Citās ziņās, man bērnībā nepatika lasīt ogas, un arī šobrīd sīkās motorikas darbi nav paredzēti manai nervu sistēmai, bet labas austiņas un mūzika novācot jāņogas, ir ļoti labs meditācijas veids. Nomeditēju gandrīz divus spaiņus ogu.

Es saprotu, ka priekšvēlēšanu laiks palīdzēs neizvairīties no "pozitīvām" ziņām vēl vairāk, bet es jau tagad esmu sasniedzis stadiju: "Es, lūdzu, vēlētos izkāpt."

Šķiet, ka no "skaldi un valdi" metodēm mēs nekad neatbrīvosimies, un es varu filozofiski attiekties pret dalbojobu mēģinājumiem pasauli izlocīt pēc sava ģīmja un līdzības. Dalbojobu tāpēc, ka es pieļauju, ka viņi tiešām tic, ka savas grupiņas ietvaros viņi piepilda kaut kādu cēlāku misiju, nevis palīdz grupiņas ciniskākajai daļai sasniegt savus tīri racionālos mērķus. Bet es neesmu drošs, ka man ir spēja līdz filozofiskām virsotnēm pacelt savu ekonomisko līdzdalību notiekošajā. Absurdisms, protams, vienmēr ir pareizais ceļš, bet es reizēm apšaubu dvēseles un psihes noturību, lai spētu visu laiku zīmēt krāsainu multeni pa virzu realitātei. Vēl, protams, var dzīvot pēc saviem noteikumiem, un pret piedalīšanos kolektīvajā ekonomiskajā sistēmā attiekties kā pret kaitēkļiem, kas vienmēr noēdīs daļu tavas ražas. Reizēm tomēr gribās sapņot, ka par tiem visiem pakāstajiem resursiem varētu izdarīt kaut ko skaistu.

Nedomāju, ka man kādreiz būs gana daudz resursu, entuziasma un domubiedru, lai realizētu kaut kādu Wild Wild Country tipa projektu, varbūt vienīgi bez visas tās ezotērikas un mēģinājuma salauzt pilnīgi visus sociālos priekšstatus, bet mani visu laiku nepamet doma par kādu neapgūtu vai, būsim godīgi, pamestu teritoriju, kur lielais brālis varētu pienākt līdz vārtiņiem, bet nenāktu jaukties tanī, kas notiek iekšpusē. Iekšpusē, protams, nenotiktu nekas radikāli citādāks kā visur citur, vienīgi bez visaptveroša nihilisma.

Vakar pēkšņi piezvanīja brālis, ka kopā ar draudzeni un meitām braucot uz Zooloģisko dārzu, varbūt es gribētu pievienoties. Tā nu es 15 minūšu laikā saģērbos un sanāca viena no normālākajām laika pavadīšanām ar ģimeni. Piekritu es tāpēc, ka manai krustmeitai vakar bija vārda diena un citādi sadabūt viņu rokās, lai var apsveikt, būtu daudz grūtāk.

mums te pašvaldība ceļ haju par lāceni:

Ja sastopat lāci
Rīgas pašvaldība aicina ievērot šādus drošības ieteikumus:

netuvojieties lācim un nemēģiniet to fotografēt vai filmēt no tuvas distances;

nebarojiet dzīvnieku un nemēģiniet to aizbiedēt;

ja lācis atrodas tuvumā, saglabājiet mieru un lēnām atkāpieties, neskrienot;

neļaujiet bērniem tuvoties dzīvniekam;

turiet suņus pavadā – brīvi skraidošs suns var provocēt lāci;

ja atrodaties automašīnā, neizkāpiet no tās un ļaujiet dzīvniekam netraucēti doties prom;

ja iespējams, brīdiniet citus cilvēkus, kas atrodas apkārtnē;

būtiski neatstāt brīvi pieejamās vietās ēdiena atliekas, atvērtus atkritumu konteinerus u.c., kas var pievilināt lāčus vai citus dzīvniekus.

