sāpīga tēma
vissāpīgākais bija tas, ka puiši taisīja savas taburetes vai urba caurumus turpat uz vietas, pārējo laiku esot brīvi kā putni, kamēr mums visur līdzi bija jāvalkā tas pretīgais mājturības maisiņš, kuram regulāri mainās pretīgais saturs + jādara liela daļa mājās, bieži vien pa nakti (ja rīt jānodod iekavētais).
man tā netaisnība joprojām ir trauma - tā pretīgā sajuta, ka sēdi un stundām dari huņu, kamēr blakus kabinetā cilvēki mācās darīt reālas lietas, kuras viņus nākotnē padarīs neaizvietojamus + aizvien dziļāk slīgst stulbos steriotipos par "sieviešu/vīriešu darbiem".