Albion

Ar Pogu bučojas visur - ballītēs, trolejbusos, vilcienos, veikala rindā, uz ielas garāmejot cilvēki pastiepj roku, lai viņu noglāstītu, viņu sauc visos mīļvārdiņos un no svešiem cilvēkiem man nākas uzzināt, ka Pogai piemīt tādas labās īpašības, par kurām man pat nebija ne jausmas. Īsāk sakot - visi mīl Pogu. Visi izņemot Viljamu. Un no visiem tieši Viljams dzīvos ar mums. Es ceru, ka kādu dienu, pārnākot mājās neatradīšu divus līķus un zīmīti - mēs cīnījāmies varonīgi un līdz pēdējam elpas vilcienam.

es nesaprotu, vai nu man nav nekādas saprašanas par alkoholu (pilnīgi iespējams) vai es vienkārši palieku vecāka (pilnīgi noteikti), bet vakar izdzēru trīs aliņus (tērvetes, ne maximas) - naktī kaltēja, šodien griežas galva un nelabums. trīs ali pa vakaru kopā ar burgeru un kartupeļiem - tas ir vai nav daudz?

vakar bijām uz scuba diving pirmo nodarbību. bija vienkārši superīgi! tas apspīlētais tērps, kurā knapi var tikt iekšā un tad viņš tā žņaudz, ka knapi var paelpot, toties izskatās seksīgi, pleznas, visi tie aparāti un trubiņas un saslēgšana, un saregulēšana - jutos kā filmā par nelegāliem dārgumu medniekiem, kas tūlīt, tūlīt metīsies vidusjūrā. kā jau teicu - bija superīgi! un tad es ieniru. un uzreiz izniru. man uznāca tik pēkšņas un stipras bailes, ka aizmirsu, ka vajag elpot, ka vajag saspiest degunu un iepūst ausīs, lai nesāpētu, ka vajag laist gaisu no vestes, lai ienirtu, es aizmirsu arī, kā to gaisu var ielaist iekšā vestē, lai paceltos, tāpēc arī uzniršanas daļa bija diezgan tizla - pleznas + panikas pilna turēšanās pie baseina virves (nezinu, kā sauc to nodalošo virvi baseinā).

tā kā man gribējās kāpt ārā un nekad vairs netuvoties nevienai ūdenstilpnei, kas lielāka par 0, 6 l (mana mīļākā tējas krūze), tad nepiedalījos vingrināumu taisīšanā un joprojām neprotu izņemt to elpojamo aparātu no mutes zem ūdens un visādi citādi ar viņu izrīkoties. toties, kad nomierinājos, tiku pie individuālas nodarbības ar smuko pasniedzēju (par ko pēc tam dabūju trīs kniebienus sānos no ņ.)

plus vēl sabēdojos, ka jebkurā aktivitātē es vienmēr izrādos vistizlākā (varbūt ne ļaunu joku izdomāšanā, bet pat tas man nesanāk līdz galam, jo apgrieztā variantā, es ļoti ātri apvainojos). nolēmu, ka man vajadzētu pamēģināt paraglaidingu, nu kā diezgan pretēju nodarbi, bet, ņemot vērā manu koordinācijas un koncentrēšanās spēju, droši vien iekārtos klinšu ērgļa ligzdā un beigtu dzīvi neparedzēts deserts.

es: saliki poniju?
luīze: protams. visskaistāko. tu?
es: jā, man tikai bija grūti izvēlēties frizūru.
luīze: jā, dzīvē nākas saskarties ar smagām izvēlēm.

pirmo reizi nopirku lielu cūkas kaulu un pēcāk noskatījos, kā mūsu mīlīgais, pūkainais kucēns pārvēršas par rūcošu, mežonīgu plēsēju. gandrīz asariņa nobira.

viņas skapis latvijā. protams, varētu vēlēties plašāku piedāvājumu, bet šo to var atrast.

šodien prātā dzejnieka vārdi

"vecās likteņdzirnas, mūsu mūžu maļ
pirmās samaļ kājas..."
/žebers/

aizlaidām luīzi uz itāliju, devām piecus mēnešus laika atrast dāvidu nevis džovanni (jo smukāks vārds), un šī ieraksta tags "prieks" attiecas nevis uz potenciālajiem čirkmatainajiem bērniem, bet faktu, ka, ja reiz sakārtošu istabu tukumā, tad laimīgus piecus mēnešus neviens cits tur vairs nevandīs.

pieceļamies divpadsmitos, iekārtojamies gultā skatīties ēšanas raidījumu (jau no paša rīta, pilnīgs hārdkōrs), pēc kādas stundas luīze paņem datoru un žēlīgi nopūšas: "žēl, ka datorā nav programma, ar kuru paskatīties, kas mums ledusskapī."

mans vidusskolas izlaidums bija foršs, bet mans lu izlaidums bija vēl foršāks. svinīgā daļa - īsa, konkrēta un forša, ģimenes daļa - eleganta (un eleganti īsa) un sirsnīga, ballīte - jautra, tālākais - norakts vēstures mēslainē (hihi).

