02 October 2016 @ 09:49 pm
ignorance is only ignorance from the point of view of ignorance  
noskatiijos arii beidzot bear grylls sievieshu island. paarliecinaajos, ka nurture conquers nature always, ka izdziivoshanas galvenie veelamie nosaciijumi ir - recognizing and acknowledging your circumstances and surroundings, being in the now - not dwelling on the past or future - even totally dismissing past - refraining from daydreaming about non-existent future, pozitiiva teju rotaljiiga attieksme - humora izjuuta, un pats galvenais - kontakta mekleeshana, komunikaacija, liidzjuutiiba, paliidzeeshana un veel simtsreiz komunikaacija. protams, paari visam - nenorobezhoshanaas. 
taapat kaa shuuna vai orgaans nevar izdziivot bez kjermenja, cilveeks nevar izdziivot bez citiem cilveekiem. cilveeks ir shuuna, un kopaa ar visiem paareejiem cilveekiem veido kjermeni, kopaa ar visu paareejo dabu veido kjermeni. nebuut ienaidniekam pasham pret savu kjermeni-dabu, nenorobezhoties pasham no sava kjermenja-dabas.  

veel, protams, paardomas radaas par vegaanismu. katru reizi atrodot jamus vai kokosriekstus vai riekstus visaam sievieteem sejas staroja, un shaadaam sejaam neminstinoties vinjas klupa eedamajam virsuu. bet briizhos, kad vajadzeeja lasiit gliemjus, vai galinaat siveenus, pirms tie sadaliiti bija nonaakushi uz uguns un izcepushies, protams, vinjaam visaam kaa vienai bija disturbing galeejas nepatikas apmulsuma un zheeluma izmociitas sejas. un briidii, kas siveenam bija jaaiegruuzh nazis galvaa, izskatiijaas, ka vinjas gribeetu buut jebkur citur tikai ne shajaa situaacijaa. viirieshu island arii tas pats. galvenaa sievieshu galinaataaja, protams, noteica, ka neredz siveenu vairs kaa dziivu buutni, jo viss par ko vinja speej domaat ir shaushaliigaa izsalkuma sajuuta veederaa. domaaju, ka, protams, muusdienu paartikushajaa rietumu sabiedriibaa nevar buut neviena aizbildinaajuma pateereet dziivnieku produktus, kad veikalu plaukti ir pilni ar barojoshiem, gardiem augu valsts produktiem. ja cilveekam buutu dota izveele, katru dienu ejot uz veikalu izveeleeties nopirkt pilnu grozinju bariibas vielaam paarbagaatu un gardu augu valsts produktu, vai tajaa vietaa uzshkjeerst riikli paarbijushamies, kliedzosham siveenam, vai pagruust nost telinju no vinja maates, ko savukaart kaads cits uzshkjeerstu telja galjai, lai izspiestu no govs maates pienu.. es tikai pashaa perversaakajaa, psihopaatiskaakajaa praata nostuurii speeju izteeloties, ka kaads cilveeks izveeleetos otro variantu.  es saprotu, ka taadaas situaacijaas kaa the island, vai tuukstoshiem gadu senaa pagaatnee cilveekiem bija jaadara pretdabiskas lietas,kas izraisa nepatiikamus momentus, lai paeestu un izdziivotu. bet muusdienaas tas vairs nav vajadziigs, un cilveeki nezina cik vinji ir laimiigi un paarbagaati, bet tikuntaa turpina, neapzinoties, maksaat korporaacijaam, lai taas tiranizee un uzshkjeerzh lopinjus vinju vietaa. ak cik lieliski buutu, ja cilveeki kaut dazhus mirkljus veltiitu, lai par to no sirds aizdomaatos.

