Sestdiena, 2025. gada 13. decembris
Izrādās, ka TLDR ir arī fiziski žunāli, un man radās liels kārdinājums kaut ko pasūtīt. Kas man atgādina par to, ka es joprojām sēžu uz domas par to, vai man vajadzētu pasūtīt IR nākamajam gadam.
IR pārdošanas punkts ir tāds, ka nākamgad ir vēlēšanas. Lielajā bildē es saprotu mediju lomu sabiedrībā, un to es nevienā brīdī negrasos to apšaubīt. Šogad, piemēram, savu digitālo abonomentu es esmu lietojis ļoti maz, ja neteikt nemaz, un pilnīgi noteikti maz zinu par aktuālajiem sabiedrības cepieniem, izņemot tos, par kuriem katram onkulim feisbukā ir viedoklis. Taču no otras puses es arī saprotu, ka es nestāvu smagas izšķiršanās priekšā par to, par ko es balsošu. Es mazliet apšaubu, ka Latvijas politiskajā piedāvājumā pēkšņi uzradīsies jauni gaišie spēki, un mani arī mazliet kaitina vēlme meklēt jaunus mesijas, lai gan es dotu atlaides jaunai partijai, kas ir veidojusies no kāda cita politiskā spēka neatrisināmām iekšējām pretrunām. Ar pirkstu ne uz vienu nenorādīšu. Bet jā - es zinu, kas ir mūsu tradicionālie sūda brāļi, es arī zinu, ka nav neviena politiskā spēka, kurā to nebūtu, un nez vai jauni skandāliņi kaut ko mainīs manā pasaules uztverē. Ja nu pēkšņi kādu pieķer kanibālismā vai pedofīlijā, gan jau man šis fakts nepaslīdēs garām.
Ko es ar šo gribu pateikt? Ir kaut kaut kāda mītiskā pilsoniskā atbildība, un arī es no viņas mazliet ciešu, tai pat laikā es nevaru atbrīvoties no sajūtas, ka šī visa ir akmentiņa ripināšana kalnā. Tā, kas ir Sīzifam, nevis Andrim Ērglim. Daudziem šī pilsoniskā atbildība ir hobijs vai pat reizēm eskeipisms, bet man arvien vairāk šis jūtas kā bezjēdzīgi pazaudēts laiks. Piemēram, kāda ministrija kādu laiku atpakaļ ir nelietderīgi iztērējusi dažus miljonus? Ko tieši es varu darīt vairāk kā turpināt nebalsot par šiem... līdzpilsoņiem? Vai man ir kādas vecmāmiņas, brālēni, vai konservatīvi draugi, kurus es satieku pie svētku galda, un man viņi būtu par kaut ko jāpārliecina? Pievērsim acis uz pētījumiem, ka pārliecināšana ar racionāliem argumentiem nestrādā. Tipa nav. Ko vēl es iesākšu ar šo iespaidīgo informācijas bagāžu? Patriotiski sevi audzināšu ar stāstiem par latviešiem, kas ieguvuši kaut kādas balvas, vai atgriezušies dzimtenē darīt uzņēmējdarbību? Ja man tie stāsti kaut ko dara, tad vienīgi vēlmi kaut ko ierakstīt cibā, un kā mēs zinām, cibā notiek ļoti vērtīgas un izzinošas diskusijas.
Bet atgriežoties pie TLDR, manuprāt tas ir ļoti labs formāts šī brīža informācijas pārbagādībā. Es septiņās minūtēs varu uzzināt par konfliktu, piemēram, Sudānā, un iegūt aptuvenu rietumcentrisku priekšstatu par globālās pasaules stāvokli, un manuprāt ar to pietiek. Vēl, protams, ziņas kā komēdija ir labs fromāts. Sarkasms un ironija ir diezgan labs veids, kā saglabāt veselo saprātu. Varbūt nedēļā šāda satura patērēšana prasa pārāk daudz laika, bet jau nākamgad būs par vienu šovu mazāk. Visādi citādi astronomijas ziņas mani izklaidē mazliet vairāk, un praksē noder aptuveni tikpat.
