Viss jau ir pareizi,mīļie jaukie,ko jūs sakiet,taču,kad atnāc mājās un pavadi vakaru ar raudošu bērnu,kas runā par vēnu griešanu,jo vissirslikti, nolaižas rokas un knapi sevi spēj saturēt rāmjos.
bet jau redzēju, ko vakar rakstīji - ka ceļot visu vēsturi augšā, utt. Protams, par to visu kkad ir jārunā, un nezinu, par ko šoreiz tas lielais raudiens un bēda, bet vai nebūtu jēdzīgāk viņai šobrīd likt mēģināt koncentrēties uz esošo (kas traucē/patīk šobrīd) un nelikt rakāties kaut kādā pagātnē, attiecībās ar mammu un xvz ko vēl.. Šitā sevi spīdzināt var nobriedis cilvēks, nevis bērns... Da nu nevis bērnam 12it gados tagad teikt "izdomā kā būtu labāk darīt", bet nu reāli ieteikt, ko darīt ikdienas problēmu risināšanai..
Emm, nu tāds vecums. Ko nu tur liegšos, es arī i' draudēju, i' griezu i' par nāvi domāju, bet joprojām esmu dzīva, sveika un vesela (un tikai rokas par manām tīņa nedienām nodod).
Nezinu ko ieteikt. Smagi jums. Vienīgais ko man vienmēr ir teikuši, runas par pašnāvībām no bērnu puses ignorēt nedrīkst. Pat ja bērns sev to roku nepieliks, tas tomēr ir signāls, ka kaut kas ir šķērsām aizgājis. :(
runāju gan ar savu psihoterapeiti,gan bērna - pastāv iespējamība,ka tā ir sava veida manipulācija, tie draudi - bet, tieši kā Tu saki - to nevar ignorēt. vien man bail,ka tā,kā mums iet, drīz par vēnu griešanu runās arī tāpēc,ka neņemam sunīti. nemāk un negrib tas bērns savākties, viņš grib būt upuris un,kā man šodien daktere teica,padara mūs par lidzatkarīgajiem viņas problēmās, vismaz ar mani viņia tas perfekti sanāk...
oi, tākā tu tīni nebūtu redzējis - katru dienu tak tam ir kādi citi iemesli, kuriem momentā piemet klāt "māte slikta , darīja paŗi" un paliek sevis akcikžēl.
nu tad tev jāizdomā, kā par to visu justies mierīgākai, jo nez, vai situācija tā uz sitiena mainīsies. biš šķiet, ka jūties par visu un visiem atbildīga, it kā vienai vajadzētu uzvarēt visā kaujā.. bet diez vai tā ir.
gan jau, ja gribēsi, izdosies. varbūt, pirms meties ko risināt un palīdzēt, sākumā, kad sanāk, uzdod sev pa kādam jautājuma, tipa, vai tiešām tas cilvēks pats nevar, vai ar citiem cilvēkiem šajās lomās tā darīt tev šķistu tikpat ok doma, vai kaut kas tiešām slikts notiks, ja piebremzēsi un atstāsi to, kas ir otra atbildība, viņa paša ziņā..
ā, jā, un kkur augšā bija teksts par līdzatkarīgajiem etc, varbūt kas jālasa par šo tēmu, lai vēl labāk saproti, kā tas strādā. es gan tik par alko lietām esmu ko redzējusi un lasījusi, bet kkādi pamati jau tur ir līdzīgi, it īpaši, ja ir kkad kādreiz gadījies pavilkties arī uz tādu cilvēku, tad pavisam noderīgi varētu būt to saprast, kkad lasīju šito http://www.jr.lv/lv/veikals/prece/?shop_id=300969
kad būs 18, tad arī varēs griezt ciktiktīk. un dzert un pīpēt un nu.. - arī. bet līdz tam jāklausa vecāki cilvēki. ja nē - pa kupri un uz šķūni malku skaldīt
Laikam jau,ja arī psihoterapeits raizējas,nav šoreiz runapar dumībām.
negribu apšaubīt psihoterapeita kvalifikāciju,
Da nu nevis bērnam 12it gados tagad teikt "izdomā kā būtu labāk darīt", bet nu reāli ieteikt, ko darīt ikdienas problēmu risināšanai..
vien man bail,ka tā,kā mums iet, drīz par vēnu griešanu runās arī tāpēc,ka neņemam sunīti. nemāk un negrib tas bērns savākties, viņš grib būt upuris un,kā man šodien daktere teica,padara mūs par lidzatkarīgajiem viņas problēmās, vismaz ar mani viņia tas perfekti sanāk...
traki jau tas ir, bet tai vecumā visas emocijas ir neadekvāti saasinātas. jācer uz ātru pieaugšanu.
un novēlu ziemassvētkos, lai tev sadāvina traki daudz pacietības.
es jau cenšos to saprast,ka viss ir ass un jūtīgs, bet sajūta,ka arī pašai pamzām paliek pliki nervu gali...