--------------------------------------

imantā stirnas brīvi staigā
nesen viena stirnu mamma ar bērnu man nostājās blakus autobusa pieturā
reāli padomāju, ka viņas moš uz babītes mežiem grib aizbraukt

a no kurienes lācis - mistika
nekad te nav bijuši

mēneša sākums smaržoja pēc liepām, lilijām un vīgriezēm. tad bija tie grēku plūdi - nebiju mājās, bet to laikā bija nolūzusi pusplūme un iekritusi sīpolu/ķiploku dobē, applūdis pagrabs un nolijis tik daudz, ka puramalā stāvēja ūdens - virs potītēm. atradām manā pūrā sūkni "mališ", kas mazliet atviegloja pagraba atūdeņošanu. bagātīgie nokrišņi nāca ļoti par labu odu populācijas uzlabošanai.
bijām uz vienu no Aigu om! dienām Igaunijā. bija jābrauc obligāti, jo tā skaitījās aktivitāte "festival exchange" Interreg projektā. bet bija ritīgi kruti. sākumā barā gājām Džona Grizniča audio swarmā - visi savos telefonos skaļi atskaņojot viņa sagatavotu failu/skaņdarbu. ļoti sirreāli. pēc pusstundas bijām nogājuši mežā, kur uzstājās Meisterjaan - tā bija episka rūķu disene un es aizvien vairāk pārliecinos, ka igauņi prot priecāties un būt brīvi daudz labāk nekā latvieši. tur bija visādas tantes un onkuļi, kas kratījās un tirinājās Meisterjaanim kliedzot miķī "hardcore armastus". tādi paši latviešu tantes un onkuļi nemūžam tā nedarītu. tā vispār tam visam bija ļoti Sansusī-īga sajūta - es biju nozvērējusies šogad beidzot braukt uz Sansusī, bet tad uzkrita halča "gadsimta kāzās" un es atkal tomēr nebraukšu.
etnofestivāls pagāja norm. bija visādi nais izaicinājumi - sadarbības partneris toi toi, ar kuru biju sarakstījusies vēl pavasarī, bija aizmirsis pateikt, ka paņēmuši kkādu mega armijas pasūtījumu un savus toaletus uz festivālu nevedīs, ķīniešiem rezervētā un apmaksātā viesnīca pusnaktī, kad tur ieradās ķīnieši pēc 24h ceļā, izrādījās pilna, pufi bija sapelējuši, atbira gandrīz puse no brīvprātīgajiem, kas bija pieteikušies, utt. bet vismaz festivālā neuznāca tas dzeltenā brīdinājuma negaiss un viss kopumā pagāja labi. tikai biļešu ieņēmumi ir ļoti sūdīgi.
šonedēļ arī paspēja daudz kas notikt - man bija pirmā īstā tikšanās ar direktori, sapratām, ka viņa totāli nesaprot kas ir un ar ko nodarbojas kultūras biedrība.
trešdien vedu Mudīti uz sociālās aprūpes centru "Rūja" apciemot dēlu un viņa draugus. viņi visi tur ļoti jauki un sirsnīgi - Baiba atkal mani cieši apkampa un teica, ka mani mīl, Hermanis divreiz apraudājās, Sandris gribēja visko izstāstīt, bet es vispār nesaprotu, ko viņš saka, labi, ka Baiba un Žanna apmēram saprot un var iztulkot, bet Jānis likās tāds sagumis. tas bija labs darbiņš, bet es emocionāli ļoti noguru.
ceturtdien dzīvesbiedrs aizbrauca strādāt, es gāju uz busu, lai braukt uz jāšanas treniņu. gandrīz jau iekāpu busā, kad izrādījās, ka treniņš nenotiek. gāju atpakaļ mājās, gribēju visko sadarīt, bet kaut kā jutos ļoti sūdīgi. vakarā sapratu, ka man vienkārši ir drausmīga trauksme, bet es nesaprotu par ko un kāpēc (pēcfestivāla athods? PMS? perimenopauze? neziņa, ko iesākt ar savu dzīvi?).
piektdien, pēc ļoti sūdīgi gulētas nakts (man pēdējā laikā ir sabojājies miegs!!!!!) 7.35 kāpu busā, lai paspētu uz vizīti pie somatiskās terapeites. kad biju jau tikusi līdz Siguldai, viņa atrakstīja, ka kaut kas tur mainījies un viņa netiek. ļoti sapīku. nobraucu Rīgā, gaidīju, kad dzīvesbiedrs pamodīsies un varēsim braukt autošopingā un ļoti saliju. izmetām līkumu pa Rumbulas plačiem. tur nekā nebija. tad braucām uz Talsiem pirkt škodu ar notītu odometru. nopirku, man viņa patīk. tas arī bija pēdējais brīdis, jo volvo rīt beidzas skate un skati viņš nevar iziet. viņš gan paspēja nomirt pirms skates, jo dzīvesbiedrs Tukumā netīšām ielēja viņā benzīnu. tā viņš tur palika kkur mētājamies, jādomā kā to tagad nokārtot.
vakar drusku pabiju dārzā. šo to iesēju no sīpoliem un ķiplokiem atbrīvotajās dobēs. mēģināju kko izravēt - cīnīju bezcerīgo cīņu ar tīruma tīteni un kosām. sāk ienākties kabači, gurķi un drusciņ arī tomāti.
šodien beidzot biju mežā. salasīju drusku gailenes un vēl druskāk mellenes. mežā forši, mežā ir sajūta, ka dzīve ir īsta.

