[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]
Below are the most recent 25 friends' journal entries.
| Saturday, August 15th, 2026 | ||
|
covid_19 |
12:26a | hedera es nespēju šo saprast spānijas eksklāvos tiek gatavoti 15 mio jauni imigranti no marokas bet šamie gatavo dokumentus laikā, kad no iepriekšējās intervences ap štuku staigā neēduši un laupa veikalus tas tagad ir kas - kāpēc viņus nevar nošaut? pieņemsim manējie jau ir atraduši šķeldotāju - lapsas būs resnas un nekādu līķu ja kāds pārkāps lv robežu ... labi ka mūs nelaiž te nebij nekā, te nebij nekā, tik krūmiņš kustējās nēnu - reāli, manējie brauks ar šķeldotāju!!!! bez diršanas nebūs te nekāda mogiļņika, tikai lapsas resnas utilizēs biomēslus kā paredzēts |
| Friday, August 14th, 2026 | ||
|
covid_19 |
5:40p | |
|
sramgni |
2:32p | pandēmijas sekas Es joprojām jūtu pandēmijas sekas. |
|
covid_19 |
12:35p | bļā ..... stulbie krievi karš nekad nav varonība slava un saule spīd karš vienmēr ir sviedri asinis un sūdi ko tā latiņina nespēj saprast atlido viens alumīnija gurķis un kokos karājas pipeļu ādas, kā teica mans seržants pat palasot iliādu tas saprotams, kad viens (ahilejs) otra (hektors)līķi vazā aiz pajūga tēvam (priams) acu priekšā - nav nekādas bruņniecības karā, ja vari izdarīt padlu - dari un dari vēl nogalini pēc iespējas vairāk un izej pats dzīvs neskatoties ne uz ko brīdī, kad geraņkas lido nesūtīt krievu ģenerāļiem dāvanas .... tas ir terorisms? piedodiet un ejiet dēt |
|
aborigens |
9:44a | "Kad pietrūkst, ko teikt, lūko pavadīt Dienu, braukājot apkārt pa pussalu. Kā virs skrejceļa debess tik augsta, Zeme bez zīmēm, nekur tev nenonākt" / Šeimuss Hīnijs |
|
dienasgramata |
9:39a | Noklausījos šādu sarunu jūrmalas kafejnīcā (krieviski): Aptuveni piecgadigs puika: Tu domā, es esmu nenormāls? Mamma (nopūšas): Es nezinu. Neviens to nezina… tu arī pats to nezini. |
| Thursday, August 13th, 2026 | ||
|
ctulhu |
10:47p | Piektā kolonna Kā izskatās reāls ietekmes aģents: https://scholar.google.com/citations?us Pievērsiet uzmanību publikāciju virsrakstiem. Piemēram: Rethinking contemporary schooling in Muslim contexts: An Islamic conceptual framework for reconstructing K-12 education. Nu un citi līdzīgi. Cenšas ieviest islāma izglītības sistēmas elementus UK. Pagātnē persona sastāvējusi organizācijā Hizb ut-Tahrir kura pašreiz UK ir atzīta par teroristisku un par kuru wikipēdijā ir sekojoša informācija: //Hizb ut Tahrir (arābu: حزب التحرير, romanizēts: Ḥizb at-Taḥrīr, tulkojumā: Atbrīvošanas partija, arī HT) ir starptautiska panislāmiska un fundamentālistiska politiska organizācija, kuras mērķis ir atjaunot islāma kalifātu, lai apvienotu visu musulmaņu kopienu un ieviestu šariatu visā pasaulē.//. https://lv.wikipedia.org/wiki/Hizb_ut_T https://www.thetimes.com/uk/education/a Tas tev nav kaut kāds nabaga opus dei ar viņu teenstar. Bet iedomājieties tajā pašā UK vai tml mēģinājumus ieviest valsts skolās katoļu izglītību piemēram. Iekš Linkedin šī pati persona aprakstās kā: Farah Ahmed - Culture and climate justice advocate |
|
ctulhu |
9:41p | Interesants efekts Saules aptumsuma laikā acīmredzot aptumsuma diska mala projicējas uz mākoņiem kuros izveidojas neparastas formas varavīksne. |
|
