begemots, kas baidījās no potēm
jūs ar saviem izteikumiem par "paģiru sajūtu" dzenat mani izmisumā.
man ir šausmīgi bail no paģirām, jo man ir bail vemt. līdz ar to mana ķermeņa fiška ir, ka tikko iesāpās galva, iekrītam panikā un netiekam ārā, līdz jāvemj. vai arī pus dienu nīkuļot un tad bezspēkā aizmigt.
izskatās, ka panikā es sāku jau pamazām krist, lai arī otrā pote ir tikai trešdien.
man ir šausmīgi bail no paģirām, jo man ir bail vemt. līdz ar to mana ķermeņa fiška ir, ka tikko iesāpās galva, iekrītam panikā un netiekam ārā, līdz jāvemj. vai arī pus dienu nīkuļot un tad bezspēkā aizmigt.
izskatās, ka panikā es sāku jau pamazām krist, lai arī otrā pote ir tikai trešdien.
Kad es padomāju par to, ka esmu novēmusi pusgadu savas dzīves man pagalam šķērmi metas ap dūšu
domāju, ka zemapziņā šis ir bijis viens (no daudzajiem) iemesliem izvairīties no grūtniecības :D
Stresainākos dzīves periodos es dzīvoju no āboliem, burkāniem, maizes un kefīra un ja ir kādi mirkļi, kad nešķebina, cenšos ēst olbaltumvielas spēkam.
Man šķiet, ka tas ir fizioloģiski no stresa un teorijā to var menedžēt ar medikamentiem, neesmu mēģinājusi
man jau reiz senā jaunībā kāds labdaris bija izrakstījis noofēnu, bet tam nebija vispār nekāda efekta, nemaz. neko kreptīgāku neesmu mēģinājusi. nu, vienīgi vienreiz pie panikas lēkmes ātrie man iešāva diazepāmu - vot, tā gan bija nirvāna lol, kā jau pie hard drugs :D
bet forši, ka tev vismaz ir saraksts ar kaut kādām lietām, ko tomēr var dabūt iekšā. man tas ir ļoti mainīgi un pārsvarā es vienkārši šveicarēju pie ledusskapja - durvis vaļā, parīstos, durvis ciet, tad pavirinu citus plauktus līdz atrodu kaut ko, ko var iemānīt iekšā. alsō, smūtiji dažreiz palīdz, jo tos vieglāk norīt.