rūsganais sprakšķis

begemots, kas baidījās no potēm

rūsganais sprakšķis

begemots, kas baidījās no potēm

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
jūs ar saviem izteikumiem par "paģiru sajūtu" dzenat mani izmisumā.

man ir šausmīgi bail no paģirām, jo man ir bail vemt. līdz ar to mana ķermeņa fiška ir, ka tikko iesāpās galva, iekrītam panikā un netiekam ārā, līdz jāvemj. vai arī pus dienu nīkuļot un tad bezspēkā aizmigt.

izskatās, ka panikā es sāku jau pamazām krist, lai arī otrā pote ir tikai trešdien.
  • Kāpēc Tev ir bail vemt?
    • nezinu, kopš bērnības tā, vienmēr cietos līdz pēdējam

      bet pirms padsmit gadiem no stresa (uzzināju,ka līgavainis krāpj) sākās tas, ka ja sāk, tad nevaru pārstāt, nāk kunģa sula
      • Es arī briesmīgi baidos no vemšanas. Man gan vienmēr arī viss, kas var, izpaužas ar vemšanu, cieties cik gribi, bieži vien neko navar padarīt.

        Kad es padomāju par to, ka esmu novēmusi pusgadu savas dzīves man pagalam šķērmi metas ap dūšu
        • jā, man stress = slikta dūša

          domāju, ka zemapziņā šis ir bijis viens (no daudzajiem) iemesliem izvairīties no grūtniecības :D
          • Man vienlaikus gan nereāli šķebī, daudz siekalu un skāba mute, bet arī šausmīgi gribas ēst un neko nevar ieēst jo no skata vai smaržas vai konsistences vai garšas šķebī un jo vairāk gribas ēst jo vairāk sķebī un nekas, ko apēd, nedod sātu :D riebjas stress
            • ohō, man ir mats matā šitas pats. nezināju, ka tas ir izplatīti! nesmejies, bet es tad parasti cenšos ēst, neskatoties uz ēdienu un koncentrējoties uz kaut ko citu. tā matērijas žļembāšana pa muti, protams, aizņem daudz laika šajā metōdē, bet vismaz kaut kas nonāk līdz kuņģim.
              • Man šķebina, ja es ēdu, kad man šķebina un jāvemj, lai noņemtu kuņģa tukšuma šķebi es dzeru glāzi kefīra un apēdu dažas sķēles maizes. Ideāli, ja grauzdētu, bet kurš tad var paciest to smaku :D

                Stresainākos dzīves periodos es dzīvoju no āboliem, burkāniem, maizes un kefīra un ja ir kādi mirkļi, kad nešķebina, cenšos ēst olbaltumvielas spēkam.

                Man šķiet, ka tas ir fizioloģiski no stresa un teorijā to var menedžēt ar medikamentiem, neesmu mēģinājusi
                • nu, man arī šķebina, bet tas nav tik traki kā tā "kuņģis čokurā" sajūta. man no stresa arī paātrinās vielmaiņa un tur man palīdz tādas mazas skudru porcijas 666 reizes dienā. man vismaz nav vemšanas fōbijas, līdz ar to es labāk vemju nekā neēdu vispār un jūtu kuņģi saraujamies galīgā rozīnē - man laikam fōbija ir no šīs sajūtas vairāk, jo es to izjūtu kā lēnu nāvi.

                  man jau reiz senā jaunībā kāds labdaris bija izrakstījis noofēnu, bet tam nebija vispār nekāda efekta, nemaz. neko kreptīgāku neesmu mēģinājusi. nu, vienīgi vienreiz pie panikas lēkmes ātrie man iešāva diazepāmu - vot, tā gan bija nirvāna lol, kā jau pie hard drugs :D

                  bet forši, ka tev vismaz ir saraksts ar kaut kādām lietām, ko tomēr var dabūt iekšā. man tas ir ļoti mainīgi un pārsvarā es vienkārši šveicarēju pie ledusskapja - durvis vaļā, parīstos, durvis ciet, tad pavirinu citus plauktus līdz atrodu kaut ko, ko var iemānīt iekšā. alsō, smūtiji dažreiz palīdz, jo tos vieglāk norīt.
                  • Marinēti gurķi u.tml arī vienmēr palīdz.
                    • parasti jā, bet atkarīgs no etiķa koncentrācijas - dažreiz prasās aizknaģēt degunu :))
    • Es saprootu, ka process nav tas patīkamākais, bet no tā nemirst. Un neesmu dzirdējusi, ka pēc potes vemtu.

      P.S. Man ar migrēnas pavada slikta dūša. Tā ka neturas iekšā neviena pretsāpju ripa, bet nu tad es pat nezinu - ir tik slikti, ka pofig vai vemju vai situ pieri pret sienu :D
      • man vēl viena fobija ir bailes aizrīties :) paldies rumpim, kas šito prikolu izstrādā - pie aizrīšanās, tur muskuļiem kaut kas aiziet ciet tā, ka es nevaru ievilkt gaisu un jāgārdz. un, tā kā vienreiz vemjot esmu aizrijusies....

        es ar šito gāju pie KBT terapeita pirms 5 gadiem, tad bija labāk, bet pēdējā gada laikā atkal pāris reizes ir gadījies un fobija atkal lien virsū.

