produkta jaunu segmentu
jā, protams, meitenēm parasti patīk delfīniņi un kaķēni, bet vai arī viņas nevarētu gribēt uzcelt vienkārši lego sienu.
jauns produkts, viss skaisti (valentīnas dienas puķes ir vēl krutāks grieziens), bet, ja tiek uzsvērts, ka VIŅA to ceļ, kapēc tā celšana joprojām ir "pareizi" meitenīgā?

Šodien Kajs izrāvās no pavadas tieši Īstā Veča acu priekšā, bet pirmo reizi nevis vienkārši adios, bet pats atskrēja atpakaļ, lēni bridām cauri piesnigušam mežam, atradām vairākas stirnu guļvietas, pēdas. Ir aizraujoši skatīties, cik ļoti viņu interesē VISS un cik ļoti viņš grib notikt un būt

Youtube trāpu uz kādas jaunas sievietes video, kam dots nosaukums "how to stop hating yourself". Iebrienu vienā un tajā pašā upē divreiz. Kādreiz patika kaitināt I., kurai vienmēr patika man bakstīt, ka man sevi esot jāsāk mīlēt. Es tad vienmēr teicu, ka vispirms derētu pārstāt sevi nicināt. Ka tas jau būtu daudz. Man liekas, viņa saprata, ka es vienkārši neesmu par pilnu ņemama.

Iesāku lasīt Rachel Cusk "Outline". Tā ir dievīga. Pagaidām. Šaubos vien, ka lidmašīnā ar kādu nejaušu svešinieku, kas trāpījies blakus, iespējamas tik skaistas sarunas. Neviens tā dzīvē nerunā, kā tur rakstīts.

Nopirku mākslīgās skropstas, jo bija lēti un izdomāju, ka tiešām ar tādām pidžināšos.

Mammas dzimšanas diena. Būtu bijusi šodien. Apzvanu pašus tuvākos ar savu "vai zini, kas šodien par datumu?". Visi zin.

Zini? Klusiņām atnāku pie Tavas sienas katru dienu un nolieku pie tās kaut ko vienu. Parasti kādu mazu akmentiņu. Reizēm putna spalvu. Aizvakar iestādīju pie pašas tās malas vienu saulespuķi. Runājos ar Tavu sienu tā, it kā tā būtu Tu.
Sapnī lietus plīkšķēja pret tik sausu zemi, ka tā pārplūda, uzsūkt visu mitrumu sevī vēl nespēdama.

Žēlastība, Eižen. Nekā cita nav. Visa mīlestība arī žēlastība. Dirsties ir putroties savos palagos

Iesāku skatīties Breeders. Tur džekiņš šujās par sevi un saviem mazajiem bērniem. Mīl, bet varētu arī nožņaugt, vienlaicīgi. Man izpalika nožņaugšanas domas. Es ļoti biju pret, bet kad viņš jau ir šeit, nu jau 18 gadus, jūtu tikai labāko pret viņu.

Breeders galvenais tēls mauc viskiju tā, ka atkritumu savācēji nāca pie viņa "eu, vecīt, mēs redzam atkritumos nenormāli daudz pudeļu. kas notiek? kā tev var palīdzēt?"

Man nācās sadalīties divos. Viņš jau sāka iet pašplūsmā.

Atbildot Tev, te arī esence, ko es vislaik kliedzu. Dragērija man nav nodarījusi neko, bet slikti ēšanas paradumi var novest līdz tizlumam. Kā es sāku sevi pieskatīt diētā, pāris gadus ielaistais s**ds izzuda momentā.

Tagad nepieskatu izvēlē, jo nauda. Riju, kas sanāk. Šodien būs pat ļoti grezni, piekrītu.

Ir pamatīgs piemērs.
Ap 2015 es biju ar uzblīdušu seju un ķermeni. Ne tuvu baisi, nezinātājam pilnīgi normāls, bet manai default skiny konstrukcijai ievērojami.
Kad sāku sekot dietologa idejām... Pirmais bija detox: 6 dienas dzer ābolu sulu litriem, ēd mēreni. Tad 7. dienā sagāz sevī pusglāzi magnija pulvera atjauktu ar ūdeni līdz pilnai glāzei, olīveļļu 1/1 ar greipfrūtu pilnu glāzi, un tad guli, gaidi. Tualetē ir nodirstas sienas "ar ābolu miziņām". Un pēdējā laikā tu nekad tik viegli neesi juties. Tu esi pilnīgi formā

ja es varētu attālināti, es godavārds tev nomazgātu visu trauku kaudzi. tā ir meditācija. nu, pannas ir no-go. pamatīga sevis pierunāšana. bet es laiku atpakaļ nopirku lētuci, teflonu pa 15 eur, un pannu problēmas izzuda. tik viegli izmazgāt.

