- ignorance is only ignorance from the point of view of ignorance

02 October 2016 @ 09:49 pm

ignorance is only ignorance from the point of view of ignorance

noskatiijos arii beidzot bear grylls sievieshu island. paarliecinaajos, ka nurture conquers nature always, ka izdziivoshanas galvenie veelamie nosaciijumi ir - recognizing and acknowledging your circumstances and surroundings, being in the now - not dwelling on the past or future - even totally dismissing past - refraining from daydreaming about non-existent future, pozitiiva teju rotaljiiga attieksme - humora izjuuta, un pats galvenais - kontakta mekleeshana, komunikaacija, liidzjuutiiba, paliidzeeshana un veel simtsreiz komunikaacija. protams, paari visam - nenorobezhoshanaas.

taapat kaa shuuna vai orgaans nevar izdziivot bez kjermenja, cilveeks nevar izdziivot bez citiem cilveekiem. cilveeks ir shuuna, un kopaa ar visiem paareejiem cilveekiem veido kjermeni, kopaa ar visu paareejo dabu veido kjermeni. nebuut ienaidniekam pasham pret savu kjermeni-dabu, nenorobezhoties pasham no sava kjermenja-dabas.

veel, protams, paardomas radaas par vegaanismu. katru reizi atrodot jamus vai kokosriekstus vai riekstus visaam sievieteem sejas staroja, un shaadaam sejaam neminstinoties vinjas klupa eedamajam virsuu. bet briizhos, kad vajadzeeja lasiit gliemjus, vai galinaat siveenus, pirms tie sadaliiti bija nonaakushi uz uguns un izcepushies, protams, vinjaam visaam kaa vienai bija disturbing galeejas nepatikas apmulsuma un zheeluma izmociitas sejas. un briidii, kas siveenam bija jaaiegruuzh nazis galvaa, izskatiijaas, ka vinjas gribeetu buut jebkur citur tikai ne shajaa situaacijaa. viirieshu island arii tas pats. galvenaa sievieshu galinaataaja, protams, noteica, ka neredz siveenu vairs kaa dziivu buutni, jo viss par ko vinja speej domaat ir shaushaliigaa izsalkuma sajuuta veederaa. domaaju, ka, protams, muusdienu paartikushajaa rietumu sabiedriibaa nevar buut neviena aizbildinaajuma pateereet dziivnieku produktus, kad veikalu plaukti ir pilni ar barojoshiem, gardiem augu valsts produktiem. ja cilveekam buutu dota izveele, katru dienu ejot uz veikalu izveeleeties nopirkt pilnu grozinju bariibas vielaam paarbagaatu un gardu augu valsts produktu, vai tajaa vietaa uzshkjeerst riikli paarbijushamies, kliedzosham siveenam, vai pagruust nost telinju no vinja maates, ko savukaart kaads cits uzshkjeerstu telja galjai, lai izspiestu no govs maates pienu.. es tikai pashaa perversaakajaa, psihopaatiskaakajaa praata nostuurii speeju izteeloties, ka kaads cilveeks izveeleetos otro variantu. es saprotu, ka taadaas situaacijaas kaa the island, vai tuukstoshiem gadu senaa pagaatnee cilveekiem bija jaadara pretdabiskas lietas,kas izraisa nepatiikamus momentus, lai paeestu un izdziivotu. bet muusdienaas tas vairs nav vajadziigs, un cilveeki nezina cik vinji ir laimiigi un paarbagaati, bet tikuntaa turpina, neapzinoties, maksaat korporaacijaam, lai taas tiranizee un uzshkjeerzh lopinjus vinju vietaa. ak cik lieliski buutu, ja cilveeki kaut dazhus mirkljus veltiitu, lai par to no sirds aizdomaatos.

