Gribu uzrakstīt par kādu automašīnu. Ļoti īpašu. Kas izceļas uz tūkstošiem citu. Vienkāršu, nesamākslotu, bet uz kuru atskatās. Kuru ir piedāvājuši nopirkt uz līdzenas vietas.
Tajā var iekraut divus močus un tajā ir vieta diviem cilvēkiem.
Es atceros, kad to pirmo reizi ieraudzīju. Tas bija kaut kad aprīlī. Gaidīju pieturā (Kalnciema iela, 3. autobusa maršrurs). Viņš kavēja, jo bija vēl iebraucis auto nomazgāt, jo tas tomēr bija viens no pirmajiem randiņiem. Kurā mēs braucām uz Bolderājas karjeru, kur man pirmo reizi mūžā iedeva izbraukt ar krosinieku (filtrējot pēc tagiem "moto", "mx" ir skaidrs, par ko tas izvērtās).
Tāpat arī nakts "Positivus" laikā, kad bija slinkums celt telti un auto kravas kaste izrādījās tik ērta (lai gan pacieta) vieta, kur pārlaist nakti ieritinoties guļammaisos.
Auto, ar kuru raļļoju uz/no motokrosa trasi laukos, pa granteni un pēc tam pa iebrauktu ceļu caur nepļautu pļavu, kad zāles stiebri skrapst gar apakšu un pret spoguļiem sitas savvaļas puķes.
Kaut arī auto nepieder man, bet es tik un tā jūtos tā, kā trīs draugi, kuriem bija jāpārdod Kārlis.