IR pārdošanas punkts ir tāds, ka nākamgad ir vēlēšanas. Lielajā bildē es saprotu mediju lomu sabiedrībā, un to es nevienā brīdī negrasos to apšaubīt. Šogad, piemēram, savu digitālo abonomentu es esmu lietojis ļoti maz, ja neteikt nemaz, un pilnīgi noteikti maz zinu par aktuālajiem sabiedrības cepieniem, izņemot tos, par kuriem katram onkulim feisbukā ir viedoklis. Taču no otras puses es arī saprotu, ka es nestāvu smagas izšķiršanās priekšā par to, par ko es balsošu. Es mazliet apšaubu, ka Latvijas politiskajā piedāvājumā pēkšņi uzradīsies jauni gaišie spēki, un mani arī mazliet kaitina vēlme meklēt jaunus mesijas, lai gan es dotu atlaides jaunai partijai, kas ir veidojusies no kāda cita politiskā spēka neatrisināmām iekšējām pretrunām. Ar pirkstu ne uz vienu nenorādīšu. Bet jā - es zinu, kas ir mūsu tradicionālie sūda brāļi, es arī zinu, ka nav neviena politiskā spēka, kurā to nebūtu, un nez vai jauni skandāliņi kaut ko mainīs manā pasaules uztverē. Ja nu pēkšņi kādu pieķer kanibālismā vai pedofīlijā, gan jau man šis fakts nepaslīdēs garām.
Ko es ar šo gribu pateikt? Ir kaut kaut kāda mītiskā pilsoniskā atbildība, un arī es no viņas mazliet ciešu, tai pat laikā es nevaru atbrīvoties no sajūtas, ka šī visa ir akmentiņa ripināšana kalnā. Tā, kas ir Sīzifam, nevis Andrim Ērglim. Daudziem šī pilsoniskā atbildība ir hobijs vai pat reizēm eskeipisms, bet man arvien vairāk šis jūtas kā bezjēdzīgi pazaudēts laiks. Piemēram, kāda ministrija kādu laiku atpakaļ ir nelietderīgi iztērējusi dažus miljonus? Ko tieši es varu darīt vairāk kā turpināt nebalsot par šiem... līdzpilsoņiem? Vai man ir kādas vecmāmiņas, brālēni, vai konservatīvi draugi, kurus es satieku pie svētku galda, un man viņi būtu par kaut ko jāpārliecina? Pievērsim acis uz pētījumiem, ka pārliecināšana ar racionāliem argumentiem nestrādā. Tipa nav. Ko vēl es iesākšu ar šo iespaidīgo informācijas bagāžu? Patriotiski sevi audzināšu ar stāstiem par latviešiem, kas ieguvuši kaut kādas balvas, vai atgriezušies dzimtenē darīt uzņēmējdarbību? Ja man tie stāsti kaut ko dara, tad vienīgi vēlmi kaut ko ierakstīt cibā, un kā mēs zinām, cibā notiek ļoti vērtīgas un izzinošas diskusijas.
Bet atgriežoties pie TLDR, manuprāt tas ir ļoti labs formāts šī brīža informācijas pārbagādībā. Es septiņās minūtēs varu uzzināt par konfliktu, piemēram, Sudānā, un iegūt aptuvenu rietumcentrisku priekšstatu par globālās pasaules stāvokli, un manuprāt ar to pietiek. Vēl, protams, ziņas kā komēdija ir labs fromāts. Sarkasms un ironija ir diezgan labs veids, kā saglabāt veselo saprātu. Varbūt nedēļā šāda satura patērēšana prasa pārāk daudz laika, bet jau nākamgad būs par vienu šovu mazāk. Visādi citādi astronomijas ziņas mani izklaidē mazliet vairāk, un praksē noder aptuveni tikpat.
Piektdiena, 2025. gada 12. decembris
Nav pārsteigums, ka demoniskie mošķi sarosās līdz ko es viņus apgaismoju ar Jēzus gaismu.
Šodien vakarā pēkšņi sagribējās vīnu. Tā kā manā bāriņā stāvēja četras pudeles (vienu šampanieti es nopirku, lai būtu vienmēr gatava atzīmēt Putina nosprāgšanu vai Ukrainas uzvaru, bet trīs pudeles ir man kolēģu dāvanas dzimšanas un vārda dienās, tad man pat nebija nekur jāiet.
