Atmiņu flašbaks.
Mājturības stundas skolā man bija mocības. Par laimi, vecāmamma bija dzīva un varēja izlīdzēt ar cimdu, zeķu adīšanu. Klasesbiedrene uztamborēja sedziņas, es savukārt uztaisīju viņai mājasdarbu mūzikā - bija jāsacer librets.
Vai arī nodarbojos ar daiļdiršanu, piemēram, bija jāauž prievīte un manējā bija kādus 8cm gara ar uzrakstu 'Peta'. Teicu audzinātājai, ka tā ir prievīte manam kaķim. Kaķi sauca Beta, bet man tur kaut kas nočakarējās un B sanāca kā P, bet - who cares, kaķis tāpat lasīt nemāk.
Bija jāizšuj spilvendrāna. Manējā bija apmēram 20x20cm un izšūta, teiksim tā, līdzībās runājot, Arial fontā ar burtu lielumu 26. Un ne jau tur kaut kāda glezniņa ar gulbīšiem vai kaut kādu citu huiņu. Man bija četrstūris un tad apkārt joslas citā krāsā, lai pārak daudz nav jāčakarējas griežot tos diegus nost un atkal verot citas krāsas diegu adatā. Ne, ne, ne. Man viss bija racionāli.
Vai arī - šuvām lupatu zvērus. Es uzšuvu čūsku, kurai atira vēders izstādes laikā.
Herbāriju kartiņām es parasti uztaisīju iepriekšējā vakarā.
Lauku skolā bija pat virtuve mācībam. Atceros, ka vienīgais, ko es tur gatavoju, bija omlete. Vairāk neko neatceros, jo visu šausminošāko es laikam no atmiņas esmu izdzēsusi.