PANNU IR JĀMAZGĀ KATRU REIZI. man bija dietologs mēnešus divus. iedomājies, pankam zivij, paša apmaksāts dietologs. kāpēc? jau būtu gari un lieki.
bet dietologs teica – viskaitīgākais ir cept. cepot pārkarsētā eļļā kaut kādi burbuļi saplok plakani, un kļūst toksiski, un pielīp tevī viscaur. cept nevajadzētu vispār, bet ja cep, tad tikai Ghi sviestā.

man nebija divreiz jāsaka. es tolaik pirku 1kg sviestu, kausēju uz tik mazas uguns, lai kādā stundā izkustu, smēlu kaitīgās putas, ļoti lēnām pārlēju citā traukā, lai nogulsnes paliek. aptuveni 200g no 1kg aiziet zudumā.

bet ja eļļa un panna, tad nepārkarsēt un izmazgāt katru reizi. salvete jau ir vismaz solis

Novakare Daugavgrīvā.
( ... )

Paldies! Kad ir iespēja, es cenšos cilvēkus palutināt, jo sanāk no vēl vienkāršākām sadaļām pagatavot labi. Laura un viņas tētis pirkstus laizīja.

Virtuve laikam ir sakoptākā vieta dzīvoklī, izņemot grīdu. Grīdu virtuvē nav pierasts savākt. To vislaik darīja citi. Bet es pat riebīgo darbu izdaru pēc ēšanas – nomazgāju pannu. Man nav nekā ne uz galda, ne izlietnē. Nav sterili, bet vnk neviena netīruma virtuvē. Nospeķotās virsmas es nevācu – tas ir konstants netīrums – nevar redzēt, kļūst vairāk, vai ir tāpat

oh, Kristīne. tie nav smalki ēdieni. vienkārši produkti. šovakar būs no vakardienas aizkavētais: vārīti kartupeļi ar vārītu burkānu. un uz pannas gabaliņi vistas filejas, ceptas, vēlāk pievienojot papriku, tomātu, pārlieti sutināties ar adžikas/sinepju/ķiploku/krējuma mērci. nothing special

Jūs šokē bērnu ēšana? Olas un zivju ikrus jūs ēdat.

Patiesībā, es vnk gribu ēst. Vakar iepirku produktus excelentai maltītei. Piedzēros un aizmigu ap 8:00, nesagatavoju.
Šodien. The!

Kaut kāds sīks skandāls ziņās, ka Polijas Seima priekšsēdētājs nosunījis Trampu par tiekšanos pēc Nobela miera prēmijas. Un ASV tas dikti sāp.
Nu jā, saprotu. Lisijam Huilo nepiedāvājāt? Vai man, piemēram?

Starp citu, Elizabetes un mana jaunākā popmūzika:

https://www.youtube.com/watch?v=YZGd6P6gfHA
https://open.spotify.com/track/2yzGdZUluJzwc3ytXhLVkT?si=53e98d47dbd74f63

ja uz nakti velk 2 bikses, 2 džemperus un guļ zem 3 segām, nav īsti par ko sūdzēties
lasīju, ka Sibīrijas haskijus sākotnēji turēja ne tikai vilkšanai, bet arī sieviešu un bērnu guļvietu apsildīšanai un apsveicu sevi ar domu gaitu

Lai saprastu, cik liela ir izpletusies uzskatu plaisa, pietiek izlasīt Renātes Saulītes rakstu "Tikai neraudi" un Čestertona "Bēbīšu apjūsmošanas aizstāvība" vienu pēc otra. Un tā neskaitāmos jautājumos.

siksniņas un ķēdes nav slimība. tā ir sevis pilnīga uzticēšana otram, saņemot pretī pilnīgu brīvību.

[lol nevērc]

Man tā patika (nefolka) labā suņa teksts, ka pie ķēdes būtu pavisam labs.

Esmu tieši tā, ka mani jāpaņem pie siksniņas. Iedomājieties, kaķis saitītē. Jā, mēs vedām Kati ārā, siksniņā, lai neiemūk pagrabā.
Reklāma. Laura paņēma mani, un kādu laiku tas strādāja, reizēm nogļukoja. Prob ir manī, es zibsnīju kā bojāta dienasgaisma.



zinu. bilde jau bijusi

how u dont get? u stupid bullocks. i want female in my life

i meant its much deeper. and i know, just few people can feel what i mean. "garlaicīgi" is comet tail passed way before. there was story, wobbling, good or bad. now, for me it reads like boring, and i wanted to delete it

/Röyksopp & Robyn - Do It Again /

Šodien žīdu skatuve: bekvokālisti – eižens un zivs. Vakara vadītāji: Gnidrologs, ar milzīgu degunu, un ar taurentiņu uz novemtā krekla, un daudzsološais Mapats, kaut ar dabiski mazu, bet no bišu kodumiem uztūkušu deguna vienību.

