tas ir absurds

Recent Entries

5/27/15 06:39 pm - Atēdies Aspaziju un Raini

Pēc tam, kad būs noticis šis pasākums: http://pedvale.lv/159/864/ es gribētu redzēt detalizētu izdevumu tāmi.
Kultūrkapitāla fonds tam ir piešķīris 15 tūkstošus eiro.

Pagaidām zināms, ka par 15K (ja vien nav vēl papildus finansējums no kādiem citiem sponsoriem) var dabūt šo:

1) plašu svētku programmu (kas vēl nav šajā lapā publicēta, līdz ar to šobrīd sanāk tikai mirt no ziņkāres);

2) 2 performances, no kurām viena paredz to, ka performances dalībnieki (LV iedzīvotāji, kuri vēlas piedalīties) paši sagatavo tērpu pēc performances iecerētāja norādēm (nekādus lielos ieguldījumus tas gan, par laimi, neprasīs) un tad 10-15 minūtes patēlo kalnus, bet otra paredz to, ka katrs šīs performances dalībnieks nāk ar savu cisu maisu, molbertu, otām, krāsām un glezno rudeni un to visu vada profesionāli mākslinieki.

3) samaksāt buldozeristam, kas palīdz sagatavot augsni "akmens sēklai" (akmens, kas atvests no Šveices, kur Jānis Rainis, galvā spainis, mitinājās (no Aspazijas laikam raustījās, nav nekādi šerpi pantiņi tautā iegājušies)), kas tiks iestādīta 30. maijā un tad mākslinieks O. A. Feldbergs visas vasaras garumā veidos vides mākslas objektu, kuru atklās 3. oktobrī: https://www.facebook.com/pages/Pedvale-Open-Air-Art-Museum/100965273297580

Interesanti, kāds ir iecerētais performanču dalībnieku skaits un pasākuma apmeklētāju skaits un kāds būs reālais? Es ceru, ka vismaz tik pat liels, cik vidēji ir Kritiskās masas velosipēdistu skaits Rīgā (aka velosipēdistu performance "izbesī autovadītājus un gājējus 10 dažādos veidos, jo arī viņi ir lohi").

Piemēram, uz "Rainis peldas Ziedonī" performanci Muzeju naktī ieradās 6 apmeklētājas (skat. Pedvāles feisītī 17. maija ierakstu/foto).
Tags:

3/30/15 02:51 pm

Starp citu, kāpēc lsm.lv savā Kultūrpolitikas sadaļā neraksta par VKKF naudas sadalījumu pēc pirmā šīgada projektu konkursa un par piešķirtajām naudas summām mērķprogrammām?
Kāpēc nav rakstu par to, ko ir devuši pagājušā gada projekti un mērķprogrammas?

Mans iespaids ir tāds, ka VKKF naudu piešķir projektiem, kuri vienkārši atbilst birokrātiskajām projektu iesniegšanas prasībām, bet netiek ņemts vērā projekta rezultāts un nākamajā gadā tam atkal tiek piešķirti līdzekļi. Kaut vai tas pats Likteņdārzs - nafig atkal tam sprāgušajam zirgam tiek piešķirti 13,000.00 EUR labdarības koncerta rīkošanai? Nu neuzjās tas Likteņdārzs Latvijas iedzīvotāju sirdīs kā tāds Yad Vashem Izraēlā. Likteņdārza projekta pamatā ir prasta godkāre un tāpēc tas arī neaiziet.
Tags:

3/27/15 09:37 pm

Man bija jāpatrenējas Excel 2013 pivot chart izveidē un dizainā, tādēļ -īsumā par aktuālo Valsts Kultūrkapitāla Fonda finansējuma sadalē 2015. gada 1. ceturksnī. Piedāvāju kopskatu par iedalīto piķi. Paši VKKF šo informāciju grafiku veidā iekļautu tikai 2015. gada pārskatā, kurš viņu mājas lapā būtu pieejams nākamā gada maijā, tā kā - novērtējiet - svaigākā informācija viegli sagremojamā formā tikai kādu mēnesi pēc konkursu rezultātu publicēšanas VKKF lapā (būtu agrāk, bet man bija jāsnovo), kur velns kāju var nolauzt un acis izmežģīt.

Sīkāks iztirzājums, ar pirkstiem rādīšana un mājieni ar mietiem sekos vēlāk.





Mērķprogrammā "Profesionālu nevalstisko organizāciju atbalsts" piešķirto finansējumu iedala arī pēc nozarēm, tāpēc piedāvāju papildus tabulu, kurā redzams kopā projektu konkursiem un mērķprogrammām piešķirtais finansējums pēc nozarēm


Starp citu, ja atver kādu no VKKF gada pārskatiem, tad var redzēt, ka viņiem lieti noderētu mans padomiņš, kā sagatavot jēdzīgākas un vizuāli baudāmākas tabulas.

