Cik atceros, Zviedrijā problēmas ar šo sākās kaut kad 90. gados. Līdz tam visiem iebraucējiem tika piemērotas zināmas prasības un tika arī mēģināts viņus integrēt. Piemēram, manā skolā katrā klasē bija kādi 5-6 cilvēki, kas bija imigranti (vai nu pirmās vai otrās paaudzes). Un ar integrāciju nekādu problēmu. Arī ar musulmaņiem - lielais vairums bēgļu no Bosnijas, piemēram, veiksmīgi integrējās.

Bet kaut kādā brīdī tika pazaudēta kontrole, kas gāja aptuveni roku rokā ar politkorektuma uzvaras gājienu. Integrācijas jomā vairs neuzstādīja prasības, bet sūtīja uz bezjēdzigiem puslīdz obligātiem kursiem. Analfabētu vareja sūtīt mācīties grāmatvedību, jo tā tika noteikts, jo neviens nepārbaudīja viņa lasītprasmi un to, vai viņš varēs sekot līdzi tam visam.

Ja interesē raksti par Zviedrijas integrācijas politikas feiliem, pagūglē "Maciej Zaremba integration" vai ko tamlīdzīgu. Viņš pirms dažiem gadiem ļoti gari un plasi aprakstīja visas problēmas ar integrācijas politiku un tās sistēmu, un ja nemaldos, tad laikraksts tos rakstus nopublicēja arī angļu valodā.

Integrēt 1000 musulmaņus nevarētu būt problēmatiski jebkurā gadījumā, pat 5 000 nē, ja nebūs tā, ka par integrācijas procesiem lems Iesalknieks, Dombrava un viņu domubiedri.