rūsganais sprakšķis

uztaisīju testu uz antivielām.
ARĪ nav.
toties D vitamīns ir 50.

tārkā ciba, jūs te esat normāli cilvēki, kas strādā attālināti un ar videozvaniem, pastāstiet man, vai ir kādi DOs un DONTs?

man būs darba intervija. bet man stacionārajam datoram nav ne kameras, ne mikrofona obvs.
vai es varu uzstutēt telefonu uz burkas? vai tas nav dīvaini, ja es nekādi tad neskatos intervētājam acīs?

jeb labāk kaut kur dabūt uz monitora uztupināmu kameru? jeb paprasīt vīram viņa darba lapotopu?

man šaušalīgi nepatīk ne audio, ne video zvani ne tikai darbam, bet pat privāti, es laikam 2x mūžā esmu ar māti sazvanījusies whatsap video un viens no tiem bija Ziemassvētki, attiecīgi, esmu diezgan frustrēta.

es jau latviski nespēju normāli parunāt, zinkā, iemaņas zūd, nelietojot, angliski muti vispār neesmu virinājusi, hmz, kopš pirmskovida?

Aaaargh
Man tests - negatîvs
Vīram - pozitīvs
Da fak tas nozīmē? Kā tad tagad, es vēlarvien/jau atkal esmu kontaktpersona?
Man ir karantīna? Vīrs nevar iziet no mājas?
Viņam ir 2ned un 2 dienas no pirmajiem simptomiem, nedēłu jau vismaz vispàr nekādu sūdzību.

Ģimenes ārsts viņam ir tāds, kam zvanît nav jēgas

Esmu. Tik. Nikna.

gulbī analīze ir ļoti daudz riebīgāka nekā centrālajā.
man nudien likās, ka šas aizbakstīs to koku iekšā smadzenēs, fupē

Izdomāju, ka iešu uz testu kājām, jo mr un mugura sāp un viss slikti

Blakus kvartālā atjēdzos, ka nav līdzi maskas

Nodrasēju 2,5km 20 minūtēs slapju muguru, lai stāvētu tagad rindā, baisā vējā
Priekšā 5 cilvēki
Tad kāda nozīme manam pieraksta laikam?!?

man LIEKAS, ka man pazūd oža.
tikpat labi, protams, tās ir iesnas vulgaris, jo vakar mežus brienot biju cauri slapja un pēc tam mašīnā nosalu

(mana termoregulācija nodrošina, ka esmu silta, kamēr kustos un, akd nekustos, pat, ja siltā mašīnā ar benķa apsildi, sāku salt. tas vispār ir dīvaini - piemēram, vakar, vīram mugurā bija ļ.siltā ziemas jaka, cimdi, cepure, pēc brīža arī mana biezā šalle, bet viņam rokas aukstas konstanti; man bija tikai merino vilnas base layer un flīša džemperis un brezenta suņu treniņveste, rokās fotoaparāts, bet cimdi kabatā, jo karsti; tā vienmēr; arī, kad pa kalniem kāpelējam, vīrs visu iet vienā jakā, kamēr es to vien daru kā pogā-vaļā-pogā-ciet, te maikā, te jakā, te maikā, te jakā)

Nezinu, vai man rokas abas kreisās, vai galvā viens sarkans, otrs la kreisi, bet
1)spkc kontaktpersonu info ir mēnešiem veca un nerunā par piedzīvotājiem un saka 14 dienas
2)covid lv lapā raksta, ka karantīna kopdzīvojot ar kovidnieku ir 10dienas no, kad vairs nav simptomu
3)ĢĀ man teica, ka lai uztaisu testu 3 dienas kopš viņam nav simptomu

Ta kam ir taisnība?!

Mans negatīvais tests bija vīra simptomu 7.dienā. Viņam nekas vispār vairs nav jau dienas 5, jau trīs dienas mājās neierobežojamies.
Simptomu man nav (es nemitîgi mežā apaukstējos un šķaudu)
Pārcēlu pierakstu uz testu uz otrdienu, bet nesaprotu, tad vai tam ir kāda jēga vai kā.

piespiedu brīvprātīgā kārtā izkrāmēju plauktu ar vecmammas viedas grāmatām.
ir pagājuši 11arpusi gadi, kopš viņa aizgāja; sākotnēji es biju domājusi, nu, varbūt man uznāks vēlme lasīt šo viņas iemīļoto literatūru, bet laikam jau nebūs.

agrīnā jaunībā es reizēm gāju viņai līdzi uz Viedas savienības sapulcēm, taču no grāmatām vienmēr veiksmīgi izvairījos. Rērihs, Šteiners, Muldašovs, Raudupe, Maitreija, nereāls kapitāls no pensionāra budžeta;pirmie materiāli ir ir kopēti, un tad vēl arī pieraksti, pārrakstījumi.

skatos uz viņas rokrakstu un saprotu, ka nu nē, nav jēgas to kubikmetru mājās turēt :(

diez, mūsdienās vēlarvien cilvēki aizraujas ar šo? vai nodot makulatūrā jeb ielikt ibookā?

Jau izsenis esmu bijusi plaši slavena šaurās aprindās ar savu “lasīt katru otro burtu”.
Izsenis as in kopš iemàcījos lasīt.