Tags:

2/3/15 05:20 pm

Lasu Valsts Kontroles ziņojumu par Kultūras ministrijas un VKKF darbību: http://www.lrvk.gov.lv/uploads/reviziju-zinojumi/2014/2.4.1-23_2014/revizijas-zinojums_16-01-2015_km.pdf

"VKKF nav izstrādāta dotāciju izlietojuma uzraudzības kārtība, kā rezultātā pastāv risks, ka dotāciju izlietojuma uzraudzības process būs subjektīvs." YOU DON'T SAY! Vienīgais cilvēks, kurš to ir centies pētīt un uzraudzīt, biju es (paldies man par to, bija tiešām izklaidējoši, such hate, much page views).

Vēl es varu pateikt to, ka Valsts Kontrole nejēdz uztaisīt normālus grafikus (izņemot tādus, kas atspoguļo datus no sērijas "vidējā temperatūra slimnīcā". Kā arī - viņi prot konstatēt, ka VKKF ir ekspertu komisijas, sitam plaukstas, cik lieliski, tikai aizmirst papētīt ekspertu komisijas putniņus un kā atrašanās komisijā ik pa laikam korelē ar piešķirto finansējumu no VKKF pašiem ekspertiem vai viņu vīriem, uzņēmumiem, kolēģiem, draugiem no biedrībām, kurās šie darbojas, utt.

Vienvārdsakot, visi stulbi, es - gudra.
Tags:

1/16/15 01:06 pm

Ņemot vērā, ka VKKF 2015. gada projektu konkursā notiek tikai pirmās kārtas pieteikumu iesniegšana un rezultāti būs zināmi 27. februārī, ar ekseli īsti ieskrieties nav kur, izņemot nacionāli nozīmīgajos projektos, kurus atbalsta par naudu, kas VKKF ienāk no VAS "Latvijas valsts mežiem". Pēdējā ailē ir minētas summas tikai tiem projektiem, kuri ir atbalstīti arī 2014. gadā.



Tātad, Likteņdārzs.

Cik naudas tā izveidē ir ieguldīts līdz 2013. gadam ieskaitot (ne no VKKF, bet vispār): 1,046,672.00 LVL http://www.liktendarzs.lv/lv/Lidzeklu-izlietojums.html

Kā tur izskatās: http://www.liktendarzs.lv/lv/gallery/albums/all

Jautājums: cik naudas tiek saņemts ziedojumos tajos labdarības pasākumos, kuru sarīkošanai naudu ir piešķīrs VKKF?

Likteņdārza mājas lapā var atrast info par ziedojumiem, kas saņemti no Gaismas pilī rīkotā labdarības pasākuma – mākslas darbu izsoles (ziedojumu kopsumma, protams, ahujenna pārskatāma – jāiet cauri katram alfabēta burtam, lai redzētu ziedojuma apmēru un tad viss jāskaita kopā): http://www.liktendarzs.lv/lv/atbalstitaji/atbalstisanas_veids:MAKSLAS-DARBI/gads:2014

Vai šis augstākminētais labdarības pasākums ir tas pats, kuram naudu piešķīra VKKF - “Likteņdārzam veltīts labdarības pasākums - koncerts un mākslas darbu izsole - 2014. gada pavasarī Spīķeru koncertzālē”? Iespējams, ka jā, tikai mākslas darbu izsole tika rīkota Gaismas pilī un nevis Spīķeros.

Man šis projekts izskatās pēc Māras Zālītes kaprīzes (vēlme līdz nāves dienai darīt visu, lai viņas vikipēdijas šķirklis būtu pēc iespējas iespaidīgāks) un nauda tam tiek kāsta un vākta tikai tāpēc, lai nevajadzētu atzīt, ka tas ir izgāzies. Bet var jau būt, ka tūristu straumes tā vien plūst un plūdīs uz turieni, lai skatītos amfiteātrī uzvestās lugas, operas un koncertuzvedumus par Latvijas tautas ciešanām. Jo skumjas ir mūsu nacionālais hobijs: https://www.youtube.com/watch?v=KsXIo_cu7WU
Tags:

11/30/14 05:00 pm

Projektu konkursos man ir divas iecienītākās nozares - literatūras un starpdisciplinārā.
Kā reiz 28. novembrī tika publicēti dati par 2014. gada pēdējās konkursa kārtas finansētajiem projektiem.

And the winners are...

Starpdisciplinārie projekti (nav noteiktas ekspertu komisijas - projektus, domājams, izskata pieaicinot attiecīgo nozaru ekspertus)



Un - svaigākais piešķirtais finansējums projektiem literatūrā.
Literatūras nozares ekspertu komisija
Liāna Langa – komisijas priekšsēdētāja
Lita Silova, Zane Šiliņa, Pauls Daija, Anda Baklāne, Antonija Skopa – Šlāpina, Ieva Kolmane
Langa ir valdes locekle SIA "Apostrofs", Antonija Skopa-Šlāpina darbojas "Ascendum". Jautājums - kā tiek novērsts interešu konflikts? Viņas nelemj par šiem projektiem? Man tas atgādina to, ka Dombrovskis taču arī valdības lēmumā par Hipotēku bankas reorganizāciju (kurā viņa sievai bija varen izdevīgs kredīts) nepiedalījās, bet bija norīkojis kādu citu savā vietā. Vai arī citu gadījumu - Straujuma, viņas dēls un zaļās enerģijas projekti. Es domāju, ka nevienai no viņām nevajadzēja būt šajā komisijā. Kaut vai tikai tādēļ, lai viņu klātbūtne tajā nemestu ne mazāko ēnu uz ar viņām saistītajiem uzņēmumiem/biedrībām.