Rezultatā es vienatnē esmu izlakusi puspudeli vīna un jūtos mierīga kā pitons. Un tādā nedaudz laipnā garastāvoklī - kā parasti, kad lietoju alkoholu. Un vēl drusku karuseļi galvā. :) Bet visā mūsu famīlija tā reibst. Sākumā kļūst ļoti priecīgi un laipni. Un tad es kam gulēt. :) Tā kā ar labu nakti, mīļie cibiņi. :)
Rezultatā es vienatnē esmu izlakusi puspudeli vīna un jūtos mierīga kā pitons. Un tādā nedaudz laipnā garastāvoklī - kā parasti, kad lietoju alkoholu. Un vēl drusku karuseļi galvā. :) Bet visā mūsu famīlija tā reibst. Sākumā kļūst ļoti priecīgi un laipni. Un tad es kam gulēt. :) Tā kā ar labu nakti, mīļie cibiņi. :)
Sīks žīds kopīpasto ietekmīgu žīdu (etniskā solidaritāte un nepotiskā agenda) - "humans are hackable animals".
Nē, vienīgie (ne)zvēri, esat jūs. Mēs esam no Dieva, jūs, nožēlojami, skaudīgi velna ganīti boti, kas labi apzinoties savu maziskumu un neadekvātumu, cenšas iznīcināt visu Dieva radību un vēkšķēt uz debesīm savu naidu. Hubris hubrim hubrum.
Tā pat Boris, pedolācis, 'nejauši' ignorēja un pārmeta mēteli, savā nostājā krievu jautājumā, kur viņš dekādēm aģitēja pret latviešu patriotismu, analoģizējot to ar nacismu, perfektā sinerģijā (((Rietumu))) zombētajiem baltajiem liberāļiem.
Mudināja latviešus mācīties krievu valodu "jo kas nekait zināt vairāk valodu", paralēli projicējot Ždanokas žīdu partijas lozungus "ruki proč ot naših škol", konstanti atbalstot oficiālu divvalodību, agresīvi uzbrūkot Telos Krišjānim par viņa remigrācijas ierosinājumu, līdz ar to noliedzot latviešu tautas suverenitāti. Tieši 1:1. ko visi žīdi dara jebkurā citā Rietumu civilizācijas valstī, kur viņiem nez kāpēc ir konstants procents diasporas - bez maz vai kā metodisku subversīvistu filiāles.
Nu un desmitagadēm promoutēt seksuālo deģenerāciju, mizandriju un visas citas iespējamās indes, ko ieliet akā, lai mēs izmirtu vai paliktu vājāki, vieglāk pakļaujami.]
Kāds vēl atceras Maksu Van Der Stūlu, kaut kādas eirokomunistu komisijas augsto komisāru, kas 00o pirmajā pusē regulāri braukāja šurp, lai iemācītu, mums, latvju plebam, toleranci pret okupantiem? Citādi mēs netiksim pielaisti jewrosojuzam.
Cik, ātri laiki mainās.
Lūk, tādi kā Boris Štrumfs bija vienā laivā ar šiem latviešu tautas ienaidniekiem (tajā laikā), bet tagad izliekas, ka vienmēr bijis ahūnais patriots un grifto savu anti-kremlin bs.
Lūk, mūsu viedokļu līderis, kas neprot uzrakstīt saliktu pakārtotu teikumu latviešu valodā un nezina interpunkciju kā tādu, lai gan spamo mūsu internetus jau 30 gadus. Laikam tāpēc, ka jidišā tādu nav, ir tikai chutpza, oy vey/gevalt. Tīrasinīgs latvietis. Diskutē ar viņu un tapsi apgaismoc tā, ka maz neliksies.
Nē, vienīgie (ne)zvēri, esat jūs. Mēs esam no Dieva, jūs, nožēlojami, skaudīgi velna ganīti boti, kas labi apzinoties savu maziskumu un neadekvātumu, cenšas iznīcināt visu Dieva radību un vēkšķēt uz debesīm savu naidu. Hubris hubrim hubrum.
Tā pat Boris, pedolācis, 'nejauši' ignorēja un pārmeta mēteli, savā nostājā krievu jautājumā, kur viņš dekādēm aģitēja pret latviešu patriotismu, analoģizējot to ar nacismu, perfektā sinerģijā (((Rietumu))) zombētajiem baltajiem liberāļiem.