Nekādi nevarēju saprast, kāds sakars amerikāņu pabagātai ģimenei ar īru republikāņu armiju. Vairākas sērijas nevarēju sparast, līdz nupat pamanīju A burta vietā S
IRA IRS
Poteitoo Potàtoo

parok, parok, paosta
sajūt šņabja smaku

īsumā par manu ikdienu kopā ar Seal izsmidzināmo dezifektoru

no dusmošanās man temperatūra pacēlās uz 37,4 un sāka nedaudz sāpēt galva.
vīram beidzot piezvanīja infektologs un piereģistrēja (hvz kur, bet paņēma personas kodu) mani kā kontaktpersonu.

bet es drīkstot iet pastaigāties.

fak, nu. es nebiju domājusi, ka būšu tik satriekta par to, ka tests - negatīvs.

pirmkārt, tas tātad nozīmē, ka es gluži vienkārši varu saslimt jebkuru citu dienu

otrkārt, tas nozīmē turpināt slēpties pa stūriem no vīra, smirdināt dezinfektoru, pienest viņam klāt dajebko no virtuves, lai viņš tur negrābstās un visvairāk jau to, ka Ziemassvētkus eleganti svinēsim katrs savā istabā?!

aaaargh. man taču ir temperatūra, biš iesnas. es tiešām biju cerējusi, ka aktīvi izslimoju ļ.vieglā formā :(

UPD 01:05
Eju gulēt uz gultu.
Neviens laikam man neko netaisās sūtīt .

Ik pēc brīža eju pārbaudīt, vai
1)info par rezultātiem nav iekritis spamā
2)datamedā nav aizmirsuši man nosūtīt epastu par rezultātiem

6 stundas un 40 minūtes, kopš nodevu analīzes

Es zinu, ka tas ir vīns bez ūdens un sūdīgs humors

Bet man tā gribas uz vārtiem uzvilkt krustu

UPD 2

ciba, es nupat jau apņuņņājos, jūs esat tik šausmīgi mīļi!!! <3
un tas nav saistīts ar to, ka es izdzēru pudeli vīna pa šo mirkšķi

UPD.
es tikai gribēju pažēloties un dabūt pai, es māku zupu no cirvja

HA!

viss ir baigi čoini ar būšanu intravertētam mizantropam.

izņemot, kad vīram ir kovids, bet mājās nav, ko ēst, rimi piedāvā piegādi uz trešdienu un, pārkāpjot sev 3x pāri un mēģinot reģistrēties barborā, tā arī neizdodas.

tas ir reāli neciešami

mana temperatūra turpina tusēt ap 37,2
pirmdien vīrs no darba atnāca ar 37,6 un vakar uzzināja, ka piektdien sarokojies ar kovidu.

tā mēs te marinējamies pa māju ar vieglām temperatūrām un viss; tas nav pietiekams iemesls, lai testētu, bet pietiekams, lai liktu iesprūst tā kā Vinnijam Pūkam pie trusīša alā, gaidu, kad man uz pēdām uzkārs dvieļus žāvēties.

šitā jau var bezgalīgi neiet uz treniņiem, jo tipa nav droši (treniņi notiek2-3 cilvēku un biš vairāk suņu kompānijā, neapkurinātā angārā ~ 800 kvadrātmetros)

pardon, mani tas pelēkums aiz loga lēni nogalina, laika prognoze nesola sauli vēl 2 ned uz priekšu

Elkors ir tāda interesanta iestāde
Piemēram, internetā pirktās preces izsniedz otrā stāva pašā galā. Izcili ērti.

No otras puses, viņiem actually bija tas, ko trīs citi veikali atbildēja - sorry, nau

ciba, man slinkums gūglēt

kur var ērti izdrukāt (?) 1 (vienu) fotogrāfiju?

jau otro nakti ņifiga neguļas, svīstu, mainu kreklus, sāp galva, biš temperatūra.

bet oža ir.

skatoties, vai es esmu aizactiņojusi visus ierakstus par A. (jezusmarija, cik to ir daudz, bet es izlikos, ka burtus nepazīstu un pat nemēģināju lasīt) pēc tagiem, atcerējos, ka man taču bija vēl viens bērns pirms tam. I'm a queen of failure.

kopš es viņu izmetu no 2.stāva (apmēram, kad vīrs te ieviesās), nebiju satikusi. uz lielākajiem ģimenes pasākumiem vai nu viņu (manis dēļ) neaicināja, vai vēl vienā pasākumā es veiksmīgi biju komandējumā.

pag.ned. uz bērēm viņš esot paziņojis, ka gribot atvadīties no opīša.
māte mani pirms tam, protams, ļečīja kārtējo reizi no sērijas, ka radu tik maz, piEdOŠanA!!! sets u free, dusmas slikti, etc. es teicu, ka man nav dusmas, bet es netaisos ar viņu radoties.

krematorijā neblenzu gluži viņam virsū, bet, teiksim godīgi, biju viegli pārsteigta, ka viņš mani pat nemēģināja pasveicināt. es tomēr netaisīju resting bitch face.

mielastā veiksmīgi apsēdos tā, lai nav jāskatās virzienā.

pēc mielasta piedāvāju visiem pasēdēt pie manis, jo 1)dzīvoju pie kapiem 2)man ir visvairāk vietas; viņš neteica nenē, es nebraukšu.

un es esmu tāda malacīte, es nepateicu, lai kā man gribējās, "pag, es tikai noslēpšu sudraba karotes. oh fuck, man taču vairs nav."

Bēru pēcmielasta pasēdēšanas hailaits - pusaugsuns, kas atnes uz dzīvojamo istabu pagrauzt mātes apenes.
Priekškars.
Lustra.