veel es shodien ilgi kliidu pa haidparku un klausiijos ruuperta spiras podkaastu, un man izkristalizeejaas entertaining spekulaacija par realitaati. cilveeks ir apzinjas produkts, darinaats no apzinjas, apzinja ir viela kas ienjem visas pasaules formas, tai skaitaa cilveeku. taapeec jebkuraa briidii apzinja speej sevi uztvert kaa cilveeku vai kaa vairaakus cilveekus kopaa, vai kaa pilniigi visu kopaa. ja cilveeks fokuseejas, un dazhreiz pavisam nejaushi var gadiities, ka vinjsh ir speejiigs 'sajust' sho savu dziljaako buutiibu - apzinja kas ietver visu. bet prats ir cilveeka produkts, un katram cilveekam tas ir citaadaaks, taapeec ja cilveeks veelas realitaati saprast caur praatu, tad vinjsh vienmeer tikai un vieniigi redzees daudzus objektus un izolaaciju un dualitaati. vieniigais veids, kaa pieredzeet patieso jeb patiesaako realitati, ir aizvaacot praatu nost no apzinjas. praats dreifee apzinjai priekshaa kaa pliivurs. no praata poziicijaam visaadas lietas reagjee, evolucionee, mijiedarbojas, uzlabojas, pasliktinaas, pluust un virmo. bet apzinja, esot visur un viss ir kaa filma bez beigaam un bez saakuma, kur katra dotaa epizode jau ir kulminaacija un perfekta un visu iespeejamo aptverosha.

veel man patika, jo es piekriitu vinja teiktajam, ka taa kaa apzinja ir visa visuresoshais visu caurstraavojoshais fons, jebkura ignorance, kas izpauzhas kaa sliktas domas, sliktas emocijas, maldi, vienmeer vienmeer ir ar kaut minimaalu, bet devu apzinjas par to ka shie maldi ir iluuzija. shii apzinja var buut maza kripatinja pashaa dziljaakajaa apzinjas stuuriitii, bet tikai taapeec, ka cilveeks ir atljaavis savam praatam shos maldus izvazaat pa teju visu sava fokusa telpu. nevertheless, apzinja zem shiem maldiem paliek, kaut vai tikai sajuutas liimenii :

"just as the darkest horror movie never truly veils your tv screen, so the darkest mood or depression or thoughts never truly veil awareness. awareness is only veiled from the point of view of the imaginary entity, which is itself made out of the very stuff of awareness which it apparently veils. in other words - there is no real ignorance. this is why in India they don't have a word for ignorance, they refer to the illusion of ignorance."

veel es ljoti gribu beidzot tieshaam sanjemties un fokuseeties uz apzinjas izzinaashanu nevis ar informaaciju, bet tieshi pieredzi. lai arii periodiski, reaali vieniigi deelj aizkaitinaajuma es metu nost domas un mistrust and judging, all dis. es gribu apzinaati iet iekshaa teritorijaa, kur es praatu, domas, visas shiis iluuzijas pieklaajiigi un ar bijiibu atstaaju aiz durviim, un vienkaarshi maksimaali daudz peldeeties apzinjaa, es gribu just kaa pasaule man liek justies, kaa buushana kjermenii, kjermenja buushana pasaulee, kjermenja buusha starp citiem kjermenjiem, kjermenja reagjeeshana uz iespaidiem liek justies. un katru praata nervozo klauveejienu un jebkaadu praata bailiigo murminaashanu skatiit ar aukstasiniigu un dzidru un laipnu aci, un atlaist mieraa

18 atziņas | teikt

( Post a new comment )

french_mime on October 3rd, 2016 - 12:41 am

Pirmkārt, bombīgs ieraksts.

Totāli piekrītu par The Island with Bear Grylls, visos jautājumos. Par vegānismu, tas bija viens no most disturbing momentiem, kad viņas nogalināja tos sivēntiņus, kas bija paguvuši jau ar viņām iedraudzēties un visur sekot līdzi. Bet bija arī tā veģetāriete, kas visu laiku ēda tikai coconuts un yucca, kaut gan ja viņas visas tā būtu darījušas, visticamāk nepietiktu resursu uz tās salas. Bet vēl viena lieta, ko es pamanīju - viņiem visiem bija briesmīgas problēmas ar aizcietējumiem, tieši tāpēc, ka pārsvarā ēda tikai gaļu, vēl viens indikators, ka cilvēki vnk nevar iztikt bez fiber. Vēl ko es pamanīju tā šova laikā, cilvēki ir briesmīgi neveiksmīgi mednieki, mēs vienkārši fiziski neevolvējām, lai nogalinātu citus dzīvniekus, tas ir laughable cik ar ķermeni vien mēs esam bezpalīdzīgi, lai noķertu zivis, putnus vai jebkuru citu dzīvnieku.

Par apziņas izpētīšanu, es tev pastāstīšu par tā budista vizīti kaut kad, es tieši iedomājos, ka tev vajadzētu sākt rigorous šamatā praksi:

https://en.wikipedia.org/wiki/Samatha

Vēlāk pastāstīšu.

