*

man ļoti patika "Somebody Somewhere". bet beidzās. tagad atkal jāmeklē ko skatīties.
ko lai skatās?

mazpilsētas badtrips - ir sestdienas vakars, tu esi viena pati mājās, tu ieliec thermacell jaunu plāksnīti, apēd drusku sēnītes un gribi pagulēt šūpuļtīklā un paskatīties kokos, debesīs un svīrēs un atslābināties. un tad viens kaimiņš tieši pie robežas ierubī zāles pļāvēju, bet kaimiņam pāri ceļam ir sākumā šlāgeru, pēc tam tuctuctuc ballīte.

aizvakar atbraucu mājās pa Raunas ceļu un ierakstīju par to ierakstu šeit. un kas notika apm 24h vēlāk? es atkal braucu mājās pa Raunas ceļu un brīžiem biju lielā neizpratnē par savām izdarītajām izvēlēm. bet nu Volvo jau tāpat ir iztecējuši 2 amīši un salūzusi atspere un bukses pagalam - ko nu vairs. pa ceļam redzēju ļoti daudz zaķus. ir kaut kāds zaķu laiks?

citās ziņās - vasarās pa LR1 skan tikai tas jocīgais Anša Pavasara raidījums par visādiem nezināmiem, bet vienlaikus ļoti slaveniem mūziķiem. lai kurā diennnakts laikā neieslēgtu radio - tur ir Ansis Pavasaris. vēl viena ultimate vasaras sajūta :D

vēl citās ziņās - kaut kad pēdējās dienās - laikā no 8. jūlija 16.00 līdz šim rītam - ir (daļēji) nolūzusi plūme un iegāzusies manās dobēs. dzīvesbiedrs nesen ar pārcilvēcīgiem spēkiem likvidēja tai blakus esošu vecu, bet joprojām dzīvu un ar plūmi savienotu celmu. plūme laikam apvainojās, ka tika noslepkavota viņas vecmāmiņa.

un citās, citās ziņās - Rikardo ir kaut kādas jocīgas un aizdomīgas attiecības ar žagatu. žagata regulāri nāk pie Rikša un ļoti tuvu žvadzina viņam sejā. dzīvesbiedrs reiz krūmājā uzgāja, ka Riksis un žagata sēž viens otram pretī un žagata kko bļaustās. ieraugot, ka tuvojas mans dzīvesbiedrs, abi izskatījušies pieķerti un uzreiz devušies katrs savā virzienā.

atkal un atkal apzināti izvēlēties braukt pa Raunas ceļu, manliekas, ir kaut kāds īpašs mazohisma paveids. it īpaši, ja pavisam nesen tur jau ir braukts.
Raunas ceļš (jebšu Smiltene - Rauna - Cēsis) ir fundamentāli nemainīga vērtība. varbūt pat tāda kā pasaules ass, kas nepātraukti mainīgajā dzīves ņirbā ienes ārkārtīgi reti sastopamu un pamatīgu stabilitāti - tas ceļš ir drausmīgā stāvoklī jau desmitgadēm, bet dīvainā kārtā tas nepaliek sliktāks (labāks arī nē).
ja gribas pavisam gardēdīgi izbaudīt Raunas ceļu, iesaku pārvietoties pa to vecāka gadagājuma sabiedriskajā autobusā. tā ir īpaša pieredze!

citās ziņās Kuzucuk un Seržants Bēda un DDZ Malā bija ļoti forši. galvenais hailaits laikam bija šrilankiešu operdziedātājs. nenožēloju, ka aizbraucu, bet rīt no rīta noteikti nožēlošu, ka sen jau neguļu.

#pasaulēnavnekāskaistākaparmaijujanuvienīgijūnijs - jo jūnijā zied pojenes un filadelfi un ir tik ļoti daudz gaismas.