        bet to vemšanu pie potes es baidos dēļ tām pieminētajām paģiru sajūtām - jo arī nevaru iedzert pretsāpju tableti, ja sāp galva - lec atpakaļ
        • o, hi5, bailes aizrīties man arī ir, bet lepojos ar sevi, ka šo vemšanas sarunu lasu pie pusdienu šķīvja :D
      • welcome to the migrēnas club. došu nelūgta padomiņa, jo man arī ir tā problēma. risinājumi ir divi:
        man ir (recepšu) migrēnas zāles, kam ir klāt pret-vēmēj-viela. nav tā, ka katru reizi noturas pietiekami ilgi tur iekšā, lai sāktu darboties, bet pietiekami bieži izdodas ar šito.
        nu vai duramie painkilleri.
        • Man pēdējā laikā paveicies, ja aizdomas, ka nāks, iedzeru lielo paracetamolu, tad nešķebī, pat ja nepalīdz un ja ir kaut kā jocīgi, tad nošpa. Sāpes un auru nenoņem, bet vemšanu gan.
          Tad redzēs, cik ilgi šis līdzēs :D
          • manā personīgajā pieredzē (vispār arī mana Priekšnieka sievas pieredzē :D), atslēga ir ierīt painkilleri (bezmaz jebkādu) pietiekami ātri. pa dienu, kamēr es nomodā, var pamanīt, ka nāk un tad ierij tiešām kaut kādu paracetamolu vai ko un pārsvarā nemaz neaiziet tālāk. bet man reizēm migrēna uznāk pa miegam. un nu, es gulēju, es nepamanīju, ka jārij ripa, bet pamodos jau ar bull blown migrēnu un viss, pļuk diena.
            • Man viņas nāk arī no spriedzes un stresa, es ja ir bijis kāds Notikums, cenšos smaržīgu vannu, aso paklāju (vēlams mainot vietas, pastāvu, tad kaklu, tad muguru, jostu, atkal kaklu) ar siltām kājām aukstā istabā ar mūziku vai elpošanas vingrinājumiem, ja ir laiks, siltu kompresi uz acīm (10min) vai aukstu uz pieres.

              Citreiz noteiktā situācijā palīdz sekss vai ekvivalenti. Bet baigi jāskatās, citreiz paliek sliktāk.

              Peinkilleri vajag ne tikai īstajā brīdī (ne par vēlu) bet arī zirga devā. Un ūdeni atcerēties dzert. Citreiz, kad neesmu paspējusi un jau sākusies, es sienu ap galvu ciesi lakatu, nu tā, kā baikerim, dzeru glāzi ūdens ar pretsāpju zāli, dažreiz arī nošpu un karstu kafiju. Var ar kaut ko garšīgu, ja nešķebina. Un ja var nostāvēt, pēc tam siltā vai remdenā dušā
              • tas izklausīsies mazliet riebīgi in a way, bet man drusku silda sirdi lasīt, ka vēl kādam hūmanim ir šitā un kā mēs līdzīgi cenšamies tikt ar to visu galā, vai vismaz menedžēt sekas kaut cik.

                man galva sāp no apmēram visa, straujas laika maiņas, aukstuma, par maz ūdens, vēl sazinkā. bet full blown migrēnas parasti ir jā, saistītas ar Stresu un Notikumiem un tādām lietām. un jā - iedzert lielu devu ne par vēlu ir visefektīvākais veids kā. un, ja nevar ieēst, tāpat kā tu augstāk raksti - plika šķēle maizes un kafija palīdz ar to organisma niķīti par nelabumu dēļ tukšas dūšas un ripām. vēl man mēdz palīdzēt gāzēti dzērieni, bet tur uzmanīgi ar garšiņām, lai nenošķebina. ā un vēdināšana un stabila svaiga gaisa plūsma bezmaz tieši sejā palīdz.

                bet nu jā, ja man sākas pa miegam, tad es mēģinu saorganizēt pēc iespējas tumšāku telpu un iekārtoties fiziski pozās, kas vismazgāk triggerē. aprīties visas iespējamās ripas, ko rokas stiepiena attālumā var sameklēt. (man pie gultas atvilknē stāv vajadzīgie medikamenti.) nostāvēt ilgāk par 2 mins parasti nav opcija un acis turēt normāli vaļā arī ne.

                un ar seksu / ekvivalentiem ir tā uzmanīgi, tur reizēm palīdz, reizēm paliek sliktāk, tur tas viss ir case by case basis.
                • Es kad atceros, cenšos lielos apzinātības principus ievērot. Nu tur, ja Notikums, tad skaļi pasaku sev 'man besī x, es jūtos dusmīga/insert necessary/' beibe iznesās kā dura, tas džeks ir totāls krāns, citreiz atlaiž drusku un tad var pat līdz migrēnai nenonākt ar visu citu.

                  Mani ļoti trigerē gaisma, februāra spilgtā saule, rudens saule kas mežā ņirbinās starp zariem uz krāsainajām lapām (jau uzrakstot pārņēma šausmas), saule, kas atspīd uz sniega, trokšņi, noteiktas frekvences, bet ir labāk kopš brilles ir ar hameleona efektu, geibu nopirkt troksni slāpējošas austiņas, bet drusku raustos vai nebūs fufelis, neesmu saņēmusies iegādāties, brendi ir dažādi:
                  https://www.flareaudio.com/products/calmer
                  Nu jā un kopš paprasīju nervu zāles, arī ir daudz labāk, ir Notikums vai fizioloģisks stress, iedzeru kapsulu un tāda riktīgā migrēna nav bijusi. It kā tikai kruķie, bet pofig, ja palīdz.
                  Nu, un uztaisīs vēlreiz MR ar kontrastvielu, paskatīties vai nav kāds bumbulis nelāgā vietā aizķēries.
                  Bet nu jā, man pirms diviem gadiem parasts neirologs ar kaudzi zāļu labi samenedžēja visādas huiņas un migrēnas līdz retam un paciešamam līmenim
Powered by Sviesta Ciba