rūsganais sprakšķis

begemots, kas baidījās no potēm

rūsganais sprakšķis

begemots, kas baidījās no potēm

[info]mufs
5/24/21 01:43 pm
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
jūs ar saviem izteikumiem par "paģiru sajūtu" dzenat mani izmisumā.

man ir šausmīgi bail no paģirām, jo man ir bail vemt. līdz ar to mana ķermeņa fiška ir, ka tikko iesāpās galva, iekrītam panikā un netiekam ārā, līdz jāvemj. vai arī pus dienu nīkuļot un tad bezspēkā aizmigt.

izskatās, ka panikā es sāku jau pamazām krist, lai arī otrā pote ir tikai trešdien.
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

  • [info]mufs
    5/24/21 02:04 pm
    jā, man stress = slikta dūša

    domāju, ka zemapziņā šis ir bijis viens (no daudzajiem) iemesliem izvairīties no grūtniecības :D

    • [info]neraate
      5/24/21 02:14 pm
      Man vienlaikus gan nereāli šķebī, daudz siekalu un skāba mute, bet arī šausmīgi gribas ēst un neko nevar ieēst jo no skata vai smaržas vai konsistences vai garšas šķebī un jo vairāk gribas ēst jo vairāk sķebī un nekas, ko apēd, nedod sātu :D riebjas stress

      • [info]neoplasm
        5/24/21 02:25 pm
        ohō, man ir mats matā šitas pats. nezināju, ka tas ir izplatīti! nesmejies, bet es tad parasti cenšos ēst, neskatoties uz ēdienu un koncentrējoties uz kaut ko citu. tā matērijas žļembāšana pa muti, protams, aizņem daudz laika šajā metōdē, bet vismaz kaut kas nonāk līdz kuņģim.

        • [info]neraate
          5/24/21 02:36 pm
          Man šķebina, ja es ēdu, kad man šķebina un jāvemj, lai noņemtu kuņģa tukšuma šķebi es dzeru glāzi kefīra un apēdu dažas sķēles maizes. Ideāli, ja grauzdētu, bet kurš tad var paciest to smaku :D

          Stresainākos dzīves periodos es dzīvoju no āboliem, burkāniem, maizes un kefīra un ja ir kādi mirkļi, kad nešķebina, cenšos ēst olbaltumvielas spēkam.

          Man šķiet, ka tas ir fizioloģiski no stresa un teorijā to var menedžēt ar medikamentiem, neesmu mēģinājusi

          • [info]neoplasm
            5/24/21 03:19 pm
            nu, man arī šķebina, bet tas nav tik traki kā tā "kuņģis čokurā" sajūta. man no stresa arī paātrinās vielmaiņa un tur man palīdz tādas mazas skudru porcijas 666 reizes dienā. man vismaz nav vemšanas fōbijas, līdz ar to es labāk vemju nekā neēdu vispār un jūtu kuņģi saraujamies galīgā rozīnē - man laikam fōbija ir no šīs sajūtas vairāk, jo es to izjūtu kā lēnu nāvi.

            man jau reiz senā jaunībā kāds labdaris bija izrakstījis noofēnu, bet tam nebija vispār nekāda efekta, nemaz. neko kreptīgāku neesmu mēģinājusi. nu, vienīgi vienreiz pie panikas lēkmes ātrie man iešāva diazepāmu - vot, tā gan bija nirvāna lol, kā jau pie hard drugs :D

            bet forši, ka tev vismaz ir saraksts ar kaut kādām lietām, ko tomēr var dabūt iekšā. man tas ir ļoti mainīgi un pārsvarā es vienkārši šveicarēju pie ledusskapja - durvis vaļā, parīstos, durvis ciet, tad pavirinu citus plauktus līdz atrodu kaut ko, ko var iemānīt iekšā. alsō, smūtiji dažreiz palīdz, jo tos vieglāk norīt.

            • [info]neraate
              5/24/21 03:29 pm
              Marinēti gurķi u.tml arī vienmēr palīdz.

              • [info]neoplasm
                5/24/21 03:37 pm
                parasti jā, bet atkarīgs no etiķa koncentrācijas - dažreiz prasās aizknaģēt degunu :))
Powered by Sviesta Ciba