*beidzot biju ciemos pie LAUX. viņas/pie viņām ir nenormāli forši
*bijām ar Martu aizbraukušas pajāt pa Niedrāja mežiem
*atsāku Valmiermuižas treniņus. tik forši. zirdziņš sprauns. lecām maršrutiņu, Reinis neticīgi prasīja - "cik viņam gadi?" (24)
*apmēram visu jūniju jutu visai intensīvu vēlmi komunicēt ar augiem. to gan apgrūtināja tas, ka jāstrādā. ar ravēšanu čista netieku galā, bija māte palīgā
*dzīvesbiedrs pabeidza darbnīcas pārkārtošanu/iekārtošanu/sakārtošanu. es arī mazliet iesaistījos. baigi kruti, ka tā tagad ir lietojama telpa, nevis trash kaudze
*pa ļoti ilgiem laikiem biju uzrīkojusi dzd ballīti (manliekas iepriekšējā bija 2019). bija ļoti jocīga kompānija, bet bija forši. uzstājās "gandrīz Grab", jebšu K, Jānis Emīls un Uģis ar bungmašīnu disko, bija cirvju izstādes atklāšana, augu "printa" ar balinātāju vorkšops, smuki nogaismots, viesi slavēja furšetu un bija ieradusies pat digna ar pirms pāris stundām dabūtām tiesībām (nebijām tikušās manliekas kādus 8 gadus)
*Jāņos nedarījām apmēram neko. visu dienu nodarbojāmies ar vecāpapa instrumentu un dzelžu šķirošanu. pēc pusnakts gājām pastaigāties uz pilskalnu, beigās pāris stundas nosēdējām Cērtenes pussalā ar vienu aliņu pļāpādami. tad vnk gājām mājās, pagulējām un turpinājām saimniecības ēkas inventarizāciju
*darbiņā viss turpina iet uz slikto pusi. ir jauni atlūgumi, mums mainījās tiešais vadītājs, kultūras biedrībai tagad jāsēž kkādas totāli nerelevantās sapulcēs. jūtu sevī augam melnu tumsu par to visu. jātiek galā ar etnofestivālu un nopietnāk jāpievēršas tam, kā no šī zelta būrīša izlauzties

Līgo svētkos
Apklusušas līgo dziesmas, beiguse pogāt arī lakstīgala. Upmalās pļavās jau atskan iskapts dziesma, kas aizdzen smaidus no sejām un atgadiņa, ka drīz vien atkal paies gaiša, priecīgā ziedu vasariņa. Visa visumā šogad neredzēja tikdaudz Jāņu zāļu un vaiņagu, kā pagājušos Līgo svētkos, tāpat visai braši neskanēja līgo dziesmas un pavisam maz kalngalos plīvoja Jāņu ugunis. Tas sakarā ar vispārējām dzīves grūtībām un smagām nastām, pie tam dedzīgos līgotājus nogurdināja divas iepriekšējas svētku dienas. Nevar tak izbrūvēto bruņo miestiņu atstāt divas dienas neapraudzītu un nenogaršotu. Un tā daudziem Jāņiem un Jāņu bērniem nebij vairs spara un enerģijas pīt vaiņagus, tāpat pagurušas, piesmakušas un klusas bij to balsis.
/Jaunais Smiltenes Vēstnesis, Nr.26 (03.07.1931)/

Jāņi — Līgas svētki ir tā pati diena, tapati nakts no aizviņiem sensirmiem tauta brīvības laikiem, kad pati daba nesa Līgu savā klēpi. Šis ir tas laiks kad papārdīte zied sudrabiņa ziediņiem, un kad lakstigala sadomā savas maigās dziesmiņas nākošai vasarai. Jāņu bērni salasās vaiņagus pīdami, jāņu zāles plūkdami, un Līgas dziesmu skaņas pilda no jauna tautas dvēsēli ar ligsmlbu, prieku un tikumu. Jāņus tauta svin vel tagad senču Līgas svētku garā. Gadu no gada tautas mīļākā dieve Līga nolaižas ar dāvanām pie sava tautas.
Līgas svētki jau pagājuši. Lai pārdomājam vai esam cienīgi saņēmuši savas tautas mīļāko Dievi — Līgu, un ja tā nebūtu centīsimies to turpmāk labāk darīt. Turēsim godā mūsu senču tikumus
Rūta Vitāls /Talsu Balss, Nr.25 (28.06.1935)/