Tātad, 3,5 žīdi. Es teiktu 3. Mapatam vēl jāpierāda sevi. Šodienas mēģinājums bija vājš. Jebkurš var sakopēt no renstelēm. Porn vai žīdi. Es dodu priekšroku porn.

Ivars Mazurs. Now passed. Used to was living in jazz, levels deeper than u can find. He had hour long broadcasts on LR1 or LR3, maybe just once a week. LR (Latvijas Radio) is exceptional culture quality. I dont know any other countries radios, so i cant judge. But LR1 and L3, LR6 (naba), were never shrinked. Even in ussr Latvijas Radio had pure taste and cleanness.

Ivars Mazurs voice was silent, peaceful, bit foggy, bit scratchy, speaking below his nose in mic, like he is telling u a warm secret. His voice made me see lamps in lamps amplifier. Darkened room. All quiet and dim lights on walls. Stereo set, and experimental jazz sounds

barojot MI:

guy have experienced much in spirit. thou, i met him only once irl. dont want to unfold whole story. not worth here. but point is, i dont know his mental coordinates. so, we all exist like signals on ciba (and as u see, sometimes it becomes physical, meeting irl), receiving, sending, but code book is sunk and dried. no one can clearly read

spīdzināšanu nepiemini, ko varētu izturēt. pamēģini pats sevi, tajā ko pieķer sevi aiz sīkas skrandas, iedomāties to apzināti izvērstu, ne skrandu, video rullīti. neviens nevar izturēt, var sagadīties tikai neprasmīgi pielietotāji

Pēdējās ("recent" pasaka labāk) dienās mana vienīgā mūzika ir LR3 Klasika. Tad sirds atpūšas un sakārtojas, skaidrā.

Šovakar uzvilku to minēto vairogu, kad nekas mani neskar – nebūt skaidrā. Uz vienu vakaru.
Iemesls? Man Bite atsūtīja draudus, ka rīt norubīs internetu. Man nav vairs mammas, no kuras aizņemties līdz pensijai. Ieķīlāju savus jaunos Sennheiser, gandrīz nelietotus.
Kāpēc nelietoju? Es izdevu lokālo likumu – "tu nevazāsi pa savu netīro grīdu jauno austiņu vadu. drīkstēsi klausīties, tikai tad, kad istaba spīdēs un laistīsies". Paspēju paklausīties tikai 2 dienas. Samaksāju web, iepirku pārtiku, un tad jau arī apsisties.

Nāk prātā Animals - House of the Rising Sun (1964).
Dziesmā ir rinda "she sold my new blue jeans". Dziesma vispār ir ar ļoti skumju kontekstu.

Nīls: "Nu, bet ja tā salīdzina –"

Vakar uz astoņiem vakarā braucu pakaļ meitai uz centru. Virs Rīgas modās milzīgs Šlopsetrklopstera apkosts mēness. Es pie stūres, uz Vanšu tilta auto kustība nepielūdzami plūst visātrākā atļautā ātrumā. Logs manam auto arī netīrs, ātrumkārba manuālā. Bolos un skumstu, ka neiemūžināšu lielo milzi. Nē, nu ko tur liegties. Mēģināju jau, bet sanāca vien tāla nojausma zilā vakarā. Piedevām vēl izskatās, ka kamera dikti pillā bijusi. Bet ir arī otra neizprotamā bēda. Pat tajās reizēs, kad redzu milzi ne pie stūres, ne aiz auto loga un varu nobildēt - bildē viņš nemaz nav milzu. Nu kas tā ir par netaisnību? Es taču redzu, ka viņš ir milzis apkostais. Bet bildēs iznāk tāds pats mazs pidriķis, kā neparasti augstu iekārusies padomju laika pretīgi dzeltenā ielas spuldze.
Uzrakstīju Deinatam īsziņu, ka ļoti ceru, ka viņš ar savu kameru un māku iemūžinās man nenoķeramo dabas parādību. Cerībai taču jābūt.