(Reply) (Thread) (Link)

krishjaanis on October 3rd, 2016 - 07:40 am

Yet ar ķermeni mēs to efektīvi esam darījuši un darām desmitiem tūkstošu gadu (citādi būtu izmiruši). To šobrīd nevar tikai urbānajai videi piekaltie baltrocīši, wifi un viedtālruņu paaudze ir visbezpalīdzīgākie cilvēki pasaules vēsturē. Izdzīvos tie, kuri māk dzīvot abās pasaulēs un tieši ofisu un inkubātorus uztver par ļauno joku, nelielu pārpratumu (pretēji tam, kā tu par joku nosauc tieši cilvēka dabiskās prasmes un spējas).

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)

french_mime on October 3rd, 2016 - 01:36 pm

Ne jau ar ķermeni mēs to esam darījuši - ar prātu un ieročiem. Cilvēks pats par sevi, pliks un tāds kāds ir, nav nekāds mednieks vai karnivors, bet gan primāts, kam būtu jāēd lapas, saknes, rieksti un augļi. Paskaties uz mūsu zobiem, paskaties cik jēla gaļa bez garšvielām mums šķiet pretīga, paskaties uz to, ka pirmais instinkts mums ir rūpēties par dzīvniekiem, nevis tiem uzbrukt un tos saplosīt dzīvus. Bet, nenoliedzami, prāts un ieroči palīdzējuši mums izdzīvot situācijās, kādās mums nav paredzēts būt un savairoties against all odds. Bet tas nenozīmē, ka tagad, kad cīņa par izdzīvošanu lielā daļā rietumu sabiedrības beigusies, būtu jāturpina šīs prakses, kas upurē citus dzīvniekus un rada ciešanas, ja ir tik daudz piejamu alternatīvu.

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)

methodrone on October 3rd, 2016 - 01:41 pm

augu valsts paartiku nevajadzeetu nekaadaa gadiijumaa saukt par alternatiivu. galja un dziivnieku piens ir alternatiiva, pie tam ljoti ljoti slikta

(Reply) (Parent) (Link)

mazeltov on October 3rd, 2016 - 09:27 am

Ko dariit gadiijumaa, ja jaastraadaa smags fizisks darbs gadu gadiem? Vai arii, piemeeram, kaadus augljus un daarzaajus aicinaasi audzeet inuiitus vinju klimata zonaa?

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)

french_mime on October 3rd, 2016 - 01:41 pm

Tu jauc divas dažādas lietas - situācijas, kurās nav izvēles iespējas vs situācijas, kurās izvėles iespēju ir daudz. Gaļa nenoliedzami ir palīdzējusi mums izdzīvot, sevišķi ziemeļu tautām. Bet mūsdienās un rietumos, enerģiju darbam mierīgi var iegūt ēdot ogļhidrātiem bagātu un sātīgu pārtiku, kas nevienam neizraisa ciešanas - graudaugus, pupiņas. Ķermeņa galvenais enerģijas avots ir ogļhidrāti, nevis tauki un olbaltumvielas.

(Reply) (Parent) (Link)

methodrone on October 3rd, 2016 - 01:49 pm

tu jautaa taa it kaa neeksisteetu vegaani atleeti, kulturisti, svarceeleeji un pat pavisam parasti laukos dziivojoshi baalelinji, kam katru dienu ir smags fizisks darbs. protams, ka taadi ir daudz un kljuust aizvien vairaak, tikai pasaule jau uz vinjiem neskataas. vinji eed pupinjas, leecas, grikjus, kartupeljus, seenes, riekstus, seeklas, maizi, makaronus, elljas, daarzenjus, saknes, ievaariijumus, meerces, garshvielas, sojas, mandelju, lazdu riekstu, kokosriekstu, indijas riekstu, braziilijas riekstu, kanjepju pienus, jogurtus, aizdarus, kreemus, sauteejumus, zupas, ad infinitum. esot vegaans cilveeks var visu dienu stukjeet maagaa bariibas vielas, proteiinu, shkjiedrvielas, jo dazhaadiiba un pieejamiiba ir nenoliedzama

