esmu tukuma mājās un kā vienmēr gastronomiski izvirstu. vakar uztaisīju itāļu makaronus ar itāļu pesto un itāļu sieru, bija ņom ņom. (divas pudeles vīna bija ņom ņom ņom. :D) bet pati labākā (ēdamā) lieta šeit ir puskilograms marcipāna bāriņā. ar māsu nospriedām, ka ēst marcipānu ir lētāk kā sieru, un kad pēc 2 mēnešiem nevis iesim, bet riposim, attaisnojums būs - tā lētāk! (vispār es tagad to tā kārtīgi apsverot (puskilograms tomēr) domāju, ka varbūt tomēr tā nedarīt - pirmais likums d. personīgajā tor(iņ)ā ir - ja tu paliksi resna, es tevi pametīšu! skarbi.)