rūsganais sprakšķis

Elkors ir tāda interesanta iestāde
Piemēram, internetā pirktās preces izsniedz otrā stāva pašā galā. Izcili ērti.

No otras puses, viņiem actually bija tas, ko trīs citi veikali atbildēja - sorry, nau

ciba, man slinkums gūglēt

kur var ērti izdrukāt (?) 1 (vienu) fotogrāfiju?

jau otro nakti ņifiga neguļas, svīstu, mainu kreklus, sāp galva, biš temperatūra.

bet oža ir.

skatoties, vai es esmu aizactiņojusi visus ierakstus par A. (jezusmarija, cik to ir daudz, bet es izlikos, ka burtus nepazīstu un pat nemēģināju lasīt) pēc tagiem, atcerējos, ka man taču bija vēl viens bērns pirms tam. I'm a queen of failure.

kopš es viņu izmetu no 2.stāva (apmēram, kad vīrs te ieviesās), nebiju satikusi. uz lielākajiem ģimenes pasākumiem vai nu viņu (manis dēļ) neaicināja, vai vēl vienā pasākumā es veiksmīgi biju komandējumā.

pag.ned. uz bērēm viņš esot paziņojis, ka gribot atvadīties no opīša.
māte mani pirms tam, protams, ļečīja kārtējo reizi no sērijas, ka radu tik maz, piEdOŠanA!!! sets u free, dusmas slikti, etc. es teicu, ka man nav dusmas, bet es netaisos ar viņu radoties.

krematorijā neblenzu gluži viņam virsū, bet, teiksim godīgi, biju viegli pārsteigta, ka viņš mani pat nemēģināja pasveicināt. es tomēr netaisīju resting bitch face.

mielastā veiksmīgi apsēdos tā, lai nav jāskatās virzienā.

pēc mielasta piedāvāju visiem pasēdēt pie manis, jo 1)dzīvoju pie kapiem 2)man ir visvairāk vietas; viņš neteica nenē, es nebraukšu.

un es esmu tāda malacīte, es nepateicu, lai kā man gribējās, "pag, es tikai noslēpšu sudraba karotes. oh fuck, man taču vairs nav."

Bēru pēcmielasta pasēdēšanas hailaits - pusaugsuns, kas atnes uz dzīvojamo istabu pagrauzt mātes apenes.
Priekškars.
Lustra.

tā kā jau vairākus vakarus pirms aizmigšanas tas mani vajā, vnk atstāšu to te. nolinčojiet, ja vajag.

es esmu slikts cilvēks, es nespēju just līdzi citiem cilvēkiem, kas raksta ar baisām kļūdām.
there. is said it.

femforumā bija pārpublicēts kādas beibes sašutuma kliedziens par pirtnieku, kas ar viņu ne tā apgājies, bet tas viss savārstījums bija tik drausmīgs, ka es nespēju uztvert jēgu. un, jā, pirtī nahuj neiet peldkostīmā, punkts.
neko nezinu par mūsdienu vipendroniem un pirtīm kā tūrisma objektiem, bet kā cilvēks, kas no gadiem 3-4 ir sēdējis uz sliekšņa pie durvīm un palēnām trausies uz augšējo lāvu, saku - nu tad nelien uz to pirti.
aaargh. ieraksts gan tagad ir laikam izdzēsts, es pat loģiski nespēju izskaidrot, bet tas mani tik šausmīgi uzvilka.

kāpēc Outlookā delete ir tieši blakus flag? ar apbrīnojamu regularitāti es nevis atzīmēju kā darāmo/izdarīto, bet izdzēšu.

ja tas ir izdarītais, vēl ne tik traki, bet neatbildētais - tas jau ir kind retards.

gribēju skaļi izbļaustīties, bet tik ļoti izbesījos procesā, ka piekusu.

vīrs saka, ka kompostkaudzē kāds dzīvojot, esot milzu alas.
lasu internetos, ka eži arī var ziemot kompostā un ežu man te ir daudz

bet kā mēs lai īsti zinam, kas tur dzīvo?!