Tags:

11/30/14 03:42 pm

VKKF dod iespēju pieteikties četru veidu konkursos: projektu, mērķprogrammu, kultūras un radošo braucienu programmās (dati ņemti no VKKF gada pārskatiem).

Šodien piedāvāju iečekot finansējuma piešķīrumu projektu un radošo braucienu konkursos pēc nozarēm.

Mērķprogrammas un kultūras programmu konkursos piešķirto finansējumu apkopošu, kad būs laiks.


Tags:

11/28/14 09:14 am

The question is: vai VKKF buutiiba ir atbalstiit niikuljojoshus un marginaalus projektus vai tomeer VKKF meerkjis buutu sekmeet un attiistiit tos projektus, kuri sasniedz meerkjauditoriju, kas ir plashaaka par 8 cilveekiem?
Es gribeetu saprast, ar ko radio Oira gadiem iezheelina KKF, jo auditorijas tachu vinjiem nav (varbuut vieniigi Jaanjos apmekleejums uzlec maakonjos un 90% no unikaalo apmekleejumu kopskaita gadaa notiek 23. juunijaa). Manu zhurnaalu apmeklee vairaak cilveeku nekaa vinju radio (peedeejais laiks iesniegt projektu KKF) - it iipashi ekselja dienaas, haha.

Taapat - ir milzums visaadu siiku peetiijumu, viens bija par raganaam/spiiganaam kaut kaadaa tur novadaa (kaut kaadi 4 peetiijumi par sho teemu viena peetnieka izpildiijumaa), tachu jautaajums par to - kur tie ir pieejami, cik daudzi to izlasiija?

Shobriid izskataas, ka taa nauda izkuust kaa cukurs teejaa pa visaam projektu konkursu kategorijaam, tachu rezultaats/ietekme nereti ir ljoti lokaala un minimaala un to vajadzeetu mainiit un VKKF ir jaaizdomaa, kaa. It iipashi taapeec, ka vairs neseezham skalu gaismaa, bet gan internetaa.
Tags:

11/25/14 08:47 pm - Tradicionālā kultūra skaitļos

KKF sākumlapa > Konkursi > Projektu konkursi > Tradicionālā kultūra > Finansētie projekti

Gribu tikai piebilst, ka projektu konkursus literatūrā atbalsta ar vidēji 3-4 reizes lielāku summu gadā (tas, lai jūs, spalvu dīdītāji, nejusties tik nenovērtēti no valsts puses). Kaut kad uztaisīšu apkopojumu par ienesīgākajām projektu konkursa nozarēm (kopā, ja nekļūdos, ir 7)



Organizācija, kura saņēmusi lielāko KKF atbalstu pēdējo 5 gadu laikā un tās realizētie projekti. Sviesta, kā redzams, netrūkst.



Kopējie skaitļi

Tags:

10/19/14 12:17 am

Domāju, ka lielākā problēma kultūrā ir tā, ka sfērā darbojošies vienkārši nav gatavi jautājumam "un kāds no tā ir labums?". Izrādās, ka Starptautiskajā Raktsnieku un tulkotāju mājā kopā ir ieguldīti apmēram 200,000.00 LVL kopš 2007. gada un tomēr - ko tādu diženu tas nams ir atnesis Latvijas valstij? Pēc apmeklētāju saraksta redzams, jā, apmēram 450 rakstnieki/tulki tur ir paviesojušies 7 gadu laikā, bet kur ir, piemēram, to nenovērtējamo romānu vai tulkojumu saraksts, kas tapis pateicoties šim nekustamajam īpašumam ar Pegazu kā pievienoto vērtību? Izstaigājot mājas lapu krustu šķērsu, uz šo jautājumu (pašu galveno) atbildes, diemžēl, nav.

Rakstnieku un tulkotāju mājas mājas lapā publicētajā programmā minētie mērķi ir:
- dot iespēju literātiem, tulkotājiem un pētniekiem strādāt radošu darbu, atrodoties rezidencē;
- sekmēt radošos procesus Latvijas literatūrā; - veicināt augstvērtīgu literatūras oriģināldarbu tapšanu;
- sekmēt literatūras tulkošanas procesu attīstību, literāro tulkojumu radīšanu no un uz latviešu valodu;
- sekmēt tulkotāju tālākizglītību un profesionālo specializāciju; - radīt priekšnoteikumus un vidi produktīvam radošajam (rakstniecības un tulkošanas) darbam;
- iniciēt un organizēt literatūrai un literatūras tulkošanai veltītus starptautiskus seminārus, konferences, darbnīcas;
- bagātināt vietējo kultūras areālu, veidojot sarīkojumus un tikšanās ar rakstniekiem.

Būtu lieliski uzzināt, kā viņiem ar to visu ir veicies.

