rūsganais sprakšķis

rūsganais sprakšķis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Šodien PMS sper pa vietām.
Gymā taisot bulgarian split squat actually apraudājos

Liekos sev tik tizla, resna, nevaroša. Blakus čalis katrā rokā 34kg bicīšus kačā, es abās nevaru 16kg noturēt, pietupienus taisot.
Kkāda beibe grūž no gurniem 120kg, es ar 40mokos. Un tādā garā.

Iznācu no zāles un kājas kā vate, knapi līdz mašīnai aizklumburēju. Raudamais neatstājas.

Stulbais cikls.
  • Tādās dienās nav jācenšas pierādīt nezin ko. Var iedzert minīti, kakao vai balzāmu. Pamērcēt kājas ar ko smaržīgu. Paskatīties kādu seriālu. Pai!
  • Atsūti man mēnešreizes live. ES ņemu, man nebūs shity. Vnk pamēģini, es paņemšu
    • Internetos mētājās viens video, kur džeks iemēģināja mēnešreižu sāpju stimulatoru. Viņš bija dikti pārsteigts :D
      • Wau, es gribu! Mans sāpju slieksnis ir ļoti augsts. Es gribu, please, Tu drīksti uzkraut man. Man pat nesāpēs.
      • nu vot nezinu, man mr laika nav gandrīz nekādu sāpju. Nu es teiktu, ka nav vispār, bet gan jau kādu reizi visu šito 30 gadu laikā ir kaut kad kkur papvilcis vai kaut kas sajuties. Bet nu tā - vairāk "stipri piedomājot". Za to garīgais gan man tai laikā porķījas uz nebēdu. un esmu gatav piežmiegt par katru nepiekrišanu manam viedoklim ne tikai pms laikā, bet arī krietni jau mr sākumā.
        Da nu un vēl pumpas pirms tam, uztūkums, slāpes pirms tam, tgd pēc grūtniecības vēl pirmās dienas, kad ir teju nesaturēšana, jo nu, ja neskrien tai brīdī, kad sagribas uz wc, pēc 5sec jau tek, utt. (un galvenais, ka līdzko iesist vīrišķie hormoni - šķiet kāda 2-3 mr diena, tā šis pazūd, tikai pirma'diena un pēdējās pms dienas). Bet nu ja'- laikam jāpriecājas, ka vismaz nesāp. :D
        • Man ar to sāpēšanu baigi interesanti.
          Man nesāp. T.i. es nejūtu sāpes, bet pēc ķermeņa reakcijas redzu, ka patiesībā sāp. Saspringums, kaut kāda "jocīga sajūta", nespēja koncentrēties, ja nepaveicas vēl arī iemetas nevāja spazma zarnās un tad sāp tā, ka ne pakustēt, ne parunāt (mēdz būt arī nesaistīti ar mr). Kad iedzer pretsāpju zāles (pat ja nekas jūtami nesāp), viss saiet normā.
          "Sāpēt" sāka pēc 3. dzemdībām. Līdz tam sliktākajā gadījumā bija vienkārši mīkstu kāju sajūta, kā uz dzemdībām, kad uz kontrakcijām jau grūti nostāvēt. (Man arī kontrakcijas nav bijušas kā sāpes.)
          Man sāp ovulācija... Pizģec, kad gribas drāzties, bet ar šķidrumiem piedzīti ellē sāp visa vēderapkša un iegurnis.
          Un nevar tās sāpes laikus noķert, jo tieši sāpes sajūtu tad, kad jau tūliņ līdz bimbājienam sāp, līdz tam ir "kaut kā jocīgi" tikai...
          • Vot uz ovulāciju jā - tur man arī. Dažreiz retāk. Drāzties - arī gribas vājprātīgi. Nu un jā, un tad tad sāktā pretīgi sāpēt/vilkt visu iegurni, tūpli, nu ne nosēdēt, ne nogulēt. Dažādā intensitātē šis jau kopš vispār sākās MR un viss saistītais. Vienīgais, kas līdz, ir staigāt. Tad nu es vnk tupa naktī (jo kā likums parasti naktī), mostos augšā no tām sāpēm un kā zombijs staigāju pa dzīvokli no viena gala līdz otram. Stāvēt nevar, sēdēt nevar, gulēt, nevar, tikai staigāt. Tas ir psc tad.. Nu un citreiz pastaigā 2min, citreiz 2h šitā..
        • man ne tikai drausmīgi velk muguru, bet arī ir sajūta kā uz pohām vai pālī - griežas galva, tur iekšā vate, slikta dūša un ne tikai, utt
          • Ouch - tas jau pavisam traki. A dzelži visi nromāli? Man kkad apnika krāmēties un tgd uz MR vnm padzeru dzelžuskopā ar cvit., citādi senāk man mūžīgi izdevās novest organismu līdz tam, ka bija jātaisa mēnešiem ilgas dzelzs dzeršanas.
  • Neraudi, susuriņ. Es mājās vingroju ar puskilo. Un jūtos kā supermens!
  • Stulbākais, ko darīt gym'ā ir salīdzināt sevi ar citiem.
    Es, protams, arī to daru.
    Uzlieku savas mazās 5kg ripiņas uz stieņa, atnāk veči, nomaina uz 40, bet man iedur skaudība sirdī.