Šogad Jāņi Latgalē atzīmēti ļoti plaši Daugavpilī notika tautas svētki ar uguņošanu un līgošanu. Krāslavā latviešu biedrība bija sarīkojusi līgo vakaru ar koru koncertu. Koncertā atskaņoja latviešu tautas dziesmas. Pēc tam notika uguņošana un līgošana. Krāslavā un Daugavpilī līgo svētku sarīkojumos ļoti dzīvi piedalījās arī sveštautieši.
/Latvijas Kareivis, Nr.140 (26.06.1935)/

Ar sevišķu aizrautību mums sava laika bērniem, ir jāatsaucas jāņuguņu liesmojumam, lai mēs varētu reiz izlauzties no tā smacējošā , stindzinošā tvana, kas pār mums nogūlies nemieru un iznīcināšanas gados, kurā iegrimdami viens otru pazaudējām, sveši, naidīgi un tāli kļuvām. Tāpēc ziediet, daiļās latvju meitas, smaidiet karaliski, valdonīgās zeltenes, lai jūsu siltie vaibsti, kā pavasara saules glāsti modina un augšup ceļ mirušos! Lai atkal dzīvība zied ap mums un mūsos. Lai atkāpjas no mums drausmais iznīcības rēgs. Lieci, daiļā latvju meitene, savu ziedošo spēku straumei plūst savas tautas dvēselē un miesā, un tā raisīsies kā baltais ievu krūms! Ar sevišķu atsaucību mums jāpaklausa Līgo svētku aicinājumam, lai mēs atgūtu to, ko zaimi reiz pārkliedza, kas troksnī izgaisa, bez kā latvietis palika auksts un Tagad, kad pēc maldu gaitām, tumsas gadiem sākam atkal sevi atgūt, savu vietu.
/Rīts, Nr.171 (23.06.1935)/

Visi dievišķie devumi cilvēkus stiprina, ceļ viņu potences. Tāpat tas ir ar līgsmību Tomēr līgsmība ir atkal pavisam cita potence, kā citu dievišķo būtņu devumi: Māra cilvēkiem dod talautību, Laima jauniešiem atnes ideālus, no paša Dieviņa nāk gudrs padoms darbā, bet tieši no viņiem nenāk līgsmība, tikai no Jana. Man šķiet, ka līgsmība labi pielīdzināma tagad tik bieži minamiem vitamīniem un hormoniem — kā vitamīni un hormoni cel miesas spraigumu jeb potenciālu, tā līgsmība cel dvēseles potenciālu. Līgsma cilvēka rodas uzņēmība, rodas jauni spēki, atklājas jauni talanti, līgsmība pavada iedvesmi, ar līgsmību labāk veicas katrs darbs. Bet tāpēc l ī g s m i-b a ir ī pa t s un augsts i d e a l s, un Jānis ir viņas n e s ē j s. Kā kristiešiem arī ir savdabīgs emocionāls ideāls — mīlestība, tā l a t v i s k ā reliģija šis emocionālais ideāls ir I ī g s m ī b a. Tā ir absolūti laba. Līgsms cilvēks nav spējīgs uz ļaunu, pat netikumīgu darbu, bet, taisni otrādi, līgsmam cilvēkam gribas visu pasauli padarīt līgsmu un to aplaimot. Tad nu Jānis ar savu reliģisko rituālu mums jāatzīst par tālāku reli-ģisku ideālu, līdzās citam ideālam dievišķām būtnēm. Tagad saprotama arī Jāņa daudzveidība. Līgsmība, saistīt ar skaistumu un aplaimošanu, ir pilnvērtīga tikai tad, kad tā ir vispārīga. Nelīgsmic cilvēki Jānos ir smaga disonanee. Tāpēc Jānis visādi iemiesojas, un tāpēc Jāva bērni apstaigā vienu sētu pēc otras. Ja līgsmība ir latviskais emocionālais ideāls, pie tam loti augstvērtīgs, tad tālāk saprotama Jāva dienas retā svinēšana — tikai reiz pa gadu. Viss dārgais un vērtīgais ir arī rets. Salīdzināju līgsmību ar hormoniem, un tie arī ir tik niecīgi, ka zinātne tos ir atklājusi ne visai sen atpakaļ. Bet kad retais top pārmērīgs, tas bieži vien atnes ļaunu. Tā, lai cik svētīgi cilvēkiem ir hormoni, tomēr jaunākie pētījumi noskaidrojuši, ka hormonu pārmērība izsauc smagas slimības.
/Studenta Dzīve, Nr.77 (01.06.1939)/