VKKF piešķirtais finansējums Starptautiskajai Rakstnieku un tulkotāju mājai, sagrupēts pēc piešķirtā finansējuma apjoma:




P.S. Varbūt kāds var ieteikt arī to, kā ielikt ekseli cibā bez čakara ar skrīnšotiem, lai uztaisītu bildes jpg formātā.
Tags:

10/6/14 08:08 pm - Kas šodien tabulā?

Tabulā redzami veiksmīgākie individuālo projektu iesniedzēji (bez organizāciju starpniecības) Projektu konkursos Literatūrā laikaposmā no 2007. līdz 2014. gadam. 2014. gada skaitļi nav apaļi, jo, kā parasti, esmu pārveidojusi EUR piešķirtās summas uz tām ekvivalentām summām LVL.

Ar dzeltenu atzīmētās personas ir darbojušās īsāku vai ilgāku laiku Literatūras ekspertu komisijā (tā, kas vērtē iesniegtos projektus), bet - ne obligāti tad, kad šīs pašas personas ir saņēmušas finansiālu atbalstu no VKKF.

Tabulas beigās norādīta attiecīgajā gadā piešķirtā summa visiem atbalstītajiem individuālo projektu iesniedzējiem (ne tikai top 20). Pēdējie trīs gadi - treknākie.

Šie projekti ir pārsvarā romāna sarakstīšana, dzejoļu krājuma sastādīšana/sarakstīšana, tulkojumi. Taču minētās summas neiekļauj visu konkrētajai personai piešķirto finansējumu, jo citi projekti ir organizāciju, piemēram, grāmatizdevēju iesniegtie un VKKF finansiāli atbalstītie projekti, kuri paredz grāmatas izdošanu konkrētai personai, līdz ar to, lai aprēķinātu reālo rakstnieku ieguvumu, atsevišķi jāmeklē (diemžēl - manuāli, tāpēc pagaidām to neuzņemos, jo nav tik daudz laika) viņu pieminētie vārdi organizāciju iesniegto projektu nosaukumos + radošie braucieni. Par radošajiem braucieniem gan tabula būs, bet kaut kad vēlāk.

Lūk:



VISAS SUMMAS NORĀDĪTAS LATOS.
Tags:

9/30/14 03:12 pm

Jūs jau klausāmgrāmatu nopirkāt?



+ vēl Apostrofs saņem atbalstu par klausāmgrāmatu "Aivars Neibarts. Bumbulītis un Ņukucītis", Apostrofs, SIA, projvade: Baiba Koemeca summa: 2108.41 Ls (3,000.00 EUR), 2014. gads.

"Izdevniecība „Apostrofs" dibināta 2008. gadā ar nolūku veicināt literatūras un izglītojošu sacerējumu pieejamību bērnu un pieaugušo vidū, izdodot audio grāmatas sērijā „Klausāmgrāmata". Tās domātas aktīviem un inteliģentiem literatūras interesentiem, kuri grāmatas labprāt lasa un klausās." (no šejienes: http://www.easyget.lv/kultura/read/31288/ )
Tags:

9/29/14 11:20 am

Interesanti, kurš tiesā pārstāvēja SIA "Karogs 3", kuri pirmie publicēja Bargā dzejolīti?

Kādreizējais Grūtupa biroja advokāts Erlens Kalniņš.

Kuri ir vēl šī advokāta klienti? Piemēram, saskaņā ar presē publicēto, Rīgas Domes Juridiskā pārvalde ir noslēgusi 6 līgumus (par 252 tūkstošiem eiro) ar Erlenu Kalniņu, kurš ir domes pilnvarotais advokāts Zolitūdes traģēdijas lietā.

Tātad, pāris jautājumi:

1) cik šī advokāta pakalpojumi izmaksāja SIA "Karogs 3" (SIA "Karogs 3, starp citu, ir otra finansētākā organizācija no VKKF (skat. tabulu parfinansētākajiem projektiem literatūrā skatoties uz laikaposmu no 2007. līdz 2014. gadam))?;

2) bet, daudz svarīgākais jautājums - kurš šo advokātu viņiem ieteica? (diemžēl, uz daudziem svarīgiem jautājumiem atbildes, kā parasti, nebūs).
Tags:

9/27/14 10:14 am

Ņemot vērā tik aktuālo privātās dzīves neaizskaramības tēmu.

Pēc piecu gadu tiesāšanās par goda un cieņas aizskārumu, kuru ierosināja dzejniece Anita Draguna pret Rihardu Bargo, Draguna kapitulēja 2012. gadā. Toties Ilmārs Šlāpins uz karstām pēdām iesniedza projektu "Riharda Bargā grāmatas "Tenkas" izdošana" VKKF, kas tika atbalstīts ar 1500 LVL (skat. 2012. gada 3. konkurss). Respektīvi, tas nekas, ka kādam cilvēkam ar šo augstvērtīgo dzeju ir nodarītas sāpes.