veel es shodien ilgi kliidu pa haidparku un klausiijos ruuperta spiras podkaastu, un man izkristalizeejaas entertaining spekulaacija par realitaati. cilveeks ir apzinjas produkts, darinaats no apzinjas, apzinja ir viela kas ienjem visas pasaules formas, tai skaitaa cilveeku. taapeec jebkuraa briidii apzinja speej sevi uztvert kaa cilveeku vai kaa vairaakus cilveekus kopaa, vai kaa pilniigi visu kopaa. ja cilveeks fokuseejas, un dazhreiz pavisam nejaushi var gadiities, ka vinjsh ir speejiigs 'sajust' sho savu dziljaako buutiibu - apzinja kas ietver visu. bet prats ir cilveeka produkts, un katram cilveekam tas ir citaadaaks, taapeec ja cilveeks veelas realitaati saprast caur praatu, tad vinjsh vienmeer tikai un vieniigi redzees daudzus objektus un izolaaciju un dualitaati. vieniigais veids, kaa pieredzeet patieso jeb patiesaako realitati, ir aizvaacot praatu nost no apzinjas. praats dreifee apzinjai priekshaa kaa pliivurs. no praata poziicijaam visaadas lietas reagjee, evolucionee, mijiedarbojas, uzlabojas, pasliktinaas, pluust un virmo. bet apzinja, esot visur un viss ir kaa filma bez beigaam un bez saakuma, kur katra dotaa epizode jau ir kulminaacija un perfekta un visu iespeejamo aptverosha. 

veel man patika, jo es piekriitu vinja teiktajam, ka taa kaa apzinja ir visa visuresoshais visu caurstraavojoshais fons, jebkura ignorance, kas izpauzhas kaa sliktas domas, sliktas emocijas, maldi, vienmeer vienmeer ir ar kaut minimaalu, bet devu apzinjas par to ka shie maldi ir iluuzija. shii apzinja var buut maza kripatinja pashaa dziljaakajaa apzinjas stuuriitii, bet tikai taapeec, ka cilveeks ir atljaavis savam praatam shos maldus izvazaat pa teju visu sava fokusa telpu. nevertheless, apzinja zem shiem maldiem paliek, kaut vai tikai sajuutas liimenii :

"just as the darkest horror movie never truly veils your tv screen, so the darkest mood or depression or thoughts never truly veil awareness. awareness is only veiled from the point of view of the imaginary entity, which is itself made out of the very stuff of awareness which it apparently veils. in other words - there is no real ignorance. this is why in India they don't have a word for ignorance, they refer to the illusion of ignorance."

veel es ljoti gribu beidzot tieshaam sanjemties un fokuseeties uz apzinjas izzinaashanu nevis ar informaaciju, bet tieshi pieredzi. lai arii periodiski, reaali vieniigi deelj aizkaitinaajuma es metu nost domas un mistrust and judging, all dis. es gribu apzinaati iet iekshaa teritorijaa, kur es praatu, domas, visas shiis iluuzijas pieklaajiigi un ar bijiibu atstaaju aiz durviim, un vienkaarshi maksimaali daudz peldeeties apzinjaa, es gribu just kaa pasaule man liek justies, kaa buushana kjermenii, kjermenja buushana pasaulee, kjermenja buusha starp citiem kjermenjiem, kjermenja reagjeeshana uz iespaidiem liek justies. un katru praata nervozo klauveejienu un jebkaadu praata bailiigo murminaashanu skatiit ar aukstasiniigu un dzidru un laipnu aci, un atlaist mieraa
 
 
( Post a new comment )
[info]methodrone on October 3rd, 2016 - 01:49 pm
tu jautaa taa it kaa neeksisteetu vegaani atleeti, kulturisti, svarceeleeji un pat pavisam parasti laukos dziivojoshi baalelinji, kam katru dienu ir smags fizisks darbs. protams, ka taadi ir daudz un kljuust aizvien vairaak, tikai pasaule jau uz vinjiem neskataas. vinji eed pupinjas, leecas, grikjus, kartupeljus, seenes, riekstus, seeklas, maizi, makaronus, elljas, daarzenjus, saknes, ievaariijumus, meerces, garshvielas, sojas, mandelju, lazdu riekstu, kokosriekstu, indijas riekstu, braziilijas riekstu, kanjepju pienus, jogurtus, aizdarus, kreemus, sauteejumus, zupas, ad infinitum. esot vegaans cilveeks var visu dienu stukjeet maagaa bariibas vielas, proteiinu, shkjiedrvielas, jo dazhaadiiba un pieejamiiba ir nenoliedzama
(Reply) (Parent) (Link)