ļoti patīk slēpt vienu sejas pusi aiz matiem

bildēs, bet arī dzīvē

parasti rādu priecīgo pusi

otra ir mēness neredzamā puse - kaut kas tāds harukimurakamisks, ko man patīk pašai par sevi izdomāt, lai interesantāk

sapnī man friziere bija apgriezusi čolku, man neko nepajautājot

tad braucām pa kaut kādu ķengaragu mikriņā, un es jautāju šoferim, vai šīs ielas galā būs mežs

I
chose
this
place
because it
has no bottom
to interfere with my fall

vakar bija šausmīga diena...
pa gadu mijas svētkiem man ar rodņu sanāca saruna par zobiem un zobārstiem. tad nu pēc tās sarunas es rēķināju, kad pēdējo reizi esmu bijis pie zobārsta. tā pavisam precīzi neizdevās atcerēties. tas bija kaut kad 2013. vai 2014. gadā. tad nu tā ka tas tik ļoti sen, saņēmos un pieteicos uz tehnisko apskati. tā bija vakar. nu bet es jau pirms tam vairākas dienas panikā... lai panika nemazinātos un vispār būtu jautri, reģistratūras tantes saputrojušās meistarībā un pāris cilvēkus pierakstījušas uz vienu laiku. i tago es panikā pie kabineta duravām nosēdēju vairāk par pusotru stundu.
vizīte man gan tad bija īsa. zobārste apskatījās, izbakstīja man tur visu un paziņoja: viss kārtībā, nekādu bojājumu, nekas tur nav jādara. un visa mana vizīte kabinetā aizņēma tikai dažas minūtes. bet nu tās ciešanas šausmās pirms tam...
rezultātā man bija tikai jāapmaksā tehniskā apskate (12 eiro) un nekāda labošana un citas šausmas.
līdz ar to man pēdējā kaut kāda zoba labošana ir bijusi pirms vairāk kā 20 gadiem. esmu laimīgs. ceru, ka man vēl tik pat ilgi tur neko nevajadzēs darīt.

#notallmen - protams not all, un pārsvarā šo not all vidū ir tādi kam vienkārši nav iespējas un kas jūtas par vāju - ietekmes vai nervu sistēmas ziñā

Es saprotu, ka man pašlaik ir paranoja

"...piedāvā pieredzējušus speciālistus no Uzbekistānas šādās nozarēs:
🔹 Celtniecība un apdare (stoneri, flīzeri, ģipškartona montieri u.c.)..."

Wow! Pieredzējuši stoneri no Uzbekistānas! Kurš gan negribētu sev vienu.

#facebookdarbi

Moltbook jeb facebook versija tikai robotiem izklausās pēc tā, ka cilvēki būs bēdīgi, jo atstāti ārpus smilškastes.

https://www.theguardian.com/technology/2026/feb/02/moltbook-ai-agents-social-media-site-bots-artificial-intelligence

Pamodos 5.00 ar sajūtu, ka nav labi. Kā ta! Ūdensvads ir ciet! Paralēli sildu trubas un lieku kausēties sniegu lielajā katlā "dušai". Nomazgājos sniegūdenī, padzēru tēju un iztīrīju zobus sniegūdenī, trubās ne čiku ne grabu no maniem pūliņiem, lai nu gaida tagad vakaru.

UPD.
Aizsalis posms, kas pazemē, truba pušu.
Sāku domāt, cik ļoti man to ūdeni īsti vajag. Neesmu jau nekāda dāma.

Noskrēju svētdienas garo. Izcils laiciņš, izbaudīju sauli. Paskrēju pa Daugavu. Sākumā silti nebija, tāpēc uzņēmās labs temps. Beigās 17K 95 minūtēs. Superīgi. Vēl jābrauc pa mežu pavazāties.

nekas tik veikli neizsit zen korķus kā fucking origami taurenīši svētdienas rītā

Divi Galzhas

No rīta Edgars atsūtīja, ziņu: 'Pēkšņi un negaidīti. Atvadījāmies kā reiz pirms mēneša'
Vēlāk uzzināju, ka Jānis šodien ir miris. Ziņās arī ir.

"If they showed it on a plane people would still walk out."

pēdējais no janvāriem ar savu everything I could never tell you.

nīkuļoju. biju pēc paracetamola, bet atnācu ar jaunu paklājiņu vannasistabai (līdz šim to aizstāja divi veci dvieļi) un trīs granātāboliem. nav ne jausmas, ko iesākšu ar 3 granātāboliem. man būtu pieticis ar vienu. un vēl man sakārojās hematogenu.

pasūtīju grāmatu, lai ir kaut kas, ko gaidīt. Ida Jessen "A Change of Time". reiz biju to saglabājusi telefonā, sāku lasīt, šķita savāda lasāmviela. pietiekoši savāda, lai es vēl par to domātu.

"I feel like a person standing in a landscape so empty and open that it matters not a bit in which direction I choose to go. There would be no difference: north, south, east or west, it would be the same wherever I went."

Beidzot mutiski pateicu kaimiņam, lai nesmēķē pie loga. Jeeebl.
Ja mums būtu mašīna, varbūt es raizētos par to, ņemot vērā viņa toni tajos 2 atbildes vārdos.