Kāpēc tieši "Ascendum" bija tie, kuri izdeva šo grāmatu? Neviens cits negribēja, vai*? Toties labi, ka kopš 2012. gada februāra (pēc LinkedIn datiem) Riharda Bargā, kā noprotu, brāļasieva Dace Jaunupe-Bargā strādā satori.lv, Ascendum īpašumā (pēc LinkedIn datiem). Protams, ka Dačukiņš pats nevarēja būt šī projekta vadītājs un iesniedzējs, jo tad tas būtu izskatījies šādi: "Riharda Bargā grāmatas "Tenkas" izdošana", projekta iesniedzējs: Dace Jaunupe-Bargā. Ne pārāk smuki, ne?

Protams, ir baigi kruta, ka pati Ascendum šlaka var izdot grāmatu, kuras autors tiesā par goda un cieņas aizskārumu vinnē, jo rakstnieki var, acīmredzot, vervelēt dajebko.

Jauki, ka ir tāds Ascendum, savādāk līdz Latvijas iedzīvotājiem nebūtu nonācis šis sulīgais (bet varbūt sapuvušais?) gara auglis, kuru atbalstīja VKKF Literatūras ekspertu komisija. Bet "Privātā Dzīve", "Kas Jauns" un tamlīdzīgu izdevumu jau nekad nevar būt par daudz, ne?

* Sarp citu, neviens cits tiešām negribēja izdot: "Es biju iestrēdzis tajā tenku grāmatā, kuru neviens negribēja izdot, bet man pašam jau tā bija pārvērtusies par tādu kā meditācijas formu – ik pa laikam kaut ko pierakstīju klāt, kaut ko izņemēmu ārā, kaut ko palaboju, kaut ko atlaboju no iepriekš labotā atpakaļ , un man bija procesa un aktualitātes sajūta, bet tas viss attiecās tikai uz mani pašu," stāsta Rihards Bargais." No delfi raksta: http://www.delfi.lv/kultura/news/books/pec-piecu-gadu-tiesasanas-izdota-riharda-barga-gramata-tenkas.d?id=42862782#ixzz3EWiIADpQ
Tags:

9/26/14 09:29 am

VKKF Konkursi, sadaļa Projektu konkursi, apakšsadaļa - Starpdisciplinārie projekti (no kopā 9 apakšsadaļām). Respektīvi - šī ir tikai neliela daļa no VKKF piešķirtajiem līdzekļiem.

Tabulās ir redzamas top 19 organizācijas (pārējie saņēmēji ir daudz mazākas peškas, kas dabūja mazāk naudas) laikaposmos no 2006 - 2009 (treknie gadi) un no 2010 - 2014 (liesie gadi). Kā arī - gribēju parādīt, kā mainījās finansējuma saņēmēji. Tabulās nav iekļautas individuālās personas, kurām nauda šajā disciplīnā piešķirta tieši, ne caur organizācijām.

Piezīme: 2014. gada nauda bija norādīta EUR, bet tā kā visos pārējos gados summas bija LVL, tad arī 2014. gada naudas summas no EUR pārvērtu LVL un tāpēc 2014. gada skaitļi ir tādi neapaļi (eiro tie ir apaļi).






Tags:

9/26/14 08:47 am

Nākmajos cibas ierakstos publicēšu tabulas par Valsts Kultūrkapitāla Fonda lielākajiem finansējuma saņēmējiem dažādās disciplīnās.

Tātad, VKKF mājas lapā ir sadaļa "Konkursi", kurai ir 4 apakšsadaļas: Projektu konkursi, mērķprogrammu konkursi, kultūras programmas un radošie braucieni.

Projektu konkursiem ir 9 apakšdisciplīnas (katrai, izņemot starpdisciplināros projektus ir sava ekspertu komisija), piemēram, literatūra, starpdisciplinārie projekti.

Kā es ieguvu datus: VKKF publicē tabulas (sarakstus) par katru gadu par piešķirto finansējumu, kuras pārkopēju vienā ekseļa failā, lai būtu iespējams iegūt kopskatu par lielākajiem finansējuma saņēmējiem - konkrētus organizāciju nosaukumus un personu vārdus un saņemtās summas vairāku gadu garumā. Līdz šim internetā esmu manījusi tikai vispārīgas tabulas vai shēmas, kurā attēlots, piemēram, cik katra apakšdisciplīna ir saņēmusi konkrētā gadā.

Pagaidām esmu apstrādājusi informāciju par projektu konkursiem literatūrā un starpdisciplinārajos projektos - tie abi iet zem Projektu konkursi sadaļas.

Datu apjoms ir ļoti liels, bet plānoju uztaisīt šādus pārskatus par visām Projektu konkursu apakšdisciplīnām, kā arī Radošajiem braucieniem.

Pēc kāda brīža iepublicēšu pirmās tabulas.
Tags:

9/25/14 07:55 pm

Hohoho, paskat, arī maniem ierakstiem par KKF un Ascendum ir atbalsis LV medijos: http://www.diena.lv/kd/eksperti-blogeri/mesli-un-rozes-14071094

Super, man patīk, ka cibiņi izmanto savas iespējas un sakarus, lai uz cibas ierakstiem (manējiem par kultūras finansēšanu un tikko_pamodos izraisīto megakašķi par bērniem) atbildētu caur satori.lv un diena.lv

Neliels ieskats, kāds labumiņš ik pa laikam atlec Paulam Bankovskim saskaņā ar KKF atrodamo informāciju (ejiet uc VKKF lapu, spiediet uz Konkurs->Projektu konkursi->Literatūra un tad zemāk ir "Finansētie projekti", kur pa gadiem (ieskaitot sadaļu Arhīvs) visi rezultāti ar piešķirtajām summām ir atrodami.