Mudināja latviešus mācīties krievu valodu "jo kas nekait zināt vairāk valodu", paralēli projicējot Ždanokas žīdu partijas lozungus "ruki proč ot naših škol", konstanti atbalstot oficiālu divvalodību, agresīvi uzbrūkot Telos Krišjānim par viņa remigrācijas ierosinājumu, līdz ar to noliedzot latviešu tautas suverenitāti. Tieši 1:1. ko visi žīdi dara jebkurā citā Rietumu civilizācijas valstī, kur viņiem nez kāpēc ir konstants procents diasporas - bez maz vai kā metodisku subversīvistu filiāles.
Nu un desmitagadēm promoutēt seksuālo deģenerāciju, mizandriju un visas citas iespējamās indes, ko ieliet akā, lai mēs izmirtu vai paliktu vājāki, vieglāk pakļaujami.]
Kāds vēl atceras Maksu Van Der Stūlu, kaut kādas eirokomunistu komisijas augsto komisāru, kas 00o pirmajā pusē regulāri braukāja šurp, lai iemācītu, mums, latvju plebam, toleranci pret okupantiem? Citādi mēs netiksim pielaisti jewrosojuzam.
Cik, ātri laiki mainās.
Lūk, tādi kā Boris Štrumfs bija vienā laivā ar šiem latviešu tautas ienaidniekiem (tajā laikā), bet tagad izliekas, ka vienmēr bijis ahūnais patriots un grifto savu anti-kremlin bs.
Lūk, mūsu viedokļu līderis, kas neprot uzrakstīt saliktu pakārtotu teikumu latviešu valodā un nezina interpunkciju kā tādu, lai gan spamo mūsu internetus jau 30 gadus. Laikam tāpēc, ka jidišā tādu nav, ir tikai chutpza, oy vey/gevalt. Tīrasinīgs latvietis. Diskutē ar viņu un tapsi apgaismoc tā, ka maz neliksies.
"Katrā ziņā tādi cilvēki kā viņa, spalvas pavēlnieki, ir bīstami. Tie uzreiz liek sapīties aizdomās par neīstumu - ka tāds cilvēks nav vis pats, bet gan acs, kas bez apstājas skatās un redzēto pārvērš teikumos; tādējādi realitātei tiek nozagts pats svarīgākais, nozagta neizteiksmība."
Olga Tokarčuka, "Stum savu arklu pār mirušo kauliem"
Olga Tokarčuka, "Stum savu arklu pār mirušo kauliem"
nu nezinu, man tie Oga šotiņi garšo. šorīt nopirku to, kas ar upenēm <3 un izlasīju etiķeti. 7 g cukura vaimanuvai, lai pamēģina tie cukura nīdēji dabūt iekšā 10% ingveru bez cukuriņa lai kādu garšiņu liktu klāt nekas labs nesanāk. izrādās viņiem bija adventes kalendārs un izrādās, ka viņš jātaisa karstajā dzērienā 300 ml krūzītē!
no rīta divreiz arī izskaloju degunu ar Humer un sajutos pēc cilvēka. tagad gan laikam tūska atkal ir atpakaļ - drusku spiež pieri
no rīta divreiz arī izskaloju degunu ar Humer un sajutos pēc cilvēka. tagad gan laikam tūska atkal ir atpakaļ - drusku spiež pieri
( Ļaunais lietotājs punkts )
pidarasi nomirstat
pidarasi nomirstat
pidarasi nomirstat
pidarasi nomirstat
pidarasi nomirstat
pidarasi nomirstat
pidarasi nomirstat
pidarasi nomirstat
pidarasi nomirstat
pidarasi nomirstat
pidarasi nomirstat
pidarasi nomirstat
pidarasi nomirstat
pidarasi nomirstat
pidarasi nomirstat
pidarasi nomirstat
pidarasi nomirstat
pidarasi nomirstat
pidarasi nomirstat
Ceturtdiena, 2025. gada 11. decembris
Divus mēnešus esmu jaunā darba vietā. Atkal jāizcīna sava vieta vīriešu acīs, līdz sāks dzirdēt ko saku. (Trīs reizes saku, ka man kniedes vajag izurbt no plauktiņa, bet viņi ar fleksi mēģina... līdz izsauc meistaru, kas paziņo, ka tūlīt izurbs un ko viņi tur ....)
