302cc9b4780f8cbef6f70c3a8417913050b6aafb ([info]mindbound) rakstīja,
@ 2017-09-04 13:28:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Garastāvoklis:working
Mūzika:Угасание - Врастая В Вечность: Исчезая Во Тьме
Entry tags:rationality, science:cognitive

One particularly relevant (throughout all of history but perhaps especially as of late) instance of humans running on a faulty and profoundly unreliable hardware might be expressed as follows.

When people start thinking about an issue in moral terms, they tend to stop thinking about it in terms of costs and benefits, dismiss anyone who disagrees with their values as not merely different or even wrong but explicitly “evil”, and desire to harshly punish those they now see as “villains” in order to protect whatever group they have selected as the “victims”. [1]

Contrary to common wisdom, emphasising empathy is not only unlikely to help in such cases but can exacerbate them and provide additional rationalised justification for them. While the value of understanding how and why people think the way they do cannot be overstated, relying heavily on affective empathy can cause reliance on anecdotal evidence, acting in favour of familiar or similar individuals, and harbour other potentially dangerous biases. [2][3] Maintaining impartiality and distance seems to help reasoning about the available facts.

Nothing of this is new or surprising, there is no morale [sic] to this post and I have no readily available solutions for counteracting the outlined issues. If anything, read and think of this as an example of the “This is a reminder that [..]” trope.

The thoughts of all men arise from the darkness. If you are the movement of your soul, and the cause of that movement precedes you, then how could you ever call your thoughts your own? How could you be anything other than a slave to the darkness that comes before?
— R. Scott Bakker, The Darkness that Comes Before

 

[1] http://journals.sagepub.com/doi/abs/10.1111/1467-9280.00139
[2] https://bostonreview.net/forum/paul-bloom-against-empathy
[3] https://philpapers.org/rec/PRIIEN



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]mindbound
2017-09-07 05:35 (saite)
Šādā kontekstā no haosa var izvairīties dažādi, par ko arī ir runa. Var sekot dažāda veida baušļiem (deontoloģisms), var sekot Šellinga punktiem, kas apraksta "tikumus" (virtuisms) un var "aizvērties un rēķināt" (utilitārisms). Droši vien ir vēl arī citi veidi, bet šie trīs ir zināmākie.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2017-09-07 05:53 (saite)
Pirmie divi parasti ietver taisnīgumu kā vienu baušļiem, pēdējais pieļauj netaisnīgu attieksmi, tātad ir haotisks by default, ja nu vienīgi neuzskatām, ka piemēram, matrixa/skaineta radītā vide ir okej, jo tur viss izkalkulēts. Varbūt neuzsvēru pietiekami, ka ar haosu es šeit nedomāju debošīru uz ielām. Piemēram 20ā gadsimta totalitārie režīmi bija gan netaisnīgi, gan izkalkulēti, bet es tāpat to morālo saturu uzskatu par haosu meta līmenī.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2017-09-07 06:00 (saite)
Kādēļ noteikti neuzskatām? Beigu galā, par kalkulācijām te kā reizi ir runa (matriksi un skaineti, protams, ir parodijas, bet aside from that). Savukārt, kas attiecas uz totalitārajiem režīmiem, tad tas, cik tur ir bijis aprēķina un cik – dažādu veidu fanātisma, man šķiet, joprojām ir atklāts jautājums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2017-09-07 19:32 (saite)
Tas ir samērā aizvērts jautājums komunistu režīmu šķērsgriezumā, vismaz priekš tiem, kas zina vēsturi un nebaidās par to runāt. Kalkulēta sistēma, kas satur tik pat daudz ''vainu'', cik galēji satrupējis koks. Bet viss sausu kalkulāciju rezultātā, vismaz ciktāl tas attiecas uz ļeņinismu/staļinismu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2017-09-07 22:39 (saite)
Pat ja tā, so what? Kā jau teicu, aprēķini nav pasargāti no kļūdām, bet, atšķirībā no citiem veidiem, kādos cilvēki nonāk pie secinājumiem un rīcības, aprēķinus var atkļūdot.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2017-09-07 23:11 (saite)
Vai vari nosaukt kādu Staļina kļūdu?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2017-09-07 23:30 (saite)
Sekošana marksisma-ļeņinisma idejām par proletariāta varu, šķiru cīņu un revolūciju (kas pats ir saknes cēlonis lielai daļai tālāko režīma trūkumu, vājo vietu un pastrādāto postījumu). Veselu aiz robežām izstrādātu ZTP sektoru (kibernētika, ģenētika) ideoloģijā bāzēta denunciācija un forsēta sekošana pseidozinātnei ("лысенковщина") to vietā. Genocīds pret lokālajām populācijām, kur no "tautas ienaidniekiem" piesaistītie resursi spēja atmaksāt tikai nelielu daļu radīto zaudējumu, taču radīja spēcīgu antagonismu starp varas instancēm un pārvaldīto populāciju. Forsēta un plānveida ekonomika tirgus brīvības vietā. Aukstais karš pret ilgtermiņā ekonomiski (un, vēlāk, arī tehnoloģiski) ievērojami spēcīgāku pretinieku kā ideoloģisku apsvērumu un plānošanas failure mode rezultāts. The list goes on.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2017-09-08 06:26 (saite)
Ehh..
Pirmkārt, Staļins nesekoja marksisma-ļeņinisma idejām (izņemot obvious, bet teorijā neminēto power-grab ar no tā izrietošajiem slaktiņiem (no-true communism)), savukārt nekas no pārējā nebija viņa kļūida as far as Staļina intereses are concerned. Tu nodarbojies ar moralizēšanu. Kur palika racionālitāte? Kļūda ir tad, kad rīcība izraisa darītājam negatīvas konsekvences. Nekas no augstāk minētā tas nebija. Tieši pretēji. Minētie faktori ļāva Staļinam samērā ilgi turēties pie absolūtas hegemoniskas varas. Ņemot vērā tā laika apstākļus, tas ir samērā izcils sasniegums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2017-09-08 08:17 (saite)
Minētās lietas izraisīja negatīvas konsekvences PSRS kā valstij. Ja apskatāmā tēma ir politisks režīms, tad jāfokusējas ir uz to abstrakcijas līmeni, kurā politika darbojas. Indivīdi, pat valdnieki, šajā līmenī paši ir tikai "zobrati".

