mēneši (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} meeneshi) rakstīja,@ 2012-02-06 00:32:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
oldskūl lazanja
beidzot saņemos uzrakstīt lazanjas recepti :) bilžu, diemžēl, nav, nevienas, bet ceru kaut kad ieviest. vispār derētu uzrīkot smalkākas vakariņas, tad uztaisītu gan lazanju ar bildēm, gan arī puķkāpostu/gorgonzolas biezzupu, kuras recepte mani ir krietni apbūrusi.
tātad, lazanja, kādu to gatavoja Toskānā (ja nemaldos) pirms 50-70 gadiem. vienkāršāk, šķiet, vairs nevar. garšīgāk, šķiet, arī grūti.
*šajā receptē lazanjas makaronu plāksnes tiek gatavotas pašrocīgi. var, protams, nopirkt gatavās plāksnes, bet, ziniet, garša IR savādāka. un, vismaz manuprāt, rezultāts ir tā vērts.
5 milzīgām-7/8 vidējām/nelielām porcijām
ragū:
1 vidējs sīpols
700g jauktā maltā gaļa (cūka + liellops līdzīgās proporcijās)
sāls
svaigi maltie melnie pipari
pāris bazilika lapiņas (vai žāvēts ekvivalents)
2l tomātu mērce
*nē, kečupu ņemt nedrīkst. tomātu mērci/pastu no burciņas arī nē. drīkst ņemt konservētos tomātus, pirms likšanas katlā tos sasmalcinot (saspaidot vai sablenderējot). jā, tomātu laikā var taisīt no svaigajiem tomātiem. tomātus nomizo, sagriež, atdala no sēklām, uzvāra ar nedaudz garšvielām (tā lai garšīgi) un sasmalcina/sablenderē. ziemas laikā šī opcija gan nav tik reāla un labāk ir ņemt konservētos tomātus. pagājšreiz man bija pieejami lauku konservējumi, 1l burka ar mazliet pārāk sāļiem tomātiem un 1l burka ar mazliet pārāk vājiem/saldiem tomātiem. rezultātā bija ideāli, bet citreiz vienkārši ņemšu konservētos metāla bundžās.
un jā, ņemam tos tomātus ar visu šķidrumu, ja vien nav tā ka litrā šķidruma peld 3 tomāti. baigo biežņu te galīgi nevajag. mūsu/jūsu mērķis šajā gadījumā ir laba garša. tā arī domājiet, vai no šo, kad tas labu brīdi pavārīsies, kopā ar gaļu, gribēsies ēst karotēm vai nē. faktiski tas ir galvenais labas lazanjas izdošanās kritērijs, lai ragū gribētos leksēt iekšā kaudzēm vien. ideālajā gadījumā tam jābūt māāāzliet par stipru.
sīpolu smalki sakapā un apcep nelielā olīveļļas daudzumā, piegāž klāt tomātus (visus 2 litrus) uzvāla, pievieno sāli/piparus/baziliku un pavāra 20-30 minūtes, līdz mazliet sabiezē.
pa to laiku apcep gaļu un pēc noliktā laika pieliek arī gaļu. vāra uz vidējas uguns vēl 20-30 minūtes. ja ir par šķidru, tad vairāk, ja ir par biezu, pievieno mazliet ūdeni un vēlreiz uzvāra.
vāku virsū, uguni nost.
un tagad ņemiet talkā visu jūsu pacietību un neapēdiet (ja sanāks pareizi, tad tāds kārdinājums būs, ja vien nebūsiet svaigi pieēdies ko citu). bet nogaidiet vismaz 3h. labāk 6h. nakts arī par skādi nenāks.
un taisiet plāksnes.
plāksnes:
500 grami milti
5 vidējas olas
šķipsniņa sāls
ēdamkarote olīveļļas.
miltus izsijā uz darba virsmas, uztaisa "bedrīti", ieber sāli, ielej eļļu un iesit visas olas.
uzmanīgi, pamazām, jauc olas ar miltiem, tad sāk mīcīt un aktīvi mīca kādu laiku (10 minūtes būtu labi, bet jāskatās, cik veikli jums sanāk), līdz sanāk viendabīgs, nelipīgs, bet ne akmensciets mīklas "kukulis". to uz 30-60 minūtēm ietin plēvē un liek ledusskapī.