Ir izaicinoši, bet nav tās bezcerības, kas bija iestājusies vecajā vietā.
Ir izaicinoši, bet nav tās bezcerības, kas bija iestājusies vecajā vietā.
varbūt kāds vēlas no manis atpirkt 2 biļetes uz 06feb2026 izrādi @ Nac teatr "Bastardi"?
nopirku,
bet tajā dienā jau "Pazudušais dėls" Valmierā.
Man sajuka..
ja te neviens, meklēšu citos tīklos.
nopirku,
bet tajā dienā jau "Pazudušais dėls" Valmierā.
Man sajuka..
ja te neviens, meklēšu citos tīklos.
Lasu šķērsām izglītības likumu un ķiķinu (bet caur nopūtu, šie bija izcilākie piemēri): ( ... tālāk ... )
ārsta kabinetā:
- kā man tagad gatavoties tai operācijai? es katru dienu ēdu ikrus un izdzeru vienu jēlu olu.
- .. 0_o .. nu, es domāju, ka nebūs jau tā, ka pēc operācijas nevarēsiet ikrus ēst :D
- kā man tagad gatavoties tai operācijai? es katru dienu ēdu ikrus un izdzeru vienu jēlu olu.
- .. 0_o .. nu, es domāju, ka nebūs jau tā, ka pēc operācijas nevarēsiet ikrus ēst :D
Trešdiena, 2025. gada 10. decembris
Gara, bet ohujenna analīze par mūsdienu reklāmu simbolisko, politisko, kulturālo etc. nozīmi un masāžu, ko tie sevī ietver. Šeit konkrēti par šī gada marry-consumeras iekš UK.
The Deepest Lore #213: Christmas Ads 2025
The Deepest Lore #213: Christmas Ads 2025
Otrdiena, 2025. gada 9. decembris
Latviešu valodā vārds "cirslītis" ar nozīmi "cilvēks, kas nolohojas" ir radies šeit, Cibā, vai kaut kur pastāvējis jau iepriekš?
Un es pareizi saprotu, ka etimoloģija varētu būt saistīta ar to, ka dzīvnieciņš cirslītis angliski ir "shrew", bet alternatīvā nozīmē šeit ir ironisks pretstats vārdam "shrewd"? Vai arī neko nesaprotu?
Vispār foršs un smiekligs vārds, žēl, ka nav plašāk iegājies kā tāda latviska alternatīva tam pašam "nolohoties" vai "fuckup".
Un es pareizi saprotu, ka etimoloģija varētu būt saistīta ar to, ka dzīvnieciņš cirslītis angliski ir "shrew", bet alternatīvā nozīmē šeit ir ironisks pretstats vārdam "shrewd"? Vai arī neko nesaprotu?
Vispār foršs un smiekligs vārds, žēl, ka nav plašāk iegājies kā tāda latviska alternatīva tam pašam "nolohoties" vai "fuckup".
Vīriešiem, kuri auguši bez tēva klātbūtnes, biežāk raksturīga t.s. “ghosting” komunikācijas maniere jeb mīkstā uzlikšanu uz savu vīrišķo atbildību un pienākumu virzīt komunikāciju - sevišķi jau neērtos, ambvivalentas dabas jautājumus. Tā vietā, lai entuziastiski rūpētos par info plūsmu, kas skar viņam būtiskas tēmām, šāds vīrietis nemaz neizjūt pilsonisku pienākumu iesaistīties, kaut uz brīdi, kaut lai tikai pabrīdinātu, ka ir ekstraordināra situācija, tāpēc no viņa šobrīd ekspektējams tikai klusums.
Vienīgais, ko es ekspektēju no vīrieškārtas cilvēkiem sev apkārt, ir spēja uzņemties atbildību, ar mierīgu sirdi kopā ar citu cilvēki verbāli analizēt neērtas tēmas, kuru apzināšana un efektīva risināšana (nevis raustīšanās, vislaik fantazējot par negatīvas emocijas, mirklīgu satricinājumu raisoši scenārijiem, tāpēc vispār liedzot sev organiskā ceļā, dialogā ar citu vīrieti, nonākt pie jēgpilna dziļuma. Es ļoti ātri nogurstu no cilvēkiem, kuri necenšas raisīt sarunas par ko lielāku par mīļàko jauno izklaidi vai tamlīdzīgu nonsense talk’u).