ctulhu |
8:12p | Konkurss Par psihāko konspirācijas teoriju Piemēri: * Vēja ģeneratori patiesībā nav priekš elektrības ražošanas bet priekš mind control. Ar infraskaņu. Kad vēja nav ģeneratorus izmanto kā motorus un vienalga griež. Vēja parki darbojas kā infraskaņas interferences bloki un veido ar vajadzīgajiem rapportiem modulētas infraskaņas maksimumus vajadzīgajās vietās. Lāpstiņu forma tiek speciāli aprēķināta. Projekts "Shadow Sound" sākotnēji balstīs uz noslēpumainu pamesto kuģu izpēti, sevišķi Bermudu trijstūrī un Sātana jūrā pie Japānas. Kuģi ir apkalpju nav, atrasts ka reizēm jūras viļņošanās rada infraskaņu kura izraisa paniku un visi pārlec pār bortu. Šis princips realizēts vēja parkos. Var izraisīt zemsliekšņa nemierīgumu, sajūtu ka kaut kā trūkst un jāiet iepirkties. * LNB ēka ir karkass platforma aizhorizonta radaram, phased array antennu bloki un nepieciešamā aparatūra līdz brīdim X paslēpta t.s. LNB glabātavā, var tikt ātri uzstādīta uz slīpajiem jumtiem. Ķīnas projekts - lai iegūtu stratēģiskā monitoringa posteni Eiropā. * Pirmā fāze populācijas kontrolei bija pievienot automobiļu degvielai kā antidetonatoru tetraetilsvinu. Bet tas izraisīja blaknes kā paaugstinātu agresivitāti un asociālu uzvedību kotrolējamajā populācijā. Tāpēc piedeva tikai nomainīta pret MTBE kura piemaisījumi daļēji oksidējoties un nonākot atmosfērā rada specifisku infrasarkanā starojuma absorbciju. Projekts "Dark rainbow warrior delta 2". Modificētais izmainītais infrasarkanais saules starojums iedarbojas pa taisno uz epifīzi (zināmu kā trešā acs) veicinot konformismu. Bez tiešās intioksikācijas kā ar TEL tāpēc grūtāk pierādāmi. Blakusefekts - seksuālās orientācijas nobīde, līdz ar ko projekts apstiprināts gan populācijas vadāmībai gan redukcijai. Kā piesegs šim projektam palaista dezinformācija par populācijas kontroli caur avioizsmidzināšanu, t.s. ķīmiskās trases (chemtrails). Jūsu varianti? |
|
neraate |
1:09p | ļoti gribas uz pirti, vēlams ilgtermiņā un +- Rīgā un regulāri, bet pagaidām tālāk par gribēšanu neesmu tikusi. māte saka, ka tepat kkur netālu esot bijis uzraksts 'pirts' privātmāju rajonā, būs jāiet iečolēt |
|
extranjero |
9:33a | Viens no substack ierakstiem, kas nedaudz pamato domu, ka rādītāji par to, ka rādītāji nesniedz patiesu ainu nevienlīdzībā. Šoreiz šis ir par jauniešiem, bet problēmas ir līdzīgas – nespēja iegādāties savu mājokli par spīti tam, ka daudzas lietas – ekrāni, izklaides un transports – ir lētākas. Taču tās nav lietas, kas ir būtiskas ģimenes dzīvei. Varbūt nodoklis bagātībai un lielās nevienlīdzības mazināšana un iespēja jauniešiem ar savu darbu nopirkt savu mājokli un sākt ģimenes dzīvi, spētu ievērojami uzlabot demogrāfiju. Ja tas pierādīti strādātu, vai rietumu politiķi aktīvi ieviestu šādus nodokļus bagātībai? Kā domājat jūs? |
|
hedera |