Ei tu diiiirst xD

Vakar bijām uz pilsētu un šitādu drāmu sen nebiju piedzīvojusi!
Galvenajās lomās mana puiša ex-fwb. Es kādreiz biju greizsirdīga uz viņu, bet ar laiku nomierinājos.
Acīmredzot viņa ne, ka teju 3g atpakaļ arvien biežāk T. izmainīja viņu plānus, lai satiktu mani kaut vnk biljardu uzspēlēt. Un tad palikām oficiāli. Sooo vakar drāma bija, ka es kkad runāju ar viņas puisi + viņa pāris dienas atpakaļ atrada viņa kabatā rozā šķiltavas un pēdējās dienas viņš centās viņu pārliecināt, ka mēs nepišamies XD ..Viņi vakar izšķīrās

ko padomās tētis
ko kaimiņš
ko mamma
ko padomās draugi
ko domās kolēģi
brālēni māsīcas
ko domās akmeņi
rozes ko domās

skaties uz Annu
šo lielisko muļķi
par sevi domās
nekad

Es neesmu iedziļinājies NVO finansiālās noasiņošanas tēmā tik ļoti, lai varētu argumentēti ar kādu strīdēties. Varbūt vienīgi esmu drošs, ka valsts līdzekļu taupīšanu sākt no NVO puses ir gan izsmiekls, gan ņirgāšanās, un es nezinu, vai idejas autoriem drīzāk vajag iejūtīgi noglāstīt galvu, vai iedot pa zobiem. Bet tagad es uzzināju par ideju dublēt filmas latviešu valodā. Arī par šo tēmu es nezinu visas detaļas, bet tā kā es zinu, ka bērnu Holivudas multenes mēdz dublēt latviešu valodā ar latviešu aktieru balsīm arī bez jebkādiem regulējumiem, es varu izdarīt diezgan ticamu minējumu par to, ko tieši te mēģina panākt. Well, that's just dumb! Zin kā, es esmu gatavs iet pabļaut, "rokas nost no NVO", ja mēs esam sasnieguši tādu debīlisma līmeni, ka sāksim regulēt popkultūru. Es saprotu, ka mani tieši šis viss neskars, varbūt vienīgi sociāli marginalizēs, bet kas būs nākošais? Iesim Krievijas pēdās, un sāksim pieskatīt, kādas interneta vietnes pilsoņi apmeklēt? Varu derēt, ka Krievijas pilsoņi pirms desmit gadiem arī pasmietos par tām idejām, kas ir šodienas Krievijas lēmumi.

Chainsmoker Cat

Šodien viena sēdēju kafejnīcā, kas pretī Operai, ēdu savas dzimšanas dienas kūciņu, kad pēkšņi pie blakus galdiņa esošā sieviete mani uzrunāja, sakot, kā viņai kaut kas noticis (kaut kas apzagts un viņa atbraukuši uz Rīgu, nevarēju saprast, jo runāja klusi). Un tad viņa man prasa, vai es viņai nevarētu nopirkt kādu kafiju vai bulciņu.

