tas ir absurds ([info]mazeltov) rakstīja,
@ 2015-09-09 13:44:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Kā saprotu, tad, ja Latvijai jāuzņem bēgļi, tad naudu viņu izmitināšanai par pirmo gadu sedz ES. It kā tas automātiski neiekļautu arī LV, bet tas tā.

Taču interesanti - kas notiek pēc tā viena gada - ja bēgļi nav atraduši darbu/nav nekādu ienākumu, kurš viņiem naudu dos tad un kāds būs viņu statuss Latvijā (pieņemot, ka viņi jau nebūs aizplēsuši uz Ger-money)?

Tāpat - kāds žurnālists varētu izpētīt līdzšinējo bēgļu (bēgļu un nevis imigrantu) integrāciju/spējā iztikt bez LV atbalsta pēc 1 gada un cik liels tas ir bijis līdz šim un cik cilvēku ir prasījuši patvērumu līdz šim. Tādu absolūti sausu skaitļu un faktu pārskatu.

Upd. Skatos statistikas pārvaldes datus.

Tātad, līdz šim bēgļa statuss Latvijā piešķirts mazai saujiņai, lielais vairums - noraidīti. Diezgan liels leciens no ~10-20 ļaudīm uz 776 (jaunākais ziņās redzamais skaitlis).



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]degeneralis
2015-09-09 16:13 (saite)
Nu, es vārdu "muslims" lietoju speciāli, tāpāt, kā iepriekš "nigeris"...

Bet runājot par lietu. Dažiem musulmaņiem traucē, dažiem netraucē, vispārinājumi neder. Ne jau relīģija ir pie vainas (ja neskaita fundamentālistus, kuri sastāda zināmu % katrā kopienā - un fundamentālam ebrejam nebūs vieglāk integrēties kā musulmanim).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mazeltov
2015-09-09 17:35 (saite)
Bet kā ar info par musulmaņu integrācijas problēmām Vācijā un Zviedrijā? Latvija no tā spēs izvairīties?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]santa_be
2015-09-09 19:29 (saite)
Latvija spēs tās pamatīgi mazināt (jo pilnībā novērst problēmas mums nav izdevies arī ar pašu cilvēkiem), ja vien aizbrauks ciemos pie tiem pašiem skandināviem un paklausīsies, kādas bija viņu integrācijas politikas pirmā lielā imigrantu viļņa laikā un kādēļ tā darīt nevajag. Kā arī kopā ar biedriem EU domās un darīs, kā novērst likumīgās nepilnības- iespēja strādāt arī lēmuma gaidīšanas laikā, ātrāka un saprātīgāka speciālistu un profesionāļu (ārsti, inženieri, utt.) kvalifikāciju samērošana ar EU standartiem.

Vai būs problēmas ar kultūru?- Gan jau, ka izaicinājumi būs. Vai būs problēmas ar integrāciju- jā, protams. Vai būs ekstra darbs un izdevumi valsts budžetam: jā, protams.
Bet tādēļ to sauc par palīdzību un solidaritāti ar cilvēkiem, kuri pie esošās politiskās situācijas ir ņe-pričom, un kuriem vajag dot iespēju nodzīvot puslīdz okay dzīvi.

Ā un par statistiku. Rietumu pieredzes kontekstā ir vērtīgi nodalīt: bēgļi un to pēcteči vs ekonomiskie imigranti un to pēcteči. Ir pamatīgas nianses, tai skaitā starp tiem pašiem mulsumaņiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mazeltov
2015-09-09 20:21 (saite)
Jā, manas lielākās bažas kā reiz ir par to "JA vien aizbrauks ciemos pie tiem pašiem skandināviem". Un ja aizbrauks - vai sekos arī rīcība.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]santa_be
2015-09-09 20:30 (saite)
Varas turētāju mazspēja šai visā mani baida krietni vairāk kā kultūras atšķirības, vai jeb kas cits.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]evy
2015-09-09 21:08 (saite)
+++!!!!!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]degeneralis
2015-09-10 11:51 (saite)
Cik atceros, Zviedrijā problēmas ar šo sākās kaut kad 90. gados. Līdz tam visiem iebraucējiem tika piemērotas zināmas prasības un tika arī mēģināts viņus integrēt. Piemēram, manā skolā katrā klasē bija kādi 5-6 cilvēki, kas bija imigranti (vai nu pirmās vai otrās paaudzes). Un ar integrāciju nekādu problēmu. Arī ar musulmaņiem - lielais vairums bēgļu no Bosnijas, piemēram, veiksmīgi integrējās.

Bet kaut kādā brīdī tika pazaudēta kontrole, kas gāja aptuveni roku rokā ar politkorektuma uzvaras gājienu. Integrācijas jomā vairs neuzstādīja prasības, bet sūtīja uz bezjēdzigiem puslīdz obligātiem kursiem. Analfabētu vareja sūtīt mācīties grāmatvedību, jo tā tika noteikts, jo neviens nepārbaudīja viņa lasītprasmi un to, vai viņš varēs sekot līdzi tam visam.

Ja interesē raksti par Zviedrijas integrācijas politikas feiliem, pagūglē "Maciej Zaremba integration" vai ko tamlīdzīgu. Viņš pirms dažiem gadiem ļoti gari un plasi aprakstīja visas problēmas ar integrācijas politiku un tās sistēmu, un ja nemaldos, tad laikraksts tos rakstus nopublicēja arī angļu valodā.

Integrēt 1000 musulmaņus nevarētu būt problēmatiski jebkurā gadījumā, pat 5 000 nē, ja nebūs tā, ka par integrācijas procesiem lems Iesalknieks, Dombrava un viņu domubiedri.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?