302cc9b4780f8cbef6f70c3a8417913050b6aafb ([info]mindbound) rakstīja,
@ 2017-09-06 22:02:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Garastāvoklis:awake
Mūzika:Oda Relicta - Holy Alliance: The Departed, The Immortal
Entry tags:politics, science:cognitive, science:data, science:praxis, statistics

Kamēr jautājums par Krievijas dienestu ietekmi uz 2016. g. prezidenta vēlēšanu iznākumu turpina būt atklāts un bez būtiskas virzības uz skaidrības pusi, es vēlētos īsi pieminēt kādu citu, manuprāt, daudz interesantāku un skaidrāku faktoru šī iznākuma tapšanā.

Runa ir par Cambridge Analytica (turpmāk – CA), nelielu Lielbritānijā un ASV bāzētu datu analīzes, algoritmiskās psihometrikas un stratēģisko komunikāciju kompāniju, par kuras eksistenci lielākā daļa vēlēšanu norisei sekojušās publikas varētu joprojām nebūt dzirdējusi, bet kuras loma vēlēšanu gaitā un rezultātos, atkarībā no nepilnīgi pieejamajiem datiem, varētu būt bijusi no augstākas par vidēju līdz kritiskai. CA pirmsākumi meklējami Kembridžas universitātes Psihometrikas centra pētnieku komandā, kas 2008. g. Stenfordas GSB profesora un datu pētnieka dr. M. Kosinska vadībā pievienojās Biheiviorālās dinamikas institūtam un Stratēģisko komunikāciju laboratoriju grupai un 2014. g. ar AI pētnieka un uzņēmēja R. Mercera daļēju atbalstu apvienojās, lai dibinātu CA kā kompāniju.

CA ir gan komerciālā, gan politiskā divīzija un viņu devīze – “Cambridge Analytica uses data to change audience behavior” – labi raksturo tās līdzšinējo darbību un sasniegumus. CA analītiķi un eksperti ir piedalījušies veselas virknes politisko kampaņu norisē gan ASV, gan citur pasaulē, taču līdz šim būtiskākais viņu darba piemērs ir dalība 2016. g. Trampa kampaņas vadībā, izmantojot aptauju rezultātus un citus datu korpusus un statistisko modelēšanu, lai veiktu t.s. microtargeting jeb precīzu, evidence-based vēršanos pie šauri specifiskām populācijas apakškopām. Pilns šī darba ietekmes apjoms, protams, ir un paredzamā nākotnē paliks spekulāciju līmenī, taču, zinot izmantoto materiālu un metožu potenciālu, nebūtu pārsteidzoši, ja tas izrādītos centrāls dažādās ziņās neparastajā vēlēšanu gaitā. Tāpat tas varbūt varētu palīdzēt izskaidrot dažādās novērotās anomālijas, kas saistītas ar vēlēšanu gaitas prognozēšanu, reitingu izmaiņām u.c., bet par šīm tēmām man šeit nebūs tālāku komentāru.

Par spīti manām dažādajām antipātijām pret Mercera politiskajām aktivitātēm, Trampu, viņa elektorātu, viņa sastādīto valdību utt., mana attieksme pret CA darbu ir strikti neitrāla. Pretēji vispārpieņemtajai (?) attieksmei, man nav nekādu principiālu iebildumu pret dažādu veidu algotņiem un viņu īpatnējo darba paradigmu, mercenaires sans frontières, ja var atļauties šādu vārdu spēli. Tādēļ vienīgā morāle, ko es atvedinu no šiem faktiem un notikumiem, aprobežojas ar ieteikumiem visiem esošajiem un nākamajiem politiskajiem, komerciālajiem un citiem funkcionāriem pēc iespējas operatīvi novērtēt un sākt izmantot faktu, ka tagad un turpmāk pasaules notikumos noteicošie faktori ir un arvien izteiktāk būs dati un algoritmi un ka praktiski neierobežotu labumu gūst tie, kuri prot šos faktorus izmantot saviem mērķiem. Prognozēju, ka jau 2020. g. varēsim praksē pārliecināties par to, kuri no ASV politiskajiem grupējumiem ir iemācījušies šo patiesību.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]gnidrologs
2017-09-07 19:46 (saite)
Problēma, kāpēc nevar izvairīties no tā ''ad'' sūda ir tā, ka utilitārisms, tā pat kā racionālisms un pragmatisms ir instrumenti mērķu sasniegšanai. Tu vari uzasināt un ieeļļot šos instrumentus līdz perfekcijai, bet tie paši par sevi nekad neietver virzības mērķis. ''Ko man ar šiem instrumentiem jādara''.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2017-09-07 22:26 (saite)
Man ir zināmas aizdomas, ka, pietiekami dziļi "rokot", tajos var atrast arī sēklas virzības mērķiem, kaut arī šie mērķi varētu neizskatīties sevišķi "cilvēcīgi" vai intuitīvi saprotami.

Neskaitot šāda veida pārdomas, konsekvenciālisma vai utilitārisma atbilde mērķu selekcijai būtu izvēlēties tādus mērķus, kuru rezultātā rodas pēc iespējas vairāk vēlamu lietu pēc iespējas lielākam aģentu skaitam (pozitīvais utilitārisms) vai tiek novērsts pēc iespējas vairāk nevēlamu lietu pēc iespējas lielākam aģentu skaitam (negatīvais utilitārisms). It goes deeper than that bet konspekta līmenī ar to vajadzētu pietikt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2017-09-07 22:50 (saite)
Ja jaut būtu pēc tava apraksta, tad visi to vien vēlētos. Bet edz', nevēlas. Laikam tev jāiet atpakaļ pie tāfeles, bet vispirms jāaptaujā kas kuram vispār skaitās ''vēlams/nevēlams'', jo kā pagaidām saprotu, tu to pats no sava īkšķa zīd.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2017-09-07 23:03 (saite)
Cilvēki lielākoties nezina, kas viņiem nāktu par labu. Ar to es neimplicēju, ka zinu to visu viņu vietā, bet tikai afirmēju kognitīvo zinātņu jau sen konstatētu faktu.

Šajā gaismā apjautāšanās tēma goes even deeper still, bet nosacīts ievads šī jautājuma detaļās varētu būt šis [lauciņa ietvaros] klasiskais teksts. Kopsavilkuma šoreiz nebūs un pašu tekstu lasīt nav spiesta lieta, tas šeit kalpo tikai par piemēru tam, ka darbs pie tāfeles notiek visai aktīvi un ne bez vismaz daļējiem rezultātiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2017-09-07 23:20 (saite)
''Cilvēki lielākoties nezina, kas viņiem nāktu par labu. ''

Tell me about it.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?