Rezumējot, vīriešiem, kuri auga bez tēva, biežāk vajadzētu pašiem sev ar rīkstīti uzdot pa mīkstīti brīžos, kad aktualizējas alkas izvairīties/bēgt. Galu galā mans mērķis ir efektīvi risināt tēmas, kas mūs abus saista. Domāju, ka daudzi no šiem vīriešiem nemaz neapzinās, ka tās ir sekas tam, ka izaugi tikar vienu no vecākiem. Lūgums neuztvert to kā pārmetumu, viss, ko vēlos, ir lai tu pats sevi komunikatīvi virizi ar mierīgi un atbildīgi.
Vienīgais, ko es ekspektēju no vīrieškārtas cilvēkiem sev apkārt, ir spēja uzņemties atbildību, ar mierīgu sirdi kopā ar citu cilvēki verbāli analizēt neērtas tēmas, kuru apzināšana un efektīva risināšana (nevis raustīšanās, vislaik fantazējot par negatīvas emocijas, mirklīgu satricinājumu raisoši scenārijiem, tāpēc vispār liedzot sev organiskā ceļā, dialogā ar citu vīrieti, nonākt pie jēgpilna dziļuma. Es ļoti ātri nogurstu no cilvēkiem, kuri necenšas raisīt sarunas par ko lielāku par mīļàko jauno izklaidi vai tamlīdzīgu nonsense talk’u).
Rezumējot, vīriešiem, kuri auga bez tēva, biežāk vajadzētu pašiem sev ar rīkstīti uzdot pa mīkstīti brīžos, kad aktualizējas alkas izvairīties/bēgt. Galu galā mans mērķis ir efektīvi risināt tēmas, kas mūs abus saista. Domāju, ka daudzi no šiem vīriešiem nemaz neapzinās, ka tās ir sekas tam, ka izaugi tikar vienu no vecākiem. Lūgums neuztvert to kā pārmetumu, viss, ko vēlos, ir lai tu pats sevi komunikatīvi virizi ar mierīgi un atbildīgi.
Tagad es arī esmu redzējis Dieva Suni, un man drīkst būt viedoklis. Par latviešu filmām gan neizpausts viedoklis mēdz būt daiļrunīgāks par pašu viedokli. Pīļu dīķis un tā.
Uzskatīšu, ka 50 eiro laimests ir atlaide ortopēdiskajai jostai, ko
pirku par 79'eiro
pirku par 79'eiro
Šovakar momentloterijā vinnēju 50 eiro (biļete maksāja 5€)
Draudzene, kas dzīvo Barselonā, jautāja, ko
lai man dāvina dzimšanas dienā. Neko nezinu. Pateicu, lai uzdāvina "rotaļu" Bētlemi. Spānijā lielā cieņā, amatnieki
tirdziņos pārdod, ir arī konkursi.
Reiz biju Barsā ap Zsv laiku, un tirdziņā nopirku vien aitiņas un cūciņas. Jau pazuda.
lai man dāvina dzimšanas dienā. Neko nezinu. Pateicu, lai uzdāvina "rotaļu" Bētlemi. Spānijā lielā cieņā, amatnieki
tirdziņos pārdod, ir arī konkursi.
Reiz biju Barsā ap Zsv laiku, un tirdziņā nopirku vien aitiņas un cūciņas. Jau pazuda.
Tā, kolēģēm dāvaniņas Ziemassvētkiem nokomplektētas. Riekstu kaut kāds batoniņš paliels no Lidl, sejas maska un Ziemassvētku rotājums glītas mājiņas formā. Pagājušajā gadā man kaut kā galīgi nebija iedvesmas, tāpēc uzdāvināju katrai pistāciju paku, kuras biju uz atlaidēm sapirkusi. Ja es nevaru izdomāt, ko tādu foršu lai uzdāvina, tad es dāvinu kaut ko tādu, ko cilvēks ar lielu varbūtību izlietos.