Albion

paskatījos bildes sākot ar seniem laikiem (o, kādus lieliskus stilus atklāju - jāpameklē skapī kādas caurākas zeķubikses, jāuzvelk uz rokām un būs bellisimo!) un jaunākiem laikiem (pilnīga garlaicība - nekādi smuki stili, tikai krišjānis pārģērbies par milzu džointu) - smaids jau 51. minūti turas.

un tagad fromms var iet uz tualetes rūmi un darīt tur, ko vien sirds vēlas, jo man vairs nepatīk tas, ka viņš slikti izteicās par fotogrāfijām kā parasto atmiņu aizvietotājiem. tas ir - pat ja viņam taisnība un es tagad izrādos having-mode'otājs, tas man liek justies ļoti labi. tā ka - ej vien daries, ērih!

šīsdienas lielākais prieks par agro celšanos (6os no rīta cilvēkam, kurš pieradis celties pus1os. ūbermensch.) radās vēlme ieviest stingrāku režīmu (tēlot kantu).
šīdienas pusprieks - pirmā krievu valodas lekcija. žanna izrādījās pārsteidzoši forša (piedod, ž., bet tavs lu portrets nav glaimojošs), toties neko nesapratu no gramatikas, kuru viņa stāstīja krieviski.
šīsdienas neprieks - izskanējušie minējumi, ka ar aprīli rpg cauri. vajadzēja uz šo nedēļu atstāt efezu lūgties telbrinu par pretējo.
šīsdienas naida moments - agrais vilciens. (copy - paste inxa ieraksti par sab. tr.)

leļļu teātris ir foršs. ^_^ šodien biju ar diviem mazajiem brālēniem, jo visi trīs saņēmām biļetes kā dāvanu ziemassvētkos. pēc izrādes:
es: piezvanīsim elitai, pateiksim paldies
emīls: kāpēc elitai?
es: nu viņa jau mums tās biļetes uzdāvināja
emīls (pilnīgi apstulbis): nevis rūķi?
es (absolūtā šokā): ē nu... elita uzrakstīja rūķiem vēstuli!

geez, es ceru, ka nesabojāju viena piecgadnieka ticību, tā jau ar to šai pasaulē grūti.

un vēl šodien piebeidzu platonu. lai piebeigtu arī dekartu, jāatkorķē viens baltvīns!

ar krustmāti (jeb kā māsa nesmuki nodēvēja - purčiktanteli) bijām uz "taureņi ir brīvi" austrumu robežā. pirmo reizi biju tajā iestādījumā un, ja man būtu par 17 gadiem vairāk, būtu ļoti iepaticies - visa tā padomijas simbolika un valstsvīru ciļņi pie sienām izskatās interesanti, bet man kā latviešu bērnam asociējas ar apmēram neko. bet štrunts par vietu - izrāde bija lieliska. vienīgi jocīgi sēdēt tik tuvu skatuvei, ka var redzēt asaru kanāliņu, no kura aktieris daiļi tecina.

kāpēc man labāk patīk iesēdēt ar papiņu nevis, piemēram, p-ciemā?! 1) ir astoņi un esmu jau augšā 2) esmu augšā, jo nav milzīgu pohu 3) nav milzīgu pohu, jo nakts vidū nerodas spontātna un "laba" ideja doties pie māreļa pēc vien' maz' točkiniek'.

priekā par priekiem! ^_^

man vajag jaunas, lielas, labas 'tumbas' (skandas?!), lai varētu klausīties jauno RHCP albumu - I'm With You. mamma uzdāvināja biļetes uz albuma prezentācijas kino seansu un vakar, nedaudz cīnoties ar "pirmo reizi dziesmu grūti klausīties" sajūtu, mazliet iemīlējos šajās dziesmās. bet es zinu - kļūs ļaunāk.

piektdien atgriezāmies latvijā, klausoties fūres šofera rupjās un arī mazāk rupjas anekdotes, bet laika internetam līdz šim nav bijis - no vidusjūras un nūdistiem pie ventas un vecākiem (kuri nav nūdisti), patiesībā nemaz nepietrūkst. tas priecē. tāpat kā šīs brīvdienas un (es jau negribu lielīties) lieliskie mēmā šova rezultāti. minu minu mīkliņu (un daru to lāāāābi).

sestdiena: 

• rododendru dārzs ar d. + vecākiem + krustvecākiem. ja man kādreiz gadīsies situācija ar pili privātīpašumā, noteikti ierīkošu rododendru dārzu. tik, tik skaisti.
  
• "lāči". vieta skaista, uzvara šahā grandiozāka kā puskājas lieluma figūras, bet ēdiens - (tēti, tālāk nelasi!) pē. puņķaina baravikzupa un visnegaršīgākie sautētie kāposti (kā tos vispār var sabojāt?)
  
• medicīnas muzejs. iespējams, visforšākais rīgas muzejs. iesaku viņam un viņai.
• katana ar tēti un d. un noceltā uzvara. viens gājiens un es būtu triumfējusi! (no otras puses - 4 riteņi un es būtu auto)
• top gear skatīšanās ar maniem mīļākajiem vīriešiem, tas raidījums ir super smieklīgs.
• pēdējo spēku izlietošana zobu izbirstēšanā un iegrimšana komiskā miegā. (dziļā un ar sapņiem par d. un alu)

svētdiena:

• lielais costa kuģis. no iekšpuses tikpat liels kā no ārpuses, varēja apskatīt baseinus un resnos viesus tajos. foršā puse - paskatīties citādu rīgas panorāmu un paēst izcili garšīgas pusdienas (negribu kruīzā, gribu to pavāru sev mājās).
  
• maza pasēdēšana pie d. mammas un iešana plikām kājām mājās. pēc tam berzu minūtes piecas.
  

secinājums: patiesā teologa māņticībā ticu, ka pēc tik super foršām brīvdienām nāks tāda paša apmēra (tikai ar mīnuss zīmi) darba diena. un jā, man ir aizdomas, ka tam varētu būt saistība ar grieķu valodu.

esmu tukuma mājās un kā vienmēr gastronomiski izvirstu. vakar uztaisīju itāļu makaronus ar itāļu pesto un itāļu sieru, bija ņom ņom. (divas pudeles vīna bija ņom ņom ņom. :D) bet pati labākā (ēdamā) lieta šeit ir puskilograms marcipāna bāriņā. ar māsu nospriedām, ka ēst marcipānu ir lētāk kā sieru, un kad pēc 2 mēnešiem nevis iesim, bet riposim, attaisnojums būs - tā lētāk! (vispār es tagad to tā kārtīgi apsverot (puskilograms tomēr) domāju, ka varbūt tomēr tā nedarīt - pirmais likums d. personīgajā tor(iņ)ā ir - ja tu paliksi resna, es tevi pametīšu! skarbi.)

šīs bija burbuļojoši burvīgas brīvdienas laukos. pirtī gāju, plātsmaizes ēdu, jūru skatījos, ar emīlu ālējos un kļuvu par liecinieci suņu kautiņam. nākot no jūras, reksim uzbruka par viņu trīsreiz lielāks suns, bet viņš nevis nobijās, bet saslējās pakaļkājās un īpaši briesmīgi atņirdza zobus. lielisks, drosmīgs suns, kurš man īpaši patīk oriģinālā vārda dēļ.

bērni un suņi - divas lietas, kuras nelielos daudzumos lieliski uzlabo dienu.