nedrīkst divus gadus pēc kārtas būt auksts un slapjš jūnijs! nav brīv!!!!!!!!

Brisele kopumā likās forša. relaxed, netīra un smaržoja pēc ziedošām liepām. baigi neko nepaspēju pastaigāt un paskatīt, jo piedalījos Slow Food Terra Madre pasākumā, kurā viss visu laiku ievilkās. uz pirmo dienu nebijām, jo lidojums bija tikai vakarā. otrajā dienā bija apm. 2h brīvā laika, trešajā dienā brīvā laika nebija vispār, bet mēs atļāvāmies uz brīdi aizbēgt un izskriet apli pa centru, bet ceturtajā agri no rīta jau bija jādodas uz lidostu.
kkādi hailaiti:
*svinīgajās vakariņās attapāmies pie A-Eiropas galdiņa - es un priekšniece, pavārs no Līgatnes Pavāru mājas, igaunis no Sāremā, baltkrieviete, kas dzīvo Itālijā un poļu pāris no Zakopones. abas lietuvietes, gan kaut kā bija pamanījušās iesēsties Vakareiropā. bet, jā, šis likās smieklīgi, jo mēs tur bijām 60+ cilvēki. cik ievēroju, mūsu galdiņam arī kopā ar vakariņām pasniegtais free alkohols beidzās visātrāk.
*drausmīgi noguru 3h neskaitāmas reizes skaidrojot cilvēkiem, kas ir lācenes un ķimenes (uz taste&talk Juris bija atvedis Jāņu sieru ar lāceņu ievārījumu).
*ļoti daudz (konkrēti man - pārāk daudz) runājām par agroecology un to, ka cilvēki ēd pārāk maz pākšaugu un neprot tos pagatavot. ja kādam aktuāli, var pievienoties Slow Beans kustībai.
*tā kopumā foršs komjunitijs

https://www.slowfood.com/events/terra-madre-europe-2026/

ATDOTS

ir pieejams ielūgums divām personām uz China Moses | Latvijas Radio bigbends, šovakar 19.00 Kongresu namā.
https://www.latvijaskoncerti.lv/lv/aktualitates/pasakums/china-moses--latvijas-radio-bigbends/3863/

enīvan?

I think that one of the things that patriarchal religion or the founders of patriarchal religion realized was that there were two ways to control people.
One was to cut off and marginalize and demonize sexuality.
And Wilhelm Reich, of course, wrote at length about the result of orgasm denial and how he felt that that this kind of patriarchal perversion of natural sexuality was what led to Hitler's Germany and and to the kind of abusive sexuality that that takes over often in patriarchal societies.
But the other was to control death, control sex and control death.
And, and you now cut off people from their ancestors.
And every Indigenous culture has this relationship with the ancestors.
They're there watching over you.
They're there to try to help you.
You have a continuing relationship.
And all of a sudden, no, you don't.
You have to go see the priest if you want to understand what to do spiritually.
You have no direct access.
And I think by controlling sexuality and by controlling death, they created this powerful engine for controlling societies and turning them into war machines that that help them to acquire massive wealth and power.
And I, I kind of think you're seeing that right now in the world as Christian nationalism has become so powerful in America.
And you have, it's just riddled with abusive sexuality and with this, this denial of love.

https://open.spotify.com/episode/2m8T2d00VI1gj7gjFOLPPg?si=3200ba3d98a64fc3

Yes, That’s When

I like my body when I’m in the woods
and I forget my body. I forget that arms,
that legs, that nose. I forget that waist,
that nerve, that skin. And I aspen. I mountain.
I river. I stone. I leaf. I path. I flower.
I like when I evergreen, current and berry.
I like when I mushroom, avalanche, cliff.
And everything is yes then, and everything
new: wild iris, duff, waterfall, dew.