Nemaz nerunājot par to, ka, kā jau rakstīju tepat, utilitārisma moduss ir impartiality and universality. Situācija ar miljoniem dažādu darbību rezultātā cietušo un bojā gājušo, uz kuru rēķina atlikušajiem pie tam neiestājas proporcionāli desirable apstākļi, neliecina par izdevušamies utilitarian calculus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2017-09-08 22:37 (saite)
''Minētās lietas izraisīja negatīvas konsekvences PSRS kā valstij.''

Bet Staļina mērķis nebija ilgtermiņa PSRS, kā valsts, labklājība. Viņa mērķis kā visiem ļevokiem, bija vara varas pēc. To viņš piepildīja ar uzviju un nomira cienījamā vecumā, kaut arī paranojas mākts. Tu turpini moralizēt. Nesaku, ka tas ir slikti, jo tikai tā, ar savu sirdsapziņu mēs saprotam, kas ir pareizi. Vienkāŗsi smieklīga tā tava akrobātika, lai paer katru cenu pierādītu, ka nē, man nav sirdsapziņa, es te kalkulēju. Priekš kam tev tas? Tu kaunies no tā, ka intuitīvi saproti atšķirību starp labo un ļauno, jo par to ir ierakstīts skriptūrās? That much butthurt?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2017-09-08 22:41 (saite)
Ja runa ir strikti par personīgo labklājību, tad, protams, lielākā daļa no maniem iebildumiem tiešām nav vietā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]gedymin
2017-09-10 02:41 (saite)
Bet absolūtais vairākums cilvēku vispār un utilitārisma kritiķu in particular nevēlas, lai PSRS kā valsts projekts staļinam būtu izdevies. Tu laikam tiešām esi morāli atipisks indivīds, ja domā, ka PSRS veiksmes stāsti (kosmoss, uzvara karā) ir efektīvs retorisks arguments par labu utilitārismam.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2017-09-10 02:56 (saite)
Tur nevar aizmirst, ka šos veiksmes stāstus nākas svērt pret neveiksmēm, kur gala rezultātu būšana plusos ir visai diskutabls jautājums. Citādi – es neesmu utilitārisma kritiķis (vismaz ne in the sense of being against it) un, depending on your metric, varbūt arī ne absolūtā cilvēku vairākuma uzskatāms eksemplārs, make of that what you will.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2017-09-10 11:13 (saite)
Būtu izdevies [iespējams] tad, ja nebūtu zemāk minēto un citu kļūdu. Ja pie šāda nosacījuma būtu izdevies - tad sanāktu globāla tehnokrātiska vasts. Tas, ko vajag. Tikai protams ``izlabots staļinisms`` saturētu pietiekami maz no sākotnējā - būtu uzskatāms par kaut ko citu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2017-09-10 14:27 (saite)
Man ir aizdomas, ka pie tādiem nosacījumiem vieglāk būtu vajadzīgo uzbūvēt no nulles.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]gedymin
2017-09-10 15:24 (saite)
Man patīk daudz kas no PSRS, bet tomēr šī ideja par "planētas mēroga padomju savienību" neliekas pieņemama.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2017-09-10 15:36 (saite)
Kā jau mb augstāk teica, planētas mēroga vajadzīgais veidojums pietiekami stipri atšķirtos no padomju savienības, vispirms jau padomju kolektīvisms nestrādātu

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2017-09-08 08:55 (saite)
// Kļūda ir tad, kad rīcība izraisa darītājam negatīvas konsekvences.//

Nu ja

vēršamies pret kibernētiku - paliekam bez kompjiem. Arī militārajiem. Vēršamies pret ģenētiku (+ tautas akadēmiķis lisenko) - paliekam bez normālas lauksaimniecības, bez daudz kā medicīnai vajadzīga.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?