8:39a | Qué guapísima que eres Pie mana komentāra kādā citā cibā viens seksuāli norūpējies anonīmiķis atstājis man jautājumu: "Atradi sev spāņu pisaku?" Šoreiz linku nelikšu, kā parasti to daru, jo šis vīrišķības un drosmes iemiesojums, pats slēpdamies aiz anonimitātes, mani uzrunā irl vārdā. (Un attiecīgajā cibā, kā skatos, doksētāji ir mīļi gaidīti ciemiņi.) Par savu personisko dzīvi varbūt pastāstīšu citreiz un zem atslēgas. Taču šis izmisušais jautājums man atgādināja par vienu lietu, ko esmu jau labu laiku pamanījusi. Es pazīstu vairākas latvietes, kuras ir vai nu precējušās, vai nopietnās attiecībās ar spāņiem. Arī Spānijas latviešu FB grupās esmu šo pamanījusi - daudzas latvietes ir nopietnās, ilgstošās attiecībās ar spāņiem. Nu, tas jau nekas tāds īpašs mūsdienās. Bet - kur ir visi tie latviešu vīrieši, kuriem ir attiecības ar spānietēm? Nezinu, neesmu nevienu manījusi. Nevienu pašu! Nešaubos, ka speciāli meklējot gan jau var atrast kādu piemēru. Taču pagaidām, cik var spriest pēc maniem paviršajiem novērojumiem, tendence ir graujoša. Jāsecina, ka latvietei "atrast spāņu pisaku" ir elementāri. Bet latvietim "atrast spāņu piseni"? Nez, varētu būt neiespējamā misija. Bet tagad beidzot par būtisko: vakar vēroju pilnu saules aptumsumu. Satriecoša pieredze! |
|
dienasgramata |
10:06a | Par ko es runāju ar ChatGPT Es: Klau, ja tu būtu pretgaisa aizsardzības iekārtas operators un konstatētu, ka ienaidnieks ir palaidis raķeti, kas nomērķēta uz stratēģiski svarīgo objektu, teiksim, elektrostaciju, tu vari palaist notriekšanas dronu un iznīcināt raķeti pusceļā, riskējot, ka atlūzas un lādiņš nokritīs uz dzīvojamiem namiem, vai arī neko nedarīt un cerēt, ka ienaidnieka raķete netrāpīs mērķī. Pirmajā gadījumā tu uzņemies atbildību par iespējamiem civiliedzīvotāju upuriem. Otrajā gadījumā visa atbildība ir likta uz ienaidnieku. Ko tu izvēlētos? ChatGPT: Es izvēlētos mēģināt raķeti notriekt, bet ne tāpēc, ka civiliedzīvotāju risks kļūtu mazsvarīgs. Tieši otrādi — lēmums būtu balstīts uz abu risku salīdzinājumu. Šajā situācijā ir interesanta morālā asimetrija: tu faktiski neizvēlies starp “es nogalinu” un “es nenogalinu”. Tu izvēlies starp diviem scenārijiem, kuros civiliedzīvotāji var ciest: neiejaucoties, ir paredzams risks, ka raķete sasniegs elektrostaciju un, iespējams, radīs plašākas sekas — bojāgājušos, ugunsgrēku, infrastruktūras sabrukumu utt.; iejaucoties, tu samazini šo risku, bet radi jaunu, lokalizētu risku — notriekšanas atlūzas vai kaujas galviņas krišanu uz apdzīvotu vietu. Man šķiet svarīgs arī tavs teikums par atbildību. Es nepieņemtu principu “ja neko nedaru, tad tā nav mana atbildība”. Tā ir psiholoģiski saprotama pozīcija, bet morāli tā neiztur pārbaudi. Ja man ir reāla iespēja novērst paredzamu katastrofu, bezdarbība pati par sevi ir izvēle. Tomēr operators nedrīkstētu domāt tikai: “Raķete jānotriec par katru cenu.” Viņam būtu jāvērtē, piemēram, cik ticama ir pārtveršana, kur nokritīs atlūzas, kāda ir kaujas galviņas detonācijas iespēja un cik liels ir paredzamais kaitējums abos scenārijos. Un te rodas vēl interesantāka filozofiska problēma: vai cilvēkam ir lielāka morālā atbildība par kaitējumu, ko viņš aktīvi izraisa, nekā par kaitējumu, ko viņš varēja novērst, bet ne novērsa? Manā skatījumā — ne vienmēr. Ja es ar ļoti lielu varbūtību varu novērst desmit cilvēku nāvi, bet pastāv neliela iespēja, ka manas darbības rezultātā varētu iet bojā viens cilvēks, man būtu morāli nopietns pamats rīkoties. Bet šis piemērs kļūst patiešām sarežģīts, ja pārtveršanas varbūtība ir tikai 50 %, bet atlūzu risks civiliedzīvotājiem ir ļoti augsts. Tad vairs