*olas iesaku jau iepriekš izņemt no ledusskapja. vispār jau (ar izņēmumiem) kulinārijā labāk izmantot istabas temperatūras produktus, bet šeit tam ir praktisks pamatojums - jaukt mīklu ar aukstām olām ir auksti :>
pēc laiciņa izņem mīlu, dala gabaliņos un rullē. var griezt mīklu vienādos mazos gabaliņos un, pārberot ar miltiem, no katra tad rullēt 1 plāksni, ko vēlāk sakrāmē čupiņā un apgriež malas, lai plāksnes ir vienādi lielas un vienādām malām. var arī ņemt lielāku gabalu un (neaizmirstot miltus) rullēt "palagu", vai garu "lenti", ko tad attiecīgi sagriež.
plākšņu biezums ir atsevišķs jautājums. tam jābūt (pēc iespējas) vienādam, ne par biezu un ne par plānu. īpaši biezāk par 1 milimetru nevajag. bet caurspīdīgas/plīstošas arī nav (nemaz nav) labi.
arī garums/platums vēlams vienāds, bet tur nu gan par kādu centimetru var atšķirties, nekāda traģēdija nebūs :)
es izrullēju atsevišķas "pļeckas", izgriezu, tad pārrullēju. citreiz pamēģināšu "palaga" vai "lentes" metodi.
es ragū gatavoju pavēlā vakarā, bet plāksnes nākošajā priekšpusdienā. sanāca diezgan ideāli, arī maltīte sanāca pusdienlaikā nevis vakariņās. tomēr šis ēdiens nav tik viegls, lai gribētos ar to "pieštopēties" īsi pirms gulētiešanas. bet katrs kā grib, protams. var vārīt ragū no rīta, turpat uztaistīt plāksnes (pārberot ar miltiem tās var krāmēt kopā un tad kopā, maisiņā likt nogaidīt ledusskapī, nekāda baigā skāde no tā nebūs). tad, stundu-pusotru pirms ciemiņiem/noliktā laikā visu likt kopā un cept.
jāatgādina, ka lazanja šajā ziņā ir ļoti pateicīgs ēdiens - gan pirms gan pēc cepšanas laimīgi stāvēs gan stundu, gan divas, nekas slikts viņai nenotiks. vienīgi, ja atdziest, pirms pasniegšanas tomēr jāuzsilda.
vārdu sakot, kopā likšana un vitāli svarīgā sastāvdaļa
siers
gabaliņos sagriezta mocarella
smalki sarīvēts cietais siers
(man šoreiz negadījuma pēc bija tikai parastais rimī siers, pat īsti nezinu, kāds tieši, zinu tikai, ka diezgan garšīgs. un tāpat bija lieliski).
ņemam trauku (lielai cepešpannai nesanāks, bet 26cm apaļai formai vai kvadrātainam ekvivalentam vajadzētu būt ok, īpaši ja forma ir gana dziļa).
apziež ar sviestu un krāmē pirmo gaļas mērces kārtu, izlīdzina, tai pa virsu liek makaronus.
plāksnes liek te vienā virzienā, te otrā, perpendikulārā (1 kārta tā, otrā šitā, trešā atkal tā utt).
līdzeni uzlikta, samērā plāna gaļas kārta, siers, makaroni, gaļa, siers, makaroni, gaļa, siers, makaroni, gaļa... līdz beidzas gaļa un makaroni.
pēdējai kārtai jābūt gaļai. pāri bagātīgi sieru un iepriekš uzsildītā krāsnī iekšā.
20 minūtes 190 grādos
vēl 20 - ap 230.
voila, griežam, ēdam.
atgādināšu, lazanja nejuks ārā, ja to pirms pasniegšanas maazliet noturēsiet/atdzesēsiet.
jā, vēl kas. man palika pāri makaroni. tos var lieliski izmantot kaneloņu tapināšanai. platums makaronam parastais, bet garums - 12cm. liekam galā (kādu nu sirds kāro) iekšiņu, aizrullējam un krāmējam traukā, tā vienu pie otra, līdz viss gatavs un saldētavā iekšā, lai gaida savu laiku. par kaneloņu mērcēm neteikšu neko, nekad neesmu gatavojusi. es vienkāršības labad pārlietu ar tomātu mērci un uzceptu. bet ats ir zvērīgi nepareizi un tā tālāk :)
ā un, manuprāt, būtiska piezīme. ragū IR jānostāvas. netaupiet laiku, uztaisiet iepriekš.
beidzot saņemos uzrakstīt lazanjas recepti :) bilžu, diemžēl, nav, nevienas, bet ceru kaut kad ieviest. vispār derētu uzrīkot smalkākas vakariņas, tad uztaisītu gan lazanju ar bildēm, gan arī puķkāpostu/gorgonzolas biezzupu, kuras recepte mani ir krietni apbūrusi.
tātad, lazanja, kādu to gatavoja Toskānā (ja nemaldos) pirms 50-70 gadiem. vienkāršāk, šķiet, vairs nevar. garšīgāk, šķiet, arī grūti.