/Rosemerry Wahtola Trommer/

es gribu tā. nav laika.
nav laika, nav naudas!

pagājšnedēļsnogal Rucka - sestdien bija igauņu un latviešu kopdziedāšanas darbnīca - piedalījāmies mēs, 4 Līgas un igaunietes no Väike Hellero un vēl daži cilvēki. bija ritīgi kruti un interesanti. bija vairākas dziesmas ar praktiski identiskām melodijām, ko dziedam gan mēs, gan igauņi. tekstuālie konteksti arī līdzīgi. igaunietes siltas un sirsnīgas. es tiešām labi pavadīju laiku. svētdien bija rezidences work in progress koncis. es neesmu baigā kokles fane, bet tā jau jauki un nebija arī baigi pastalaini. man bija sastāstīts, ka Laima Jansone esot baigi augstprātīga, bet viņa vispār nav. bija ļoti patīkami sastrādāties.

sestdienas vakarā aizvedām igaunietes uz Dun Malā. man vidēji. Čavarta perkusīvie brīnumi forši, bet nepatīk kā Aisma dzied (tāda nazāla rīdzinieku maniere, galīgi nav tautas balss).

turpinu iet uz džimu. tauku mazāk nepaliek, svars pieaug (noteikti aug baigie musīši, hehe), bet vismaz drānas nepaliek šaurākas. platākas arī nē. kolēģe dod ļoti daudzveidīgus uzdevumus - gan cilājam hanteles, gan intervāltreniņi, gan kkas no kalistēnikas, gan kardio. vispār šajā vecumā pārtraukt pīpēt ir tricky, jo smēķēšana paātrina vielmaiņu par kādiem 7-10 pročiem (jeb nokūpina apm 200 kalorijas dienā). es, pārtraucot, pat nesāku bindžītot, bet tauks tomēr uzauga drusku.

foršs jūnija vakara apvidus. zirdziņš enerģisks un hot. satikām resnu varavīksni. daudz stirnas. un āpsi. jāju gar labībslauku, nevarēju saprast, ko zirgs ausās. pamanīju, ka labībslaukā viļņojas svītriņa, sekoju tai līdz uz celiņa, mums tieši priekšā, izlīda āpsis.

ar Kaļiņinu biju uz Kaļiņina jaunatklāto izstādi. man ļoti patika, īpaši tāpēc, ka ar ekskursiju/stāstījumu.

dzīvesbiedrs pieķērās brūzītim/brīnumu istabai/darbnīcai. iznesa visu no turienes, nojauca veco plītiņu. cerams pietiks enerģijas un iedvesmas iekārtoties atpakaļ un izvētīt visu iznesto (citādi mums nebūs kur likt malku). K komentēja, ka tas ir kā uzkāpt šīs saimniecības everestā.

vakardienas lietus satriecis pie zemes pojenes. un kartupeļi pa vienu dienu izauguši 2x garāki. NEZĀLES ARĪ!

vēl viena kolēģe uzrakstīja atlūgumu.

nav laika, nav naudas.

