Albion

lūk, tik priecīga es biju. paldies tēsam, mātuškai, māsas kundzei, didžonkulim un pārējiem ^_^

mans vidusskolas izlaidums bija foršs, bet mans lu izlaidums bija vēl foršāks. svinīgā daļa - īsa, konkrēta un forša, ģimenes daļa - eleganta (un eleganti īsa) un sirsnīga, ballīte - jautra, tālākais - norakts vēstures mēslainē (hihi).

(ar flomīti) atzīmējami momenti:

• steigšanās uz kavētu izlaidumu ar riteni, no kura nevaru nokāpt, jo kleita par šauru, lai tiktu atpakaļ (d. - ģenerālis, izkomandēja parādi līdz uzvarai!)
• trīskāršais (priede, cālītis un kokins) divkalpojums un toma sprediķis
• rektora runa un "es nāku pie jums jau piekto gadu pēc kārtas, jo te ir forši"
• daudz puķu, daudz bilžu
• matķinka paaugstinās par mātušku - lieliskākā radu daļa. kuģītis pa kanālu-daugavu  tieši vienu stundu, tas ir - divu šampju, daudz keksiņu un vienas runas trīs cēlienos garumā. (starp citu, tā nav leģenda, ka bomži dzīvo zem tiltiem.)
• absolventu kokteilis un māsas kundze lepojoties ar mani (nav drošticams apgalvojums)
  
• divi šoti no sātana (j.p. izskatā) rokas (man liekas, ka šis brīdis bija beigu sākums)
• ģitāra un dziesmas, un jēzus dod zīmi, ka viņam tas patīk
• andrejsala un karuselis, dejošana, runāšanās
  
• tikai karuselis.
  
• joprojām karuselis.
  
• joprojām.

pats skaistākais brīdis - liekas, ka tās šausmas nekad nebeigsies, bet tad tās beidzas.

tikai kants ta pāries, kamēr odi paliks jeb es ļoti negaidu vasaras vakara odu spietus. man jau tagad no 2 pretīgajiem sīcējiem ir vairāki izsitumi 5 cm diametrā, vasarā būšu viens liels, sarkans uztūkums. pievilcīgi.

- "ja kaut kas ir nocietināts, tas vēl nenozīmē, ka tas ir cietoksnis"
- "ja kaut kur ir apglabātas sievietes, tas vēl nenozīmē, ka viņas tur arī ir dzīvojušas"
un kaudzēm citu loģisku argumentu

bet, kas mani patiešām ir ieinteresējis sava bakalaura darba sakarā - kā izskatās pētnieki un kā viņi ir miruši. nekā vardarbīga vai šausminoša, vismaz pagaidām (par laimi vai diemžēl).

"Pārmaiņas parādās tad, kad Bībele vairs netiek lasīta kā vēsturiska grāmata, bet kā cerību grāmata, kuras centrā ir taisnīgums un līdzvērtīgums."
/Kornēlija Vervāla - Hībnere/

pēc tam, kad, gan no cālīša, gan didža biju dzirdējusi, ka airisa mērdoka ir lieliska, izlasīju "vienradzi". nobrīnījos. par tiem vīriešiem.

neskatoties uz smacētāju kaklā, šodien izdarīju divas lielas un vienu mīļu lietu. lepojos un priecājos (ka beidzot varu iet gulēt)

man šobrīd ir kādas miljons (nu labi, 5) lietas jeb drīzāk nodarbes, kurām visām man vajadzētu (vismaz teorētiski) sagādāt prieku, bet tas viss mani tikai dzen arvien lielākās šausmās un nepatikā, un rezultātā ir tā, ka nekad vēl neesmu tik ļoti gaidījusi jūliju. no otras puses - gaidīšana taču ir svētki. (balss galvā: jā, kā tad)

šīsdienas lielākais prieks par agro celšanos (6os no rīta cilvēkam, kurš pieradis celties pus1os. ūbermensch.) radās vēlme ieviest stingrāku režīmu (tēlot kantu).
šīdienas pusprieks - pirmā krievu valodas lekcija. žanna izrādījās pārsteidzoši forša (piedod, ž., bet tavs lu portrets nav glaimojošs), toties neko nesapratu no gramatikas, kuru viņa stāstīja krieviski.
šīsdienas neprieks - izskanējušie minējumi, ka ar aprīli rpg cauri. vajadzēja uz šo nedēļu atstāt efezu lūgties telbrinu par pretējo.
šīsdienas naida moments - agrais vilciens. (copy - paste inxa ieraksti par sab. tr.)