*šajā receptē lazanjas makaronu plāksnes tiek gatavotas pašrocīgi. var, protams, nopirkt gatavās plāksnes, bet, ziniet, garša IR savādāka. un, vismaz manuprāt, rezultāts ir tā vērts.
5 milzīgām-7/8 vidējām/nelielām porcijām
ragū:
1 vidējs sīpols
700g jauktā maltā gaļa (cūka + liellops līdzīgās proporcijās)
sāls
svaigi maltie melnie pipari
pāris bazilika lapiņas (vai žāvēts ekvivalents)
2l tomātu mērce
*nē, kečupu ņemt nedrīkst. tomātu mērci/pastu no burciņas arī nē. drīkst ņemt konservētos tomātus, pirms likšanas katlā tos sasmalcinot (saspaidot vai sablenderējot). jā, tomātu laikā var taisīt no svaigajiem tomātiem. tomātus nomizo, sagriež, atdala no sēklām, uzvāra ar nedaudz garšvielām (tā lai garšīgi) un sasmalcina/sablenderē. ziemas laikā šī opcija gan nav tik reāla un labāk ir ņemt konservētos tomātus. pagājšreiz man bija pieejami lauku konservējumi, 1l burka ar mazliet pārāk sāļiem tomātiem un 1l burka ar mazliet pārāk vājiem/saldiem tomātiem. rezultātā bija ideāli, bet citreiz vienkārši ņemšu konservētos metāla bundžās.
un jā, ņemam tos tomātus ar visu šķidrumu, ja vien nav tā ka litrā šķidruma peld 3 tomāti. baigo biežņu te galīgi nevajag. mūsu/jūsu mērķis šajā gadījumā ir laba garša. tā arī domājiet, vai no šo, kad tas labu brīdi pavārīsies, kopā ar gaļu, gribēsies ēst karotēm vai nē. faktiski tas ir galvenais labas lazanjas izdošanās kritērijs, lai ragū gribētos leksēt iekšā kaudzēm vien. ideālajā gadījumā tam jābūt māāāzliet par stipru.
sīpolu smalki sakapā un apcep nelielā olīveļļas daudzumā, piegāž klāt tomātus (visus 2 litrus) uzvāla, pievieno sāli/piparus/baziliku un pavāra 20-30 minūtes, līdz mazliet sabiezē.
pa to laiku apcep gaļu un pēc noliktā laika pieliek arī gaļu. vāra uz vidējas uguns vēl 20-30 minūtes. ja ir par šķidru, tad vairāk, ja ir par biezu, pievieno mazliet ūdeni un vēlreiz uzvāra.
vāku virsū, uguni nost.
un tagad ņemiet talkā visu jūsu pacietību un neapēdiet (ja sanāks pareizi, tad tāds kārdinājums būs, ja vien nebūsiet svaigi pieēdies ko citu). bet nogaidiet vismaz 3h. labāk 6h. nakts arī par skādi nenāks.
un taisiet plāksnes.
plāksnes:
500 grami milti
5 vidējas olas
šķipsniņa sāls
ēdamkarote olīveļļas.
miltus izsijā uz darba virsmas, uztaisa "bedrīti", ieber sāli, ielej eļļu un iesit visas olas.
uzmanīgi, pamazām, jauc olas ar miltiem, tad sāk mīcīt un aktīvi mīca kādu laiku (10 minūtes būtu labi, bet jāskatās, cik veikli jums sanāk), līdz sanāk viendabīgs, nelipīgs, bet ne akmensciets mīklas "kukulis". to uz 30-60 minūtēm ietin plēvē un liek ledusskapī.