rīt jālido uz Briseli

pasaulē, protams, nav nekā skaistāka par maiju, bet man joprojām ir kopumā par vēsu un pārāk daudz "nezāļu lietus" (tā to nosauca mana māte) un nu jau arī par vējainu.
* LKA salidojums. sākumā tika pateikts, ka, ja nu sākas gaisa trauksme, tad iespēja patverties ir pagrabā un parādīja personu, pie kuras vērsties ar jautājumiem par šo tēmu. bija arī zīme "patvēruma vieta". pavadīju apm 5h ganoties pa Ludzas ielu ar kursabiedriem. man ir ļoti forši kursabiedri. kāds zina, kas būs Ludzas ielā, kad akadēmija izvāksies?
* Stikla zvērnīcas pirmizrāde Valmierā. so so. diezgan garlaicīgi, baigais teātris. bet man no redzētajām Mičules izrādēm vispār laikam tikai Fundamentālists ir paticis. kkas nav ar viņu. es arī nesaprotu kāpēc tagad, ko viņa ar to grib pateikt, kāda jēga. cerams arī koncerts izrādes beigās bija tīri pirmizrādes ietvaros un vienmēr nebūs, jo ļoti izsit ārā no jebkādas izrādes sajūtas (bet lasīju kkādu Mičules komentu par izrādi un noprotu, ka laikam tomēr būs vnm). šī bija mana trešā Stikla zvērnīca. pirmo redzēju kā galīgs bērns Dailē un baigi daudz neatceros, otrā bija Poliščukas JRT - tā bija forša. man kādreiz likās, ka man patīk Tenesijs Viljams, bet tagad liekas, ka ko var ņemties ar tiem apmātajiem egotripiem. jā, tā var būt un tā, droši vien, diezgan daudz ir, bet man neinteresē to skatīties/lasīt.
* 7d bijām miniekskursijā. Drusku Korneti, drusku Zeltiņu bāze. Kornetos vienmēr skaisti. dzīvesbiedrs dabūja dāvanā savu pirmo pašatrasto sērpiepi.
* vakar sākām Interreg rezidenci Ruckā. šajā sakarā aicinu uz
igauņu un latviešu kopdziedāšanas darbīcu sestdien un
Mari Kalkun un Laimas Jansones work in progress konci svētdien.

citās ziņās - pirmo gaisa trauksmi novadā es palaidu garām esot Rīgā. dzīvesbiedrs teica, ka viņa darbavietā visi vnk esot turpinājuši strādāt. kkas esot bijis dzirdams lidojam.
izskatās, ka tas tagad ir new normal un tad es domāju, ko es kā organizators darīšu, ja gaisa trauksme būs, piemēram, etnofestivāla laikā. vai tirdziņa laikā. ko man darīt? es jau pat kā privātpersona īsti nezinu.

kaut kāds safari rīts. vispirms pa ābeļdārzu vienā virzienā aizskrēja lapsa. pēc mirkļa pretējā virzienā - vāvere. es tik sēžu un skatos pa logu. lācis arī būs?

pasaulē, protams, nav nekā skaistāka par maiju. manai gaumei un patikšanai gan varētu būt siltāks, bet vismaz viss nozied mazlietiņās lēnāk.
*sestdien dzirdēju PIRMĀS SVĪRES AAAAAAAA!!!!!!!!
*daudz ravēju. vēl daudz jāravē. un pēc lietutiņiem viss jau izravētais pārklājies ar miljons maziem zaļiem punktiņiem - jāsāk ravēt no jauna;
*piestādīju siltumnīcu;
*otro gadu nedīgst salāti no paciņu sēklām, bet tas nekas. salāti ir nenormāli daudz sasējušies un sadīguši visur, kur rudenī un pavasarī savedu zemi no komposta;
*no iesētajām divām cukurzirnīšu rindām, izdīguši bija 2 zirnīši. parušinājos pa dobi - apakšā ala. sēju pa jaunam, redzēs vai apēdīs arī šos;
*tagad, kad viss saplaucis, var novērtēt reālo šīs ziemas skādi - lielais flamentanzs ir ļoti apsalis, visa augša jāgriež nost. mazās rozītes apsalušas, bet norm. mahonija ļoti nosalusi, praktiski visu nogriezu. veigelai un citīzam arī visu augšpusi nācās nošņikāt. dievkociņi arī tādi ne visai sprigani. ceriņiem, savukārt, daudz nokaltušu zaru. nezinu no kā.
*vakar priecājos par nenormāli skaisti un pilni ziedošajām ābelēm un paralēli iztēlojos, kā rudenī mīcos pa puvekļiem un šķūrēju miljons tačkas ar antenovkām uz kompostu;
*maija maigie un glāsmanie gaisi, kuros gradienti nomainās dominējošās smaržas. bija plūmes, vēl mazliet ir ķirši un ābeles, pāriet uz ceriņiem;
*šogad lakstīgala diezgan tuvu pie mājas. dzeguze ar nav tālu;
*mugura nav sajūsmā par dārza darbiem. naktīs tirpst rokas. labā vairāk, bet mēdz arī kreisā. mana fizioterapeite vairs nepieņem Cēsīs :(

