Albion

man dzeja tā īsti nekad nav patikusi, nu čaklais vai nedaudz šlāpins, bet tā pa lielam - nē. un tāpēc man nekad, nekad nav bijušas ambīcijas rakstīt dzeju, pat slepeni vismazākajā kladītē ne. tomēr - no likteņa neizbēgsi.

d. saka, ka daudziem dižajiem dzejniekiem esot nepārtraukti bijusi paaugstināta temperatūra. tikko pamērīju - 37, 4. un tā var pamērīt gandrīz katru dienu. nu ko - jānoslēpj visi rakstāmrīki, jāsadedzina blociņi un jāaizslēdz laptops, varbūt tas sliktens atkāpsies.

"apķeramies abiem blakus stāvētājiem ap pupiem."

ō, esmu ufo daiļrades kvēla pielūdzēja. iekšējais ģēnijs atmirdz visā pilnībā.

"apķeramies ap dirsu" :D :D :D

enija grib iekļauties kādā reliģijā stila pēc, mēs arī kaut kādu iemeslu pēc meklējam savu reliģiju. hinduisms vispār nav opcija, jo d. uzskata, ka rietumnieks principā to nevar izprast, šorīt atmetām arī ortodoksālo jūdaismu, jo mums ir pārāk glīti palagi. šodien biju pie krišnaītiem lekcijas ietvaros, viss forši un ēdiens ļotiļoti garšīgs, bet man nepatīk, ka statujām banāns virsū jāsmērē.

so - we''ll keep looking. ja ir kas padomā - PM!

- nu paskaties to bonhēferu, viņš jau arī būs par augustīnu rakstījies, viņi jau visi zina viens otru.

šodien bija normāls pārbdaudes darbs didzim - iepirkšanās tests.

• 1 raunds. spice. pilnīga kapitulācija, drausmīga izgāšanās un pirmsnāves moku izteiksme sejā pēc 2 - 3 minūtēm no veikalā ieiešanas brīža. pametām šo templi pēc nepilnas pusstundas. sagrāve.
  
• 2. raunds. GC. 2 - 3 minūtes. d. vēl turās. 5. minūte. d. vēl turās. 8. minūte - manāma moku izteiksme acīs, bet viņš turpina varonīgi turēties. sportlandā pačučēšana uz soliņa. mani sāk pārņem izvēles mocības. d. vienkārši mocības. "kurs čības labāk?" "nu man labāk patika tās zilās, bet..." "nē, kuš, nesaki neko vairāk! es negribu dzirdēt argumentētu viedokli, vienkārši izvēlies! viss. ejam."
  

un tās fakinās zilās čības sāka berzt 3. solī. mācība - ne vienmēr vajag ietaupīt 5 latus.
bet d. pārbaudes darbu nolika knapi sekmīgi, par centību ieskaitīju. secinājums - never again. vai vismaz spici. es domāju, ka mazos, jaukos veikaliņos viņam ietu daudz sekmīgāk. pārbaudīsim?! ^_^

btw, gandrīz nevienu mazu, foršu veikalu rīgā nezinu. žagatas bode, tas viens uz lāčplēša ielas... jā. viss laikam. sūdīgi man.

telefona zvans.
- brauksi spēlēt katanu?
- nu nezinu, varētu.
- tikai vajag trešo. kikenu?
- nē, es negribu viņu satikt.
- nu tad...
*klusums*
*klusums*
*ilgstoši smiekli abos galos*
- wow, man ir vesels viens draugs.