    Piefiksē ar kādiem svarim sāki, pēc pusgada būs baigais gandarījums.

    Bet tur es pilnīgi piekrītu - MR laikā zāle nav forši. Raudiens man nenāk, bet tāds tizlums, kādu pasaule vēl nezina...
    • ir, kur man pieaug tolerance, bet ir lietas, kas ir gandrīz tikpat grūti visu laiku :(

      piemēram, man ir nenormāli vāji muskuļi virs ceļgala, tai trenažierī es ar mokām kustinu 10 kg un tad atnāk čalis un uzliek 60, nu, kā tu nepārdzīvosi.
      • nu da labi, salīdzināties ar džekiem. ko un cik beibes var? un pat tas ir pofig, tu dari! un tam ir nozīme

        /vakar biju orient mežā, divas trešdaļas no punktiem nedevās rokā, lai arī parasti atrodu uz sitienu. kā parasti, paliku pēdējā, jo pat tad, kad nemaldos, paskriet ne sūda nevaru. un tik un tā. nevaru sagaidīt nākamo ceturtdienu
        • vienreiz beibe hip thrustā ņēma kkādus 160 laikam, es izkāpu no sava introverta un pateicu wow
          nujā, viņa visu mūžu sporto/trenējas
          bet to zin tikai, kad pajautā
          • skriešanā arī tas ir uzreiz uz sejas - tos, kas piedzimuši/jaunībā sportiski, nekad nepanāks tie, kas dzimuši tizlenīši (me)
  • Apskauju <3
  • vienmēr ir labāk darīt kaut ko (40kg), kā pilnīgi neko
    es sev arī sporta zālēs šķietu tizla. un resna. un vispār
    bet tādiem jau viņas domātas. ne jau modelēm influencerēm (vienreiz tādas arī manīju, klipiņus filmēja)
  • PMS taisni tam ir domāts, lai justos tizla, smaga, ar speķainu muguru. Esmu sākusi sev neko neprasīt taisdienās, bet nu man arī jāsaka, ka par lielu izrunāšanos manos divdesmit, pēdējos gadus katru otru ciklu vismaz viena diena ir tāda, ka vismaz stundas 4 guļu tuvu bezsamaņai.


    bet mēs taču zinām, piecas dienas moku un dzīve atkal turpinās.
    saikls, wii go in saikls.
    • man cikls ir 26/27 dienas, mēnešreizes nogalina un PMS sākas 21ajā, kur tur vispār paliek laiks dzīvot, es prasu.

      bet vakar ir bijusi kaukāda wierdo body diena, man ķermenis pēc zāles nekad nesāp uzreiz nākamajā rītā, bet gan čerez vienu. šodien es no otrā stāva nokāpt nevaru, kaut kas nebijis.

      laikam no tās raudāšanas??
      • nu es te nesen viiņvakar savācu 15 km skrienot, bija pavēss pēc tam un slinkum staipīties. nākamajā rītā uzcirtu papēžkurpes, smalki aizgāju uz vienu glaunu ēku ar daudziem stāviem, lepni uzlēkšoju uz 7, sak, mēs, skrējēji, vāverēni neesam nekādi mīkstie.

        nu un tad stundiņu pasēdēju un katru minūti jūtu, ka vāks tuvojas. ar ļoti lielu koncentrēšanos piecēlos. lifts, taksis, uz mājas 4- diegzna naturāli rāpojoju ar pauzēm.


        tas par to, ka ķermenis mēdz dažādā atrumā reaģēt uz tam radīto stresu.
Powered by Sviesta Ciba