Lāci neredzēju, jo paliku mašīnā ar visu savu zvaniņu. Jo mežā nebija interneta, lai izlasītu, ka lāci var redzēt, lielākoties, tikai uz tā plakāta, bet dzīvē - tikai kaut kādos mistiskos īpašos apstākļos. Toties redzēju daudz lāču-drošas miskastes. Tieši tas mani laikam iedzina vislielākajā panikā, jo to miskašu (nevis miskastu) bija tik daudz!
Vēl šodien bija pirmā sniega redzēšanas diena!
Kā arī - šodien kanādiešiem ir viņu Lāčplēšu atceres diena, ļauži iet gājienos, dzied, pūš taurēs, liek skuju vainagus tiem, kuri pa skuju takām aizgājuši, bet kas tev, skuju, mieru dos, joprojām kaut kur plēšas un šaujas, vēl melnais bruņinieks mierā neliekas.