makes sense. es domaaju, varbuut cilveeks var reizi par visaam reizeem iemaniities pareizi lietot praatu, taa lai speetu paarsleegties no stability uz clarity un atpakalj, atkariibaa no situaacijas un vajadziibas. jo kursh gan grib/var atljauties lielaako savas dienas un dziives laiku pavadiit mediteejot vientulji klusumaa. varbuut es esmu kundzinjsh un iedomiiga, bet man mazlietinj shkjiet, ka es jau maaku savu praatu mazliet pakljaut un attureet no valstiishanaas vai paarliekas histeerijas, un maaku taapat, lai kur atrastos. driizaak ne pakljaut, bet redzeet cauri taa darbiibaam, cilpaam, konstrukcijaam. es gan noteikti ticu, ka tas ko vinjsh teica, ka meditaacija var novest pie praata un fiziskas baudas, to sauc par samaadi man shkjiet, un taa, manupraat, atshkjaidiitaa veidaa ir taa sajuuta, kas rodas, kad daram kaut ko kas mums patiik, speejot atsleegt domaashanu un atrodoties here and now and loving it