Sviesta Ciba |

302cc9b4780f8cbef6f70c3a8417913050b6aafb (

mindbound) rakstīja,
@ 2015-10-08 21:43:00

Garastāvoklis:	awake
Mūzika:	ASP - Requiembryo: De Profundis
Entry tags:	meta, personal, work

Piezīme sev: drukājot blodziņā tehniskas lietiņas, pie bildītēm prasās arī paskaidrojumiņus, citādi sanāk gandrīz tikpat netikumīgi, cik ar diagrammām bez leģendas, asīm bez mērvienībām utt. Secinājums: vajag vairāk dzert (kafiju).

(Ierakstīt jaunu komentāru)

	ctulhu 2015-10-08 22:14 (saite)
	un vēl tā garā diagrammu rinda staipa ekrānu, droši vien tikumiskāk ir vienu zem otras (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	mindbound 2015-10-08 22:19 (saite)
	Var jau arī vertikāli. Pamainīju. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2015-10-08 22:23 (saite)
	daudz labāk (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	honeybee 2015-10-08 22:25 (saite)
	you don't say :) bet nu paskatījos avotu, tur vismaz cilvēku valodā paskaidro (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

mindbound
2015-10-08 22:46 (saite)

Pagaidām gan mūsu modelis tikai ļoti tuvināti seko Butz and van Ooyen 2013 rezultātiem, bet iesākums ir labs, sinapšu morfoloģija dod < 10% overheadu pie simulācijas un paši plasticitātes vienādojumi arī ir skaitļošanas sarežģītības ziņā ļoti cilvēcīgi. Ja šis gājiens izdosies, būsim pieimplementējuši pamatus bioloģiski reālistiskai ilgtermiņa atmiņai.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	honeybee 2015-10-08 22:52 (saite)
	gudri māj ar galvu izliekas, ka visu saprot *aiziet nošauties :D (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2015-10-08 22:54 (saite)

:D

Well, ļoti īsumā, cepiens ir par un ap mehānismiem, kas palīdz savienojumiem neironu starpā (kuri glabā/nosaka atmiņas, uzkrāto pieredzi utt.) palikt stabiliem gadiem ilgi un neatkarīgi no tos sākotnēji uzsetapojušajiem molekulārajiem mechānismiem, kuru dzīves ilgums ir dažas minūtes vai stundas. Šie pēdējie mums jau ir un darbojas, nākamais/tekošais solis ir proper long-term memory.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	honeybee 2015-10-08 22:57 (saite)
	nosacīti stabiliem, ne? jo, cik es saprotu, atmiņa ir diezgan mazuzticama parādība (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mindbound 2015-10-08 22:59 (saite)
	Jā, protams. Bioloģijā mazliet vairāk, nekā viss ir dažādā mērā nosacīti stabils. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	ctulhu 2015-10-08 23:12 (saite)
	Mums, šķiet, vēl nav epiģenētiskas regulēšanas. Pavisam garo ceļu. Tas, protams, ir jautājums, cik lielā mērā (arī) šī regulēšana nosaka ilgtermiņa atmiņu (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2015-10-08 23:36 (saite)

Nav. No G-proteīnu regulētajiem mehānismiem ir implementēti tikai metabotropie receptori (kā GABA_B, kur GABA_BR ar G-proteīna starpniecību aktivē kālija kanālus). Pagaidām nav pat sākts nopietni domāt par visu to, kas palaižas pa G_αs → cAMP → PKA ceļu (gk. dažādu veidu epiģenētiskā regulācija caur fosforilāciju). Dabā ilgtermiņa atmiņas sakarā epiģenētika spēlē masīvu un pagaidām vēl diezgan neizpētītu lomu, taču tieši šis neizpētītības aspekts mudina pieturēties pie "risināsim problēmas to pienākšanas secībā" taktikas. Var gadīties, ka daudz ko no tā var masīvi reducēt pa modelēšanas/matemātikas līniju, līdzīgi, kā ar "īsajiem garajiem" G-proteīnu ceļiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2015-10-08 23:44 (saite)
	OK, starp citu, tā kā mums sākotnēji būs modelis bez ceļiem caur cAMP, būs interesanti salīdzināt outputu šim vienkāršojumam pret reālo. Tas, cita starpā attiecas uz jautājumu par to pagaidām neizpētīto lomu. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mindbound 2015-10-08 23:47 (saite)
	Prognozēju, ka mikromērogos un īsos laika posmos pamanāmu atšķirību būs ļoti maz, taču ka tādas sāks parādīties pie garām (diennaktis+) simulācijām, it īpaši attiecībā uz atmiņu atsaukšanu/atcerēšanos. No otras puses, nesteigšos pa priekšu vēl neesošiem datiem; paši jau redzēsim, kas un kā. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	gedymin 2015-10-09 12:33 (saite)
	Modelis ir labs tad, ja atbilst citam modelim? ;) Interesants kritērijs priekš zinātnes. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mindbound 2015-10-09 13:45 (saite)
	Priekš proof of concept – gluži normāls kritērijs (in silico, kas atbilst in silico, kas atbilst in vitro/in vivo). Tālākajiem eksperimentiem un realitīčekam, protams, vajadzēs uzprasīties uz reāliem datiem (no Mršica-Fogeļa laboratorijas vai kādiem citiem cilvēkiem, kuri pēta sinapšu mehāniku dabā). (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	gedymin 2015-10-11 20:44 (saite)
	Ko domā par šo? http://www.nytimes.com/2015/10/11/opinion/sunday/will-you-ever-be-able-to-upload-your-brain.html?ref=opinion&_r=0 (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

mindbound
2015-10-11 21:31 (saite)

Aptuvenais problemātikas apraksts, ciktāl ir runa par atsevišķiem neironiem un to uzbūves & uzvedības sarežģītību, ir vairāk vai mazāk akurāts. Tajā pašā laikā, nepiekrītu apgalvojumm, ka pilnai smadzeņu emulācijai ir nepieciešama pilnīga (vai kaut augsti detalizēta izpratne par smadzeņu darbību mērogos, kas ir augstāki par aptuveni vienas kolonnas (≈ 10³ .. 10⁴ neironu) līmeni un, attiecīgi, secinājumam, ka līdz sekmīgiem WBE risinājumiem būtu nepieciešams "tūkstošiem vai pat miljoniem gadu" ilgs darbs. Pēdējā rindkopa, savukārt, īsti nepaģēr manus komentārus, jo tur jau ir runa par autora personīgo "Weltanschauung".

Perspektīvai.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Navigate: