Albion

nekad neesmu bijusi milzīga ziemassvētku fane un šogad 24. datums iesākās īpaši pretīgi - ar baketu zāles beršanu un traku raudāšanu par principā visu. bet viens gudrinieks ir teicis, ka nekas nav tik labi vai tik slikti, kā sākumā šķiet, un tam gudriniekam taisnība.

24. vakaru sākām ar kēksa neatdalāmi stipru pielipināšanu pie pamatnes, pusotras stundas kavēšanos un ieveidoto matu izjukšanas, bet tam sekoja 6 stundu garas vakariņas ar ne-pieticīgu vīna baudīšanu, sarunām un dāvanām pie d. ģimenes, kas bija pārsteidzoši mīlīgi un jauki [atskaitot to daļu, kurā es 5 minūtes raudāju, jo saspiedu pirksta galu - tik.sasodīti.sāpīgi.]

25. atgriezāmies pie tās pašas eglītes un prom ejot saņēmām itāļu panettone 'kēksu', kurā nedaudz vīlos, bet tas varbūt tāpēc, ka nebija kolas (vai pārsaluma vai paģiru - es neatceros, kurš nu bija tas esenciāli svarīgais elements). vakarā ar manu ģimeni uz ziemassvētku koncertu ķīpsalā - ik pa brīdim vilka uz asariņu un būtu arī nobirdinājusi, ja gaismotāji nebūtu pacentušies ar koncentrētu gaismas kūli izgaismot solistiem pautus. piedošanu, bet nu tas bija traucējoši! vismaz sentimentālam noskaņojumam noteikti. vakarā uz tukumu un atkal ziemassvētku klasika - ēdiens un dāvanas, bet ļoti patīkamā izpildījumā.

26. supermīlīgs rīts, iečekoju vietējo super-humpalu "ku - mode" un tiku pie SBL ceremonijas kurpēm, čučējiens vilcienā, d. ome, mazā gustava vilcieniņš un beidzot mājās.

izklausās super tradicionāli un super garlaicīgi, bet šie bija vismīļākie un jaukākie ziemassvētki šogad. ā, šogad tie ir vienīgie. nē, nu tiešām - ^___^ 20/21

PS es zināju, ka ir vērts ticēt - ziemassvētku vecītis mani tiešām ļoti, ļoti mīl ^__^