nav vienas intuitīvi pareizas atbildes. Patiesībā tavā piemērā ir ļoti labs sižeta kodols morālai dilemmai: operators nospiež pogu un raķeti notriec — bet pēc tam uzzina, ka atlūzas nogalinājušas cilvēkus. Viņš visu mūžu var domāt: “Ja es nebūtu nospiedis pogu, viņi būtu dzīvi.” Lai gan objektīvi varbūt tieši viņa lēmums izglāba desmitiem vai simtiem citu cilvēku. Un vēl skarbāks jautājums: vai viņam būtu vieglāk dzīvot ar sekām, ja viņš neko nebūtu darījis? Tas jau ir jautājums ne tikai par morāli, bet par vainas psiholoģiju. |
|
kochka |
12:39a | Galvassāpes Nesaprotu, kāpēc visu dienu tik neciešamas galvassāpes. Vai tas būtu jauns melanholijas paveids, kam šodien nebija vietas, kur izpausties? Lai gan patiesībā tas nav nekas jauns, kad apzinies visu nepareizo, visas kļūdas, visas paveiktās muļķības, bet labākais, ko vari darīt, ir ļaušanās šīm skumjām, jo jebkādai citai rīcībai vairs nebūs nozīmes,neko tā nemainīs, varbūt pat visu padarīs tikai vēl sliktāku. Bet varbūt šis noskaņojums kaut ko pasaka par manām problēmu risināšanas prasmēm un tieksmi aizpeldēt no tām? Current Music: Vashti Bunyan - Against the Sky |
| Wednesday, August 12th, 2026 | ||
|
basta |
10:55p | - "lācītis ķepainītis" = sasvīdis lācis. - Tikko redzēju motocekla avāriju. Motocekls sasists, bet visticamāk labojams. Pats vadītājs dzīvs, tik āda uz muguras un locitavām vairs nav. - KC |
| Tuesday, August 11th, 2026 | ||
|
ctulhu |
9:17p | Irāna, svaigi https://wncri.org/2026/08/09/marzieh-na Agrākās slepkavības: https://wncri.org/2026/07/31/july-2 |
|
ctulhu |
7:08p | Stulbas spēles => stulbas balvas Mēģinājumi iracionālos veidos regulēt cilvēku seksualitāti kā vienmēr noved pie smagām sekām: https://jauns.lv/raksts/arzemes/723 Nekā jauna. |
| Monday, August 10th, 2026 | ||
|
neraate |
11:38p | sestdien biju īstā pirtī ar meitenēm un tā bija patiešām īpaša sajūta - ar pašas bērniem un pa īsto - plikām, ar karsēšanos, skrubi no vecām tējām (un cidonijām, kas palikušas pēc sukādēm un kokosa eļļu un sāli) un svaigi grieztām pirtsslotām un pēršanos un dzesēšanos dīķī un tēju un skuķiem arī patika un nebaidījās, jo draudzenīte arī gāja un Staldzenes stāvkrasts šodien ļoti vējains un Ventspilī jau kā parasti - riktīgi forši, tik, ka līst |
|
kochka |
10:09p | Bailes no nāves kā bailes no nepilnīgas dzīves "Tāpēc bailes no nāves varētu aprakstīt kā bailes no tā, ka neizdosies kļūt tādam, par kādu esi plānojis kļūt." Paskāls Mersjē "Nakts vilciens uz Lisabonu" |
|
covid_19 |
4:42p | oi, šitas man patika žīdus 60 gados ēģipte gnobīja, ko darīja žīdi - aizsūtīja uz ēģipti brigadi, kas hujarīs radus draugus pazinas suņus un zelta zivtiņas tiem, kas taisa huiņu hedera paraudāsim par bērniņiem tas kontekstā ar to, ka ukrainai nav pretbalistisko raķešu un nebūs, jo normālas ap 3 mio maksā tīri ekonomika 1 balistiskā ir 2-3 pretraķetes tātad līdz 6 mio, pa dzīvojamo māju ir nu 6 kia un var būt 20 via ..... neviens netērēs 6 mio pie pilna prāta, bet par 6 mio es noorganizēšu zonderkomandu kas atradīs tēvus mates dēlus meitas suņus kaķus radu radis un zelta zivtiņu ikvienam, kas to raķeti palaida karš atgriežas pie tā, kas to uzsāka tikai tā |
|
kochka |