Projektu konkursi, sadaļa Literatūra:

Projekti caur organizācijām:

2014. gads, piešķirti 4000 EUR Paula Bankovska romāna "18" izdošana vēstures romānu sērijas "Mēs. Latvija, XX gadsimts" ietvaros, organizācija SIA "Dienas grāmata" (turklāt, šitais piķis piešķirts 2014. gada 3. konkursā, tad, kad pie šprices jau bija jaunā Literatūras ekspertu komisija - Liāna Langa – komisijas priekšsēdētāja un arī Lita Silova, Zane Šiliņa, Pauls Daija, Anda Baklāne, Antonija Skopa – Šlāpina, Ieva Kolmane);

2012. gads, 1000 LVL, Paula Bankovska grāmatas "Viens ar Kantu. Otto Rolava biogrāfija" izdošana, organizācija SIA "Dienas grāmata"

Projekti, kurus pats iesniedzis un kuriem piešķirts finansējums

2012. gads, 1000 Ls, Olimps 18. Vēsturisks romāns
2010. gads, 200 Ls Viens ar Kantu. Oto Rolava biogrāfija
2009. gads, 600 Ls Viens ar Kantu. Oto Rolova biogrāfija
2009. gads, 300 Ls Viens ar Kantu. Oto Rolova biogrāfija
2008. gads, 600 Ls Rolavs: viens pats ar Kantu

Sīkumi, bet patīkami, ne? Turklāt, 2014. gadā viņa romāna izdošanai ir piešķirti 4000 EUR, līdz ar to - nu cik objektīvi var būt viņa spriedumi par kultūras naudas sadali, ja viņam tikko ir iedots brangs žūksnis? Protams, ka no Bankovska puses skatoties, viss tajā fondā ir čikeniekā, ne?

Rīt, ceru, ka atradīšu laiku ielikt tabulas, kur esmu apkopojusi datus (pārkopejusi KKF pieejamos datus uz vienu ekseļa failu, lai dati būtu vieglāk analizējami un apstrādājami) par organizācijām un rakstniekiem un ar Excel datu apstrādes un sašķirošanas iespējāms tikusi pie jaukiem pārskatiem ar finansējuma saņēmējiem Literatūras un Starpdisciplinārajos projektos kopš 2007. gada.

Bučas!

P.S. Jā, starp citu, tieši 2014. gadā pēkšņi diezgan normāli palielinājās literatūras-rakstnieku projektiem piešķirtās naudas summas - kazi, moš bija jāpaspēj dabūt cik vien var, pirms ievēlēta nākamā Saeima, jo tad jau nevar zināt, cik atleks, kad atnāks jaunās-vecās slotas un sāks slaucīt.
Tags:

9/24/14 08:47 am

Informācijas par piešķirto finansējumu ir tiešām daudz, turklāt, sāku analizēt tikai to, kas ir par literatūras laukam tikušo (vēl baigi inčīgie varētu būt starpdisciplinārie projekti).

Inga Gaile 2012. gadā (skat. finansētos projektus 3. konkursā) saņēma 1800 Ls sava pirmā romāna "Mājas" sarakstīšanai. 2013. gada janvārī viņai ir intervija "Lauku Avīzē". Citāts ņemts no šīs vietnes: http://www.la.lv/inga-gaile-dzive-nav-tikai-pirkt-un-pardot-%E2%80%A9-3/

"Lauku Avīze: Esi saņēmusi Valsts kultūrkapitāla fonda radošo stipendiju, lai rakstītu savu pirmo romānu. Vai proza turpmāk varētu kļūt par galveno tavas literārās izpausmes veidu?

Inga Gaile: Jā, es patiešām gribētu uzrakstīt lielākas formas prozas darbu, bet kā man veiksies, pagaidām patiešām nezinu."

Gribētu zināt, kā Ingai Gailei ir veicies, jo šodien ir 2014. gada 24. septembris. Vai Inga Gaile ir sarakstījusi to savu romānu? Kas zina, varbūt arī ir sarakstījusi, bet par izdošanu taču nekas nebija teikts, vai ne?

Patīkami arī tas, ka 2014. gada VKKF literatūras 3. konkursa kārtā Ingai Gailei ir piešķirti 3000 EUR romāna "Stikli" sarakstīšanai.

Jautājums: vai ir publicēts Ingas Gailes pirmais romāns "Mājas"? Vai arī tas ir tikai sarakstīts? Jautāju tāpēc, ka nevaru saguglēt. Vikipēdijas šķirklī "Inga Gaile" arī neviens romāns nav minēts.
Tags:

9/23/14 08:33 pm

Valsts Kultūrkapitāla fonda mājas lapā pieejamo informāciju prasītin prasījās iekļūt ekselī, lai pēc tam izbaudītu ekseļa maģiju (nu tur pivot tables, vlookup un tādā garā).