(ar flomīti) atzīmējami momenti:

• steigšanās uz kavētu izlaidumu ar riteni, no kura nevaru nokāpt, jo kleita par šauru, lai tiktu atpakaļ (d. - ģenerālis, izkomandēja parādi līdz uzvarai!)
• trīskāršais (priede, cālītis un kokins) divkalpojums un toma sprediķis
• rektora runa un "es nāku pie jums jau piekto gadu pēc kārtas, jo te ir forši"
• daudz puķu, daudz bilžu
• matķinka paaugstinās par mātušku - lieliskākā radu daļa. kuģītis pa kanālu-daugavu  tieši vienu stundu, tas ir - divu šampju, daudz keksiņu un vienas runas trīs cēlienos garumā. (starp citu, tā nav leģenda, ka bomži dzīvo zem tiltiem.)
• absolventu kokteilis un māsas kundze lepojoties ar mani (nav drošticams apgalvojums)
  
• divi šoti no sātana (j.p. izskatā) rokas (man liekas, ka šis brīdis bija beigu sākums)
• ģitāra un dziesmas, un jēzus dod zīmi, ka viņam tas patīk
• andrejsala un karuselis, dejošana, runāšanās
  
• tikai karuselis.
  
• joprojām karuselis.
  
• joprojām.

februāris vienmēr ir piesātināts mēnesis, varbūt tāpēc, ka mūsu dzimšanas dienas, varbūt tāpēc, ka vienkārši īsāks kā citi, un viss notiek mazāk dienās.

šogad dz/d ar ģimeni vēl nesanāca nosvinēt, un pirmo reizi daudzos gados izkrita tradicionālā modināšana ar kūku, šampi un dāvanām (vispār jau parasti tikai viena, bet pēdējā laikā māsas kundze atkritusi no vecāku komandas un sākusi mani apdāvināt pati), jo bija lielākā ballīte ever - vēlēšanas. 1300+ viesu? hell yeah.

manā un d. dz/d svinēšanā bija ievērojami mazāks skaits ciemiņu, principā tās nulles jāņem nost, toties viss notika daudz mīlīgāk un gaumīgāk kā īstajā datumā, kā īpašas uzmanības vērtu notikumu gribu izcelt krišjāņa dāvanu - tā kā viņš ne pie viena neatrada manas mantas, ko man "uzdāvināt", tad šoreiz bija īsta dāvana. un vēl tas, ka pa ļoti ilgiem laikiem meta gaisā. vispirms mani, tad d. interesanti, cik ilgi pēc tam čaļiem bija aizdusa?

un man kā materiālistam caur un cauri, ļoti patika visādas foršas dāvaniņas (laura, mazajam karkasonītim pievienojās pamatkarkasonītis! ^_^), viena no tām - biļetes uz oskaru nakti forumcinemas. sākumā mani samulsināja sarkanais paklājs (tiesa gan - ne pārāk garš) - jākāpj virsū? nesasmērēsies? (ansis par to diezgan apsmējās), tad forši dzērieniņi un tad 7 stundas ekrāna un sēdēšanas. protams, protams neviens jau neliedza arī staigāt un citādi izpildīties, tomēr manam vārgajam dibenam tas bija grūti. un miegs uzmācas! un vispār - 7 stundas! līdz 7 rītā! īsāk sakot - bija ļoti interesanti un super forši, bet otrreiz laikam negribētu. starp citu, hugo man nepatika. bet skorsēzem smukas brilles ceremonijā. vismaz kaut kas.

aizmirsu svarīgo - "ludo" d. uzmeta 4 ^_^ un tā akcija darbojas katrā dz/d un v/d. tiesa gan līdz aprīlim tikai būs, tad paliks tikai kluba biedriem (par biedru kļūst nopērkot karti par 3 ls). tagad esam ne tikai lepni karkasones un aliasa īpašnieki, bet arī citadeļu. tā ka - gaidām uz spēļu vakariem.