12:41a | Apņemšanās jaunajā nedēļā Mēģināšu vispirms saprast, ko cilvēki grib pateikt, nevis maukšos virsū ar savu izpratni. Daļēji tas ir sanācis, lasot grāmatas vai skatoties kino, bet arī ne vienmēr. Steiga, nogurums, izklaidība varētu būt lielākie traucēkļi šai iecerei. |
| Sunday, August 9th, 2026 | ||
|
ctulhu |
11:32p | Diferencēti nodokļi Te cilvēks pamato diferencētos nodokļus http://klab.lv/users/extranjero/419 Man šķiet ka pasākumu var vēl precizēt: Neaplikt ar augstiem nodokļiem jebkurus biznesus un kapitālus bet tikai tos biznesus un kapitālus/ to īpašniekus kuri nav derīgi zinātniski tehniskajam progresam. Piemērs: Tu esi miljonārs - privātu klīniku īpašnieks => tev nepaaugstina nodokļus. Tu esi miljonārs - kazino īpašnieks => tev paaugstina nodokļus. Katram biznesam piemērojam derīguma koeficientu - augstāks derīguma koeficients => zemāki nodokļi. Pamatojums: 1) Derīgu biznesu veicināšana, kaitīgu bremzēšana => selekcija. 2) Resursu un varas koncentrācijas saglabāšana un veicināšana ja mērķis ir labs. Labs definējas kā ZTP veicinošs. |
|
inese_tk |
11:16p | augusts gaidīju, kad pietumsīs, lai varētu braukt plika peldēt Niedrājā. pietumsa, braucu, peldēju un man pašā degungalā nokrita pirmā perseīda. tūlīt aizlidos svīres. |
|
extranjero |
10:15p | nodokļus bagātībai, nevis darbam Nav tā, ka es ļoti gribētu šo rakstīt, bet mans pienākums ir uzrakstīt, kāpēc es šobrīd pilnībā atbalstu Spānijas progresīvos un kāpēc to vajadzētu darīt ikvienam, kam rūp personīgā pārticība. Es pie tā nonācu kovida dēļ, bet tam nav sakara ar Spānijas ieviestajām absurdajām un aplami stingrajām mājsēdēm. Kovida laiks parādīja, ka daudziem var būt stipri viedokļi, bet tie nav neko vērti, jo vēlāk nevienam par to nav jāatskaitās. Īsto novērtējumu saņem tie, kuri ir gatavi savu viedokli pamatot ar reālām vērtībām, piemēram, ieguldījumiem biržā. Kovida sākumā Cibā bija Rindra, kura pajautāja, “Vai jūs jau esat sapirkušies akcijas par lēto cenu?” Es labi sapratu, ka vispārēja panika par kovida šausmām ir nepamatota, un akciju tirgus pilnīgi noteikti drīz atkopsies, tāpēc es pieņēmu šo ieteikumu un visus brīvos līdzekļus ieguldīju akciju tirgū (neskaudiet, man šo brīvo līdzekļu nebija daudz). Šie ieguldījumi bija neparasti veiksmīgi, un apmēram gada laikā man deva 100% peļņu, ar to pierādot, ka mans viedoklis bija pareizs. Tomēr nevar zinātniski apgalvot, ka šī uzvara bija tieši tāpēc, ka man bija taisnība par kovidu. Tā varēja arī būt nejauša veiksme un tirgus varēja ātri atkopties citu iemeslu dēļ. Es sāku meklēt pierādījumus, kas apgāztu manus pieņēmumus. Tā es pamazām nonācu pie Gerija Stīvensona grāmatas, kurā viņš apraksta savu veiksmīgo pieredzi biržas treidera darbā, liekot derības uz to, ka procentu likmes pēc 2008. gada krīzes saglabāsies zemas. To nespēja paredzēt daudzi ekonomisti, jo bija šķietama pretruna – akciju tirgus atkopās un šajā laikā sasniedza nebijušus augstumus. Es uzticos Gerijam, jo viņš savu viedokli pamatoja ar treidera darījumiem, un dažu gadu laikā nopelnīja savam darba devējam aptuveni 70 miljonus mārciņu un komisijās par savu darbu saņēma ap 5 miljonus mārciņu. Tas pierāda, ka tas nav vienkārši viedoklis, bet arī dziļāka izpratne par to, kas notiek ekonomikā. Gerijs izskaidro, ka procentu likmes