rūsganais sprakšķis

begemots, kas baidījās no potēm

rūsganais sprakšķis

begemots, kas baidījās no potēm

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
jūs ar saviem izteikumiem par "paģiru sajūtu" dzenat mani izmisumā.

man ir šausmīgi bail no paģirām, jo man ir bail vemt. līdz ar to mana ķermeņa fiška ir, ka tikko iesāpās galva, iekrītam panikā un netiekam ārā, līdz jāvemj. vai arī pus dienu nīkuļot un tad bezspēkā aizmigt.

izskatās, ka panikā es sāku jau pamazām krist, lai arī otrā pote ir tikai trešdien.
  • nu, man arī šķebina, bet tas nav tik traki kā tā "kuņģis čokurā" sajūta. man no stresa arī paātrinās vielmaiņa un tur man palīdz tādas mazas skudru porcijas 666 reizes dienā. man vismaz nav vemšanas fōbijas, līdz ar to es labāk vemju nekā neēdu vispār un jūtu kuņģi saraujamies galīgā rozīnē - man laikam fōbija ir no šīs sajūtas vairāk, jo es to izjūtu kā lēnu nāvi.

    man jau reiz senā jaunībā kāds labdaris bija izrakstījis noofēnu, bet tam nebija vispār nekāda efekta, nemaz. neko kreptīgāku neesmu mēģinājusi. nu, vienīgi vienreiz pie panikas lēkmes ātrie man iešāva diazepāmu - vot, tā gan bija nirvāna lol, kā jau pie hard drugs :D

    bet forši, ka tev vismaz ir saraksts ar kaut kādām lietām, ko tomēr var dabūt iekšā. man tas ir ļoti mainīgi un pārsvarā es vienkārši šveicarēju pie ledusskapja - durvis vaļā, parīstos, durvis ciet, tad pavirinu citus plauktus līdz atrodu kaut ko, ko var iemānīt iekšā. alsō, smūtiji dažreiz palīdz, jo tos vieglāk norīt.
    • Marinēti gurķi u.tml arī vienmēr palīdz.
      • parasti jā, bet atkarīgs no etiķa koncentrācijas - dažreiz prasās aizknaģēt degunu :))
Powered by Sviesta Ciba