Albion

reizēm dzīvē notiek tā, ka sāc runāt vai iedomājies par kādu ļoti sen nesatiktu paziņu, un pēc trim minūtēm paziņa zvana, un tamlīdzīgi gadījumi. tas, ko ņikita (un vēl daudzi citi krievi un ne tikai visā pasaulē) apzīmē ar - pievelk domas.

lūk, vakar no rīta sēžam dīvānā, ņikita taisa prezentāciju par pirātisko radiosatciju vēsturi, un es iespotoju bildīti ar kuģi, kuram uz sāniem rakstīts VERONICA. pirmo reizi dzirdu par tādu pirātisko staciju. tajā pašā dienā, pēcpusdienā miera ielas vasarsvētku tirdziņā pieeju pie plašu stenda, pašķirstu pirmo kasti, kas gadās tuvumā, un trešā plate ir ar kuģa attēlu uz vāka, uz kuģa, protams, rakstīts VERONICA.

tā nu iegādājos Veronica 40 all time greatest hits, period 1964 - 1974. DUBULTPLATE. Par VIENU LATU. Fuckyeah.

4. - 5. maijs. rīga - pārogre - ķegums - salaspils - rīga. 110 km. es, ņikita, luīze, janels (krista, ēriks, kārlis, austriete un spānis)

ceturtdien bija latvijas literatūras gada balvas pasniegšana un jāsaka, ka tas manī izraisīja tādu 'līdzpārdzīvojumu', ka attīrījos gan vakarā, gan vēl pāris stundas no rīta. tik daudz par labu servisu.

vakar "takā" bija alvīnes / anša izstādes atklāšana. ar krišjāni ļoti bažījāmies, ka viss vīns tiks izdzerts jau pirms mūsu ierašanās, tāpēc anša solījums atlikt dažas pudeles pie palmas ļoti mierināja. pie palmas neko gan neatradām, bet uztraukties bija lieki. tisa gan citi sākumā gan bija tādi 'satraukušies' (t.i. - pretīgi tizli iedomīgi nevērīgi) - nospriedu, ka tāds stils. bet kad PTIN cilvēki aizvācās ballīte ievērojami uzelpoja. sarunas, saruniņas un vīns, vīniņš. kārtējo reizi gluži netīšām nonācu sarunā par dzeju, lūk, tam reiz ir jādara gals, jo tas vienmēr ir PTIN. turklāt no manas puses. šausmīgi nokaunos.

visādi citādi - gleznas gleznieciskas, divas jau pārdotas, ejiet un skatieties! vēl mēnesi tur karāsies.

februāris vienmēr ir piesātināts mēnesis, varbūt tāpēc, ka mūsu dzimšanas dienas, varbūt tāpēc, ka vienkārši īsāks kā citi, un viss notiek mazāk dienās.

šogad dz/d ar ģimeni vēl nesanāca nosvinēt, un pirmo reizi daudzos gados izkrita tradicionālā modināšana ar kūku, šampi un dāvanām (vispār jau parasti tikai viena, bet pēdējā laikā māsas kundze atkritusi no vecāku komandas un sākusi mani apdāvināt pati), jo bija lielākā ballīte ever - vēlēšanas. 1300+ viesu? hell yeah.

manā un d. dz/d svinēšanā bija ievērojami mazāks skaits ciemiņu, principā tās nulles jāņem nost, toties viss notika daudz mīlīgāk un gaumīgāk kā īstajā datumā, kā īpašas uzmanības vērtu notikumu gribu izcelt krišjāņa dāvanu - tā kā viņš ne pie viena neatrada manas mantas, ko man "uzdāvināt", tad šoreiz bija īsta dāvana. un vēl tas, ka pa ļoti ilgiem laikiem meta gaisā. vispirms mani, tad d. interesanti, cik ilgi pēc tam čaļiem bija aizdusa?