Tātad, pārkopēju ekselī visus VKKF publicētos datus par atbalstītajiem finansētajiem projektiem literatūrā no 2006. līdz 2014. gadam. Tad vēl šai tabulai pievienoju papildus informāciju par literatūras ekspertu komisijas locekļiem attiecīgajā laikaposmā (šī informācija parādās publicētajos gada pārskatos) - tīri tā, lai redzētu, vai pastāv kāda korelācija starp to, kurš sēž komisijā un kura iesniegtie projekti tiek apstiprināti. Un, vispār, kad sagrupē finansējuma saņēmējus, tad top of the pops listē diemžēl parādās korelācija, un kā vēl (gaidiet tabulas).

Bet sāksim ar pašu svaigāko. 2014. gada 20. maijā, gandrīz kā parasti, mainījās literatūras ekspertu komisija un tās sastāvā no konkrētā brīža ir Liāna Langa – komisijas priekšsēdētāja, kā arī šie komisijas locekļi - Lita Silova, Zane Šiliņa, Pauls Daija, Anda Baklāne, Antonija Skopa – Šlāpina, Ieva Kolmane.

Pēc tam, kad biju uztaisījusi pivot tabulu, parādījās, ka 1000 EUR 2014. gadā ir piešķirti Ilmāram Šlāpinam. Jums jāzina arī tas, ka darbu iesniegšana uz tiem literārajiem projektiem ir sadalīta 4. konkursos. Es, protams, cerēju, ka Ilmārs Šlāpins būs iesniedzis darbu uz tiem konkursiem, kur pieteikumu iesniegšanas termiņš ir PIRMS viņa sieva Antonija Skopa-Šlāpina ir kļuvusi par minētās ekspertu komisijas locekli. Bet nē - Ilmāra darbiņš ir atbalstīts 3. konkursa kārtā - tajā, kur pieteikumus pieņem no 2014. gada 28. jūlija līdz 22. augustam (atgādinu - Antonija Šlāpina ekspertu komisijā, kas vērtē iesniegtos pieteikumus, ir kopš 2014. gada 20. maija).

Bet, jūs, protams, varat skriet man virsū ar dakšām un teikt, ka es neko nesaprotu un vispār, to, ka Antonija Šlāpina izgāja no konferenču zāles, kad ekspertu komisija pieņēma lēmumu atbalstīt vai neatbalstīt Ilmāra Šlāpina iesniegto darbu konkursam. Un vispār, kurš gan ar tik mazu summiņu riskētu mest uz sevi sliktu ēniņu.

Bet jūs neuztraucieties, nākamā uz strīpas, lai ierastos uz paklājiņa, ir Gundega Repše.

Visvairāk mani tas viss augstākminētais priecē tāpēc, ka šodien cibā kāda saniknota pazīstama vīrieša sieva nobļāvās, ka es visu traci esmu sacēlusi bez maz tāpēc, ka neesmu tikusi pie siles, jo tad taču es arī zagtu un dotu draugiem. Izskatās, ka mērījusi mani pēc savas mērauklas. Pēc tam gan žigli ieraksts tika paslēpts, bet no Latest posts gan ne - paldies, noderēs manā skrīnšotu kolekcijā. Laikam apķērās, ka pašas dvēselīte īsti nav dimanta trauciņš.
Tags:

9/22/14 11:44 am

Atvēru google, lai mēģinātu atrast KKF atbalstīto literatūras projektu sarakstu (pēc iespējas detalizētāku, ar summām, saņēmēju vārdiem/nosaukumiem) - atvēru vienu delfi.lv rakstu, kur bija šis tas minēts un tas, kas iekrita acī - KKF piešķīra 10 tūkstošus eiro satori.lv aplikācijas izstrādei. OK - lai jau būtu - satori.lv ir populārākais portāls starp tam līdzīgajiem, kāpēc ne.
Un tad es iečekoju, kas tad taisīja to aplikāciju. Ko es varu teikt - forši, ka no jaukām draugu attiecībām atlec arī kāds finansiāls labums.

Nezinu, var jau būt, ka no tā izvairīties Latvijā ir neiespējami. Neviens likums jau nav pārkāpts, viss kārtībā, bet bāc, cik ļoti tas man atgādina padomiskos laikus un pazīšanās nozīmīgumu.

Ai.
Tags:

9/11/14 11:27 am - I am not alone!

Viens foršais brīdis tajā nedēļā, kad rakstīju par "Ascendum", bija tas, ka pie ir.lv intervijas ar Gundegu Repši bija komentārs, kas nozīmē tikai to, ka ne tikai man liekas, ka arī inteliģencei vajadzētu mazliet pierauties ar savām šeptītēm:

"SandraJ: Mani kārtējo reizi šokē liekulība - nenormālākā IR žurnālistes A.Burves-Rozītes un valsts amatpersonas rakstnieces G.Repšes liekulība. Patiesībā šo interviju bija vērts likt nevis žurnāla 44. , bet vismaz 4. lapā , jo tā parāda ar ko sākās Zolitūde un mūsu sabiedrības bojāeja - ar sabiedrības galvu - un pirmkārt, jau ar rakstošo - literāro sabiedrības galvu.