Es pateicu nē un ieteicu, ja viņa grib ēst, iet uz dzīvības ēdiens, kur es mēdzu ziedot naudu. Karmu es, manuprāt, nesabojāju, jo viņai varēja būt kāda otrās vai trešās pakāpes aptaukošanās.

Veca viņa arī nebija, domāju, ka gadus 10 jaunāka par mani.

Man laikam kļuvusi salta sirds kā Dagnijai. Kaut gan es laikam arī agrāk šādā gadījumā neko nepirktu.

Tuksneša vējš Dalasā

Agri agri

Reizēm šķiet, ka no rītiem nav līksmāka radījuma par labradoru. Pat ja vēl neesi pa īstam pamodusies, tomēr aizkustina, kā suns tev atnes mīksto mantiņu un, asti luncinādams, "dejo" apkārt, sakot: "Cik brīnišķīgs rīts!" (un tāds tas parasti arī ir, pat ja bieži vien tam ir grūti noticēt). Jā, pat nīgrākajos rītos nav iespējams īgņoties par suņa prieku.

Jēkaba jēga
bez jēgas
paļauties nevar
var nospļauties
vienatnē aiziet
kājām uz Vietnamu
sauļoties

Ar sieru var apēst visu..., pat cūku pupu humusu.

bāc, jau otrais salūts pusstundas laikā

jums nav kāda lieka biļete uz nazis sirdī iestrēdzis svētdienas vakarā, saulkrastu pusē?
3 nedēļas par to domāju un dadomājos līdz izpārdots, dooh

Jautājums no malas

Kur tagad cilvēki pērk spirtu kompresēm un uzlējumiem?

Stc iepirkās 10 spainīši ar šī gada medu, 22 naudas 3l spainītis, lojalitātes atlaide

Uzzinu pēdējais

Ir vismaz 4u veidu Bonaparte: oriģinālais, spiced, toffe, Apple
Testēti un atzīti no celtniekiem un stomatologiem, vēl priekšā dzerstiņš ar šoferiem un valsts iestāžu darbiniekiem

PS - Rīgā daudz skaistu sieviešu uz m2

Ja vēlme kaut kur Sarnātē atstāt auto uz pāris dienām, uz pārgājiena laiku, kur to labāk darīt vai nedarīt?

Reizēm, bet ne vienmēr, ja ir sajūta, ka izdaru netaisnu spriedumu par kādu savas nezināšanas vai muļķīga aizvainojuma dēļ, atceros šo tekstu.

"Whenever you feel like criticizing any one...just remember that all the people in this world haven't had the advantages that you've had."


F. Scott Fitzgerald "The Great Gatsby"

Klipa dēļ.

https://www.youtube.com/watch?v=Oy8y3xhLXV8

Labrīt Rīga vai tu mani redzi

Vecrīga ir tīra, skaista un klusā, it īpaši 8-10am.
A no cikiem strādā Runcis?
Centrāltirgū ir bardaks, pārdevēji izdzīti un pazuduši bez pēdām, es gan otrajā aplī atradu meklētu, ar palīdzību no zāles, bet spirķiks tiešām vairs nav nopērkams (un cits mans pelēkā alko kontakts ir miris, rip).
Pelmeņu stacijā vairs nav, bet vismaz Origo ir bezmaksas tualetes.
Vērmaņparkā patīksmi smaržo pēc svaigi pļautas zāles, lauvas guļ. Veģetārie bļāviens kebabi?!?!
Jābrien virzienā uz planetāriju/katedrāli.

Plūdi ir

Rajons mazliet applūdis, un mazliet cietis, es gan atceros lielākus plūdus savā miestā 80ajos, tagad lietus ir aizgājis mazliet pa sānu, un labi ka tā.