un man kā materiālistam caur un cauri, ļoti patika visādas foršas dāvaniņas (laura, mazajam karkasonītim pievienojās pamatkarkasonītis! ^_^), viena no tām - biļetes uz oskaru nakti forumcinemas. sākumā mani samulsināja sarkanais paklājs (tiesa gan - ne pārāk garš) - jākāpj virsū? nesasmērēsies? (ansis par to diezgan apsmējās), tad forši dzērieniņi un tad 7 stundas ekrāna un sēdēšanas. protams, protams neviens jau neliedza arī staigāt un citādi izpildīties, tomēr manam vārgajam dibenam tas bija grūti. un miegs uzmācas! un vispār - 7 stundas! līdz 7 rītā! īsāk sakot - bija ļoti interesanti un super forši, bet otrreiz laikam negribētu. starp citu, hugo man nepatika. bet skorsēzem smukas brilles ceremonijā. vismaz kaut kas.

aizmirsu svarīgo - "ludo" d. uzmeta 4 ^_^ un tā akcija darbojas katrā dz/d un v/d. tiesa gan līdz aprīlim tikai būs, tad paliks tikai kluba biedriem (par biedru kļūst nopērkot karti par 3 ls). tagad esam ne tikai lepni karkasones un aliasa īpašnieki, bet arī citadeļu. tā ka - gaidām uz spēļu vakariem.

leļļu teātris ir foršs. ^_^ šodien biju ar diviem mazajiem brālēniem, jo visi trīs saņēmām biļetes kā dāvanu ziemassvētkos. pēc izrādes:
es: piezvanīsim elitai, pateiksim paldies
emīls: kāpēc elitai?
es: nu viņa jau mums tās biļetes uzdāvināja
emīls (pilnīgi apstulbis): nevis rūķi?
es (absolūtā šokā): ē nu... elita uzrakstīja rūķiem vēstuli!

geez, es ceru, ka nesabojāju viena piecgadnieka ticību, tā jau ar to šai pasaulē grūti.

un vēl šodien piebeidzu platonu. lai piebeigtu arī dekartu, jāatkorķē viens baltvīns!

tik garu nosaukumu kā virsrakstā man vajadzēja uzgūglēt, jo atcerēties to ir tikpat neiespējami, kā visus datumus, ko šodien nosauca kristietības vēstures pasniedzējs, bet filma, ko šodien redzējām bija tik iespaidīga, ka to aizmirst būs grūti (atcerēšos vismaz vienu dienu).

saucas "regretters" - filmas laikā sarunājas divi sešdesmitgadīgi vīrieši, kuri ir bijuši sievietes, un pēc tam atkal kļuvuši par vīriešiem. lai arī aizmugurē sēdošās gudrinieces skaļi komentēja, cik filma esot "stūlba" un "dēbīla", mani tā tik ļoti uzrunāja, ka sagribējās par šādu tēmu rakstīt vismaz bakalaura darbu. protams, mirkļa iespaids un jau tagad man tās šķiet pilnīgas muļķības, bet domas radās daudz un dikti, un visvairāk - cik tiem cilvēkiem ir grūti. bet varbūt tieši otrādi.

ar krustmāti (jeb kā māsa nesmuki nodēvēja - purčiktanteli) bijām uz "taureņi ir brīvi" austrumu robežā. pirmo reizi biju tajā iestādījumā un, ja man būtu par 17 gadiem vairāk, būtu ļoti iepaticies - visa tā padomijas simbolika un valstsvīru ciļņi pie sienām izskatās interesanti, bet man kā latviešu bērnam asociējas ar apmēram neko. bet štrunts par vietu - izrāde bija lieliska. vienīgi jocīgi sēdēt tik tuvu skatuvei, ka var redzēt asaru kanāliņu, no kura aktieris daiļi tecina.

kāpēc man labāk patīk iesēdēt ar papiņu nevis, piemēram, p-ciemā?! 1) ir astoņi un esmu jau augšā 2) esmu augšā, jo nav milzīgu pohu 3) nav milzīgu pohu, jo nakts vidū nerodas spontātna un "laba" ideja doties pie māreļa pēc vien' maz' točkiniek'.

priekā par priekiem! ^_^

gan greizsirdība, gan gribēšana, lai otrs dara man pa prātam bojā attiecības. kad tā ar prātu to apsver, liekas tik loģiski un pareizi, bet, kad atnākuši niķi, tad prāts pie kājas (cik jocīgi, jo tur pat nav kaulu smadzeņu. laikam nav.)