saglabājās zemas, jo ekonomika joprojām bija ļoti slikta: darba cilvēku ienākumi nepieauga, patēriņš bija zems un tas neveicināja izaugsmi. Savukārt bagāto cilvēku ienākumi turpināja pieaugt un viņiem bija daudz brīvo līdzekļu, kurus nespēja iztērēt. Attiecīgi šie līdzekļi tika ieguldīti vai nu nekustamajā īpašumā, vai uzņēmumu akcijās, kā arī zeltā, uzturot šo aktīvu cenas augstas. Vienīgās šaubas par to, vai Gerija naratīvs atbilst realitātei, rodas no tā, ka dati neparāda, ka nevienlīdzība ir pieaugusi. Varbūt viņam nav taisnība, bet varētu būt arī tā, ka mēs esam zaudējuši fokusu uz to, kādi dati ir jāskata, lai saprastu šo fenomenu par ienākumu pieaugumu atšķirību starp bagātajiem un parastajiem cilvēkiem. Arī kovida laikā katru dienu tika publicēti dati par saslimušo un mirušo skaitu, taču tie nekad neparādīja būtisko – ka kovids ir risks senioriem un cilvēkiem ar citām slimībām. Gerijs redz nākotni diezgan drūmu. Ja mēs neatrisināsim šo problēmu ar ienākumu pieaugumu atšķirību, darba cilvēkiem būs aizvien grūtāk iegādāties savu mājokli. Viņš iesaka radikālu risinājumu – nodokļus bagātībai, nevis darbam! Šīs nav komunisma idejas, un tām ir vēsturiska pieredze kapitālisma valstīs. Periodā pēc 2. pasaules kara ASV un Apvienotā Karaliste uzlika 90% nodokli bagātniekiem, un šajā periodā bija visātrākā izaugsme un darba cilvēki baudīja labākus apstākļus. Toreiz parasts strādnieks pastā vai benzīntankā varēja iegādāties savu māju, kamēr mūsdienās tas vairs nav iespējams, lai gan pēc IKP ekonomika ir ievērojami augusi. Progresīvais nodoklis nav sociālisms vai komunisms. Tā ir nodokļu politika, kas novērš, ka sabiedrība sadalās trūcīgajos un mazā saujiņā bagātnieku. Šobrīd progresīvais nodoklis darba algām nav pietiekams, jo bagātnieki vairums ienākumu negūst no darba, bet kapitāla pieauguma. Tāpēc ir ļoti svarīgi sākt aplikt lielāku kapitālu ar nodokļiem, lai cik politiski grūti tas nebūtu. Dažas mazās valstis, kā Norvēģija jau eksperimentē ar šādu politiku, bet tam nav pietiekamas ietekmes, jo bagātiem cilvēkiem ir viegli mainīt savas mītnes valsts rezidenci. Spānijai ar savu progresīvo politiku ir vislielākās iespējas to ieviest no lielajām valstīm, un pēc tam varētu sekot citas valstis. Tāpēc es pilnībā atbalstu Spānijas pašreizējo politiku, ne obligāti pašreizējo premjerministru, bet tas nav būtiski. Nekad nebūs tā, ka mums patiks pilnīgi visas valdības politikas, bet Spānija iet pareizajā virzienā. To pierāda arī tās labie izaugsmes dati, un tās rūpes par visiem iedzīvotājiem, it īpaši tiem, kas nav turīgi vai bagāti. Visiem vajadzētu atbalstīt Spānijas izvēlēto kursu un beigt cepties par imigrantiem. Bagātie tikai uzkurina naidu pret imigrantiem, lai novērstu mūsu uzmanību no iespējamiem nodokļiem bagātībai. Viņi spēlējas ar cilvēku emocijām, lai gūtu personīgu labumu, un tas ir ļoti nožēlojami. Nepakļausimies viņu manipulācijām, un sāksim atbalstīt politikas, kas palīdz mums, parastiem darba cilvēkiem. Atsauces: https://garyseconomics.org/ https://sites.prh.com/thetradinggameboo https://www.youtube.com/@garysecono |
|
rkktzd |
6:59p | Grab liminālā disene naktī, mežā, Sansusī notika. Notika tieši tā kā tam bija jānotiek. Un tagad viss ir pavisam citādāk. |