darbiņā grūti. paliekam aizvien mazāk, atlūgumu aizvien vairāk. piektdien bija kārtējā atvadu ballīte, maija beigās vēl viena. kauns par mātesuzņēmuma reklāmām. atlaida tiešo vadītāju. drausmīgi kaitina viss, kas saistīts ar darbu. baigi uzvelkos un besos. braukšu jūnijā komandējumā uz Briseli.

otrreiz biju uz Viss bumbās. joprojām ļoti labi. tagad esmu redzējusi gandrīz visas etīdes.

turpinu apm. 2x nedēļā iet uz džimu. reizēm sanāk 3x. šonedēļ gaņau sanāks mazāk.

īsumā par politiku:

A: man besī tā premjere
viņas vienīgā kvalitāte ir tas, ka viņa ir sieviete

B: Jā, tagad man besī arī pa īstam

A: nu atsvaidzina tos mūļus ar červeļainajiem pimpjiem
bet citādi viņa man besī

B: Mjā, bet izskatās ka viņai, lai arī sieviete, bet arī ir červeļains pimpis

piezīmes par ēdienkarti "maijs"
* cepeškrāsnī cepta sparģeļu fritata ar biezpienu (vēlams graudainu), daudz olām no Dzērbenes, pārkaisīta ar čedaru no Īrijas un drupinātu zilo sieru (un svaigu timiānu no dārza);
* ļoti zaļa zupa no nātrēm, spinātiem, sparģeļiem (more or less blendētiem) un zaļajiem zirnīšiem (necik neblendētiem). kaut kas vēl tur bija, jau aizmirsu;
* siltā tomātu mērce no cepeškrāsnī ceptiem tomātiem (no saldētavas), kurus sablendē ar pusbundžu turku zirņiem un maktenu kļocku tahini un uzsilda. pasniedz pārlejot tofu-dārzeņu kokletēm;
* un kad apnicis, ka istabā vēl mētājas pēdējais ķirbis - 3 māsu čilī con soja.

biju uz Valmieras Mēdeju. vispār laba. iespaidīga scenogrāfija, biš transīgi. bet man īsti nepatika galveno lomu atveidi. Mennika ir pārāk jauka. manliekas, tas mīts ir par tumsu, kas mūsos katrā mīt, bet viņa manliekas tā arī nav tajā tumsā ieskatījusies. viņa spēlē zemnieci, nevis crazy čiksu, kas prot medžik lietas, ir Hēlija mazmeita utt. turklāt visi citi bija tādi stilizēti un atsvešināti, bet viņa tur tiešām centās un spēlēja. Jāsons, savukārt, te likās tāds pilnīgs pamuļķis ar musīšiem - attiecīgi nelikās ticami, ka Mēdejai tāds čalis varētu reāli patikt. nē, nu, ja Mēdeja ir zemniece, tad, protams, fine.
nenormāli foršs muzons un tās jaunās aktrises nenormāli kruti dzied. es sākumā neticēju, ka tas ir dzīvajā, bet tad pamanīju, ka viņas pavicinās ar kamertoni un sapratu, ka tomēr ir. baigi skaisti.
drusku nesapratu to kentauru. izskatījās jau smuki un tā, bet kāds sakars?
pēc tam netīšām nokļuvu citas izrādes pirmizrādes ballītē teātrī un iepazinos ar kapustņiku. bija jauki, bet es sapratu, ka tur 99% sastāv no inside jokiem, kurus es nesaprotu. likās jocīgi, ka pirmizrādes ballītē pasniedz otro ēdienu - ir 22.30 vakarā, saviesīga ballīte, bet mazliet ož pēc ēdnīcas un dod lielus, vīnā sautētus vistas gabalus un dārzeņus siera mērcē un ko tur vēl. bet tā viņiem tur Valmierā esot pieņemts.