(Reply) (Parent) (Link)

methodrone on October 3rd, 2016 - 01:39 pm

yup, bija amizanti skatiities, cik clumsy, hesitant, un neinstinktiivi uzvedaas pat visuzkachaataakie cilveeki dziivnieku klaatbuutnee, un tas disturbing klusums, un disturbed sejas izteiksmes, kad bija kaut kas jaanogalina, un asaras gan dzheku gan sievieshu. veel bija diezgan pretiigi, kur visaam sievieteem peec taas lielaas cuukas apeeshanas palika slikti, un exactly par aizcieteejumiem. es domaaju, ja uz salas buutu aizsuutiiti cilveeki, kas zinaatu, ka cilveeks var buut daudz veseliigaaks un pabarotaaks ar augu valsts lietaam, tad vinji buutu vairaak fokuseejushies uz dazhaadu saknju, auglju, riekstu mekleejumiem, nevis pavadiijushi tik daudz laika kasot gliemjus nost no akmenjiem. vispaar shii sala bija kaa viena liela metafora tam, kaa pasaule redz vegaanismu. vinjiem bija iedota sala, kur visticamaak bija ljoti daudz dazhaadu augu to sustain them and to thrive on, bet tajaa vietaa, vinji paarsvaraa gulshnjaaja pludmalee, un eeda decomposing flesh that made them sick eventually. taapat cilveeki ejot uz veikalu, vienkaarshi neko nezinot par to cik uzturvielaam, proteeiina un paareejo bariibas vielu paarbagaati ir augu valsts produkti, vinji izveelas galju, kur ir tikai dazhas uzturvielas, kas naak komplektaa ar daudz vairaak kaiteejuma gan pasham, gan, protams, dziivniekiem

jaa pastaasti veelaak par to budistu, kaapeec tu vinju satiki?

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)

french_mime on October 3rd, 2016 - 03:38 pm

Viņš basically vizitēja mums te universitātes meditācijas grupiņu un stāstīja par budistu izpratni par psiholoģiju, ka ir two aspects of the mind, one is stability the other one is clarity. And one is frequently compromised by the other, because when you tend to have momentary clarity (like when you're constantly being distracted by something new), your stability of mind is compromised but when you have stability (like when you are sleepy or tired or depressed), your clarity tends to be compromised. There are states when clarity and stability can co-exist (like in anger) but anger is not pleasant, but you can also achieve stability and clarity via persistent and structured samatha meditation practice. Viņš teica, ka jo vairāk iet tajā meditācijas procesā, tu sāc izjust ne tikai prāta baudu, bet arī fizisku baudu. Bet tur viņš arī stāstīja par visādiem obstacles, kurus tu encountero katrā šīs meditācijas posmā from beginner to novice to expert. Es izvērsīšu cibas ierakstā kkad.

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)

methodrone on October 3rd, 2016 - 07:31 pm

makes sense. es domaaju, varbuut cilveeks var reizi par visaam reizeem iemaniities pareizi lietot praatu, taa lai speetu paarsleegties no stability uz clarity un atpakalj, atkariibaa no situaacijas un vajadziibas. jo kursh gan grib/var atljauties lielaako savas dienas un dziives laiku pavadiit mediteejot vientulji klusumaa. varbuut es esmu kundzinjsh un iedomiiga, bet man mazlietinj shkjiet, ka es jau maaku savu praatu mazliet pakljaut un attureet no valstiishanaas vai paarliekas histeerijas, un maaku taapat, lai kur atrastos. driizaak ne pakljaut, bet redzeet cauri taa darbiibaam, cilpaam, konstrukcijaam. es gan noteikti ticu, ka tas ko vinjsh teica, ka meditaacija var novest pie praata un fiziskas baudas, to sauc par samaadi man shkjiet, un taa, manupraat, atshkjaidiitaa veidaa ir taa sajuuta, kas rodas, kad daram kaut ko kas mums patiik, speejot atsleegt domaashanu un atrodoties here and now and loving it

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)

french_mime on October 3rd, 2016 - 07:47 pm

Tieši par to viņš runāja, ka caur šo praksi, tu vari iemācīties šo stāvokli of clarity & stability praktizēt dzīvē, lai ļoti fokusēti iepazīstu pasauli jeb kā viņš teica "so-called reality" vai vienkārši darot savus laicīgos pienākumus.