Tas, kā es nevaru nopirkt šampi jubilārei pēc 8pm vai 6pm, ir nožēlojami. Nav jau tā, kā mājas bāriņš ir tukšs, galīgi nē, bet šampja ta naff.
Rīt brauksim paspēlēt "spirķik, cigareti" no otras puses :)

piekusu: izgulējos, aibraucu pie ārsta ar mammu, tas bija ilgi, nogurdinoši un ļoti priecīgi - tās plaušās nav metastāzes, bet reakcija no zālēm vai tuberkuloze, principā vesels cilveks! paēdām, dabūjām visādus pierakstus, pavadīju uz autobusu, iegāju Hoppen (tur ir lēti un smuki trauki - gan kristāls un porcelāns, gan ikdienai - forši, ja gribas lietot nevis sist gaisā), pretī Drogām kaut kāds antikvariāts/humpalas, nopirku sev mazu somiņu - faktūra nedaudz kā ananasam, krāsa - kā rožvabolei - tieši tāds metāliski zaļgans un vēl rozā <3, beidzot drogās nopirku kožu kontracepciju mazpilsētai un sev kurpju papēžiem, kas jau bija sākuši berzt - ērtas tās laiviņas ar siksniņu, bet karstā laikā bez zeķes berž, ja Jāstaigā. aizbraucu uz aptieku, bet nebija id, nevarēju recepti, toties nodevu vecās zāles. receptei rīt pirms darba braukšu vēlreiz. vakarā tesos paspēt kamēr vēl strādā (pēc kolosālas diendusiņas), neveselība atkal nestrādāja, toties dabūju sev vienu no matu lietām, ko nevarēja ne uz vietas ne interneta veikaos dabūt un vēl Mego nopirku cūku pupas un izvārīju rītdienai. man ļoti garšo, turklāt sezona ir īsa un savas vakar pēc darba pirktās atdevu mammai gan vārītās, gan nevārītās

Ļapotā!!

saplēsiet vijolei stīgas
nevajadzīgas
pārgrieztām rīklēm
kliedz bezdelīgas

murgos
morgos
mokos
beigta
krucifiksā
pienaglota
manas asinis
nav baltas
līķu laiva apdarvota
aizved visus
kropļus prom

2 Nokia lādētāji ar spico galiņu un neviens no viņiem nelādē manu Nokia 6300 - saka, ka "Nepiemērots lādētājs"
DRŠ!

Gājiens ar laidni no a8 uz z69

Prescient shit and that from Burgess in 72.

izdomāju, ka atstāšu savā friends only dienasgrāmatā vienu publisku postu, kur cilvēkiem atnākt un izpausties (nu tā, kā viņi izpaužas, kad es aizmirsu kaut ko aizslepenot uz brīdi). TAS BŪS ŠIS POSTS. nu reality check, lai nedoddies nepadomāju kādā brīdī, ka dzīvoju/rakstu normālā vietā TM

(tas nenozīmē, ka nebanošu un nedzēsīšu, ja gribēšu)

čau, anonīmiķi un citi lohi! man iet labi. ceru, ka jums iet slikti.

interesanti

runā, ka Talsu rajons nedaudz applūdis, rīt jāpaskatās, kas ap Laucieni notiek...

"I am the shit, sir, and I hit the fan."

Diezgan talantīga persona un izklaidējoša performance.

https://youtu.be/kaSXc5z3okc?si=B9aAKoe20VfsZH3W

Kopumā čempis bez pārsteigumiem - visi sastājās atbilstoši ilgtermiņa rangam - viss likumsakarīgi. Spānijas uzvaru pie Kalvja feisbukā prognozēju jau pirms čempja un publiski. VAR - pasaulē viss robotizējas - tapat kā ceļu satiksmes uzraudzība - tā ir laba ziņa godīgajiem, taču fair play garu tā nogalina. Lai gan postpatiesības pasaulē nav nekāda vispāreja godīguma gara, ir tikai nekaunība maskēta par tiesībām un viedokli. Vai attaisnojās dalībnieku skaita palielināšana - man tā netraucēja, bet statistiku neesmu redzējis cik no tām papildus 16 komandām iekļuva top 16. MVP dotu Modričam - joprojām nereāli kruts un lietderīgs. Nu vismaz Raisam. Ieraudzīju sev iepriekš neredzētas aizsardzības sistēmas - kā basketbolā, ar doubleteam rotāciju, kad uz bumbu vienmēr iet divi aizsargi, un to caurumu uzreiz aizlāpa trešais. un sistemātiski, ne situatīvi. Jo zonas aizsardzība pret precīzām komandām vairs nestrādā un zvaigznes 1:1 arī nevar noturēt. Uzskatu, ka Francija izniekoja savu monstruālo potenciālu - trenera vaina. Anglija izspieda maksimumu. Argentīna - kļūst par kautkādiem frīpalestain popkultūras avatariem - mentāli arabizējas. Spānija - joprojām nesaprotu, kas ir tās efektivitātes pamatā. Būtu gribējis Norvēģiju finālā. Un Nīderlandi. Vilšanās - no Jamala gaidīju arī rezultavitāti. Atklājums - Ojarzabals. Mesi darīja Mesi lietas un ir aktuāla leģenda. Mbape - šis ir viņa laikmets. Nakts spēles neskatījos. Dzeršanas pauzes - ko vajag, to vajag. Tikai vajag tad izbeigt ākstīšanos ar laika kompensešanu - tās vajag legalizēt. Bronzas spēle - visi redzēja kāds ir patiess futbols, ja pasūta dirst trenerus ar savām taktikām un sistēmām.

