Albion

nekad neesmu bijusi milzīga ziemassvētku fane un šogad 24. datums iesākās īpaši pretīgi - ar baketu zāles beršanu un traku raudāšanu par principā visu. bet viens gudrinieks ir teicis, ka nekas nav tik labi vai tik slikti, kā sākumā šķiet, un tam gudriniekam taisnība.

24. vakaru sākām ar kēksa neatdalāmi stipru pielipināšanu pie pamatnes, pusotras stundas kavēšanos un ieveidoto matu izjukšanas, bet tam sekoja 6 stundu garas vakariņas ar ne-pieticīgu vīna baudīšanu, sarunām un dāvanām pie d. ģimenes, kas bija pārsteidzoši mīlīgi un jauki [atskaitot to daļu, kurā es 5 minūtes raudāju, jo saspiedu pirksta galu - tik.sasodīti.sāpīgi.]

25. atgriezāmies pie tās pašas eglītes un prom ejot saņēmām itāļu panettone 'kēksu', kurā nedaudz vīlos, bet tas varbūt tāpēc, ka nebija kolas (vai pārsaluma vai paģiru - es neatceros, kurš nu bija tas esenciāli svarīgais elements). vakarā ar manu ģimeni uz ziemassvētku koncertu ķīpsalā - ik pa brīdim vilka uz asariņu un būtu arī nobirdinājusi, ja gaismotāji nebūtu pacentušies ar koncentrētu gaismas kūli izgaismot solistiem pautus. piedošanu, bet nu tas bija traucējoši! vismaz sentimentālam noskaņojumam noteikti. vakarā uz tukumu un atkal ziemassvētku klasika - ēdiens un dāvanas, bet ļoti patīkamā izpildījumā.

26. supermīlīgs rīts, iečekoju vietējo super-humpalu "ku - mode" un tiku pie SBL ceremonijas kurpēm, čučējiens vilcienā, d. ome, mazā gustava vilcieniņš un beidzot mājās.

izklausās super tradicionāli un super garlaicīgi, bet šie bija vismīļākie un jaukākie ziemassvētki šogad. ā, šogad tie ir vienīgie. nē, nu tiešām - ^___^ 20/21

PS es zināju, ka ir vērts ticēt - ziemassvētku vecītis mani tiešām ļoti, ļoti mīl ^__^

mediālie/pasīvie darb. vārdi indikatīvā un imperatīvā visos laikos vienā naktī laikam nav reāli. žēl. es tā cerēju. :D

un jā, man ir akadēmiskā depresija. atkal/joprojām. sīrupiņ, ko man tagad darīt?

es zinu, ka tu dzīvo tālu, tālu, tāpēc šī vēstule iespējams pie tevis nonāks tikai uz jauno gadu, bet nekas, vari arī tad, bet, lūdzu, lūdzu uzdāvini man jaunu maku. manējais ir tik nodilis, ka nu jau man kauns pat cēlā vientulībā to aplūkot, par publiskām vietām nerunājot.

lūdzu, vecīt (jo es zinu, ka tu esi īsts!)

BRĪDINU - ŠIS IR GAUDU IERAKSTS!

es esmu pārgurusi un nīgra, jo ir pēdējās mācību dienas un man ir tik šausmīgi daudz darāmā sakrājies, un man katru dienu ir jāstrādā un man nav laika mācīties, un es esmu pārgurusi (ak, to es jau teicu) un tāpēc nīgra (ak jā, šo arī) un un un - dzejnieka vārdiem - viss besī.

jā. tas ir tas.

"apķeramies abiem blakus stāvētājiem ap pupiem."

ō, esmu ufo daiļrades kvēla pielūdzēja. iekšējais ģēnijs atmirdz visā pilnībā.

"apķeramies ap dirsu" :D :D :D

d. izpaužas - spēlē ģitāru un dzied: "piecas kristīgas meitenes un nekristīgs džeks." man personīgi tas raisa neķītras asociācijas, bet the fact is - bija mūsu kristiešu grupiņa atnākusi un šoreiz tiešām bija riktīgi jauki.

kamēr citiem ir ziemas prieki uz kalna un citur, man ir angīna un neuzrakstīta ekseģēze.

nespējot/negribot mācīties sāku lasīt The Left Hand of God, ko D. atstiepa no bibliotēkas, jo neviens vēl nebija lasījis. tiku 130. lpp un nevaru saprast - tā grāmata ir pilnīgi, absolūti debīla vai tomēr interesanta. tā kā ar twilight'u - lasu, liekas sūds, bet nevaru nolikt malā. bet ar šito ir sarežģītāk. bet kā tie zen māsteri saka - vispirms izdari un tad saki, ka sūds. [nu labi, tā viņi nesaka XD]

ir pienācis laiks saprast - Harija Potera periods ir beidzies. tas ir šausmīgi skumji, bet vārgie mēģinājumi vēl neatlaist Poteru, ejot uz sūdīgiem ekranizējumiem, ir vienkārši nožēlojami un vilšanās pilni.

i'll always love u,
R.I.P.

negribas to atzīt, bet es reizēm esmu ārkārtīgi nepatīkams cilvēks.

mani nekad nebija saistījusi kalifornija līdz es šodien uzzināju par Yosemite National Park. acis kvadrātainas, es sākšu krāt naudiņu.