*olas iesaku jau iepriekš izņemt no ledusskapja. vispār jau (ar izņēmumiem) kulinārijā labāk izmantot istabas temperatūras produktus, bet šeit tam ir praktisks pamatojums - jaukt mīklu ar aukstām olām ir auksti :>
pēc laiciņa izņem mīlu, dala gabaliņos un rullē. var griezt mīklu vienādos mazos gabaliņos un, pārberot ar miltiem, no katra tad rullēt 1 plāksni, ko vēlāk sakrāmē čupiņā un apgriež malas, lai plāksnes ir vienādi lielas un vienādām malām. var arī ņemt lielāku gabalu un (neaizmirstot miltus) rullēt "palagu", vai garu "lenti", ko tad attiecīgi sagriež.
plākšņu biezums ir atsevišķs jautājums. tam jābūt (pēc iespējas) vienādam, ne par biezu un ne par plānu. īpaši biezāk par 1 milimetru nevajag. bet caurspīdīgas/plīstošas arī nav (nemaz nav) labi.
arī garums/platums vēlams vienāds, bet tur nu gan par kādu centimetru var atšķirties, nekāda traģēdija nebūs :)
es izrullēju atsevišķas "pļeckas", izgriezu, tad pārrullēju. citreiz pamēģināšu "palaga" vai "lentes" metodi.
es ragū gatavoju pavēlā vakarā, bet plāksnes nākošajā priekšpusdienā. sanāca diezgan ideāli, arī maltīte sanāca pusdienlaikā nevis vakariņās. tomēr šis ēdiens nav tik viegls, lai gribētos ar to "pieštopēties" īsi pirms gulētiešanas. bet katrs kā grib, protams. var vārīt ragū no rīta, turpat uztaistīt plāksnes (pārberot ar miltiem tās var krāmēt kopā un tad kopā, maisiņā likt nogaidīt ledusskapī, nekāda baigā skāde no tā nebūs). tad, stundu-pusotru pirms ciemiņiem/noliktā laikā visu likt kopā un cept.
jāatgādina, ka lazanja šajā ziņā ir ļoti pateicīgs ēdiens - gan pirms gan pēc cepšanas laimīgi stāvēs gan stundu, gan divas, nekas slikts viņai nenotiks. vienīgi, ja atdziest, pirms pasniegšanas tomēr jāuzsilda.
vārdu sakot, kopā likšana un vitāli svarīgā sastāvdaļa
siers
gabaliņos sagriezta mocarella
smalki sarīvēts cietais siers
(man šoreiz negadījuma pēc bija tikai parastais rimī siers, pat īsti nezinu, kāds tieši, zinu tikai, ka diezgan garšīgs. un tāpat bija lieliski).
ņemam trauku (lielai cepešpannai nesanāks, bet 26cm apaļai formai vai kvadrātainam ekvivalentam vajadzētu būt ok, īpaši ja forma ir gana dziļa).
apziež ar sviestu un krāmē pirmo gaļas mērces kārtu, izlīdzina, tai pa virsu liek makaronus.
plāksnes liek te vienā virzienā, te otrā, perpendikulārā (1 kārta tā, otrā šitā, trešā atkal tā utt).
līdzeni uzlikta, samērā plāna gaļas kārta, siers, makaroni, gaļa, siers, makaroni, gaļa, siers, makaroni, gaļa... līdz beidzas gaļa un makaroni.
pēdējai kārtai jābūt gaļai. pāri bagātīgi sieru un iepriekš uzsildītā krāsnī iekšā.
20 minūtes 190 grādos
vēl 20 - ap 230.
voila, griežam, ēdam.
atgādināšu, lazanja nejuks ārā, ja to pirms pasniegšanas maazliet noturēsiet/atdzesēsiet.
jā, vēl kas. man palika pāri makaroni. tos var lieliski izmantot kaneloņu tapināšanai. platums makaronam parastais, bet garums - 12cm. liekam galā (kādu nu sirds kāro) iekšiņu, aizrullējam un krāmējam traukā, tā vienu pie otra, līdz viss gatavs un saldētavā iekšā, lai gaida savu laiku. par kaneloņu mērcēm neteikšu neko, nekad neesmu gatavojusi. es vienkāršības labad pārlietu ar tomātu mērci un uzceptu. bet ats ir zvērīgi nepareizi un tā tālāk :)
ā un, manuprāt, būtiska piezīme. ragū IR jānostāvas. netaupiet laiku, uztaisiet iepriekš.