ietrāpījuši kādā vājuma brīdī, kad garlaikojos pie stūres sastrēgumā, piekritu izmēģināt Bites Go3 televīziju, viss izklausījās tik lieliski - 2 nedēļas izmēģini, pēc tam pusgadu bez maksas.
aha.
vispirms izrādījās, lai varētu pieslēgt, kurjers veda līgumu.
tad es to aplikāciju atvēru un ātri šausmās aizvēru, pirmstam uzklikšķinot uz seriāla Nemīlētie vai kātur - es redzēju, ka tur rakstīts "tikai 4 sērijas", padomāju, o vietējā īsfilma, bet izrādījās, ka tās ir 4 katru nedēļu - to es atradu, ieraugot pirmās sekundes. izturēju 5 minūtes. nu drausmas.
vārdu sakot, šodien atcerējos un pārvarējusi telefonfobiju ņēmos zvanīt, lai neiekultos uz diviem gadiem.
tā beibe, kas mani pierunāja teica - ja jums nepatiks, vnk piezvaniet man un atcelsim, jums ir mans numurs.
nu, tas numurs ar mani negribēja runāt.
sazvanīju vispārējo biti; uzmini nu, man proootams, ka ir jāved papīra iesniegums uz viņu biroju vai klientu apkalpošanas centru.

tieši tas, ko es mēdzu darīt brīvdienās, mhm.

pēc trīs dienām atsākām ar vīru sarunāties, ķip, nekas nav bijis. laikam jau taisnība jums,kas teica, ka nav, ko dirsties.

mēs kopš septembra nolēmām kontrolēt ienākumus un izdevumus. Tobiš, vīrs ik pa laikam par to murkšķēja, tad nu man apnika un teicu, ok, es taisu ekseli, ņemu bankas steitmentus un kontrolēju visu skaidro naudu, vācam čekus un TAD skatamies, kas ir kas, nevis visu laiku bļaut, ka es esmu tā kas naudu tērē.
(protams, ka es tērēju naudu - es, piemēram, pērku gandrīz visu paiku šai mājai, maksāju rēķinus un man ir suņi)

protams, ka skatoties ekseļos, izrādās, ka es vairs neesmu ļaunuma sakne.

pirms kāda laika atradu mašīnas pelnutraukā viena dzīvokļa īresnaudu un paņēmu, gaidīju, kad viņš to sāks meklēt. Nesāka.
tāda, vot, viņam tā budžeta izpratne.
no sākuma lecās pretī, ka ko ta es tagad, skaitīšu katru centu, bet nu jau miers. Un pat izskatās, ka izdodas ietaupīt mēnesī tik, cik viņam gribas.

bet tērējam gan mēs bezbožna daudz, rijam un dzeram, rijam un dzeram....

Diez, cik attiecības izjuks dēļ dažādas nopietnības attieksmēm pret kovidu?
Asking for a friend.

tā kā esmu slinks un bailīgs dzīvnieciņš, kam nepatīk svešas vietas, aizbraucu uz traumām, jo tās vistuvāk un esmu tur bijusi

nebij tik traki, vīrs ar savu šujamo pirkstu sēdēja daudz ilgāk, es pēc 30 min biju iekšā (izņēmu nr136 un 135 bija jau iekšā, domāju,tūliņ tātad, nav ko iet ārā,lol), vēl 20 min pēc rentgena un hopslā, viss labi, tikai sasists.

tā kā man viens no suņiem ir pusaudzis, tad miera režīms manai kājai nozīmētu prātā sajukšanu mums visiem pārējiem, tagad varu droši sameklēt ērtākos apavus, sakost zobus et voila!

btw, interesanti, kāpēc nav kautkāda vienotā sistēma, kurā ievadot manu perskodu, parādās visa nepieciešamā info? tas tomēr ietaupītu ārstam minūti, lai nav jābaksta tā adrese, telefons, darba vieta, polise, puse no tā nepareizi
oh wait, Latvijā taču ir eveselība?!

uzmini nu, kurš vakar atsita kājas pirkstu tā, ka naktī nevarēja gulēt kā sāp? šodien zils.
kā var zināt, vai ir lauzts?

izņēmu preci specifiskā veikalā. ienāk čalis bez maskas un nostājās metru aiz manis, pagriežos un mēģinu izskatīties indīga, viņš nekustas
paskatos vēlreiz un šis mani ar tādu pretīgumu itkā es būtu spitālīgā

vīram negatīvs, visiem ofisā arī, bet vēl jau nav zvanīts.

vienu brīdi likās, ka viņš sāka nopietnāk uztvert, bet tagad šķiet, ka atkal ieslēdzies 'ar mani jau nekas nevar notikt, un es taču lieku masku, skat, kāds es labiņš'

Kontaktpersonas kontaktpersona NAV kontaktpersona.

jācer, ka pie tā arī paliksim. cik ilgā laikā tagad ir testa rezultāti?

vakar ļoti pārsteigti secinājām, ka Hesburgers piedalās cīņā pret covid.

