Ne jau ar ķermeni mēs to esam darījuši - ar prātu un ieročiem. Cilvēks pats par sevi, pliks un tāds kāds ir, nav nekāds mednieks vai karnivors, bet gan primāts, kam būtu jāēd lapas, saknes, rieksti un augļi. Paskaties uz mūsu zobiem, paskaties cik jēla gaļa bez garšvielām mums šķiet pretīga, paskaties uz to, ka pirmais instinkts mums ir rūpēties par dzīvniekiem, nevis tiem uzbrukt un tos saplosīt dzīvus. Bet, nenoliedzami, prāts un ieroči palīdzējuši mums izdzīvot situācijās, kādās mums nav paredzēts būt un savairoties against all odds. Bet tas nenozīmē, ka tagad, kad cīņa par izdzīvošanu lielā daļā rietumu sabiedrības beigusies, būtu jāturpina šīs prakses, kas upurē citus dzīvniekus un rada ciešanas, ja ir tik daudz piejamu alternatīvu.