Mana vecāmamma nemācēja adīt (toties mācēja izšūt caurās vīles un rišeljē), tāpēc to nolādēto zeķu pāri un cimdu pāri man nācās uzmunsturēt pašai.
Bija riebīgi, jā.
Gandrīz tikpat ļoti, kā vemt pēc divu kilometru krosa.
Lielisks piemērs, kā skola sačakarē lietas, kuras īstenībā varētu cilvēkiem izrādīties noderīgas un iepriecinošas.