Sojas tortiljās ir krietns daudzums svaigu sīpolu, kas attiecīgi ir 1) veselīgi 2) gribi negribi liek ievērot distanci pēc apēšanas.

nēnu, man jau garšo; rudeņos nereti prasās un, strādājot no mājām, vienā mierā brokastu pupiņām ar tomātu piešķinu vienu galviņu.


parasti pēc pārgājieniem kaut kur GNP mēs attopamies štopējam Rāmkalnu pasaules dīvainākajā interjērā, jo visādas Fazendas pilnas, paši vidēji dubļaini
un, protams, līdz mājām aizbraukt un vēl ēst taisīt Nav Iespējams.

līdz Hesburgeram sen nebiju nolaidusies, taču, tā kā esam puslīdz apzinīgi, ēšana ēdnīcā vakar atkrita.

ko es ar to gribēju teikt? bija garšīgi tā tortilja :D

nolēmu, ka esmu pelnījusi atsākt putnubarošanas sezonu, tad nu man te viss ņirb zīlēs. kas arī bija nepieciešams.

un šorīt no ttp dabūju vistu galvas un kājas, un pēkšņas veiksmes rezultātā fb grupā paspēju pieteikties uz trušu galvām vakarpusē.

ko gan vēl sirdij daudz vajag?
pastaigu mežā, to dabūs rīt.

es laikam neesmu jums stāstījusi.
bez saiešanas suņos, es esmus sagājusi arī putnos.
tad nu es tagad vazājos apkārt ne tikai ar 3 suņiem, bet arī binokli un fotoaparātu ar lielo objektīvu (tas sanāk ap 4 kg kopā)(neskaitot suņus, suņi kopā ir šobrīd biš zem 55, bet reti jānes)

esmu sapratusi, ka binokli čist vajag gandrīz vienmēr ņemt; kamera tomēr ir smaga un nedaudz sarežģīti, ja iet kājām līdz vietai, es knapi esmu iemanījusies tājās trīs priedēs pavadās nesapīties.

tā nu šodien visa tāda paskatos pa logu - nu, pelēks. nebūs tak nekādu putnu.

pēc suņu treniņa iebraucam pastaigāt Biķernieku mežā. Nenoeju ne metrus piecdesmit, kā sānu redze (kas ir ļoooti pa šo pusotru gadu uztrenējusies) piefiksē kokā blakus taciņai pelēku kaķi? wtf?? nolāpīc, vistu vanags. Sēž un blenž kā borderkucēns uzglūn korijam un uz mani vispār neskatās!!!
akamerastanav.

(jā,mana putnu vērošana iet rokrokā ar to bildēšanu; man gribas to smuko bildi, bet tas ai, cik nav viegli,ai)

lieki piebilst, ka nākot ārā no meža tas vistvanags pozēja vēl citā lenķī. eleganti tur izstaipīja kājeles, izpurinājās, nokakājās manā virzienā ar slaidu loku un aizlaidās pār izcirtumu, kamēr es satraukti elpoju tūtiņā. Plēšputni ir tādi tramīgi zvēri un nemazar neraujas fotografēties un rādīties tuvumā, šis man bija nebijis tuvums.

sagribējās pažēloties.

nezinu, kāpēc mani tas pārsteidza, bet pārsteidza ļoti - Netflix šodien laiž klajā filmu Rebeka (pēc Dafnes di Morjē, promska)
grāmata man ļoti kaitināja, jo nespēju just līdzi galvenajai varonei (kā ļoti daudzās grāmatās tā laika sieviešu tēliem)

bet man galīgi nav, ko skatīties, varbūt jāpakaitina sevi