Ļetova ansamblis - Sākumā bija vārds (1992.g.). Tā ir skaista dziesma. Ļoti patīk ritma sekcijas akcenti un akordu progresija - vienkārša, bet efektīva.

Man parasti negaršo kolēģu atnestās kūkas dzimšanas dienas svinībās. Vakardiena arī nebija izņēmums. Ieraudzīju kūku "Pārsla" un jau nopriecājos, ka šoreiz nebūs tik traki, būs ēdama, bet kas to deva. Šajā Pārslā sazin kāpēc bija ielikti ļoti saldas želejas gabaliņi. Eh. Un vēl katrā tādā kūkas gabalā taču vesels lērums kaloriju.

Man jau arī drīz vajadzēs izdomāt, ko šoreiz nest kolēģiem uz savu dzimšanas dienu. Domāju, ka varbūt nopirkt vairākas kastītes ar mazajām Cielaviņām. Tievēšani tā ir viena no labākajām kūciņām - mazajā ir ap 100 kalorijām un pat jau pēc vienas ir sajūta, ka tiešām esi apēdis našķi un kārais zobs ir apmierināts. Varbūt vēl uztaisīt mājās lavaša rullīšus ar lasi. Mēs tajā dienā darbā būsim tikai trīs no mūsu nodaļas.

aizgāju gulēt tas saucās. guļamistabā sāka dipināties kaķis, vispirms ielīda pie viena bērna (zem sedziņas, ielaida nagu, dabūja ar kāju kad bērns sagrozījās), palīda zem gultas starp atvilktnēm, caur šauro bezizeju uz palodzes, apskatīt cita bērna gultu, tad ķipa nāks pie manis, bet aizgāja kaut kur uz koridoru un kaut ko nogāza. man laikam tikai vienreiz ir gadījies graciozs un kluss kaķis, visi citi tā slāj, ka nevar saprast kā peli var noķert :D

Klausies grupu Rododendrs, nenožēlosi. Pirms 2 mēnešiem izdotais albums ASCENT EFFORT. https://youtu.be/q1LQEofO8dk?is=TXiXPrJn-l9OIDJe

nedēļas nogale:

daudz interesantu pasākumu 6dien Kurzemē:
- dzimtā miesta skolas jubileja / salidojums / balle,
- kaimiņmiesta sporta dienas / balle pie ezera 7km no dzimtajiem laukiem,
- Saldus Saule (5/6dien),
- kkas rajonā, ko jau piemirsu,
- veel kkas rajonā, ko jau piemirsu...

bet pamatēdienam - 5dien kāzas Vidzemē.

Pirmo reizi mūžā pieteicos uz bezmaksas dzirdes pārbaudi. Ja interesē, google AUDIOMEDIKA (Stabu 2A).

Savu pirmo dienasgrāmatas ierakstu es uzrakstīju tad, kad man apritēja 13 gadi.

Atceros, ka dažas dienas pirms tam es kopā ar mūsu kaimiņu mazbērniem tusēju uz viņu mājas lieveņa pavēnī un mēs runājām par dāvanām. Un tad viņu mazdēls pajautāja, vai es priecātos, ja es saņemtu kā dāvanu naudu. Uz ko es atbildēju, ka jā, tas būtu forši.