Mēs visi saprotam,ka Zolitūdes traģēdija bija kā sekas valstī esošajai korupcijai un labi apmaksāto un priviliģēto valsts amatpersonu bezatbildībai - kopējai bezatbildībai.

G.Repše ir gaidījusi un gaida, ka pēc traģēdijas sabiedrība mainīs šo situāciju. Interesanti - kā viņa to ir iedomājusies - kas sabiedrībai bija jādara,ja viņa pati pārstāv un ir šī korumpētā, bezatbildīgā valsts amatpersona un neko nav darījusi un kā var noprast - darīt negrasās.

Ieejiet VKKF mājas lapā. Vai jūs tajā gūstat priekšstatu par kultūrai piešķirto līdzekļu izlietojumu, par principiem kam un kā tiek piešķirta nauda? Es tādu negūstu. Tur ir miljons jautājumu un labi , ja 100 atbildes.

Kad savus jautājumus rakstiski uzdevu VKKF un nesaņēmu atbildi, piezvanīju viņam. Man viņš atbildēja - bet kās jūs tāda esat,lai mēs jums kaut ko atbidlētu. Jā - kas es esmu - sūds, protams, prasts ziņkārīgs sūds, kas bāž savu smirdīgo degunu, tur kur nevajag. Un tad Repše gaida,ka sabiedrība iebildīs pret korupciju un bezatbildību!!? Kā viņa to ir iedomājusies - lai citi kļūst godīgi, atvērti, finansiāli caurspīdīgi, bet viņai = tam visam nav sīkas vaļas - ziniet. Liekulības paraugstunda!

Ja es kļūdos - izlabojiet mani. Bet - pirms apmēram gada, kad rakstīju to vēstuli, VKKF mājas lapā bija pieejama un izlasāma VKKF ētikas kodeksa deklarācija. Un tajā bija minēts, ka vēlākais divu dienu laikā tiks atbildēts jebkura Latvijas pilsoņa jebkurš jautājums. Kad es Vērpem uzdevu jautājumu - kā tad tā - savā ētikas kodeksā jūs sludiniet vienu - ka atbildēsiet jebkuru jautājumu , bet realitātē jūs vispār neatbildiet,tikai rupji pazmejiet jautātāju, pat to, ka neatbildēsiet - pat to jūs neatbildiet. Uz to man Vērpe atbildēja ,ka šim ētikas kodeksam ir tikai deklaratīvs raksturs. Un šobrīd - šāds ētikas kodekss viņu mājas lapā nav atrodams. Varbūt dziļi kaut kur nobāzts un nokodēts ir - būšu pateicīga, ja kāds man to uzrādīs. Es to šobrīd tur neredzu. Acīmredzot taču traucēja, varbūt vēl kādam radīja nevajadzīgus jautājumus, varbūt sirdsapziņas tramdīja?

Un valsts amatpersona, kura darbojas tādā iestādē, ar labākajām totālo rēžimu darba metodēm - pilnām mutēm žēlojas žunālistei un žurnāliste piekrītoši krata galvu - nu ja - traki, baigi traki, baigie zagļi un korumpanti visapkārt. Piedodiet - ar ko jūs abas dāmas atšķiraties no tiem būvniekiem - ziedojumu devējiem , kuru rokas un nu jau dzīves tieši ir izmērcētas nevainīgās asinīs? Liekulības talantā jūs būvniekus noteikti pārspējat. Gods kam gods.

Deklarēts ,ka priekšroka ir literārās jaunrades darbiem. Paskaitiet, kādas summas aiziet Neputna mākslas albumiem, Ventspils raksntieku mājai, Ikstenas lidojumiem un Ikstenas vīra dalībai konferencē Zviedrijā.

Padomājiet - kā tas nākas,ka valsts amatpersona nevis rīko konkursu - pat ja tikai formālu, bet saņēmusi pašu debesu inspirāciju tūlīt apzvana draugus - jā jā - savus draugus un vienojas par kopēju projektu. Un tāda korumpante žēlojas par korupciju valstī ? Maucības paraugstunda - nepatīk - banojiet mani laukā.

Satori.lv Šlāpins mani izbanoja. Jo satori.lv komentāros es tieši tāpat paudu savu viedokli,ka ASCENDUM ir koruptīvs, noziedzīgs iestādījums un ka satori.lv būtu jāsolidarizējas ar sabiedrību un beidzot jāprasa no valsts amatpersonām atbildība un jāatsakās sadarboties ar ascendum.
Nekas tāds jau nav noticis, jo satori.lv un ascendum tieši tāpat kā Repše un Burve -Rozīte uzskata, ka jāatīrās un jākļūst godīgiem visiem citiem - mēs tikmēr te vēl pazagsim, draugus apdāvināsim, pa pasauli izvizināsimies - bet jūs tur sakārtojaties draudzīgi un taisnīgi.

Sabiedrība ar tik slimu galvu nav dzīvotspējīga, diemžēl. Kā nacionāla, nacionālas valsts sabiedrība noteikti nē."
Tags: ,
Powered by Sviesta Ciba