Bet nenovērtē par zemu treniņu! Tu katru dienu trennē savu prātu uz izklaidību modernajā sabiedrībā, kaut vai skatoties uz smartphone vai televīzoru vai uz saraustīto haotisko pilsētas vidi. Tāpēc prātam ir nepieciešams pretējs trenniņš, lai spētu counter-actot šo ietekmi, to manuprāt nevar panākt tikai caur introspekciju. Vismaz man tagad ir ļoti liela vēlme šo mēģināt, es tikai nezinu, kad ir labākais laiks, jo viņš teica, ka sleepiness is the obstacle of meditation.

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)

methodrone on October 3rd, 2016 - 07:56 pm

izklausaas tik interesants chalis! so-called reality!
taa ir, es arii negribu apstaaties, bet gan paarvareet slinkumu un properly trenneet praatu. jo kaa nekaa dziives gaitaa izveidotie ieradumi, conditionings veeljoprojaam ir stipraaki par kaut kaadaam peedeejaa laikaa guutaam atzinjaam. viss mainaas ljoti graduaali, un leenaak, ja to nenostiprina ar regulaaru treninju. es domaaju vieniigaa vieta kur var labi mediteet ir daba, jo visur citur paarak tuvu ir lietas un trokshnji, un apzinjai nav kur izplesties.

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)

french_mime on October 3rd, 2016 - 08:03 pm

Man visgrūtāk meditācijā ir saprast atšķirību starp domu bloķēšanu un aiztrenkšanu vs domu palaišanu vaļā non-judgememtally and compassionately. Jo domu suppression is real bad. Bet viņš nemācēja paskaidrot atšķirību.

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)

methodrone on October 3rd, 2016 - 08:10 pm

aa nu pag, meditaacijaa ar elposhanu ir taa, ka nevis blokjee vai apspiezh, bet fokuseejas uz elpu. un ar praatu ir taa, ka tas var fokuseeties tikai at one thing at a time. taapeec, kameer tu buusi nofokuseejusies uz savu elpu, tikmeer tu buusi tought-free. bet liidz ko tu saac par kaut ko domaat - noziimee, ka tu vairs nefokuseejies uz elpu. tajaa briidii tev nav jaaapspiezh domas kas uzrodas, bet vienkaarshi jaamaina fokuss, un taa kaa elpa ir briivi pieejama, tas nesagaadaa piepuuli paaraak. un doma taada, ka ar laiku paliek vieglaak un vieglaak fokuseeties uz elpu. citi meditee fokuseejoties uz mantru. un tad kad shaadi cilveeks ietreneejas fokuseeties, tad var laikam vienkaarshi mediteet, atsleedzot praatu, bet nefokusejoties uz anything in particular, un tad praats pazuud vispaar un ir tikai apzinja.

taapeec man patiik pastaigaaties, jo kad es fokuseejos uz to, ko es redzu un dzirdu un sajuutu, dazhreiz iestaajas briizhi, kad ir tikai tas fokuss, un domu nav. es neredzu, ka tur buutu ipasha ashkjiriibas no seedoshas meditaacijas.

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)

french_mime on October 3rd, 2016 - 08:16 pm

Jā, fair enough. It is mutuallly exclusive so by focusing on breath you do not necessarily block thoughts just shift voluntary attention. Bet man šad tad ir intrusive thoughts, kas neļauj fokusēties. Viņš teica, ka dienās, kad ir ļoti distracted thoughts, labāk mest mieru un pagaidīt labāku pašsajūtu.

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)

methodrone on October 3rd, 2016 - 08:38 pm

jaa, visam ir savs laiks. man shkjiet arii no intrusive thoughts var atbriivoties, i think you've made progress already, tas varbuut ir gruutaak, bet hopefully possible

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)

french_mime on October 4th, 2016 - 01:29 am

Jā, es palasīju atpakaļ, I have made huuge progress with those, es manuprāt tagad atklātāk spēju domāt un runāt par lietām, par kurām agrāk biju in denial, even if it sucks admitting the truth.

(Reply) (Parent) (Link)

nindzja on October 4th, 2016 - 02:05 pm

>intrusive thoughts, kas neļauj fokusēties

Saprast, ka tu neesi savas domas, jo domas dzīvo savu dzīvi, distancēties no tām un kļūt par neieinteresēto vērotāju. Kļūt vērīgam pret tām un iemācīties izlabot savu kursu arī ikdienas dzīvē. Tā ir daļa no meditācijas procesa.

(Reply) (Parent) (Link)