Albion

smirdīgā, emancipētā rietumu pasaule - pati iztīrīju izlietnes un dušas caurules.
stulbā, emancipētā rietumu pasaule - nemācēju pareizi salikt atpakaļ.

labā ziņa: iebāzu kājas īkšķi riteņa spieķos. varbūt nav lauzts.
sliktā ziņa: sāp tik un tā.

un, protams, nolēmu to ierakstīt klabā.

starp citu, sliktais īkšķis atrodas blakus tiem diviem pirkstiem, kuri mēnesi dzija pēc saskares ar kvēlojošu pagali. mana labā puse ir slikta.

lūk, tik priecīga es biju. paldies tēsam, mātuškai, māsas kundzei, didžonkulim un pārējiem ^_^

viena 2 minūtes un 39 sekundes gara muzikāla gabala prezentācijas (tas ir tā - es priecātos, ja noklausītos šo gabalu, kas man ļoti patīk) laikā divas reizes pagriezties uz sāniem, aprunāties, paprasīt atnest šokolādi un sapūsties, ka pieprasījums netiek apmierināts! stulbie kultūristi.

esmu superbēdīga, jo aizmirsu vakar izspēlēt impro facebook spēli, lai laimētu ceļojumu. es nekad vēl mūžā neko neesmu laimējusi (iespējams, tāpēc ka gandrīz nekad nekur nepiedalos) un es ļoti gribēju uzvarēt šajā izlozē, jo man ļoti patīk tā spēle - tur visādas skaistas vietas jāatpazīst, es, protams, 90 % nezinu, tāpēc gūglēšanas procesā uzzinu daudz, daudz jaunu galamērķu (tāds laikam arī ir tās loterijas mērķis - likt gribēt viņu ceļojumus, bet, piedošanu, mēs ar d. izmantojam to tūrisma aģentūru, kas uz pleciem, neērtāk, sarežģītāk, bet sasodīti interesantāk. bet nekas, nekas - nāks vecums, gan jau novērtēsim ērtus sēdekļus autobusā un nakšņošanu *****viesnīcā). nu, lūk, bet tagad visa mana 5 dienu centība (tikai pareizās atbildes!) ir vējā (patiesībā es nodomāju - pa diršanu), jo es vienkārši sasodīti aizmirsu izpildīt! un pat mierinājums, ka vienkārši nepaveicās, nedarbojas, jo skat. iepriekšējo teikumu.

un es nesaprotu, kāpēc man lietotājbildēs ir tikai neizteiksmīgi smēķētāji un neviena patiesi nomāktu sirdi izsakoša attēla (luīz, man liekas, ka es tikko pareizi izlietoju ģenitīvu! O_o)

pēc tam, kad, gan no cālīša, gan didža biju dzirdējusi, ka airisa mērdoka ir lieliska, izlasīju "vienradzi". nobrīnījos. par tiem vīriešiem.

neskatoties uz smacētāju kaklā, šodien izdarīju divas lielas un vienu mīļu lietu. lepojos un priecājos (ka beidzot varu iet gulēt)

februāris vienmēr ir piesātināts mēnesis, varbūt tāpēc, ka mūsu dzimšanas dienas, varbūt tāpēc, ka vienkārši īsāks kā citi, un viss notiek mazāk dienās.

šogad dz/d ar ģimeni vēl nesanāca nosvinēt, un pirmo reizi daudzos gados izkrita tradicionālā modināšana ar kūku, šampi un dāvanām (vispār jau parasti tikai viena, bet pēdējā laikā māsas kundze atkritusi no vecāku komandas un sākusi mani apdāvināt pati), jo bija lielākā ballīte ever - vēlēšanas. 1300+ viesu? hell yeah.

manā un d. dz/d svinēšanā bija ievērojami mazāks skaits ciemiņu, principā tās nulles jāņem nost, toties viss notika daudz mīlīgāk un gaumīgāk kā īstajā datumā, kā īpašas uzmanības vērtu notikumu gribu izcelt krišjāņa dāvanu - tā kā viņš ne pie viena neatrada manas mantas, ko man "uzdāvināt", tad šoreiz bija īsta dāvana. un vēl tas, ka pa ļoti ilgiem laikiem meta gaisā. vispirms mani, tad d. interesanti, cik ilgi pēc tam čaļiem bija aizdusa?

un man kā materiālistam caur un cauri, ļoti patika visādas foršas dāvaniņas (laura, mazajam karkasonītim pievienojās pamatkarkasonītis! ^_^), viena no tām - biļetes uz oskaru nakti forumcinemas. sākumā mani samulsināja sarkanais paklājs (tiesa gan - ne pārāk garš) - jākāpj virsū? nesasmērēsies? (ansis par to diezgan apsmējās), tad forši dzērieniņi un tad 7 stundas ekrāna un sēdēšanas. protams, protams neviens jau neliedza arī staigāt un citādi izpildīties, tomēr manam vārgajam dibenam tas bija grūti. un miegs uzmācas! un vispār - 7 stundas! līdz 7 rītā! īsāk sakot - bija ļoti interesanti un super forši, bet otrreiz laikam negribētu. starp citu, hugo man nepatika. bet skorsēzem smukas brilles ceremonijā. vismaz kaut kas.

aizmirsu svarīgo - "ludo" d. uzmeta 4 ^_^ un tā akcija darbojas katrā dz/d un v/d. tiesa gan līdz aprīlim tikai būs, tad paliks tikai kluba biedriem (par biedru kļūst nopērkot karti par 3 ls). tagad esam ne tikai lepni karkasones un aliasa īpašnieki, bet arī citadeļu. tā ka - gaidām uz spēļu vakariem.

paskatījos bildes sākot ar seniem laikiem (o, kādus lieliskus stilus atklāju - jāpameklē skapī kādas caurākas zeķubikses, jāuzvelk uz rokām un būs bellisimo!) un jaunākiem laikiem (pilnīga garlaicība - nekādi smuki stili, tikai krišjānis pārģērbies par milzu džointu) - smaids jau 51. minūti turas.

un tagad fromms var iet uz tualetes rūmi un darīt tur, ko vien sirds vēlas, jo man vairs nepatīk tas, ka viņš slikti izteicās par fotogrāfijām kā parasto atmiņu aizvietotājiem. tas ir - pat ja viņam taisnība un es tagad izrādos having-mode'otājs, tas man liek justies ļoti labi. tā ka - ej vien daries, ērih!

saskaņā ar Neimanes jaunkundzes izteikumiem tagad (tas ir - pēc viena aliņa) būtu vislabākais laiks filozofisku pārspriedumu rakstīšanai. tomēr man šķiet, ka šāds stāvoklis vēlreiz varētu pienākt visai drīz, tāpēc pašreizējo izmainīšu ar karstvīnu un veltīšu edītes piafas attēlojumam filmā.