Bet Visums jau nebūtu Visums, ja viņš neizdomātu pārbaudīt, vai Missalise tiešām vienmēr tā domās. Nu, lūk, pienāca mana dzimšanas diena - 25.jūlijs un mani vecāki man uzdāvināja tam laikam ļoti lielu naudas summu - 5 latus (tie bija 1000 Repša rubļi).

Es, protams, biju priecīga un mums ar mammu bija pat vesels plāns - aizbraukt uz dzimto mazpilsētu un visu ko foršu pasākt.

No paša rīta mēs aizbraucām uz baznīcu, lai savu jauno dzīves gadu sāktu ar Dieva svētību. Bet astoņos, kad parasti ir dievkalpojums, tas nenotika, jo izrādījās, ka mācītājs ir aizbraucis kaut kādās darīšanās. Nu, neko, aizbraucām mājās.

Pēc tam braucām vēlreiz uz mazpilsētu ap kādiem vienpadsmitiem. Es gribēju nopirkt sev vasaras cepuri ar platām malām. Aizgājām uz universālveikalu, bet izrādījās, ka tā nodaļa, kur pārdod cepures, uz kaut kādu laiku ir slēgta. Mamma tad nopirka kaut kādu gaiši lillā audumu kleitai un mēs aizgājām uz ateljē - lai man uzšuj kleitu. Bet viņi pajautāja tādu summu, par kuru mamma pateica, ka tā neesot adekvāta un tā mēs aizgājām projām. Tad mēs nopirkām svētku kliņģeri, ko pārdevēja ielika tādā caurspīdīgā plastmasas maisiņā, pēc tam aizgājām uz ateljē un mani nofotografēja trim bildēm (kā izrādījās vēlāk, viena - tā, kur es bildējos pilnā augumā, fotogrāfam nesanāca). Pēc tam mamma ierosināja aiziet uz adītavu, lai pasūtītu man jaciņu. Aizgājām, bet izrādījās, ka vasarā adītava nestrādā. Un tā nu mēs pēc tam braucām mājās.

Bet tieši pirms mājām pēkšņi saplīsa tas plastmasas maisiņš un mans kliņģeris nokrita zemē. Bet vēlāk, kad es gribēju pabraukāties ar riteni, man pēkšņi uzklupa kaimiņu suns, es nobijos un nokritu no riteņa. Turklāt visai neveiksmīgi, uzdauzot sev zilumu.

Bet no tās violetās drēbes man pēc gadiem trim tomēr uzšuva kleitu. Taču vienmēr, kad man tā bija mugurā, viss gāja kaut kā šķērsām un greizi. Tāpēc es pēc kādām trīs reizēm pārstāju to vilkt un tā nu tā arī nostāvēja skapī.

Bet es kaut kā neapzināti sāku šķirot savas drēbes veiksmīgajās, neveiksmīgajās un neitrālajās. Un jaunas drēbes, kurās vairākas reizes pēc kārtas nav bijusi sevišķi veiksmīga diena, kaut kā ilgstoši karinās skapī bez pielietojuma, kamēr citas velku teju katru nedēļu.

māte vakar aizšāva uz Jēkabpili (2h!*2) pēc ērkšķogām jo Jūlijas tante ļoti gribēja viņai tās iedot. un šodien mums iekšā mājā ir groziņš un ārā pie suņu voljēru vanna - plastmasas vanna kurā mierīgi var nomazgāt palielu bērnu - ar dzeltenajām medus ērkšķogām!!

man uz plīts ir 4? L uzkarsētu upeņu želejai, divi vēl jo jāņogām izmazgājami katli un viens spainis nepārlasītu upeņu no pagājušās nedēļas. ir arī burkas, lietus noskalotas. bet - jāmazgā

Mazliet atgādināja Theodor Bastard - Ветви. Ne muzikāli.


https://www.youtube.com/watch?v=OnkyTfwNF7g

Šodien mamma piezvana un saka, ka šodien 11 jau braukšot mums uz māju no Rīgas tie līguma parakstītāji. Brālis uz maniem komentāriem par to līgumu arī neko neatbildēja. Lūdzu, lai atsūta īsto līgumu izlasīt pirms parakstīšanas.

Mājsaimnieču un mīlnieču žurnāls

Kā var zināt, ka man ir taisnība?

Elementāri dārgo Vatson - man vienmēr ir taisnība.

:)