302cc9b4780f8cbef6f70c3a8417913050b6aafb ([info]mindbound) rakstīja,
@ 2017-09-06 22:02:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Garastāvoklis:awake
Mūzika:Oda Relicta - Holy Alliance: The Departed, The Immortal
Entry tags:politics, science:cognitive, science:data, science:praxis, statistics

Kamēr jautājums par Krievijas dienestu ietekmi uz 2016. g. prezidenta vēlēšanu iznākumu turpina būt atklāts un bez būtiskas virzības uz skaidrības pusi, es vēlētos īsi pieminēt kādu citu, manuprāt, daudz interesantāku un skaidrāku faktoru šī iznākuma tapšanā.

Runa ir par Cambridge Analytica (turpmāk – CA), nelielu Lielbritānijā un ASV bāzētu datu analīzes, algoritmiskās psihometrikas un stratēģisko komunikāciju kompāniju, par kuras eksistenci lielākā daļa vēlēšanu norisei sekojušās publikas varētu joprojām nebūt dzirdējusi, bet kuras loma vēlēšanu gaitā un rezultātos, atkarībā no nepilnīgi pieejamajiem datiem, varētu būt bijusi no augstākas par vidēju līdz kritiskai. CA pirmsākumi meklējami Kembridžas universitātes Psihometrikas centra pētnieku komandā, kas 2008. g. Stenfordas GSB profesora un datu pētnieka dr. M. Kosinska vadībā pievienojās Biheiviorālās dinamikas institūtam un Stratēģisko komunikāciju laboratoriju grupai un 2014. g. ar AI pētnieka un uzņēmēja R. Mercera daļēju atbalstu apvienojās, lai dibinātu CA kā kompāniju.

CA ir gan komerciālā, gan politiskā divīzija un viņu devīze – “Cambridge Analytica uses data to change audience behavior” – labi raksturo tās līdzšinējo darbību un sasniegumus. CA analītiķi un eksperti ir piedalījušies veselas virknes politisko kampaņu norisē gan ASV, gan citur pasaulē, taču līdz šim būtiskākais viņu darba piemērs ir dalība 2016. g. Trampa kampaņas vadībā, izmantojot aptauju rezultātus un citus datu korpusus un statistisko modelēšanu, lai veiktu t.s. microtargeting jeb precīzu, evidence-based vēršanos pie šauri specifiskām populācijas apakškopām. Pilns šī darba ietekmes apjoms, protams, ir un paredzamā nākotnē paliks spekulāciju līmenī, taču, zinot izmantoto materiālu un metožu potenciālu, nebūtu pārsteidzoši, ja tas izrādītos centrāls dažādās ziņās neparastajā vēlēšanu gaitā. Tāpat tas varbūt varētu palīdzēt izskaidrot dažādās novērotās anomālijas, kas saistītas ar vēlēšanu gaitas prognozēšanu, reitingu izmaiņām u.c., bet par šīm tēmām man šeit nebūs tālāku komentāru.

Par spīti manām dažādajām antipātijām pret Mercera politiskajām aktivitātēm, Trampu, viņa elektorātu, viņa sastādīto valdību utt., mana attieksme pret CA darbu ir strikti neitrāla. Pretēji vispārpieņemtajai (?) attieksmei, man nav nekādu principiālu iebildumu pret dažādu veidu algotņiem un viņu īpatnējo darba paradigmu, mercenaires sans frontières, ja var atļauties šādu vārdu spēli. Tādēļ vienīgā morāle, ko es atvedinu no šiem faktiem un notikumiem, aprobežojas ar ieteikumiem visiem esošajiem un nākamajiem politiskajiem, komerciālajiem un citiem funkcionāriem pēc iespējas operatīvi novērtēt un sākt izmantot faktu, ka tagad un turpmāk pasaules notikumos noteicošie faktori ir un arvien izteiktāk būs dati un algoritmi un ka praktiski neierobežotu labumu gūst tie, kuri prot šos faktorus izmantot saviem mērķiem. Prognozēju, ka jau 2020. g. varēsim praksē pārliecināties par to, kuri no ASV politiskajiem grupējumiem ir iemācījušies šo patiesību.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]mindbound
2017-09-07 14:07 (saite)
Tas izklausās ticami. No pārliekas kompetences, tehnoloģiskas vai citādas, tā komanda necieš, līdz ar to pinpointot credible actors varētu, hm, varēt tīri caur kontrastu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2017-09-07 19:42 (saite)
Tajā pašā laikā Tramps izbauda ekstraordināru atbalstu, neraugoties uz visām ''smear'' kampaņām. Domāju, ka te arī analītiķi ir totāli feilojuši, jo acīmredzami nav bez confirmation biasa. Nedomāju ka jebkurš cits politiķis jebkurā citā laikā un vidē spētu uzvarēt tik svarīgās vēlēšanās, ja nebūtu nopietnas sociālas neapmierinātības ar pastāvošo hegemonu. Šī, starp citu, ir vienīgā nianse, kas tik tiešām Trampu padara nedaudz tuvu Hitlera situācijai. Ne tāpēc, ka viņš paustu un censtos ieviest līdzīgas lietas, bet tāpēc, ka ir totāli ''pret Veimāras republikas šaizi''.
Līdzīgi būs tuvākajās vēlēšanās Zviedrijā, kur SD (''nacistu'' patija) iegūs ievērojamu atbalstu. Lūk, kalkuklē to. Lepēna arī nemaz ne tik ļoti neatpalika no Makarona un pat pats Makarons to saprotot sācis šur tur ieviest mazliet ''right wing'' retoriku.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2017-09-07 22:33 (saite)
Lepēna konsistenti atpalika no Makrona par vairāk, kā trešdaļu balsu (33.9 % vs. 66.1 %), kas vēlēšanu kontekstā ir visai daudz. Kas attiecas uz Zviedriju, tad tur vēl ir pāragri prognozēt kaut ko konkrētu, kaut arī izslēgta tāda iespējamība, protams, nav.

Trampa sakarā, savukārt, tiešām var novērot tautas atbalstu (kas gan ir samērā strauji sarucis un šobrīd tikai mazliet pārsniedz 38 % robežu), taču pats par sevi tas nozīmē tikai to. Tautas atbalsts nav uzskatāms par reliable metriku valdības veiktspējas vai pieņemto lēmumu konstruktivitātes izvērtēšanai.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2017-09-07 22:53 (saite)
Man šķiet, ka atbalsts Trampam sarucis tieši tāpēc, ka viņš neizrādījās TIK radikāls, kā viņa elektorāts to būtu vēlējies. Ceru, ka saproti, ko tas nozīmē.
Otrkārt, polli-šmolli.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2017-09-07 22:58 (saite)
Protams, ka saprotu. Viņa elektorāts, above all things, ir vienkāršs un viegli saprotams.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2017-09-07 23:18 (saite)
Tā pat kā viņa heiteru psihe - ergo, absolūti negantā histērija, kas kā cunami gāžas pār viņa galvu. Tā NAV racionāla. Taj ir kaut kāds arhetipisks cēlonis. Culture war is ON!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2017-09-07 23:32 (saite)
Neganta histērija lielākoties nav racionāla, that much goes without saying.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?