pirms ~10 gadiem redzēju Vlada Mēdeju ar Gunu krievu drāmā. Gunai noteikti sanāca labāk.

ravējot, sijājot kompostu, rokot zemi, sējot un pārstādot esmu galvā uzrakstījusi jau vismaz piecus postus, tagad mēģinu saņemties vismaz vienam, bet reālam.

aprīļa beigas
* Lotes Vilmas izstādes atklāšana ar DJ Nieri Briānielā. forša izstāde. Nieris arī bija foršs. ejiet skatīties (izstādi, Nieris tur nebūs)
* apmeklēju Cēsu Izstāžu namā apskatāmo ekspozīciju “Vēstījumi no senatnes”. baigi neko nesapratu, bet bija jauki. patika kaut kādi tie kūdras cilvēciņi
* vēl pāris džima reizes ar kolēģi. pēc pirmās, kurā bija ļoti daudz landži man NENORMĀLI sāpēja dibens. man nekad nebija tā sāpējuši dibena muskuļi. pēc pārējām reizēm vairs nekas tā baigi nav sāpējis. acīmredzot es ikdienā kaut cik nodarbinu visvisādus muskuļus. izņemot dibena. bet forši džims, vajag iet uz džimu
* biju uz shirodharu. tā bija savāda pieredze. es nezināju, ka piere var tā kutēt
* auksti
* biju Saļika kūdras purvā
* aprīļa pēdējā dienā apmeklēju cibas pirmizrādi KVFR. man ļoti patika. tāds foršs, poētisks trips. visi elementi smuki saliekas kopā (Agnese gan varētu skaidrāk lasīt) un ļoti palīdz K mūzika, kura ir tāda uplifting nevis drūma. nejutu nekādu cibas zaimošanu vai ko tur. bija gan grūti pilnībā ļauties, jo es diezgan ļoti uztraucos par aktrisēm. ja es būtu aktrise un man būtu jāspēlē izrādē tādā formātā, es gribētu, lai man kāds nāk līdzi un pieskata. pēcāk pāris stundas uzkavējos finiera zālē un zocializējos.

maija sākums
* maijs atnāca brīnumaini - tu aizej gulēt kaut kādā miklā aprīļa aukstumā un pamosties īstā, siltā, maigā un glāsmainā pavasarī
* pirmā lakstīgala, pirmā dzeguze, pirmā tikšanās ar mūsu ezi, strazdi ievākušies jaunajos būrīšos, plikas (un ļoti netīras. praktiski nenoberžamas) pēdas
* 1. maija koncītis Ā ielā - tāda salidojuma sajūta. pilns ar vecajiem krabjiem + viens kaķis. baigi sirmi visi palikuši. ļoti silta sajūta. + mikroGalzoniāde (man bez alko, bet ar trim klučiem čedara no Īrijas)
* neskaitot koncīti esmu visas šīs dienas pavadījusi dārzā no rīta līdz vēlam vakaram. rekonstruēju un reorganizēju centrālo puķu dārziņu (flokši bija dirsā aizauguši jau kopš aizpērnā gada, tas bija ritīgi grūti). savedu viskur kompostzemi. iestādīju karpeļus un sarkanos sīpikus un cūku pupas un kannas un dālijas. izmetu pāris nomirušas lavandas. rozes ir apsalušas un mahonijs izskatās gandrīz ļoti miris. drausmīgi daudz vēl palika ko ravēt
* neskaitot koncīti un dārzu, divus ļoti vēlus vakarus tiku arī līdz stallim. vakar bija ļoti foršs apvidus kopā ar Martu un Valensi. zirdziņam ir daudz enerģijas. bet ir sākusi sirmot galva. zem gandrīz jau novilktā ziemas kažoka ir sirmas spalvas ap acīm un uz vaidziņiem.
* vienreiz biju arī džimā. es ienīstu burpees
* uzzināju, ka man patīk hill country blues

šon un vakar biju izņēmusi brīvdienas par darbā aizvadītām sezdienām. protams, drausmīgi negribas rīt strādāt.